COVID-19 izplatīšanās Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par COVID-19 izplatīšanos Latvijā. Par pasaulē notiekošo skatīt rakstu COVID-19 pandēmija.
Diagnosticētie COVID-19 saslimšanas gadījumi Latvijas lielajās pilsētās un novados (jaunākie dati).
Inficēto un mirušo skaita izmaiņas COVID-19 pandēmijas laikā Latvijā (logaritmiskā skala, jaunākie dati).

COVID-19 izplatīšanās Latvijā sākās ar pirmās COVID-19 pacientes diagnosticēšanu 2020. gada 2. martā. Saslimušo skaits sāka strauji pieaugt kopš 8. marta, visi inficētie bija 7. martā ar "airBaltic" lidmašīnu atlidojuši no COVID-19 pandēmijas skartās Milānas lidostas kopā ar 39 pasažieriem, tostarp 25 no Latvijas.[1][2][3] SPKC ziņoja, ka kopš 13. marta būtiski palielinājās uz COVID-19 pārbaudīto cilvēku skaits.[4] 14. martā Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sāka publicēt statistikas datu atspoguļojumu par COVID-19 saslimšanas gadījumu izplatību Latvijas reģionos,[5] bet no 20. marta arī Latvijas novados. 3. aprīlī RAKUS Latvijas Infektoloģijas centrā nomira pirmā ar SARS-CoV-2 inficētā Latvijas paciente (99 gadus veca sieviete), taču tas nav bijis nāves iemesls.[6]

28. maijā SPKC ziņoja, ka kopš pandēmijas sākuma Latvijā atklāts 1061 ar SARS-CoV-2 vīrusu inficēts cilvēks, miruši 24, izveseļošanās apstiprināta 741 pacientiem. 23 pacienti atrodas slimnīcās, 20 pacienti ir vidēji smagā, bet trīs smagā stāvoklī. No slimnīcām izrakstīti 149 pacienti.[7]

Preventīvie pasākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2. februārī ar Francijas lidmašīnu no Uhaņas evakuēja arī vienu Latvijas pilsoni,[8] kas iespējamās SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas inkubācijas periodu pavadīja ārpus Latvijas. 2020. gada 3. februārī Latvijas Republikas Veselības ministrija oficiāli skaidroja, ka SPKC turpina sekot epidemioloģiskās situācijas attīstībai un veiktajiem pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa (2019-nCoV) izraisīto uzliesmojumu. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu aktivēja epidemioloģisko uzraudzību agrīnai ievesto gadījumu atklāšanai, izolēšanai, diagnostikai un pretepidēmijas pasākumu veikšanai 2019-nCoV infekcijas izplatīšanās ierobežošanai, kā arī datu apmaiņai ar PVO, ECDC un Eiropas Komisiju. SPKC izplatīja rekomendācijas ārstniecības iestādēm un ārstiem nekavējoties ziņot, ja ir akūtas respiratoras saslimšanas gadījumi personai, kura 14 dienu laikā pirms saslimšanas apmeklējusi Uhaņu vai bijusi kontaktā ar slimnieku, kurš saslimis pēc ceļojuma uz Uhaņu. Vienlaikus arī paši pacienti tika aicināti ziņot ārstniecības personālam par novērotajiem simptomiem — attiecīgi informējot savu ģimenes ārstu, vai arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), kam šādiem gadījumiem ir izstrādāts rīcības algoritms.

5. februārī Krīzes vadības padome premjerministra Krišjāņa Kariņa vadībā paziņoja, ka visi Latvijas dienesti, sākot no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta līdz Valsts robežsardzei, ir gatavi sastapties aci pret aci ar jauno koronavīrusu, ja gadījumā būs aizdomas, ka kāds Latvijas iedzīvotājs vai viesis ir inficēts ar vīrusu 2019-nCoV. Latvijā līdz paziņojumam bija veiktas analīzes četriem pacientiem ar aizdomām par koronavīrusu, bet nevienā gadījumā slimība netika apstiprināta. Tika izplatīts aicinājums izvērtēt, vai būtu lietderīgi apmeklēt Ķīnu, bet, ja pieaugušais vai bērns ir atgriezies no Ķīnas, aicināja 14 dienas palikt mājās un novērot situāciju, informējot par to ģimenes ārstu. Lidostā Rīga izvietoja informāciju, aicinot cilvēkus, kuriem ir saslimšanas pazīmes, vērsties pie ārsta vai zvanīt 113, kā arī vērsties īpaši izveidotā punktā.[9]

Latvijas pilsonei Indonēzijas lidostā izsniegts pases ieliktnis ar brīdinājumu, ierodoties no valsts ar paaugstinātu COVID-19 inficēšanās risku. Rīgas lidostā Valsts robežsardze līdzīgas brīdinājuma zīmes neizsniedza.

24. februārī Valsts operatīvā medicīniskā komisija nolēma paplašināt Covid-19 epidēmijas prevencijas pasākumus, nosakot teritorijas, no kurām atgriežoties, ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi. Par koronavīrusa skartajām valstīm vai teritorijām, uz kurām attiecināti īpaši pasākumi, noteica Ķīnu, Dienvidkoreju, Irānu, kā arī Itālijas Lombardijas un Veneto apgabalus. Ceļotājiem, kuri atgriezušies no šīm vietām, jānovēro sava veselība turpmākās 14 dienas. Parādoties saslimšanas simptomiem — paaugstinātai ķermeņa temperatūrai, klepum, rīkles iekaisumam, apgrūtinātai elpošanai, jāierobežo kontakti ar ģimenes locekļiem un citām personām un nekavējoties jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam uz telefona numuru 113 un jāinformē ārstniecības personas par simptomiem un ceļojumu uz koronavīrusa skartajām valstīm vai teritorijām.[10]

