Briežu kaulmuša
| Briežu kaulmuša Lipoptena cervi (Linnaeus, 1758)[1] | |
|---|---|
 Briežu kaulmuša ar spārniem | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Virskārta | Pilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota) |
| Kārta | Divspārņi (Diptera) |
| Dzimta | Kaulmušu dzimta (Hippoboscidae) |
| Apakšdzimta | Kaulmušu apakšdzimta (Lipopteninae) |
| Ģints | Kaulmušas (Lipoptena) |
| Suga | Briežu kaulmuša (Lipoptena cervi) |
| Izplatība | |
| Eiropa, Ziemeļāzija, Ziemeļāfrika, Ziemeļamerikas ziemeļaustrumi[2] | |
 Briežu kaulmuša Vikikrātuvē | |
Briežu kaulmuša (Lipoptena cervi), arī briežu muša un nepareizi briežuts,[3] ir divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis no kaulmušu dzimtas (Hippoboscidae),[4] kas parazitē galvenokārt uz briežu dzimtas dzīvniekiem. Suga ir plaši izplatīta Eiropā un daļā Āzijas, kā arī nokļuvusi Ziemeļamerikā. Tā ir pazīstama ar savu īpatnējo dzīves ciklu un pielāgojumiem pastāvīgai dzīvei uz saimniekorganisma ķermeņa.
Dzīvesveids
[labot | labot pirmkodu]Visas kaulmušu dzimtas pārstāves ir obligātie ektoparazīti, kas barojas ar putnu vai zīdītāju asinīm. Daudzas šīs dzimtas sugas, ieskaitot briežu kaulmušu, ir spārnotas tikai īsu dzīves posmu un pēc saimnieka atrašanas zaudē spārnus.[3] Galvenie saimnieki ir briežu dzimtas pārstāvji (aļņi, staltbrieži, stirnas).[3] Uz viena lielā dzīvnieka var parazitēt simtiem vai pat tūkstošiem briežu kaulmušu. Parazīti barojas ar asinīm vairākas reizes dienā, bet normālos apstākļos neizraisa saimnieka nāvi. Tomēr masveida invāzijas gadījumā var rasties ādas kairinājums, apmatojuma izkrišana un stress dzīvniekam, un ziemā apmatojuma zaudēšana dzīvniekam var beigties letāli.[2] Īslaicīgi tās var apmesties arī uz citiem zīdītājiem ar apmatojumu.[3]
Apraksts
[labot | labot pirmkodu]Pieaugušas briežu kaulmušas ķermeņa garums parasti ir aptuveni 5–7 mm. Krāsa ir brūngana vai tumši brūna, kas palīdz maskēties saimniekdzīvnieka apmatojumā. Ķermenis ir saplacināts, kas atvieglo pārvietošanos starp spalvām vai matiem. Vēders krasi nodalīts no viduskrūtīm.[4]
Jaunajiem īpatņiem ir labi attīstīti spārni, kas ļauj tiem aktīvi lidot un meklēt saimnieku līdz 50 metru attālumam.[3] Pēc nosēšanās uz piemērota saimnieka spārni nolūst pa īpašām lūzuma līnijām, un kukainis pāriet uz pastāvīgu parazītisku dzīvesveidu. Tam ir spēcīgas platas kājas ar āķveida nagiem, kas ļauj cieši turēties pie saimnieka ādas. Mutes aparāts ir caurdūrēj–sūcējtips, piemērots ādas caurduršanai un asiņu sūkšanai.
