Brīvība (dziesma)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Brīvība ir Alfrēda Kalniņa dziesma jauktajam korim ar Ausekļa vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota Sestajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1926. gadā.

Gatavojoties 1950. gada XI Vispārējiem Dziesmu svētkiem "Brīvību" gan iestudēja, bet no koncerta programmas izsvītroja.[1]

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkabs Graubiņš rakstīja, ka "Brīvība" bija labākā Kalniņa dziesma svētku programmā. Tai skaists ievads ar tenora un basa solo, vienkāršs motīvs, kas aug un attīstās līdz lielam spēkam un izskan gavilējošā plašumā.

Valentīns Bērzkalns rakstīja, ka formā tā ir cietāka kaluma nekā tajos pašos dziesmu svētkos atskaņotā garīgā satura dziesma "No 137. Dāvida dziesmas", ietekmējot tiklab ar melodiski vareno sākumu, kā ar metriski interesanto 5/8 veidoto spraigo noslēguma daļu. Ka šai dziesmai netrūka dziļāku atbalšu, liecina tas, ka to atskaņoja arī nākamajos, VII vispārējos dziesmu svētkos.[2]

Dziesmas vārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kur tu augi, Brīvībiņa,
kas tev nesa šaī zemē?
Vai tev nesa Vēja māte,
vai jūriņas Gaigaliņas?

— Es uzaugu pie Saulītes,
Zītar kalna galiņā,
Pati nācu, pati braucu,

Tautas dēliem laulāties.

Viesuls manīm sagšas auda.
Mēness kala sagtentiņus,
Gaisma pina vainadziņus,
Pērkons lēja gredzentiņus,

Laimas māte apveltīja
simtiem, simtiem gabaliem;
Dieva dēli pūru kala,

Saules meitas pielocīja.

Es atbraucu Latvijai,
zvaigžņotiem kumeļiem:
Zibens groži, vara rati,
Pērkoņ dēli braucējiņ'.

Nu es būšu tautas māte,
tautas dēlu līgaviņ',
Sērdienīšu saudzētāja,

tautas ziedu kuplotai'!

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «www.skolenam.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 11. janvārī. Skatīts: 2013. gada 11. janvārī.
  2. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 320-322 lpp.