Burdigalas stāvs
Burdigalas stāvs (angļu: Burdigalian stage) ir neogēna sistēmas un miocēna nodalījuma otrais stāvs (ģeoloģiskā stratigrāfiskā vienība). Šī stāva nogulumi ir veidojušies burdigalas laikmetā periodā no 20,45 līdz 15,98 miljoniem gadu (kopumā nepilnus 4,5 miljonus gadu). Burdigalas stāva nogulumi atrodas virs miocēna akvitānijas stāva nogulumiem un zem langes stāva nogulumiem.
| Periods (sistēma) | Epoha (nodalījums) | Laikmets (stāvs) | Intervāls |
|---|---|---|---|
| Neogēna periods (23,03 — 2,58 Ma) |
Pliocēns (5,333 — 2,58 Ma) | ||
| Pjačencas | (3,600 — 2,58 Ma) | ||
| Zankles | (5,333 — 3,600 Ma) | ||
| Miocēns (23,03 — 5,333 Ma) | |||
| Mesīnas | (7,246 — 5,333 Ma) | ||
| Tortonas | (11,63 — 7,246 Ma) | ||
| Serravalles | (13,82 — 11,63 Ma) | ||
| Langes | (15,98 — 13,82 Ma) | ||
| Burdigalas | (20,45 — 15,98 Ma) | ||
| Akvitānijas | (23,04 — 20,45 Ma) |
Izveidošana un stratigrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Burdigalas stāvu 1892. gadā ieviesa franču ģeologs Šarls Deperē un nosaukumu deva no Bordo pilsētas (Francija) latīniskā nosaukuma Burdigala.[1]
Burdigalas stāva pamatne noteikta Globigerinoides altiaperturus foraminīferu sugas pirmās parādīšanās līmenī un ar C6An magnetiskās hronozonas augšējo robežu. Oficiālā GSSP burdigalas stāvam 2016. gadā vēl nebija noteikta. Burdigalas stāva augšējā robeža (langes stāva pamatne) sakrīt ar foraminīferu sugas Praeorbulina glomerosa pirmo parādīšanos un sakrīt ar magnetiskās hronozonas C5Cn.1n augšējo robežu.
Burdigalas stāvam atbilst Austrumeiropas dienvidu daļas un Kaukāza sakaraulas un kocahuras stāvi, kā arī tarhanskas stāva apakšējā daļa, Rietumsibīrijas abrosimovas stāva augšdaļa, Austrumsibīrijas namskas stāva augšdaļa, Rietumkamčatkas kuluvenskas stāva augšdaļa, Korjaku kalnienes pahačinskas stāva augšdaļa un Sahalīnas daginskas stāvs, kura apakšdaļa nedaudz iestiepjas akvitānijas stāvā, bet augšdaļa atbilst langes stāvam.[2]
Apstākļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Burdigalas laikmetā veidojās Turritellenplatte nogulumi Vācijā pie Ermingenes (blakus Ulmai), kā arī Dominikānas dzintara atradnes Haiti salā.
1933. gadā Kenijā, Viktorijas ezera Rusingas salā Luiss Līkijs atrada Proconsul africanus paliekas, kas, domājams, datētas ar apmēram 18 miljonu gadu senu periodu, bet pēc tam tika atrastas Proconsul major 20 miljonus gadu senas fosilijas (burdigalas laikmets), kuri, iespējams, bija Afropithecus tiešie senči un, attiecīgi, arī Homo sapiens senči.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Depéret, Charles (1892). «Note sur la classification et le parallélisme du système Miocène» [Nota sobre la clasificación y el paralelismo del sistema Mioceno]. Bulletin de la Société Géologique de France (en francés) (3(20)): 145-156.
- ↑ Гладенков Ю.Б. (2013) Неогеновая система Международной стратиграфической шкалы и региональные схемы неогена России, Геологический институт (ГИН) РАН, Москва, 342. lpp.