Brētliņas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Brētliņas
Sprattus (Girgensohn, 1846)
Brētliņa (Sprattus sprattus)
Brētliņa (Sprattus sprattus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Starspures (Actinopterygii)
Kārta Siļķveidīgās (Clupeiformes)
Apakškārta Siļķu apakškārta (Clupeoidei)
Dzimta Siļķu dzimta (Clupeidae)
Apakšdzimta Siļķu apakšdzimta (Clupeinae)
Ģints Brētliņas (Sprattus)
Brētliņas Vikikrātuvē

Brētliņas (Sprattus) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 5 siļķveidīgo zivju sugas.[1] Ziemeļu puslodē mājo viena suga, kas sastopama Atlantijas okeāna austrumu krastā, sākot ar Maroku un beidzot ar Ziemeļu un Baltijas jūrām, sastopamas arī Vidusjūrā, Adrijas un Melnajā jūrā.[2] Pārējās sugas mājo Dienvidu puslodē.[1]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brētliņu ģinti Latvijā pārstāv viena suga — brētliņa (Sprattus sprattus). Tā ir saimnieciski nozīmīga Baltijas jūras zivs.[3]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brētliņas ir maza auguma, sudrabainas zivtiņas ar tumšu, zilganzaļu muguru. Garums lielākajai daļai sugu ir 8—12 cm, lielākajām sugām 16 cm. Ķermenis saplacināts, proporcionāli garš. Uz vēdera asas, ķīļveida zvīņas. Žaunu vāka aizmugurējā mala noapaļota. Vēdera spuras ar 7—8 mīkstiem stariem, sākas pirms muguras spuras.[2][4]

Uzturas krasta joslā, bieži seklos ūdeņos, sēkļu tuvumā. Dažas sugas piemērojušās ūdenim ar zemu sāls saturu. Veido lielus barus, kas migrē no ziemas barošanās vietām uz vasaras nārstošanas vietām.[2] Barojas ar planktonu, galvenokārt ar vēžveidīgajiem.[2]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brētliņu ģints (Sprattus)[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]