Cūkdelfīnu dzimta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Cūkdelfīnu dzimta
Phocoenidae (Gray, 1825)
Cūkdelfīns (Phocoena phocoena)
Cūkdelfīns (Phocoena phocoena)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
VirsklaseČetrkājaiņi (Tetrapoda)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaVaļveidīgie (Cetacea)
ApakškārtaZobvaļi (Odontoceti)
VirsdzimtaDelfīnu virsdzimta (Delphinoidea)
DzimtaCūkdelfīnu dzimta (Phocoenidae)
Iedalījums
Cūkdelfīnu dzimta Vikikrātuvē

Cūkdelfīnu jeb jūras cūku dzimta[1] (Phocoenidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti). Šajā dzimtā ir 6 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas tiek iedalītas 3 ģintīs, kā arī šajā dzimtā ir vairākas izmirušas ģintis. Cūkdelfīnu dzimtas sugas sastopamas krasta tuvumā, salīdzinoši šaurā joslā, Atlantijas, Indijas, Klusajā un Dienvidu okeānā.[2] Baltijas jūrā, retos gadījumos arī pie Latvijas krastiem, var novērot vienu šīs dzimtas sugu — cūkdelfīnu (Phocoena phocoena).[3]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bezspuru cūkdelfīns (Neophocaena phocaenoides)
Baltsānu cūkdelfīns (Phocoenoides dalli) ir viens no ātrākajiem vaļveidīgajiem pasaulē, spējot sasniegt ātrumu 74 km/h

Cūkdelfīni ir vidēji lieli vai nelieli delfīni. Mazākais dzimtā ir Kalifornijas cūkdelfīns (Phocoena sinus), kura ķermeņa garums ir 1,4 m, bet svars 54 kg.[4] Toties lielākais ir baltsānu cūkdelfīns (Phocoenoides dalli), kura ķermeņa garums var sasniegt 2,4 m, svars 220 kg.[5][6] Gandrīz visām sugām raksturīgs dzimumu dimorfismsmātītes ir nedaudz lielākas nekā tēviņi.[7][8] Izņēmums ir baltsānu cūkdelfīns un briļļainais cūkdelfīns, kuriem tēviņi ir lielāki nekā mātītes.[5][9] Kopumā vērtējot cūkdelfīnus un citus vaļveidīgos, šīs dzimtas sugas ir neliela auguma.

Cūkdelfīniem galva ir apaļa, acis mazas un novietotas galvas sānos, purns ir īss, noapaļots. Lielākajai daļai sugu uz muguras ir trīsstūrveida spura, bet bezspuru cūkdelfīnam (Neophocaena phocaenoides) muguras spura ir izzudusi un samazinājusies līdz nelielam izcēlumam jeb kantītei.[2] Šīs dzimtas delfīniem raksturīgas baltas, pelēkas vai melnas pazīmes, dažas sugas ir vienkrāsainas.[2] Visām sugām ir biezs zemādas tauku slānis. Mazuļi piedzimst ar plānu tauku slānīti, tādēļ vairošanās notiek siltos ūdeņos. Dažu sugu mazuļi piedzimst ar smalku matiņu matojumu.[8][10]

Peldētprasme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cūkdelfīniem ir torpēdveida ķermenis, piemērots ātrai peldēšanai. Piemēram, viens no ātrākajiem vaļveidīgajiem pasaulē ir baltsānu cūkdelfīns, kurš spēj sasniegt ātrumu 55—74 km/h.[5][11][12] Kopumā šīs dzimtas sugas peld ar ātrumu 9—28 km/h.[12] Peldējumam stabilitāti un ātrumu nodrošina kopā saaugušie, nekustīgie kakla skriemeļi. Toties tādēļ ir zudusi spēja pagriezt, pakustināt galvu.[13]

Kad cūkdelfīni peld, tie šūpina ķermeņa aizmugurējo daļu un astes spuru uz augšu un uz leju, tādējādi sevi stumjot uz priekšu, krūšu spuras tiek izmantotas tikai stūrēšanai. Toties muguras trīsstūrainā spura palīdz šķelt ūdeni. Dažas sugas, lai varētu ātrāk peldēt, peld ūdens virsmas līmenī, atrodoties ar ķermeni daļēji ārā no ūdens.[8][10]

Maņu orgāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vaļveidīgo biosonora shēma

Cūkdelfīna ausis piemērotas dzīvei zem ūdens. Skaņa tiek uztverta ar apakžokli un rīkli, pēc tam skaņas vilnis iziet cauri dobumam, kas piepildīts ar zemas pretestības taukiem, un sasniedz iekšējo ausi.[14] Cūkdelfīna auss no galvaskausa ir akustiski izolēta ar gaisa kabatu palīdzību, kas nodrošina augstāku skaņas virziena izšķirtspēju zem ūdens.[15] Kā visiem vaļveidīgajiem, arī cūkdelfīniem galvaskausa pieres daļā ir iedobe, kurā atrodas eholokācijas orgāns — melone, kas sastāv no taukiem. Dzīvnieks caur meloni izdod augstas frekvences klikšķošas skaņas, kas atstarojas pret dažādiem objektiem un šķēršļiem un atgriežas atpakaļ pie delfīna. Atstaroto skaņu delfīns uztver ar žokli un iegūst pilnīgu informāciju par priekšā esošo objektu, tā izmēru un formu, attālumu no delfīna, informāciju par to, vai objekts ir kustīgs vai nekustīgs, u.c.[8][16]

