Bruno Parma

Vikipēdijas lapa
Bruno Parma
Bruno Parma
Bruno Parma
Personīgā informācija
Dzimis 1941. gada 30. decembrī (82 gadi)
Valsts karogs: Dienvidslāvija Ļubļana, Dienvidslāvija (tagad Karogs: Slovēnija Slovēnija)
Pilsonība Karogs: Dienvidslāvija Dienvidslāvija
Karogs: Slovēnija Slovēnija
Nodarbošanās šahists

Bruno Parma (slovēņu: Bruno Parma; dzimis 1941. gada 30. decembrī, Ļubļanā) ir Slovēnijas starptautiskais lielmeistars šahā (1963).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1950. gadu beigās un 1960. gadu sākumā bijis viens no Dienvidslāvijas talantīgākajiem jaunajiem šahistiem. 1959. gadā dalījis otro vietu Pasaules jauniešu šaha čempionātā, bet divus gadus vēlāk Hāgā kļuvis par šī turnīra uzvarētāju. Divas reizes (1959, 1961) uzvarējis Slovēnijas šaha čempionātos. Par panākumiem turnīros FIDE 1961. gadā Parmam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 1963. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. Bijis trešais slovēņu tautības šahists pēc Milana Vidmara (1950) un Vasjas Pirca (1953), kas kļuvis par šaha lielmeistaru. 1964. gadā Polaņicazdrojā bijis 2. Akibas Rubinšteina memoriāla uzvarētājs.[1] 1965. gadā Titogradā kopā ar Borislavu Ivkovu dalījis otro vietu Dienvidslāvijas šaha čempionātā.[2] Savas šahistas karjeras laikā sekmīgi piedalījies daudzos starptautiskajos šaha turnīros.

Pārstāvējis Dienvidslāvijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros:

  • Pasaules šaha olimpiādēs piedalījies 8 reizes (1962-1970, 1974, 1978-1980). Komandu vērtējumā izcīnījis 4 sudraba (1962, 1964, 1968, 1974) un 2 bronzas (1970, 1980) medaļas;[3]
  • Eiropas komandu šaha čempionātos piedalījies 4 reizes (1965-1977). Komandu vērtējumā izcīnījis 2 sudraba (1965, 1973) un bronzas (1977) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījis 2 sudraba (1970, 1973) un 2 bronzas (1965, 1977) medaļas;[4]
  • Pasaules studentu šaha čempionātā piedalījies 1963. gadā un komandu vērtējumā izcīnījis sudraba medaļu;[5]
  • Balkānu valstu komandu šaha čempionātos piedalījies 3 reizes (1976, 1978, 1980). Komandu vērtējumā izcīnījis 3 zelta (1976, 1978, 1980) medaļas, bet individuālajā - sudraba (1976) un bronzas (1978) medaļas.[6]

Pēc izglītības žurnālists, vairāku šaha grāmatu autors.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]