Bruņutransportieris


Bruņutransportieris ir bruņuautomobilis vai apbruņota kāpurķēžu mašīna, kas paredzēts militārā personāla, munīcijas un ekipējuma pārvadāšanai. Kopš Pirmā pasaules kara, bruņutransportieri ir kļuvuši par ļoti izplatītu militārā aprīkojuma vienību visā pasaulē.
Saskaņā ar definīciju Līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (CFE), bruņutransportieris ir "bruņu kaujas transportlīdzeklis, kas paredzēts un aprīkots kājnieku vienības pārvadāšanai un kas parasti ir bruņots ar iebūvētu vai organisku ieroci, kura kalibrs ir mazāks par 20 milimetriem."[1] Salīdzinājumā ar kājnieku kaujas mašīnu, ko izmanto arī kājnieku pārvadāšanai kaujas laukā, bruņutransportierim ir mazāks bruņojums un tie nav paredzēti tieša uguns atbalsta sniegšanai kaujā. Kājnieku vienības, kuras pārvietojas bruņutransportieros, tiek sauktas par mehanizētajiem kājniekiem. Dažu valstu bruņotajos spēkos nošķir kājnieku vienības, kas izmanto bruņutransportierus, un kājnieku vienības, kas izmanto kājnieku kaujas mašīnas.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Viena no pirmajām bruņumašīnām, kas tika izmantota kaujas darbībā, bija Spānijas armijas Schneider-Brillié, kas pirmoreizi izmantota karadarbībā Marokā 1911.—1912. gada Kerta kampaņā. Schneider-Brillié tika uzbūvēts no Schneider P2-4000 autobusa šasijas un varēja pārvadāt 12 pasažierus.[2]
Tālāka bruņutransportiera attīstība notika Pirmā pasaules kara Rietumu frontē. Kara vēlākajā posmā, Antantes spēku tanki varēja izlauzties cauri ienaidnieka ierakumiem, bet tiem sekojošie kājnieki, kas bija nepieciešami iegūtās teritorijas nostiprināšanai, joprojām saskārās ar kājnieku ieroču un artilērijas uguni. Bez kājnieku atbalsta, tanki tika izolēti un kļuva vieglāk iznīcināmi. Reāģejot uz to, briti eksperimentēja ar ložmetējnieku ekipāžu pārvadāšanu Mark V* tankā, taču tika konstatēts, ka apstākļi tanku iekšienē padara vīrus nederīgus kaujai.
Otrā pasaules kara laikā tādi puskāpurķēžu transportlīdzekļi kā amerikāņu M3 un vācu Sd.Kfz. 251 spēlēja līdzīgu lomu kā pēckara bruņutransportieri. Britu Sadraudzības spēki paļāvās uz kāpurķēžu Universal Carrier. Kara gaitā, bruņutransportieri attīstījās no vienkāršām bruņumašīnām ar transportēšanas jaudu līdz speciāli konstruētiem transportlīdzekļiem. Novecojušas bruņumašīnas arī tika pārveidotas par bruņutransportieriem, piemēram, dažādie Kangaroo, kas pārveidoti no M7 Priest pašgājējartilērijas un no Churchill, M3 Stuart un Ram tankiem.
Aukstā kara laikā tika izstrādāti specializētāki bruņutransportieri. ASV savā aprīkojumā ieviesa virkni to, tostarp kara laika kāpurķēžu amfībiju Landing Vehicle Tracked pēctečus. Visvairāk ASV bruņojumā bija bruņutransportieri M113, saražojot vairāk nekā 80 000 eksemplāru.[3] Rietumvalstis kopš tā laika no bruņojuma izņēmušas lielāko daļu M113, aizstājot tās ar jaunākiem bruņutransportieriem, no kuriem daudzi ir aprīkoti ar riteņiem. Aukstā kara Kangaroo piemērs ir smagi bruņotais Izraēlas Achzarit, kura koncepciju izveidoja no karā sagrābtajiem T-55 tankiem. Šīs koncepcijas kulminācija ir Namer.
Tikmēr Varšavas pakta dalībvalstis izstrādāja savas bruņutransportieru versijas. Padomju Savienība tos nosauca par BTR. BTR sērija ietvēra BTR-40, BTR-152, BTR-60, BTR-70, BTR-80 un BTR-90, kas tika ražoti lielā skaitā. Čehoslovākija un Polija kopā izstrādāja universālo amfībiju OT-64 SKOT. BMP sērija tiek saukta par kājnieku kaujas mašīnām, taču BMP ir paredzēta personāla nogādāšanai kaujas laukā. Visiem BMP-1, BMP-2 un BMP-3 ir spēja pārvadāt kājniekus.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Treaty on conventional armed forces in Europe. Organization for Security and Co-operation in Europe. 1989. 3. lpp. Skatīts: 2013. gada 4. aprīlis.
- ↑ Gareth Lynn Montes. «Blindado Schneider-Brillié». Tank Encyclopedia (angļu), 2018-12-20. Skatīts: 2023-04-18.
- ↑ «M113A1 Armored Personnel Carrier». Federation of American Scientists. 2000. gada 5. februāris. Skatīts: 2019. gada 19. aprīlis.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bruņutransportieris.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
|