Burtnieku luterāņu baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Burtnieku luterāņu baznīca
Burtnieku luterāņu baznīca.jpg
Burtnieku luterāņu baznīca (Latvija)
Burtnieku luterāņu baznīca
Burtnieku luterāņu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Burtnieku novads, Burtnieku pagasts, Dūre
Koordinātas 57°43′12″N 25°18′02″E / 57.719896°N 25.300484°E / 57.719896; 25.300484Koordinātas: 57°43′12″N 25°18′02″E / 57.719896°N 25.300484°E / 57.719896; 25.300484
Piederība konfesijai Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca
Statuss baznīca
Arhitektūras apraksts
Celtniecības sākums 1683. gads (1805., 1866.)
Oficiālais nosaukums: Burtnieku luterāņu baznīca
Aizsardzības numurs 6886
Vērtības grupa valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 19. decembris
Burtnieku baznīca un mācītājmuiža mūsdienās (2015)
Burtnieku baznīca pirms Pirmā pasaules kara

Burtnieku Svētās Marijas evanģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas pie Dūres, Burtnieku ezera dienvidaustrumu krastā Burtnieku novadā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzskata, ka senākā Burtnieku katoļu baznīca celta pēc 1224. gada, kad Tālavas dalīšanas līgumā Zobenbrāļu ordenis ieguva Tālavas letgaļu Burtnieku pilsnovada zemes. Vartbergas Hermaņa Livonijas hronikā pieminēts, ka Livonijas ordeņa mestra Villekina un Rīgas arhibīskapa Johana I valdīšanas laikā līdz 1284. gadam uzceltas Burtnieku, Valmieras, Cēsu un Trikātas baznīcas. Senākā baznīca atradusies pie Burtnieku pils. 1434. gadā pirmo reizi pieminēts Burtnieku draudzes novads (Burtenigh).

Zviedru Vidzemes laikā 1654. gadā Burtnieku baznīca ugunsgrēkā nodega, 1669. gadā atjaunota. 1683. gadā uzsāka jaunas gotiskas mūra baznīcas celšanu tagadējā tās atrašanās vietā. Saglabājusies 1684. gadā izgatavotā kancele, ko rotā piecu evaņģēlistu tēlu gleznojumi. 1691. gadā baznīcā uzsādīts jauns altāris. Pēc Lielā Ziemeļu kara beigām par Burtnieku mācītāju kalpoja J. B. Fišers. 1746. gadā nodega blakus baznīcai esošā Burtnieku mācītājmuiža un bojā gāja visas vecās baznīcas grāmatas. Draudzes mācītājs no 1769. līdz 1816. gadam bija J. H. Guleke. 1779. gadā iesvētīja jaunas ērģeles, 1780. gadā draudze nopirka sudraba biķeri un dievmaizīšu trauku. 1805. gadā tika atjaunots baznīcas tornis, 1810. gadā ieviesa jauno latviešu dziesmu grāmatu. No 1817. gada Burtnieku draudzes mācītājs bija V. F. Parots (Tērbatas Universitātes rektora G. F. Parota dēls), pēc viņa T. L. Girgensons. 1863. gadā tornī iespēra zibens un tas nodega, 1866. gadā uzcelts par jaunu.[1] 1934. gadā pie Burtnieku baznīcas iestādīja Varoņu birzi, kurā 1937. gadā atklāja Nikolaja Maulica darināto pieminekli Pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem Burtnieku draudzes locekļiem.[2]

Latvijas PSR laikā 1962. gadā Burtnieku baznīcu atsavināja draudzei nolūkā tur ierīkot koncertzāli, pazuda altāra gleznas, daļēji gāja bojā baznīcas interjers. 1981. gadā Burtnieku baznīcā Kultūras ministrijas Restaurācijas pārvalde uzsāka izpētes darbus. Tika pieņemts lēmums izveidot baznīcu par Rundāles muzeja filiāli un tajā izvietot reliģiskās glezniecības ekspozīciju.[3]

Draudze atjaunojās Atmodas kustības laikā 1988. gadā, no 1988. līdz 1993. gadam veica baznīcas restaurāciju. Kopš 1992. gada baznīca ir draudzes īpašums. 2007. gadā izgatavotas vēsturisko altārgleznu kopijas (mākslinieks A. Začests).[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]