26. februārī ar aviokompānijas "Turkish Airlines" lidmašīnu Rīgas lidostā ieradās ar 2019-nCoV inficēts Irānas pilsonis un pēc 2,5 stundām no Rīgas autoostas devās uz Tallinu, kur izsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību. Arī nākamajā dienā pēc šī gadījuma Rīgas lidosta nebija saņēmusi nekādu oficiālu informāciju no SPKC un neveica nekādas izmaiņas infekcijas kontroles pasākumos lidostā.[11] 28. februārī īpašos piesardzības pasākumus sāka attiecināt uz personām, kuras bija atgriezušās no Ziemeļitālijas reģioniem (Lombardijas, Veneto, Emīlijas-Romanjas, Pjemontas), Japānas, Singapūras, Dienvidkorejas, Irānas un Ķīnas.[12] 5. martā Latvijas Republikas Ārlietu ministrija aicināja iedzīvotājus būt piesardzīgiem un rūpīgi izvērtēt ceļojuma nepieciešamību arī uz Spāniju, Franciju, Vāciju, Lielbritāniju, Itāliju, Gruziju, Izraēlu un Turciju.[13] Starptautiskā lidosta "Rīga" sāka to autobusu dezinfekciju, kas nodrošina pasažieru vešanu no termināļa uz gaisa kuģiem un atpakaļ, piecās vietās uzstādīja roku dezinfekcijas stendus, pastiprināja publisko un darbinieku telpu uzkopšanu un dezinfekciju. Tā kā saglabājās pasažieru pieprasījums un netika saņemtas norādes no SPKC, tad lidojumus uz infekcijas skartajām valstīm nepārtrauca.[14] Pēc Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdes no 7. marta "COVID-19" skarto valstu sarakstā iekļāva visu Itāliju, ne tikai Ziemeļitālijas reģionus.[15] 8. martā lidsabiedrība "airBaltic" paziņoja, ka no 9. marta līdz aprīļa beigām pārtrauks visus lidojumus uz un no Milānas un Veronas.[16] 10. martā "airBaltic" paziņoja, ka no 11. marta līdz maija beigām pārtrauks visus lidojumus arī uz Romas un Telavivas lidostām, piedāvājot saviem pasažieriem vienu bezmaksas datuma maiņas iespēju visām rezervācijām, kuru varēs izmantot ceļošanai līdz 2020. gada 31. decembrim.[17] Savukārt lidsabiedrība "Wizz Air" no 10. marta līdz 3. aprīlim pārtrauca lidojumus no Rīgas uz Bari, bet saistībā ar Izraēlas valsts iestāžu izsludināto 14 dienu karantīnu visiem ieceļojošajiem pasažieriem, arī uz Telavivu un Eilatu Izraēlā. "Ryanair" 10. martā paziņoja, ka no14. marta līdz 9. aprīlim pārtrauks lidojumus no Rīgas uz Bergamo.[18]

11. martā Valsts operatīvā medicīniskā komisija (VOMK), paplašināja COVID-19 skarto Eiropas valstu sarakstu, bez Itālijas tajā papildus iekļaujot arī Spāniju, Franciju, Vāciju, Austriju un Šveici.[19] 12. martā COVID-19 skarto valstu sarakstu vēlreiz paplašināja, iekļaujot arī Nīderlandi, Lielbritāniju, Zviedriju, Norvēģiju, Beļģiju, Dāniju, ASV, Grieķiju un Islandi.[20] 18. martā VOMK pieņēma lēmumu īpašos piesardzības pasākumus attiecināt uz visām pasaules valstīm, visiem iedzīvotājiem, atgriežoties no jebkuras ārvalsts, ir obligāts pienākums pavadīt 14 dienas pašizolācijā un novērot savu veselību.[21] 29. martā airBaltic lidmašīna veica īpašu kravas lidojumu no Urumči lidostas Ķīnā ar 900 000 sejas maskām un 80 000 respiratoriem 619 kastēs, kas tiks sadalīta starp Latvijas ārstniecības un aprūpes iestādēm.[22] 10. aprīlī airBaltic veica otro kravas lidojumu no Urumči lidostas ar 1 000 000 sejas masku 621 kastē.[23] 16. aprīlī Nacionālā veselības dienesta (NVD) un Lauma Fabrics noslēgtā līguma ietvaros no Ķīnas tika piegādāti 3,6 miljoni aizsargmasku un 18 tūkstoši respiratoru, kas paredzēti ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem, sekundārās aprūpes ārstniecības iestādēm, farmaceitiem, zobārstiem un ģimenes ārstiem, kuri sniedz maksas pakalpojumus jeb nav līgumattiecībās ar NVD.[24]

Ārkārtējās situācijas izsludināšana (MK rīkojums Nr. 103.)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tukšā Kaļķu iela Vecrīgā 2020. gada 22. marta vakarā.

2020. gada 12. martā, pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumu, likumu "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" un Epidemioloģiskās drošības likumu, Latvijas Republikas Ministru prezidents A. K. Kariņš izsludināja visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no 2020. gada 12. marta līdz 14. aprīlim ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā. 7. aprīlī Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma lēmumu par ārkārtējā stāvokļa un tā noteikto ierobežojumu pagarināšanu līdz 2020. gada 12. maijam.[25] 7. maija Ministru Kabineta sēdē lēma par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 9. jūnijam, vienlaikus mīkstinot ierobežojumus, kas skar mācību procesu, sportošanu, pulcēšanos un pasažieru pārvadājumus.[26]

Ārkārtējās situācijas laikā:

  1. valsts un pašvaldību iestādēm izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti;
  2. vecākiem jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijis kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu;
  3. pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs, nodrošinot mācības attālināti, izņemot centralizēto valsts pārbaudījumu norisi;
  4. pārtraukt visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu (treniņu, sacensību un mēģinājumu norisi);
  5. atcelt un aizliegt visus publiskos pasākumus, sapulces, gājienus un piketus virs 200 cilvēkiem;
  6. tūrisma pakalpojumu sniedzējiem iespēju robežās piedāvāt pārcelt un neplānot tūrisma braucienus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām;
  7. iespēju robežās atcelt, pārcelt un neplānot darba braucienus un komandējumus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām;
  8. nodrošināt, lai darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, netiktu nodarbinātas personas ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem;
  9. ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes institūcijām un ieslodzījuma vietām ierobežot apmeklējumus iestādē trešajām personām, izņemot ar iestādes vadītāja atļauju pamatfunkciju nodrošināšanai;
  10. var tikt ierobežotas likumā noteiktās ieslodzīto tiesības atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumam;
  11. aicināt fiziskas personas atturēties no ārvalstu braucieniem;
  12. personām un kontaktpersonām, kuras atgriezušās no Covid-19 skartās valsts vai teritorijas, jāveic īpaši piesardzības pasākumi, tai skaitā 14 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts vai teritorijas novērot savu veselības stāvokli, divas reizes dienā mērot ķermeņa temperatūru, nekavējoties zvanīt 113, ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes, jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā (mājas karantīna) un jābūt pieejamam saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām, jācenšas samazināt tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem, uzturēties dzīvesvietā un nedoties uz darbu, sabiedriskām vietām, vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku, iespēju robežās neizmantot sabiedrisko transportu, pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei izmantot piegādi mājoklī, pārtikas vai preču piegādi ar tuvinieku palīdzību, atstājot tās pie durvīm, lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku, ja nav citu risinājumu, veikalu apmeklēt ar medicīnisko masku, ievērojot 2 metru distanci no veikala apmeklētājiem un pārdevējiem un ievērojot roku un klepus higiēnu;
  13. atļaut NMP dienestā un stacionārās ārstniecības iestādēs strādājošām ārstniecības personām, kā arī SPKC strādājošiem epidemiologiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā.[27]

