Brāļi Šamiri

Vikipēdijas lapa
Motela Šefteloviča Latvijas pases foto (pirms 1935)
Gutela Šefteloviča Latvijas pases foto (pirms 1935)
Brāļi Šamiri savā Telavivas studijā (1970. gadi).

Brāļi Šamiri (ivritā: האחים שמיר; Gabriels Šamirs (1909—1992) un Maksims Šamirs (1910—1990), līdz 1935. gadam Šefteloviči) bija Latvijas ebreju cilmes Izraēlas mākslinieki. Izraēlā brāļus Šamirus dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas Valsts ģerbonis.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši kā Gutels (1909. gada 2. martā Liepājā[1]) un Motels (1910. gada 11. martā Ventspilī[2]) Šefteloviči uzņēmēja Haima Hirša Šefteloviča (dzimis 1879. gada septembrī Bauskā) ģimenē. Mācījās Rīgas Jēkaba Landaua ebreju skolā, tad Berlīnes Šarlotenburgas Mākslas skolā (Kunstgewerbeschule in Berlin-Charlottenburg).

Pēc Hitlera nākšanas pie varas brāļi Šefteloviči atgriezās dzimtenē un 1934. gadā iekārtoja savu studiju Alberta ielā 9 Rīgā. 1934. gadā Motels Šeftelovičs Rīgā apprecējās ar Dagmāru Beku, bet Gutels Rīgā 1935. gadā apprecējās ar Pinnu Fiškinu. Gutels Šeftelovičs 1934. gadā veidoja pieminekli ebreju cīnītājiem par Latvijas neatkarību, kas atrodas Jaunajos ebreju kapos Rīgā.[3]

1935. gadā viņi pārcēlās uz dzīvi Telavivā, kur Rotšilda bulvāri iekārtoja "Brāļu Šamiru studiju" (Shamir Brothers Studio) un nodarbojās ar dažādu uzņēmumu mārketingu, vēlāk strādāja Britu Palestīnas valsts iestādēm. Otrā pasaules kara laikā 1940. gada maijā viņi ieguva Britu Palestīnas pilsonību un viņiem anulēja Latvijas pases.[4] Viņu vecāki palika Rīgā un gāja bojā holokaustā, jaunāko brāli operdziedātāju Leibu Šefteloviču (dzimis 1914) deportēja uz koncentrācijas nometni Vācijā.

Pēc Izraēlas Valsts nodibināšanas 1948. gadā viņi piedalījās konkursā un sacentās ar pārsimts citiem māksliniekiem. Viņi valsts ģerbonī atspoguļa ebreju simbolus — septiņžuburu svečturi menoru un mieru simbolizējošus olīvzarus. 1949. gadā bija gatava ģerboņa galīgā versija, kas tika papildināta ar norādēm par romiešu nopostīto Jeruzalemi un tās svētvietu — Svēto templi.[5]

1974. gadā brāļi vienojās par kopīgās studijas likvidēšanu un turpināja radīt grafikas katrs atsevišķi vēl gandrīz divdesmit gadus.

Daiļrades raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brāļu Šamiru veidotais Izraēlas Valsts ģerbonis (1949).

Pēc pārcelšanās uz dzīvi Telavivā brāļi Šamiri strādāja visās dizaina jomās — veidoja plakātus, logotipus, reklāmas, iepakojumu, bukletus un grāmatas. Viņi uzskatīja, ka mākslas darbs paredzēts nevis mākslinieka izjūtu paušanai, bet tam ir jāatspoguļo klienta mērķi.

Pēc Izraēlas Valsts dibināšanas brāļi veidoja ne tikai patriotiskus plakātus pēc dažādu organizāciju, ministriju, partiju pasūtījuma, bet arī Izraēlas Valsts vizuālos simbolus: valsts emblēmas, medaļas, zīmogmarkas, monētas un banknotes.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gadā Izraēlas vēstniecība Latvijā sarīkoja izstādi "Neatkarība" (izstādes kurators un redaktors — Jorams E. Šamirs) vispirms Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tad Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" mākslas telpā "Civita nova" un Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā. Izstāde tapa ar fonda Keren Hayesod atbalstu, un tajā bija izmantoti materiāli no Izraēlas Valsts arhīva, Cionistu centrālā arhīva, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas, Izraēlas muzeja un privātām kolekcijām.[6]

Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Maxim Shamir; Gabriel Shamir. The story of Israel in stamps. New York: Funk and Wagnalls, [1969]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]