Bruņa ala

Vikipēdijas lapa
Bruņa ala
Ieeja Bruņa alā
Bruņa ala (Latvija)
Bruņa ala
Bruņa ala
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Kārļi (Drabešu pagasts), Latvija
Koordinātas 57°13′59″N 25°12′56″E / 57.23306°N 25.21556°E / 57.23306; 25.21556Koordinātas: 57°13′59″N 25°12′56″E / 57.23306°N 25.21556°E / 57.23306; 25.21556
Dziļums 21 m
Platums 0,8 — 0,2 m
Augstums 2 m
Ģeoloģija tektoniskas izcelsmes ala
Ieejas 1

Bruņa ala ir vienīgā tektoniskās izcelsmes ala Latvijā,[1] vecākā ala Latvijā — tā veidojusies ledus laikmeta laikā pirms aptuveni 12 000 — 15 000 gadu,[2] kā arī otra garākā dolomītā veidojusies ala Latvijā.[3][1] Ala atrodas Amatas krastā pie Kārļiem.[4] Tā ir 21 m gara, 2 m augsta un tikai 0,8 — 0,2 metrus plata.[4][5] Ala izveidojusies Dambja iezī, kas atrodas pie Kārļu HES aizsprosta.[3] Uz alas griestiem bija izveidojušies nelieli stalaktīti,[4] bet alas sienas un griesti ir bagāti ar kaļķakmens notecējumiem un lāseņiem.[3] Pārvietoties pa alas iekšieni ir sarežģīti, jo tajā ir vairāki roboti izciļņi,[2] kas veidojušies tektoniskā plīsuma laikā.[5]

Alas nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bruņa alas nosaukums radies no tā, ka pēc Otrā pasaules kara šeit esot slēpies Bruno Vilnītis (arī saukts par Bruni), kas vairākas reizes izbēdzis no 1949. gada izsūtīšanām.[2] Lai gan Bruno Vilnītis noliedzis, ka pēc kara patvēries alā, vietējie iedzīvotāji alai devuši šādu nosaukumu par godu viņam.[2]

Alas veidošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan iezī atrodas gan dolomīts, gan smilšakmeņi, gan morēnas,[3][1] ala ir izveidojusies tieši Pļaviņu svītas dolomīta akmeņos.[4] Vietā, kur iezī ir ala, to šķērso tektoniskais plīsums.[5] Ģeologi apgalvo, ka iezis "ieplīsis" no ledus laikmeta ledāja kustības.[2] Kad ledājs sācis kust un veidojis apkārtnes reljefu, iezis aiz ledāja radītā spiediena ieplaisājis un veidojis alu.[2] Šis notikums noticis pirms 12 000 līdz 15 000 gadu.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]