Britu Aizvēja Salas
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Britu Aizvēja Salas (angļu: British Leeward Islands) bija Anglijas, bet vēlāk — Apvienotās Karalistes kolonija Vestindijā, kurā apvienoja britu valdījumus Mazo Antiļu salu Aizvēja salu grupā. Dibināta 1671. gadā ar pārvaldes centru Nevisas salā, bet 1696. gadā centrs pārcelts uz Sentdžonsu Antigvā. 1816. gadā kolonija tika sadalīta divās — Antigva—Barbuda—Montserrata un Sentkristofera—Nevisa—Angilja—Virdžīnu salas, bet 1833. gadā šīs kolonijas atkal apvienotas. 1871. gadā Aizvēja salu kolonijai pievienojās Dominika, bet pameta to 1940. gadā.[1] 1958. gadā Britu Aizvēja Salu kolonija tika izformēta, Britu Virdžīnas izdalot patstāvīgā kroņa kolonijā, bet pārējās salas iekļāvās Vestindijas Federācijā, kur veidoja 3 federācijas provinces — Antigva un Barbuda, Montserrata un Sentkristofera-Nevisa-Angilja.
Mūsdienās bijušajās Britu Aizvēja salās ir trīs neatkarīgas valstis — Antigva un Barbuda, Dominika un Sentkitsa un Nevisa, kā arī trīs aizjūras valdījumi — Angilja, Britu Virdžīnas un Montserrata.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Britu Aizvēja Salas.