14. martā Krīzes vadības padome pieņēma lēmumu veikt vairākus grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", cita starpā, papildinot ar punktiem par robežu šķērsošanu no 2020. gada 17. marta:

  • atcelt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu;
  • aizliegt personu un transportlīdzekļu pārvietošanos caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus;
  • atļaut Latvijas Republikas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republika, atgriezties Latvijas Republikā;
  • atļaut ārzemniekiem izceļot no Latvijas Republikas.[28]

Latvijas valstspiederīgo repatriācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Repatriācijas vilciens Kijeva—Rīga 22. martā

Sakarā ar lēmumu 17. martā pārtraukt starptautiskos pasažieru pārvadājumus "airBaltic" nolēma 16. martā veikt papildu lidojumus no Londonas, Parīzes, Maskavas, Briseles, Dublinas, Cīrihes, Diseldorfas un Vīnes. Papildus tam Latvijas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kuri vēlēsies atgriezties valstī pēc 17. marta, "airBaltic" mājaslapā varēs aizpildīt pieprasījuma formu uz iespējamiem repatriācijas reisiem.[29] Veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka visiem lidostā "Rīga" ielidojušajiem pasažieriem ar gripai līdzīgiem simptomiem no 15. marta vakara būs iespēja brīvprātīgi veikt COVID-19 diagnostisko testu.[30] Obligātās iebraucēju veselības pārbaudes vēl arvien netika ieviestas.

17. martā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka turpmāk repatriantiem būs obligāta anketēšana un ar savu parakstu būs jāapliecina, ka viņi saprot situāciju un dosies pašizolācijā.[31] 17. martā AirBaltic veica pirmo repatriācijas čarterreisu no Tenerifes.[32] 18. martā pēc pusnakts Latviju sasniedza liela automašīnu kolonna, kuras īpaša apsardze (konvojs) pavadīja cauri Polijai un Lietuvai līdz Latvijas robežai, kur izdalīja noteikumus par tālāko pašizolēšanos, bet diagnostiskos testus neveica.[33] Lidsabiedrība "airBaltic" paziņoja, ka 19. martā veiks papildu lidojumus no Larnakas,[34] bet 20. martā no Londonas un Maltas uz Rīgu,[35] ar katru lidmašīnu varēs atlidot 140 Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji. Visus ielidojošos pasažierus ar COVID-19 saslimšanas simptomiem aicināja brīvprātīgi vērsties pie mediķiem lidostas "Rīga" atlidošanas sektorā pirms bagāžas saņemšanas. Naktī no 19. uz 20. martu Rīgas pasažieru ostā no Zasnicas Vācijā ieradās prāmis "Romantika" ar 476 pasažieriem un 152 automašīnām, kas slēgtās Vācijas-Polijas robežas dēļ bija iestrēguši Vācijā.[36] Visi atbraukušie ar parakstu apliecināja, ka sešu stundu laikā sāks pašizolāciju, tikai 46 (10%) izmantoja iespēju nodot koronavīrusa diagnostiskos testus no deguna un rīkles. Igaunijas un Lietuvas pilsoņus policija eskortēja līdz valsts robežai.[37]

20. martā Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka Konsulārajā reģistrā repatriācijai pieteikušies 4273 Latvijas valstspiederīgie, tai skaitā no Eiropas — 2838, Āzijas, Āfrikas, Austrālijas — 1082, no Amerikas — 353. Lielākā daļa ir studenti, tūristi un cilvēki, kuri devušies komandējumos un darba braucienos.[38] 20. martā LR Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atļāva ar tālsatiksmes vilcienu Kijeva-Minska-Viļņa-Rīga 22. martā repatriēt Latvijas un Igaunijas valstspiederīgos.[39] Lidsabiedrība Turkish Airlines turpināja lidojumus no Stambulas uz Rīgu 20. martā (ap 100 pasažieru) un 21. martā (ap 170 pasažieru). AirBaltic ziņoja, ka repatriācijas reisiem kopumā reģistrējušies vairāk nekā 4000 cilvēku.[40] 20. martā airBaltic izziņoja papildus lidojumus no Abu Dabī 22. martā, no Londonas 21., 22., 24., 25. martā, no Tbilisi 23. martā, no Amsterdamas 24. un 25. martā.[41] 22. martā airBaltic izsludināja papildlidojumus no Frankfurtes 23. un 24. martā, no Londonas 26. un 27. martā, bet SmartLynx Airlines no Tenerifes 22. martā.[42] 23. martā Rīgā nolaidās lidmašīna no Šamberī un no Trāvemindes uz Liepāju devās "Stena Line" prāmis.[43] 25. martā airBaltic veica repatriācijas lidojumus no Londonas, Amsterdamas, Malagas un Kijevas.[44] 26. martā Liepājā pienāca ceturtais un pēdējais Stena Line repatriācijas prāmis no Trāvemindes ar kuru ieradās 59 pasažieri.[45] 30. martā airBaltic veica vienu repatriācijas lidojumu no Frankfurtes lidostas, kas 29. martā jau bija izpārdots.[46] 10. aprīlī kļuva zināms, ka Satiksmes ministrija atļāva SmartLynx Airlines repatriācijas lidojumus Nica-Stokholma-Rīga 15. aprīlī un Tenerife-Kopenhāgena-Rīga 16. aprīlī.[47] Savukārt airBaltic no 15. aprīļa plānoja atsākt iknedēļas repatriācijas lidojumus no Amsterdamas un Frankfurtes 15., 22., 29. aprīlī un 6. maijā.[48]

28. aprīli Ārlietu ministrija pavētīja, ka tobrīd Latvijā ar avioreisiem, prāmjiem un pa sauszemi bija atgriezušies apmēram 5000 cilvēki, bet vēl vēlas atgriezties 2464 cilvēki, no tiem 331 ir nepieciešama steidzama repatriācija. Daudzi Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs bijuši nodarbināti nelegāli un nav sociāli aizsargāti. Līdz 7. maijam Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" bija veikusi 33 repatriācijas lidojumus no desmit valstīm.[49] 9. maijā kļuva zināms, ka airBaltic 11. un 12. maijā izpildīs papildu speciālos reisus uz Baku, Amsterdamu un Frankfurti,[50] bet 14. maijā speciālo reisu turp un atpakaļ no Frankfurtes uz Rīgu.[51]

Diagnostika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no SARS-CoV-2 vīrusa laboratoriskā testa komplektiem.

