CHEOPS
| CHEOPS | |
| KA veids | Orbitālā observatorija |
| Operators | Eiropas Kosmosa aģentūra |
| Izgatavotāji | Airbus Defence and Space,  Spānija |
| Starts | 18.12.2019. 08:54:20 UTC |
| Starta vieta | Kuru ELAS  Gviāna |
| Nesējraķete | Soyuz-ST-A / Fregat-M,  Krievija |
| Palaists kopā ar | COSMO-SkyMed Second Generation, OPS-SAT, EyeSat, ANGELS |
| Darbības ilgums | 3,5 gadi (plānots) |
| NSSDC ID | 2019-092B |
| SCN | 44874 |
| Tīmekļa vietne | https://cheops.unibe.ch/ |
| Enerģija | saules baterijas 64 W |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme |
| Orbītas veids | SSO |
| Slīpums | 92,8° |
| Apogejs | 715 km |
| Perigejs | 712 km |
CHEOPS (no angļu: CHaracterising ExOPlanets Satellite, "Citplanētu raksturošanas pavadonis") ir Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) un Šveices orbitālā observatorija. CHEOPS paredzēta zināmo citplanētu raksturlielumu (masa, blīvums, sastāvs) noteikšanai. Tā ir Cosmic Vision programmas daļa. Observatorija orbītā tika palaista 2019. gada 18. decembrī.
Kosmisko aparātu izgatavoja Airbus Defence and Space Spānijas nodaļa uz AstroSat-300 (AstroBus-S) platformas bāzes. Tā izmēri starta konfigurācijā ir 1.5 x 1.5 x 1.5 m. Pavadoņa starta masa ir 273 kg, derīgās kravas masa 58 kg. Zinātniskais instruments ir optiskais Riči—Kretjēna teleskops ar 30 cm apertūru. Teleskops tika izgatavots Bernes Universitātē, tā daļas piegādāja no Itālijas, Beļģijas, Austrijas, Ungārijas, Vācijas un Apvienotās Karalistes.[1]
CHEOPS tika palaista 2019. gada 18. decembrī 08:54:20 UTC ar nesējraķeti Soyuz-ST-A / Fregat-M (lidojums VS23) no Gviānas kosmiskā centra. CHEOPS bija pavadoņa COSMO-SkyMed Second Generation (CSG-1) sekundārā krava; kopā ar to palaisti arī mazie pavadoņi OPS-SAT, EyeSat, ANGELS Orbitālā observatorija tika ievadīta Saules sinhronajā orbītā aptuveni 715 km augstumā.
2020. gada aprīļa vidū CHEOPS sāka zinātniskos novērojumus.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ The CHEOPS scientific instrument is complete ESA, 2017-12-06, (angliski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- CHEOPS ESA (angliski)
- CHEOPS Bernes Universitāte (angliski)
- Soyuz Flight VS23 Arianespace (angliski)
- CHEOPS Gunter Dirk Krebs (angliski)