Pāriet uz saturu

Budzis

Vikipēdijas lapa
1930. gadu padomju propagandas plakāts ar saukli „Patriec budzi no kopsaimniecības” un Vladimira Ļeņina citātu: „Budži ir viszvērīgākie, visrupjākie, vismežonīgākie ekspluatatori, t.i., tie, kas citās valstīs atjaunoja zemes īpašnieku, caru, garīdznieku un kapitālistu varu.”

Budzis jeb kulaks (no krievu: кула́к — 'dūre'; ukraiņu: куркуль, azerbaidžāņu: qolçomaq) bija zemnieks, kam Krievijas Impērijā piederēja vairāk nekā 3 hektāri zemes. Pēc 1917. gada Oktobra revolūcijas budža tēlu plaši izmantoja padomju propagandā, kurā tos pasludināja par „šķiras ienaidniekiem”, „ekspluatatoriem” un komunisma pretiniekiem. 1920. gadu beigās un 1930. gadu sākumā līdztekus kolektivizācijai Padomju Savienībā, jo īpaši Krievijas PFSR, pret miljoniem turīgāko zemnieku un viņu ģimenēm Apvienotā valsts politiskā pārvalde (OGPU) īstenoja plašu politisko represiju kampaņu — tā saukto atbudžošanu, kurā 1,5—2 miljonus par „budžiem” uzskatīto zemnieku izveda uz piespiedu darba nometnēm attālos PSRS apgabalos, kur simtiem tūkstoši gāja bojā skarbo apstākļu un bada dēļ, bet desmitiem tūkstošu tā saukto „budžu” OGPU izpildīja nāvessodu.

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]