29. janvārī RAKUS Latvijas Infektoloģijas centrā esošā Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija sāka veikt 2019-nCoV diagnostiskos testus. 26. februārī, pieaugot iedzīvotāju interesei par jaunā koronavīrusa 2019-nCoV (SARS-CoV-2) noteikšanu, arī privātā E. Gulbja Laboratorija sāka piedāvāt maksas laboratorisko testu (80,40 EUR) arī tiem pacientiem, kuriem nav akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmes, bet kas pēdējās 14 dienās atgriezušies no vīrusa skartajām teritorijām un tiem pacientiem, kuriem ir akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmes, bet kas nav atgriezušies no skartajiem reģioniem.[52]

Pēc pirmā pozitīvā gadījuma atklāšanas Igaunijā 28. februārī SPKC ziņoja, ka diennakts laikā veikti 23 laboratoriskie izmeklējumi ar aizdomām uz COVID-19 infekciju, no kuriem 22 bija negatīvi, bet viens vēl gaidīja gala apstiprinājumu. 29. februārī SPKC ziņoja, ka kopējais COVID-19 laboratorisko izmeklējumu skaits sasniedza 87, visi izmeklējumi bija negatīvi.[53] Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā neveica analīzes cilvēkiem, kuri ieradušies no COVID-19 epidēmijas skartajām valstīm vai bijuši kontaktā ar šādiem ceļotājiem, ja vien viņiem nebija SARS-CoV-2 infekcijas specifisko simptomu.[54]

No 6. marta SIA "Centrālā laboratorija" pēc vienošanās ar SPKC sāka SARS-CoV-2 vīrusa laboratoriskos testus arī Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā, Vidzemes slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā un Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā.[55] 14. martā Veselības ministrija informēja, ka Rīgā personām ar aizdomām par COVID-19 (ir simptomi un bijis skartajās teritorijās) pēc iepriekšēja pieraksta valsts apmaksātu analīžu veikšanu nodrošinās arī "E. Gulbja laboratorijā" Brīvības gatvē 366.[56] Vienlaikus no 13. marta pacientiem ar viegliem simptomiem, iepriekš telefoniski piesakoties pa tālruni 113, ir iespēja nodot analīzes Latvijas Infektoloģijas centra teritorijā teltī izveidotajā mobilajā punktā, ierodoties tur ar personīgo automobili.[57]

17. martā SPKC ziņoja, ka NMPD dispečeri aizdomu gadījumos par saslimšanu ar COVID-19 pacientus ar viegliem simptomiem analīžu parauga noņemšanai varēs novirzīt uz jaunizveidotu mobilo analīžu punktu Biķernieku trases teritorijas auto stāvlaukumā Sergeja Eizenšteina ielā 16.[58] 17. martā Veselības inspekcija paziņoja, ka kompānijas UAB DC Solutions piedāvātie COVID-19 IgM/IgG ātrie testi nevar tikt izmantoti COVID-19 diagnosticēšanai.[59] 21. martā NMPD pavēstīja, ka mainīs COVID-19 testēšanas algoritmus, to mērķējot uz konkrētām sabiedrības grupām: sociālās aprūpes centru iemītniekiem, mediķiem, policistiem un robežsargiem. Līdz ar samazināsies mērķtiecīgā testēšana cilvēkiem, kuri ir atgriezušies no ārzemēm un ir ar viegliem simptomiem.[60]

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra veiktā Latvijas COVID-19 slimnieku SARS-CoV-2 genotipēšana liecināja, ka sākotnēji šis vīruss Latvijā izplatījies no inficētajiem, kas iebraukuši no Vācijas, Francijas un, visticamāk, tiešā ceļā no Ķīnas.[61]

"Centrālā laboratorija" informēja ka līdz 23. aprīlim tā pēc NVD pasūtījuma paņēmusi 9071 paraugu COVID-19 testēšanai 18 diagnostikas teltīs visā Latvijā, savā laboratorijā veicot 6230 testus. "Centrālā laboratorija" ir iegādājusies jaunas iekārtas, kas ļaus paraugu testēšanas jaudu aprīļa nedēļā palielināt līdz 1000 testiem diennaktī.[62]

SPKC dati par COVID-19 diagnostiku Latvijā[53]
Datums Kopējais
laboratorisko
izmeklējumu
skaits
Izmeklējumu skaits
diennaktī
Pozitīvi
28.05.2020. 105 504 1951 4
27.05.2020. 103 553 1955 4
26.05.2020. 101 598 1828 4
25.05.2020. 99 770 721 2
24.05.2020. 99 049 1203 1
23.05.2020. 97 846 1480 16
22.05.2020. 96 366 1745 5
21.05.2020. 94 621 1025 9
20.05.2020. 92 751 1783 4
19.05.2020. 90 968 1845 3
18.05.2020. 89 123 718 1
17.05.2020. 88 405 1028 11
16.05.2020. 87 377 1946 27
15.05.2020. 85 431 2156 8
14.05.2020. 83 275 2029 11
13.05.2020. 81 246 2199 1
12.05.2020. 79 047 1900 4
11.05.2020. 77 147 555 7
10.05.2020. 76 592 1021 9
9.05.2020. 75 571 2555 2
SPKC dati par COVID-19 diagnostiku Latvijā[53]
Datums Kopējais laboratorisko
izmeklējumu skaits
Izmeklējumu skaits
diennaktī
Pozitīvi
8.05.2020. 73 016 1947 19
7.05.2020. 71 069 2442 9
6.05.2020. 68 627 2477 4
5.05.2020. 66 150 686 0
4.05.2020. 65 464 1219 17
3.05.2020. 64 245 1143 8
2.05.2020. 63 102 1982 1
1.05.2020. 61 120 3234 12
30.04.2020. 57 886 3075 9
29.04.2020. 54 811 3250 13
28.04.2020. 51 561 2380 18
27.04.2020. 49 181 1564 6
26.04.2020. 47 617 1874 8
25.04.2020. 45 743 2663 20
24.04.2020. 43 080 2039 6
23.04.2020. 41 041 1705 17
22.04.2020. 39 336 1364 13
21.04.2020. 37 972 1304 9
20.04.2020. 36 668 787 12
19.04.2020. 35 881 1184 15
18.04.2020. 34 697 1860 30
17.04.2020. 32 837 1535 7
16.04.2020. 31 302 1406 9
15.04.2020. 29 896 878 9
SPKC dati par COVID-19 diagnostiku Latvijā[53]
Datums Kopējais laboratorisko
izmeklējumu skaits
Izmeklējumu skaits
diennaktī
Pozitīvi
14.04.2020. 29 018 242 3
13.04.2020. 28 776 562 2
12.04.2020. 28 214 418 21
11.04.2020. 27 796 1 140 18
10.04.2020. 26 656 1 198 23
9.04.2020. 25 458 1 422 12
8.04.2020. 24 036 1 461 29
7.04.2020. 22 575 1 122 6
6.04.2020. 21 453 773 9
5.04.2020. 20 680 1 300 24
4.04.2020. 19 380 1 182 16
3.04.2020. 18 198 1 364 35
2.04.2020. 16 834 1 024 12
1.04.2020. 15 810 1 003 48
31.03.2020. 14 807 500 22
30.03.2020. 14 307 502 29
29.03.2020. 13 805 1 057 42
28.03.2020. 12 748 1 046 25
27.03.2020. 11 702 1 089 36
26.03.2020. 8 774 817 23
25.03.2020. 7 957 1 151 24
24.03.2020. 6 806 692 17
23.03.2020. 6 114 987 41
22.03.2020. 5 127 681 15
SPKC dati par COVID-19 diagnostiku Latvijā[53]
Datums Kopējais laboratorisko
izmeklējumu skaits
Izmeklējumu skaits
diennaktī
Pozitīvi
21.03.2020. 4 446 1 241 13
20.03.2020. 3 205 528 25
19.03.2020. 2 677 533 15
18.03.2020. 2 144 604 11
17.03.2020. 1 538 391 26
16.03.2020. 1 147 237 4
15.03.2020. 910 244 4
14.03.2020. 666 258 9
13.03.2020. 408 76 1
12.03.2020. 332 41 6
11.03.2020. 291 17 2
10.03.2020. 274 30 2
9.03.2020. 244 22 4
8.03.2020. 222 22 2
7.03.2020. 200 14 0
6.03.2020. 186 16 0
5.03.2020. 170 18 0
4.03.2020. 152 15 0
3.03.2020. 137 23 0
2.03.2020. 114 17 1
1.03.2020. 97 10 0
29.02.2020. 87 22 0
28.02.2020. 65 23 0
27.02.2020. 42 0