Lai arī cūkdelfīna acis ir mazas, redze ir samērā laba. Acis atrodas galvas sānos, tādēļ redze dod informāciju par diviem atšķirīgiem laukiem (atšķirībā no cilvēka binokulārās redzes). Cūkdelfīna redze piemērota gan krēslai, gan spožai gaismai, bet krāsu redze ir ierobežota.[17] Valda uzskats, ka cūkdelfīniem nav ožas, kā arī to garšas sajūta ir vāji attīstīta.[16]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cūkdelfīns ir vienīgā cūkdelfīnu dzimtas suga, kas sastopama Baltijas jūrā

Cūkdelfīni veido nelielus barus, kuros ir līdz 5—10 īpatņiem.[18] Tie ir uzmanīgi un kautrīgi delfīni, tādēļ dabā grūti pamanāmi.[19] Barojas galvenokārt ar dažādu sugu zivīm un kalmāriem, bet tie barojas arī ar vēžveidīgajiem (garnelēm un kriliem), retos gadījumos ar aļģēm, piemēram, jūras salātiem (Ulva lactuca). Atlantijas okeānā dzīvojošie cūkdelfīni seko, migrē līdzi nelielām, baros dzīvojošām zivīm, piemēram, siļķēm.[10] Medītas tiek zivis, kas mājo gan ūdens augšējos slāņos, gan uz gultnes. Dažas cūkdelfīnu sugas spēj ienirt lielā dziļumā, un biezais tauku slānis uztur vienmērīgu ķermeņa temperatūru aukstā ūdenī.[10]

Dzimumbriedumu cūkdelfīnu dzimtas sugas sasniedz 3—4 gadu vecumā.[20] Grūsnības periods ilgst apmēram gadu, piedzimst viens mazulis, par kuru rupējas tikai mātīte. Cūkdelfīnu piens ir ļoti trekns un biezs, atgādinot zobu pastu. Tā kā mazulis zem ūdens nespēj saņemt mutē zīdekli, tad māte to baro, ar muskuļu palīdzību iešļācot pienu mazuļa mutē.[21] Zīdīšanu mate pārtrauc, kad jaunais delfīns ir apmēram 11 mēnešus vecs, bet tas turpina sekot mātei, līdz sasniedz 1—2 gadu vecumu.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas Daba: Cūkdelfīnu, jūras cūku dzimta
  2. 2,0 2,1 2,2 ADW: Phocoenidae
  3. Latvijas Daba: Cūkdelfīns
  4. About: Toothed whale
  5. 5,0 5,1 5,2 «NOAA: Dall's Porpoise (Phocoenoides dalli)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 27. janvārī. Skatīts: 2017. gada 14. janvārī.
  6. ADW: Phocoenoides dalli
  7. Sexual Dimorphism
  8. 8,0 8,1 8,2 8,3 Anatomical adaptations of aquatic mammals
  9. ADW: Phocoena dioptrica
  10. 10,0 10,1 10,2 10,3 Dolphins, Porpoises, and Whales of the World: the IUCN Red Data Book
  11. «Dall's Porpoise Species Guide - WDC». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 2. decembrī. Skatīts: 2017. gada 14. janvārī.
  12. 12,0 12,1 Jefferson, Thomas (2008). "Dall's porpoise Phocoenoides dalli". In William F. Perrin; Bernd Wursig; J. G.M. Thewissen. Encyclopedia of Marine Mammals. pp. 296–298. ISBN 978-0-12-551340-1.
  13. Tinker, Spencer. "The Vertebrae of the Cervical Region", Whales of the World p. 37. ISBN 978-0-935848-47-2.
  14. How is that whale listening?
  15. Nummela, Sirpa; Thewissen, J.G.M; Bajpai, Sunil; Hussain, Taseer; Kumar, Kishor (2007). "Sound transmission in archaic and modern whales: Anatomical adaptations for underwater hearing". The Anatomical Record. 290 (6): 716–733. doi:10.1002/ar.20528. PMID 17516434
  16. 16,0 16,1 Thomas, Jeanette A.; Kastelein, Ronald A., eds. (2002). Sensory Abilities of Cetaceans: Laboratory and Field Evidence 196. doi:10.1007/978-4899-0858-2. ISBN 978-1-4899-0860-5.
  17. Adaptive features of aquatic mammals' eye
  18. Genus: Common Porpoises
  19. Whaling Museum: Phocoenidae
  20. Randall R. Reeves; Brent S. Stewart; Phillip J. Clapham; James A. Powell (2002). National Audubon Society Guide to Marine Mammals of the World. Alfred A. Knopf, Inc. ISBN 0375411410.
  21. E. J. Slijper (1966), "Functional morphology of the reproductive system in Cetecea", in Kenneth Stafford Norris, Whales, Dolphins, and Porpoises, University of California Press, p. 310, ISBN 978-0-520-03283-5

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]