Brigeni
Fon der Brigeni (vācu: von der Brüggen) ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 15. un 16. gadsimtā no Vestfālenes ieceļoja Livonijā. 1631. gadā dzimtu ierakstīja Kurzemes bruņniecības, bet 1797. gadā Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja fon der Brigenu tiesības lietot barona titulu.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ap 1485. gadu Kurzemē ieradās bruņinieks Everts kopā ar saviem brāļiem Heinrihu (miris 1501) un Gerdu (miris 1529). Everts fon der Brigens bija Livonijas ordeņa vasalis (1485-1499), Heinrihs fon der Brigens bija Livonijas ordeņa landmaršals (1495-1501), Gerds fon der Brigens bija Dobeles un Kuldīgas komturs. Everta fon den Brigena dēls Filips (miris 1556) bija Livonijas ordeņa padomes loceklis un Livonijas sūtnis pie Prūsijas hercoga (1535) un Svētās Romas impērijas ķeizara (1547-1551). 1544. gadā Livonijas ordeņa mestrs Hermanis fon Brigenejs viņam Kurzemē izlēņoja Stendes, Aizdzires, Zvāres, Moku, Mustenes, Zentenes un Pavasaru muižas. 1548. gadā Svētās Romas impērijas ķeizars Kārlis V apstiprināja Brigenu dzimtas dižciltību un ģerboni.
Pēc 1920. gada zemes reformas Brigenu dzimtas īpašumā līdz izceļošanai 1939. gadā palika vienīgi Mazstendes muižas neatsavināmā daļa.
Dzimtas muižas Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bija Aizdzires muiža (Adsirn), Zentenes muiža (Senten), Rindzeles muiža (Rindseln), Vecmoku un Jaunmoku muiža (Alt- und Neu-Mocken), Zvāres (Schwarren), Mustenes (Musten), Pavasara muiža (Pawassern), Lānes (Lahnhof), Slagūnes (Schlagunen), Stendes muiža (Stenden), Popervāles (Pappe Arwalen), Iģenes (Iggen), Šlokenbekas muiža (Schlockenbeck), Tumes (Tummen), Lamiņu (Lammingen), Falcgrāves (Pfalzgrafen), Lielberķenes (Groß-Berken), Lieliecavas muiža (Groß-Eckau), Briģes (Neufeld), Laidzes (Laidsen), Popraga (Popraggen), Sēmes (Sehmen), Vilksalu (Wilxaln), Strazdes (Strasden), Ģibuļu, Munejas, Mazstrazdes, Oksles, Virpes, Labdzeņu, Lānu (Mežsardziņu), Issušu, Vilkalnes, Svirkales, Mazilmājas, Kapsēdes, Cunces, Koguļu, Vecpelču, Liediku, Vīcežu, Rendas, Vilkāju (Vilksalu), Ārīšu (Arishof), Kārgadas, Veģu, Ēķupes, Pūņu muižas.[1]
Aizdzires muižas kungu māja
Zentenes muiža
Rindzeles muiža
Jaunmoku muiža
.jpg)
Ievērojami dzimtas pārstāvji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Heinrihs no Brigenes, Livonijas ordeņa landmaršals (1495-1501)
- Ernests Vilhelms fon der Brigens (1731-1791), Saksijas un Polijas kambarkungs, ģenerālmajors, Kurzemes muižniecības pilnvarotais, Stendes un Rendas tiesas grāmatas sastādītājs
- Aleksandrs fon der Brigens (1792-1859), pulkvedis, dekabrists
- Aleksandrs Eduards Magnuss Teofils fon der Brigens (1822-1896), Kurzemes literatūras un mākslas biedrības prezidents
- Ernests fon der Brigens (1840-1903), "Baltijas Mēnešraksta" redaktors (1870-1872)
Aleksandrs fon der Brigens, Dekabristu sacelšanās dalībnieks