Karantīna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada 27. februārī noteica 14 dienu ilgu karantīnu mājas apstākļos tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri kopā ar SARS-CoV-2 vīrusu inficēto pacientu bija lidojuši no Turcijas vai braukuši ar autobusu uz Tallinu.[54] 2. martā SPKC apzināja visus 29. februārī kopā ar inficēto Latvijas pilsoni no Minhenes atlidojušos 145 AirBaltic lidmašīnas pasažierus personas, 24 kontaktpersonām noteica 14 dienu karantīnu ģimenes ārsta uzraudzībā.[63]

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests skaidroja, ka infekcijas simptomi var parādīties 14 dienu laikā jebkurā brīdī, visbiežāk piektajā vai sestajā dienā.[54] Lai gan karantīna mājas apstākļos ir noformēta kā valsts apmaksāta darba nespēja, trauksme ceļama vienīgi tad, ja šajā laikā tikšot konstatēti saslimšanas simptomi.[64]

28. februārī karantīnā mājas apstākļos atradās vairāk kā 20 personu,[54] bet 10. martā mājas karantīna Latvijā bija noteikta vairāk nekā 200 cilvēkiem.[65] 16. martā SPK norādīja, ka pašizolācijā atrodas 250 cilvēki.[66] 17. martā LR Iekšlietu ministrs atklāja, ka karantīnā atrodas četri tiesībsargājošo institūciju darbinieki, kas inficējušies ārpus darba laika.[67] 19. martā Valsts policija kopā ar pašvaldības policiju veica 388 pārbaudes par ārkārtējās situācijas aizliegumu un ierobežojumu neievērošanu, konstatējot 38 pārkāpumus.[68]

Lieldienu brīvdienās Valsts policija kopā ar pašvaldības policiju veica ap 6000 pārbaužu un noformēja 114 protokolus par ārkārtas situācijas drošības pasākumu pārkāpumiem.[69]

10. un 13. aprīlī ar maksimālo 2000 eiro naudas sodu tika sodīts kāds 1989. gadā dzimis vīrietis, kuram bija jāievēro pašizolācija pēc saslimšanas ar COVID-19.[70]

18. maijā Veselības ministrija atviegloja ar koronavīrusu inficēto izolācijas pārtraukšanas noteikumus, atsakoties no agrākās prasības pēc diviem secīgiem negatīviem COVID-19 testa rezultātiem. 14 dienu ilgu karantīnu bez atkārtotu testu veikšanas noteica visiem inficētajiem, kuriem slimība noritēja bez simptomiem un 21 dienu ilgu karantīnas periodu COVID-19 pacientiem ar tipiskajiem simptomiem. Tika nolemts, ka simptomātiskiem pacentiem stingro izolāciju var pārtraukt septiņas dienas pēc simptomu izzudušanas. Savukārt ārstniecības personas, sociālās aprūpes centru darbinieki un izglītības iestāžu darbinieki, kas strādā tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem, darbā drīkstēja atgriezties nedēļu pēc izolācijas perioda beigām.[71]

Slimības gadījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Infekcijas gadījumu raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada 2. martā apstiprināja pirmo COVID-19 gadījumu Latvijā. Saslimusī sieviete ar "airBaltic" lidmašīnu bija 29. februārī atlidojusi no Minhenes, pirms tam bijusi Itālijā,[72] lidmašīnā kopā ar inficēto bija 145 pasažieri.

8. martā SPKC apstiprināja otro un trešo COVID-19 gadījumu, 9., 10. un 11. martā SPKC ziņoja vēl par septiņiem apstiprinātiem COVID-19 saslimšanas gadījumiem. Visi inficētie bija atlidojuši 7. marta reisā BT-630 no Milānas, kurā bija 25 pasažieri no Latvijas.[73][74][75][76] 12. martā SPKC ziņoja par sešiem, 13. martā par vienu, 14. martā par deviņiem,[77] bet 15. martā par četriem jauniem inficēšanās gadījumiem. 21. martā SPKC lūdza atsaukties visus pasažierus, kas 17. martā kopā ar kādu COVID-19 slimnieku brauca vilcienā Rīga-Zilupe,[78] kā arī autobusā Rēzekne-Rogovka-Vecstrūžāni.[79] 21. martā 13. Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš savā "Twitter" kontā paziņoja, ka viņam konstatēts Covid-19.[80] Kaimiņš norādīja, ka ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru piedalījies Saeimas sēdēs līdz 16. martam. Kaut arī viņš apgalvoja, ka pēdējā laikā nav bijis ārpus Latvijas, kā arī neesot saticis kādu, kas pēdējā laikā ir atbraucis no ārzemēm, viņam veica valsts apmaksātu COVID-19 diagnostisko testu.[81] 22. martā SPKC Komunikācijas nodaļa pavēstīja, ka aizvadītajā diennaktī veikts 681 Covid-19 izmeklējums, tas apstiprināts 15 cilvēkiem, kas atgriezušies no Austrijas un Spānijas vai arī inficēšanos no jau atklāta slimnieka, bet nav apstiprināts neviens papildu saslimšanas gadījums, kas būtu saistīts ar Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu.[82]

