Bugas ofensīva

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bugas ofensīva un Lielā atkāpšanās, 1915

Bugas ofensīva (vācu: Bug-Offensive) bija Vācijas impērijas un Austroungārijas karaspēku uzbrukums Krievijas impērijai no 1915. gada 29. jūnija līdz 30. septembrim. Uzbrukums sākās Galīcijas ziemeļos, frontē starp Bugas un Vislas upēm. Kopā ar vācu Narevas ofensīvu pāri Narevas upei Varšavas virzienā, un Kurzemes ofensīvu, Bugas ofensīva bija viens no iemesliem, kas izraisīja Krievijas Lielo atkāpšanos visā frontes garumā.

Plānošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzbrukumu Krievijai plānoja Vācijas ģenerālštāba priekšnieks Erihs fon Falkenhains, atliekot galīgu Serbijas karalistes sakaušanu, lai dotu triecienu Krievijai, kas pēc Galīcijas ieņemšanas apdraudēja Austroungāriju. Ņemot vērā Krievijas izmērus un vācu loģistikas ierobežotās iespējas, Falkenhains plānoja Krievijas spēku padzīšanu no Galīcijas un Polijas karalistes, neieejot pārāk dziļi Krievijā.

Uzbrūkošos spēkus no Galīcijas, ziemeļu virzienā, ar mērķi ieņemt Brestļitovsku, vadīja feldmaršals Augusts fon Makenzens. Viņa spēkus veidoja vācu 11. armija, Bugas armija un Austroungārijas 4. armija - kopumā 33,5 kājnieku divīzijas un 2 jātnieku divīzijas, kuras labajā flangā atbalstīja vēl 8 kājnieku un 3 jātnieku divīzijas no austroungāru 1. armijas, kas arī atradās Makenzena pakļautībā. Viņiem pretī atradās Krievijas 3., 8. un 13. armijas ar 33 kājnieku un 6,5 jātnieku divīzijām. Krievu aizsardzības līnijas bija vāji veidotas un tām trūka artilērijas.

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ofensīva sākās 30. jūnija rītā ar masīvu artilērijas apšaudi, kas daudzviet iznīcināja vairāk nekā pusi no krievu frontes līnijas kareivjiem. Lai arī 13. armija aktīvi pretojās, krievu vienības pakāpeniski atkāpās. 18. jūlijā Makenzena spēki pārrāva fronti pie Krasnistavas un ieguva 15 000 karagūstekņu.

Paralēli notiekošie vācu uzbrukumi Polijas ziemeļos un Kurzemē 22. jūlijā piespieda Krievijas virspavēlniecību pieņemt lēmumu par Lielo atkāpšanos, stratēģisku atkāpšanos no Varšavas un Polijas, baidoties par armijas galveno spēku pilnīgas aplenkšanas.

Vācu uzbrukums lēni progresēja visā frontes garumā, ko izraisīja vāciešu grūtības ar munīcijas piegādēm un pieaugošā krievu pretestība. Līdz augusta beigām Bugas ofensīvas ietvaros vācieši bija ieņēmuši Ļvovu, Ļubļinu, Helmu, Brestļitovsku un ofensīva apstājās, jo Vācijas un Austroungārijas armijas pārmeta uz fronti pret Serbiju.

31. augustā Austroungārija ieņēma Lucku, taču krievi pretuzbrukumā 22. septembrī atguva pilsētu un 70 000 karagūstekņu. Lucku nedēļu vēlāk atguva vācieši.[1]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]