Brēverni

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Brēvernu dzimtas ģerbonis ar Vidzemes galma tiesas tiesneša Johana fon Brēverna (1695–1735) epitāfiju Rīgas Sv. Pētera baznīcā.
Grāfu Brēvernu-Delagardiju ģerbonis (1882).
Vainižu muižas pils piederēja Brēverniem 18. gadsimta sākumā.
Brēvernu dzimtas ģerbonis (pa kreisi) uz Kostiveres dzimtmuižas ēkas Igaunijā.

Brēverni (vācu: Brevern) ir vācbaltiešu dzimta, kas cēlusies no Zviedru Vidzemes un bija ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā (1721), Igaunijas bruņniecības matrikulā (1745) un Kurzemes bruņniecības matrikulā (1833). Dzimtas atzari izplatījās arī Krievijā un Vācijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par dzimtas priekšteci uzskata 16. gadsimtā Silēzijas pilsētā Frankenšteinā dzīvojošo tirgotāju Johanu Brēferu (vācu: Johannes Brever, arī Breuer), kura dēls Johans 1578. gadā pārcēlās uz dzīvi Saksijā un kļuva par luterāņu mācītāju. Viņa mazdēls Johans Brēfers Trīsdesmitgadu kara laikā 1634. gadā pārcēlās uz Rīgu un kļuva par Rīgas akadēmiskās ģimnāzijas teoloģijas profesoru (1677) un Rīgas superintendentu (1690).[1] Viņa dēls Hermanis fon Brēverns 1693. gadā kļuva par Zviedru Vidzemes Rīgas apriņķa zemes tiesas piesēdētāju un 1694. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, pieņemot uzvārdu fon Brēverns. Pēc Vidzemes un Igaunijas kapitulācijas (1710) Lielā Ziemeļu kara laikā viņš 1711. gadā pārgāja Pētera I dienestā. Arī viņa dēls Kārlis Hermanis fon Brēverns Krievijas impērijas dienestā bija diplomāts un Krievijas impērijas Zinātņu akadēmijas prezidents (1740–1741), mūža nogalē ķeizarienes Elizabetes konferencministrs.

Krievijas impērijas armijas ģenerālis Pontuss Aleksandrs Ludvigs fon Brēverns 1852. gadā ieguva mantojamu grāfa fon Brēverna-Delagardija (Brevern-de la Gardie, Бреверн де Лагарди) titulu. Savukārt gan Kristofs Engelbrehts fon Brēverns 1827. gadā, gan arī viņa dēls Johans (Ivans) fon Brēverns 1858. gadā kļuva par Kurzemes gubernatoru. Šim Brēvernu dzimtas atzaram piederēja Žagares un Dricānu (Dritzan) muižas.

Pēc 1920. gada zemes reformas Brēverniem muižas atņēma un viņi pārcēlās uz dzīvi Vācijā. Mūsdienās Brēvernu dzimtas piederīgie ir nodibinājuši biedrību (Familienstiftung v. Brevern), kurā ir vairāk kā simts locekļu.[2]

Dzimtas ģenealoģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. II. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 2882. sleja.
  2. v. Brevern worldwide – Familiengeschichte.