22. martā COVID-19 diagnosticēja Jelgavas apbedīšanas biroja "Velis-A" četriem darbiniekiem un biroja vadītājam, kas slimoja jau kopš 17. marta. SPKC konstatēja, ka viena no biroja darbiniecēm bija inficējusies ārzemēs, vēlāk slimību atklāja arī vairākiem biroja klientiem. Kopējais inficēto skaits Jelgavā pārsniedza 11, tika slēgtas visas četras sēru zāles un izvadīšanas pasākumi varēja notikt tikai āra apstākļos.[83]

6. aprīlī SPKC ziņoja, ka aizvadītajā nedēļā tika konstatēti 187 jauni saslimšanas gadījumi, kamēr nedēļu iepriekš - 217 gadījumi. 44 pacienti tobrīd bija stacionēti, tajā skaitā 39 ar vidēju slimības gaitu, bet pieci - ar smagu. Trīs no pieciem smagā stāvoklī esošajiem COVID-19 pacientiem bija pieslēgti pie mākslīgās plaušu ventilācijas aparātiem.[84] 7. aprīlī 16 pacientiem bija laboratoriski apstiprināta izveseļošanās no COVID-19.[85]

30. aprīlī SPKC ziņoja, ka pēdējās dienās pieaugušais jaunatklāto gadījumu skaits ir skaidrojams ar diviem lokāliem uzliesmojumiem, apmēram 10% no kopējā inficēto skaita ir veselības aprūpē strādājošie.[86]

Nāves gadījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

3. aprīlī nomira 99 gadus veca ar SARS-CoV-2 inficēta sieviete, kas bija inficējusies no sava radinieka, kurš bija atgriezies no Spānijas. Pacienti ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru neatliekamā kārtā stacionēja kādā slimnīcā, kur inficējās vēl viens cilvēks, jo pacientes radinieki slēpa informāciju par ceļošanu ārpus Latvijas. 27. martā pacienti pārveda uz RAKUS stacionāru “Latvijas Infektoloģijas centrs” (LIC). Pirmās trīs dienas paciente ārstējās intensīvās terapijas palātā, tad tika pārvesta uz nodaļas palātu.[87]

4. aprīlī SPKC ziņoja, ka pēkšņi miris viens no patversmes "Zilais Krusts" klientiem, kuram bija pozitīvs Covid-19 tests, mirušajam bijušas vairākas hroniskas slimības.[88] 7. aprīlī kļuva zināms, ka Latvijas Infektoloģijas centrā pēc nedēļu ilgas ārstēšanas nomira 75 gadus vecs COVID-19 slimnieks ar vairākām hroniskām blakusslimībām. Šis gadījums saistīts ar slimības perēkli kādā Jelgavas apbedīšanas birojā.[89]9. aprīlī Elejas Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā pēkšņi nomira 76 gadus vecs vīrietis, kuram 2. aprīlī bija konstatēta inficēšanās ar jauno kroņvīrusu. Pacientam esot bijusi vienīgi arteriālā hipertensija, citādi viņš juties možs, enerģisks un bez jebkādiem slimības simptomiem.[90] Pēc autopsijas noskaidrojās, ka pēkšņi mirušā vīrieša nāves cēlonis bijusi sirds koronārā slimība.[91]

11. aprīlī RAKUS LIC nomira divas nedēļas iepriekš stacionēts pacients, kurš bija jaunāks par 60 gadiem,[92] plašsaziņas līdzekļos izplatījās ziņa, ka mirušais ir bijušais Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Rolands Tjarve.[93][94] Viņa sieva žurnāliste Nellija Ločmele informēja, ka slimība sākusies 16. martā.[95]

28. maija dati (miruši 24 pacienti). Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

12. aprīlī SPKC ziņoja, ka Vidzemes slimnīcā miris vairāk nekā 85 gadus vecs pacients ar vairākām hroniskām slimībām, kurš 10. aprīlī slimnīcā bija inficējies ar koronavīrusu, bet RAKUS LIC miris vairāk nekā 80 gadus vecs pacients, kas smagā stāvoklī ar pneimoniju bija stacionēts iepriekšējā dienā.[96]

21. aprīlī kļuva zināms, ka Latvijā mirušo COVID-19 pacientu skaits sasniedzis deviņus. Divi pēdējie mirušie bija vecāka gadagājuma pacienti ar hroniskām slimībām, kas nomira slimnīcā. Septiņiem mirušajiem pacientiem COVID-19 atzina par primāro nāves cēloni, bet par diviem pacientiem (Zilā Krusta patversmē un Elejas SAR) tika gaidīts pataloganatomu slēdziens. Konsultējoties ar Pasaules Veselības organizāciju, tika izlemts tomēr pieskaitīt šos divus mirušos pie COVID-19 nāves gadījumu statistikas.[91] 22. aprīlī SPKC ziņoja, ka no COVID-19 miruši vēl divi ar hroniskām slimībām slimojoši cilvēki 80-85 un 50-55 gadu vecuma grupās.[97] 24. aprīlī kļuva zināms, ka ar COVID-19 miris 75-80 gadus vecs pacients, kurš slimoja ar vairākām hroniskām slimībām.[98] 29. aprīlī slimnīcā nomira divi pacienti vecuma grupās no 70 līdz 75 gadiem un no 75 līdz 80 gadiem.[99] 1. maijā kļuva zināms, ka slimnīcā miris vēl viens COVID-19 slimnieks vecumā no 50 līdz 55 gadiem, kurš inficējies no ģimenes locekļa.[100]

Stāvoklis slimnīcās, veselības aprūpes centros un skolās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo Latvijā diagnosticēto pacienti 3. martā kopā ar bērnu stacionēja Latvijas Infektoloģijas centrā.[104] 9. martā Valsts operatīvās medicīniskās komisija (VOMK) pieņēma lēmumu, ka turpmāk ar COVID-19 vieglā formā saslimušos vairs visos gadījumos nevedīs uz slimnīcu, bet viņi varēs ārstēties mājās karantīnā ģimenes ārsta uzraudzībā.[105]

