Brētliņas
| Brētliņas Sprattus (Girgensohn, 1846) | |
|---|---|
 Brētliņa (Sprattus sprattus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kārta | Siļķveidīgās (Clupeiformes) |
| Apakškārta | Siļķu apakškārta (Clupeoidei) |
| Dzimta | Siļķu dzimta (Clupeidae) |
| Apakšdzimta | Siļķu apakšdzimta (Clupeinae) |
| Ģints | Brētliņas (Sprattus) |
 Brētliņas Vikikrātuvē | |
Brētliņas (Sprattus) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 5 siļķveidīgo zivju sugas.[1] Ziemeļu puslodē mājo viena suga, kas sastopama Atlantijas okeāna austrumu krastā, sākot ar Maroku un beidzot ar Ziemeļu un Baltijas jūrām, sastopamas arī Vidusjūrā, Adrijas un Melnajā jūrā.[2] Pārējās sugas mājo Dienvidu puslodē.[1]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Brētliņu ģinti Latvijā pārstāv viena suga — brētliņa (Sprattus sprattus). Tā ir saimnieciski nozīmīga Baltijas jūras zivs.[3]
Kopīgās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Brētliņas ir maza auguma, sudrabainas zivtiņas ar tumšu, zilganzaļu muguru. Garums lielākajai daļai sugu ir 8—12 cm, lielākajām sugām 16 cm. Ķermenis saplacināts, proporcionāli garš. Uz vēdera asas, ķīļveida zvīņas. Žaunu vāka aizmugurējā mala noapaļota. Vēdera spuras ar 7—8 mīkstiem stariem, sākas pirms muguras spuras.[2][4]
Uzturas krasta joslā, bieži seklos ūdeņos, sēkļu tuvumā. Dažas sugas piemērojušās ūdenim ar zemu sāls saturu. Veido lielus barus, kas migrē no ziemas barošanās vietām uz vasaras nārstošanas vietām.[2] Barojas ar planktonu, galvenokārt ar vēžveidīgajiem.[2]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Brētliņu ģints (Sprattus)[1]
- Austrālijas brētliņa (Sprattus novaehollandiae)
- Brētliņa (Sprattus sprattus)
- Folklendu brētliņa (Sprattus fuegensis)
- Jaunzēlandes brētliņa (Sprattus muelleri)
- Jaunzēlandes zilmuguras brētliņa (Sprattus antipodum)