Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija
Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija (bosniešu: Ustav Bosne i Hercegovine) ir Bosnijas un Hercegovinas pamatlikums, kas nosaka valsts politisko un institucionālo struktūru.
Konstitūcija tika pieņemta 1995. gadā kā daļa no Deitonas nolīguma (IV pielikums), kas izbeidza Bosnijas karu. Tā nosaka valsts organizāciju, varas sadalījumu un pilsoņu pamattiesības.
Saskaņā ar konstitūciju Bosnija un Hercegovina sastāv no divām galvenajām vienībām – Bosnijas un Hercegovinas Federācija un Serbu Republika –, kā arī Brčko apgabals, kuram ir īpašs statuss.
Konstitūcija nosaka trīs galvenās varas atzaru sistēmu: izpildvaru, likumdošanas varu un tiesu varu. Izpildvara tiek īstenota ar Prezidentūru un Ministru padomi, likumdošanas vara – ar Parlamentāro asambleju, bet tiesu vara – ar neatkarīgām tiesām, tostarp Konstitucionālo tiesu.
Konstitūcija īpaši uzsver trīs konstitucionālo tautu – bosņaki, serbi un horvāti – vienlīdzību, kas ir būtisks konsociacionālisma elements valsts pārvaldē.
Tā ietver arī cilvēktiesību aizsardzību, atsaucoties uz starptautiskajiem dokumentiem, tostarp Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kas ir tieši piemērojama valstī.
Konstitūcijas grozījumi ir iespējami, pieņemot tos Parlamentārajā asamblejā, taču praksē tas ir sarežģīts process politiskās sistēmas struktūras dēļ.