25. martā SPKC ziņoja, ka Latvijas slimnīcās atrodas 12 ar COVID-19 slimi cilvēki, bet neviens no viņiem nav smagā stāvoklī.[106] 26. martā saslimšanu ar COVID-19 konstatēja 72 gadus vecajai Rēzeknes slimnīcas bērnu ķirurģei Veronikai Smolko, kura bija sasirgusi 19. martā, tomēr viņas ģimenes locekļiem testus neveica.[107] Diagnostiskos testus veica 67 pacientiem un slimnīcas darbiniekiem, atrodot vēl divus inficētus medicīnas darbiniekus.[108] 28. martā infekciju apstiprināja arī vienai PSKUS onkoloģei, diagnostiskos testus veica 12 pacientiem un 20 ārstniecības personām.[109] Līdz 29. martam COVID-19 atklāja arī pieciem zobārstiem, vienai medmāsai un vienam NMPD šoferim.[110] 31. martā tapa zināms arī tas, ka Covid-19 konstatēts 11 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Operatīvās vadības centra darbiniekiem.[87]

Ogres slimnīcā 28. martā ieveda smagi slimu pacientu, kurš ar SARS-CoV-2 vīrusu aplipināja arī vienu no palātas biedriem. Kad pacientiem konstatēja saslimšanu ar Covid-19, slimnīcā veica dezinfekciju un uz laiku pārtrauca jaunu pacientu uzņemšanu. 3. aprīlī pozitīvu Covid-19 testu apstiprināja vienam ārstam un slēdza interno nodaļu, mājas izolācijā nokļuva 27 medicīnas darbinieki.[111]

2. aprīlī saslimšanu ar COVID-19 apstiprināja kādam Dobeles slimnīcas bērnu nodaļas pacientam un viņa mātei, abi slimnīcā bija pavadījuši divas dienas un tika palaisti mājās. Bērna ārstam noteica pašizolāciju, bet bērnu nodaļa uz laiku tika slēgta.[112]

3. aprīlī inficēšanos konstatēja arī diviem ārstiem un diviem pacientiem RAKUS Endokrinoloģijas un Pulmonoloģijas nodaļā Latvijas Onkoloģijas centra ēkā, jo tajā ārstējās viens no patversmes "Zilais Krusts" klientiem. Minētā nodaļa tika slēgta un dezinficēta, nākamajā dienā SPKC paziņoja, ka infekcija diagnosticēta vēl vienam nodaļas darbiniekam. Pēc saslimšanas gadījuma Stradiņa slimnīcā slimību diagnosticēja vienai darbiniecei SAC "Stella maris". SPKC paziņoja, ka ar COVID-19 Latvijā kopumā sasirguši ap 40 medicīnas darbinieku.[113] 5. aprīlī Ogres slimnīcā izolācijā atradās ap 30 mediķu un tā pārtrauca uzņemt pacientus, arī Dobeles slimnīca nestrādāja ar pilnu jaudu.[114]

10. aprīlī COVID-19 konstatēja vienam no Vidzemes slimnīcas Terapijas nodaļas pacientiem, tādēļ daļēji slēdza vienu no terapijas nodaļām un noteica pašizolācijas režīmu vairākiem pacientiem un medicīnas darbiniekiem.[115] Vēlāk kopējais Vidzemes slimnīcas Terapijas nodaļā ar koronavīrusu inficēto pacientu skaits pieauga līdz sešiem, bet diagnostiskos testus veica 31 pacientam. COVID-19 diagnozi apstiprināja arī sešām medmāsām un māsu palīgiem. Pašizolācijas režīmā nosūtīja 25 medicīnas darbiniekus.[116]

11. aprīlī RAKUS pēc kontakta ar COVID-19 pacientiem aptuveni 100 darbinieku atradās pašizolācijā. Savukārt Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā 88 no 1884 darbiniekiem bija dīkstāves režīmā, bet 350 Rīgas 1. slimnīcas (44% no slimnīcas darbiniekiem) atradās darba nespējā vai atvaļinājumā, tostarp, arī bez darba samaksas saglabāšanas.[117] 21. aprīlī BKUS paziņoja, ka saņemta pozitīva COVID-19 testa atbilde ķirurģijas, ginekoloģijas un uroloģijas nodaļas māsu palīdzei. Līdz brīdim, kad SPKC būs sniedzis atbildi, slimnīcas darbinieki, kuri bijuši kontaktā ar Covid-19 pozitīvo BKUS darbinieci, tika nosūtīti karantīnā.[118]

24. aprīlī slēdza RAKUS Tuberkulozes un plaušu slimību centra (TPSC) Tuberkulozes ilgstošas ārstēšanas nodaļu, jo vienam no 9. aprīlī slimnīcā uzņemtajiem pacientiem tika konstatēta saslimšana ar COVID-19. Kaut arī stacionārā bija sagatavota īpaša nodaļa COVID-19 pacientu ārstēšanai ar 53 gultām, taču šim pacientam pirms pārvešanas no kādas reģionālās slimnīcas esot bijuši divi negatīvi COVID-19 testi, tādēļ viņš ievietots parastajā nodaļā.[119] 24 pacientus, kurus atzina par inficētā kontaktpersonām, nodalīja atsevišķās palātās, bet 32 ārstniecības personām noteica 14 dienu karantīnu, pēc kuras viņiem būs jāveic divi atkārtoti testi, lai pārliecinātos, ka cilvēki ir veseli un var atgriezties darbā.[120]

COVID-19 uzliesmojumi Latvijas slimnīcās[121]
Datums Slimnīcas un nodaļas nosaukums Testēto skaits Inficēto skaits Karantīnā nosūtīto skaits
26.03.2020. Rēzeknes slimnīca 67 pacienti
slimnīcas darbinieki
2 medicīnas darbinieki 67
28.03.2020. PSKUS Onkoloģijas klīnika 12 pacienti
20 ārstniecības personas
1 ārste 32
28.03.2020. Ogres slimnīcas internā nodaļa 27 medicīnas darbinieki 5 pacienti, 1 ārsts 30
2.04.2020. Dobeles slimnīcas bērnu nodaļa 1 pacients, 1 piederīgā 1 ārsts
3.04.2020. RAKUS Endokrinoloģijas un Pulmonoloģijas nodaļa 1 pacients, 1 darbinieks
10.04.2020. Vidzemes slimnīcas Terapijas nodaļa 31 pacients, 25 darbinieki 6 pacienti, 6 darbinieki 25
21.04.2020. BKUS Ķirurģijas, ginekoloģijas un uroloģijas nodaļa 1 māsu palīdze
24.04.2020. RAKUS TPSC Tuberkulozes ilgstošas ārstēšanas nodaļa 24 pacienti, 32 ārstniecības personas 1 pacients 32
8.05.2020. Vidzemes slimnīca 2 pacienti, 1 darbinieks