Dzīves cikls un vairošanās
[labot | labot pirmkodu]Briežu kaulmušas mātīte neizdēj olas ārējā vidē, bet attīsta kāpuru savā ķermenī, barojot to ar īpašu dziedzeru izdalījumiem. Kad kāpurs ir pilnībā attīstījies, tas tiek “piedzemdēts” kā trešās stadijas kāpurs, kas tūlīt pat iekūņojas un veido pupāriju (cieto kūniņu apvalku). Mātīte parasti dzīves laikā rada 20-30 pupārijus, pa vienam nedēļā.[3]
Pupārijs parasti nokrīt no saimniekdzīvnieka uz zemes un pārziemo augsnē vai meža pakaišos. No tā nākamajā sezonā izšķiļas spārnots pieaugušais īpatnis, kas uzrāpjas krūmā vai uz koka stumbra un meklē jaunu saimnieku.[5] Aktīvākā lidojošo īpatņu sezona mērenajā klimata joslā parasti ir no augusta līdz oktobrim līdz nopietnām salnām.
Uzbrukumi cilvēkam
[labot | labot pirmkodu]Briežu kaulmuša var kļūdas dēļ uzbrukt arī cilvēkiem, īpaši mežos rudens periodā. Biežāk tās lido mitrā bezvēja laikā diennakts gaišajās stundās, reaģējot uz kustīgiem objektiem.[3] Lai gan cilvēks nav tai piemērots ilgtermiņa saimnieks, kukainis var mēģināt piesūkties, izraisot sāpīgus kodumus un lokālu ādas iekaisumu ar niezošu apsārtumu,[5] kas parasti ilgst 2-3 nedēļas.[6] Netraucēts kodums ilgst 15-25 minūtes.[6] To ķermeņu plakanuma un elastīguma dēļ tās ir grūti noņemamas, un ārējā skeleta cietuma dēļ vieglāk tās neitralizēt virpinot pirkstos nekā mēģinot nospiest.[3]
Kaulmuša tiek pētīta kā potenciāla patogēnu pārnēsātāja. Zinātniskajos pētījumos konstatēts, ka tā pārnēsā noteiktas baktērijas, piemēram, Bartonella ģints mikroorganismus, kas sastopami savvaļas dzīvniekos un izraisa dermatītu cilvēkam.[6] L. cervi ir konstatēta Anaplasma phagocytophilum, gramnegatīva, obligāti intracelulāra baktērija, kas izraisa anaplazmozi, tāpat kā Borrelia burgdorferi, Laimas slimības izraisītājs, taču pagaidām nav zināms, vai kukainis tās nodod tālāk cilvēkam. Briežu kaulmušas nozīme cilvēku slimību epidemioloģijā vēl nav pilnvērtīgi pētīta.
Kontrole
[labot | labot pirmkodu]Briežu kaulmuša tiek uzskatīta par nevēlamu, taču tās pilnīga izskaušana nav praktiski iespējama, jo tā ir cieši saistīta ar savvaļas zīdītājiem. Mednieki un mežstrādnieki sezonas laikā izmanto aizsargapģērbu, cieši piegulošas cepures un repelentus, lai mazinātu saskari ar kaulmušām un citiem asinssūcējiem kukaiņiem. Mājlopu vai nebrīvē turētu dzīvnieku gadījumā iespējama lokāla insekticīdu lietošana veterinārārsta uzraudzībā.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Linnaeus, C. (1758). Systema naturae... Ed. 10, Vol. 1. Holmiae [= Stockholm: L. Salvii. pp. 824]
- 1 2 College of Agricultural Sciences, The Pennsylvania State University. Deer Keds
- 1 2 3 4 5 6 7 8 «Asinskārie parazīti, kas metas virsū līdz pat rudenim – briežutis jeb briežu kaulmušas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-02-21.
- 1 2 «Kaulmušu dzimta - Hippoboscidae - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2026-02-21.
- 1 2 «briežu kaulmuša - Lipoptena cervi L. - Kukaiņi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2026-02-21.
- 1 2 3 Dehio, Christoph; Sauder, Ursula; Hiestand, Rosemarie (2004-11). "Isolation of Bartonella schoenbuchensis from Lipoptena cervi, a blood-sucking arthropod causing deer ked dermatitis". Journal of Clinical Microbiology 42 (11): 5320–5323. doi:10.1128/JCM.42.11.5320-5323.2004. ISSN 0095-1137. PMC 525279. PMID 15528732.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Briežu kaulmuša.
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)