Brigite Bīrleine
| Brigite Bīrleine Brigitte Bierlein | |
|---|---|
 | |
| Austrijas federālā kanclere | |
|
Amatā 2019. gada 3. jūnijs — 2020. gada 7. janvāris | |
| Prezidents | Aleksandrs van der Bellens |
| Priekštecis | Sebastiāns Kurcs |
| Pēctecis | Sebastiāns Kurcs |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1949. gada 25. jūnijā Vīne, Austrija |
| Miršanas dati |
2024. gada 3. jūnijā (74 gadu vecumā) Vīne, Austrija |
| Profesija | juriste |
Brigite Bīrleine (vācu: Brigitte Bierlein, dzimusi 1949. gada 25. jūnijā Austrijā, Vīnē, mirusi 2024. gada 3. jūnijā) bija austriešu juriste un politiķe, kura 2019.–2020. gadā pildīja Austrijas federālās kancleres pienākumus.[1]
Dzīvesgājums
[labot | labot pirmkodu]Brigite Bīrleine piedzima Vīnē. Viņa studēja jurisprudenci Vīnes Universitātē, iegūstot juridisko izglītību un specializējoties tiesību zinātnēs.
Viņa strādāja Austrijas tieslietu sistēmā kā prokurore un vēlāk kļuva par vienu no augstākajām tiesu amatpersonām valstī. 2003. gadā tika iecelta par Austrijas Konstitucionālās tiesas locekli, bet 2018. gadā kļuva par tās prezidenti.[2]
2019. gadā Austrijā izcēlās tā sauktais Ibizas skandāls, kas kļuva par vienu no nopietnākajām politiskajām krīzēm valstī pēdējās desmitgadēs.[3] Skandāls sākās pēc tam, kad 2019. gada maijā tika publiskots slepeni ierakstīts video no 2017. gada, kurā toreizējais vicekanclers un Austrijas Brīvības partijas (FPÖ) līderis Heincs Kristians Štrahe sarunā ar personu, kas uzdevās par Krievijas oligarha radinieci, apsprieda iespējamu politisku atbalstu apmaiņā pret ietekmi medijos un valsts līgumos. Pēc video publiskošanas Štrahe atkāpās no amata, kas izraisīja valdības krīzi. Drīz pēc tam sabruka koalīcija starp Sebastiana Kurca vadīto Austrijas Tautas partiju (ÖVP) un FPÖ. 2019. gada 27. maijā Austrijas parlaments izteica neuzticību kanclera Kurca valdībai, kas bija pirmais šāds gadījums valsts vēsturē. Pēc valdības krišanas Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens iecēla bijušo Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāju Brigite Bīrleini par pārejas valdības (tehnokrātiskās valdības) vadītāju. Viņa kļuva par pirmo sievieti Austrijas federālās kancleres amatā. Pārejas valdības uzdevums bija nodrošināt valsts pārvaldes nepārtrauktību līdz ārkārtas parlamenta vēlēšanām, kas notika 2019. gada septembrī.
Viņa kļuva par pirmo sievieti Austrijas vēsturē, kas ieņēma kancleres amatu. Viņas vadītā valdība bija tehnokrātiska un darbojās līdz ārkārtas vēlēšanām.[4] Tomēr 2020. gada 7. janvārī Sebastiāns Kurcs (ÖVP) atkārtoti ieņēma Austrijas federālā kanclera amatu.
Pēc amata atstāšanas viņa atkāpās no aktīvās politikas.
Mirusi 2024. gada 3. jūnijā Austrijā, Vīnē 74 gadu vecumā.[5] Viņas nāve izraisīja plašu rezonansi Austrijā, un valsts augstākās amatpersonas, tostarp prezidents Aleksandrs van der Bellens, izteica līdzjūtību, uzsverot viņas ieguldījumu valsts tieslietu sistēmā un stabilitātes nodrošināšanā politiskās krīzes laikā 2019. gadā.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Brigitte Bierlein Women's Award».
- ↑ Sigmund Freud PrivatUniversität. «SFU | Remembering Dr. Brigitte Bierlein: A Tribute to her Legacy». Sigmund Freud Private University Vienna (en-GB), 2024-06-03. Skatīts: 2026-04-01.
- ↑ «One year on, Austria's 'Ibiza affair' still sticks». dw.com (angļu). Skatīts: 2026-04-03.
- ↑ «Brigitte BIERLEIN - Der Österreichische Verfassungsgerichtshof». www.vfgh.gv.at. Skatīts: 2026-04-01.
- ↑ «Austria’s first female chancellor dies at 74». POLITICO (en-GB). 2024-06-03. Skatīts: 2026-04-01.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Brigite Bīrleine.
