Bugenvilas autonomais reģions

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bugenvilas autonomais reģions
Otonomos region bilong Bogenvil
Autonomous Region of Bougainville
—  autonoms reģions  —
Flag of Bugenvilas autonomais reģions
Karogs
Coat of arms of Bugenvilas autonomais reģions
Ģerbonis
Bugenvilas autonoma reģiona atrašanās vieta Papua-JaungvinejāBugenvilas autonoma reģiona atrašanās vieta Papua-Jaungvinejā
Administratīvais centrs Buka
Lielākā pilsēta Arava
Oficiālā valoda angļu, tokpisins
Valsts Karogs: Papua-Jaungvineja Papua-Jaungvineja
Autonomija 2002. gada 25. jūnijā
Neatkarības referendums 2019. gada 7. decembrī
Administrācija
 - Prezidents Ismaels Toroama
Platība 
 - Kopējā 9 384 km²
Iedzīvotāji (2011)
 - Kopā 249 358
 - Blīvums 26,6/km²
Laika josla +11 (UTC+11)
Valūta Papua-Jaungvinejas kina (PGK)
Starptautiskais tālsarunu kods +675
Bugenvilas autonomais reģions Vikikrātuvē

Bugenvila (angļu: Bougainville, tokpisins: Bogenvil), oficiāli Bugenvilas autonomais reģions ir autonoms reģions Papua-Jaungvinejā. Reģiona lielākā sala ir Bugenvila, lai gan šajā reģionā ietilpst arī Bukas sala un citas mazākas salas un atoli. Reģiona galvaspilsēta ir Buka, bet lielākā daļa valdības ēku atrodas salas lielākajā pilsētā Aravā.[1] 2011. gadā reģionā dzīvoja 249 358 iedzīvotāji. Reģiona oficiālās valodas ir angļu un tokpisins, kā arī vairākas citas austronēziešu valodas. Ģeogrāfiski Bugenvila un Buka salas atrodas Zālamana salu arhipelāgā. Vēsturiski reģions ir pazīstams kā Ziemeļzālamanas (North Solomons).

Koloniālajā periodā šo reģionu dažādos laika posmos bija okupējuši vācieši, austrālieši, japāņi un amerikāņi. Reģiona nosaukums nāk no salas atklājēja franču pētnieka Luija Antuāna de Bugenvila, kurš salu sasniedza 1768. gadā.

Laika posmā no 1988. gada līdz 1998. gadam reģionā norisinājās pilsoņu karš starp Bugenvilas pagaidu valdību un Papua-Jaungvineju. Strīda galvenais iemesls bija vara un zelta raktuves Bugenvilas reģionā. Pilsoņu karš prasīja vairāk nekā 15 000 cilvēku dzīvību. 2001. gadā tika parakstīts miera līgums un tika izveidota Bugenvilas autonomā valdība.[2]

2019. gada nogalē Bugenvilā norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no Papua-Jaungvinejas.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Oxford Business Group. The Report: Papua New Guinea 2016. Oxford Business Group, 2016-09-19. ISBN 978-1-910068-64-9.
  2. «Papua New Guinea government obtains shaky weapons disposal pact in Bougainville». World Socialist Web Site (angļu). Skatīts: 2021-01-15.
  3. «The remote, impoverished island sitting on a multi-billion-dollar gold mine». www.abc.net.au (en-AU). 2019-12-13. Skatīts: 2021-01-15.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]