8. maijā Vidzemes slimnīca ziņoja, ka pagājušajā diennaktī konstatēti trīs COVID-19 saslimšanas gadījumi — diviem pacientiem un vienam darbiniekam. Tobrīd slimnīcā ārstējās deviņi COVID-19 pacienti, bet astoņi pacienti bija izrakstīti. Laikā, kad slimnīcas uzņemšanas nodaļā bija atļauts testēt pilnīgi visus pacientus, tika atklāti vairāki pozitīvi gadījumi pacientiem bez tipiskiem simptomiem.[122]

Infekcijas uzliesmojumi patversmēs un pansionātos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

31. martā Veselības ministre Ilze Viņķele informēja, ka COVID-19 diagnosticēta 27 Rīgas Evaņģēliski kristīgās draudzes "Zilais Krusts" vīriešu patversmes klientiem un darbiniekiem.[123] Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte paziņoja, ka patversmju slēgšanas gadījumā pašvaldībai būšot līdzekļi, lai vismaz 1,5 mēnesi nodrošinātu visu patversmju klientu ēdināšanu un personāla algošanu.[124] Vēlāk ziņoja, ka dažas dienas pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas 15. martā "Zilā Krusta" telpās noticis reliģisks pasākums, kura laikā patversmē sākusies infekcijas izplatīšanās.[125]

31. martā saslimšanu konstatēja arī vienam privātā sociālās aprūpes centra "Allaži" darbiniekam. 2. aprīlī tika ziņots, ka COVID-19 diagnosticēts kādai Daugavgrīvas apkaimes sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centra "Stella maris" iemītniecei, kas bija stacionēta Stradiņa slimnīcā. Savukārt Elejas sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā ar 30 iemītniekiem saslimšanu apstiprināja trīs darbiniekiem un vienam klientam.[126]

3. aprīlī “Zilā krusta” nakts patversmē konstatēja vēl trīs jaunus infekcijas gadījumus, patversmē ar 102 iemītniekiem tika noteikta karantīna, nodrošinot ēdināšanu trīs reizes dienā.[127] 6. aprīlī kopējais sasirgušo skaits patversmē "Zilais Krusts" pieauga līdz 31.[128] Pēc karantīnas perioda beigām “Zilā krusta” iemītniekiem 17. aprīlī sāka otrreizējo testēšanu, sākot ar 68 diagnostisko testu veikšanu klīniski veselajiem cilvēkiem.[129] 18. aprīlī inficēšanos konstatēja 30 gadījumos, 19. aprīlī vēl 5 gadījumos.[130]

23. aprīlī kļuva zināms, ka pašizolācija noteikta teju pusei no SARC “Lode” darbiniekiem un testi veikti arī 80 aprūpes centra klientiem. Trauksmi izraisīja COVID-19 pneimonijas apstiprināšana vienam no centra iemītniekam, kurš piecas dienas iepriekš bija izrakstīts no Vidzemes slimnīcas, kur 10. aprīlī inficēšanās bija konstatēta vienam pacientam, vēlāk sešām medmāsām un māsu palīgiem. Pirms izrakstīšanas no slimnīcas COVID-19 tests esot bijis negatīvs.[131]

29. aprīlī COVID-19 atklāja kādam Rīgas sociālās aprūpes centra "Gaiļezers" iemītniekam, 3. maijā kļuva zināms, ka inficējušies seši šī sociālās aprūpes centra iemītnieki.[132] 4. maijā kļuva zināms, ka SAC "Gaiļezers" inficēti 14 Demences nodaļas klienti, nodaļa praktiski slēgta, darbiniekiem COVID-19 nav konstatēta. Visi saslimušie diagnosticēšanas brīdī bija asimptomātiski.[133]

16. maijā COVID-19 diagnosticēja četriem SAC "Mārsnēni" darbiniekiem un 17 iemītniekiem.[134] Vēlāk precizēja, ka SAC "Mārsnēni" inifcēšanās ar koronavīrusu atklāta jau 10. maijā, un piecus nācās ievietot slimnīcā. Kopumā inficēti 25 iemītnieki vecumā virs 60 gadiem, kā arī četri darbinieki. Infekciju SAC varētu būt ievazājis kāds centra iemītnieks, kurš bija ārstējies kādā slimnīcā.[135]

17. maijā SPKC ziņoja, ka pozitīvs COVID-19 tests bijis sešām personām Rīgas patversmes Sieviešu nodaļā Eiženijas ielā Dzirciema apkaimē, kurā uzturas ap 60 sieviešu. Rīgas domes Labklājības departaments informēja, ka visām inficētajām sievietēm slimība norit bez simptomiem un viņas ir izolētas atsevišķā patversmes spārnā ar atsevišķu ieeju un izeju, higiēnas telpām.[136]

22. maijā inficēto skaits SAC "Mārsnēni" sasniedza 44, Valsts policija sāka resorisko pārbaudi par COVID-19 uzliesmojumu šajā sociālās aprūpes centrā. Visi slimnīcās stacionētie klienti tika nogādāti atpakaļ un izvietoti izolatoros. "Mārsnēnos" tobrīd atradās 50 klienti un strādāja 18 darbinieki.[137]

25. maijā kļuva zināms, ka kopš pandēmijas sākuma saslimšanas gadījumi ar COVID-19 atklāti 12 sociālās aprūpes iestādēs jeb pansionātos, saslimuši 90 cilvēki – 22 darbinieki un 68 klienti, nomiruši septiņi inficētie cilvēki. Priekuļu novada SAC "Mārsnēni" inficēti 44 cilvēki, tostarp seši darbinieki.[138]

Inficēšanās izglītības iestādēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad 2020. gada 12. martā Latvijas valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, vecākiem bija jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādēs rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši COVID-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijis kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu. 17. martā diagnosticēja SARS-CoV-2 infekciju bērnam, kurš ar vecākiem bija atgriezies no Zviedrijas un apmeklējis Piņķu pirmsskolas mācību iestādi “Saimīte”.[139] Saslima arī Salaspils 1. vidusskolas skolēns, kas 9. martā bija atgriezies no treniņnometnes Spānijā.[36] 21. martā ziņoja, ka saslimis vēl viens Salaspils 1. vidusskolas skolēns, pašizolācija tika noteikta 23 skolēniem un 11 pedagogiem.[140]

25. martā kļuva zināms, ka infekcija bija konstatēta divu Ozolnieku pirmsskolas izglītības iestādes “Zīlīte” grupu bērnu vecākiem, pašizolāciju noteica abu grupu audzēkņiem un pedagogiem.[141] Vienā gadījumā 9. martā ģimene bija atgriezusies no Spānijas, bet otrā gadījumā viens no ģimenes vecākiem bija 11. martā atgriezies no Lielbritānijas.[142]

5. aprīlī SPKC paziņoja, ka pēc kāda darbinieka saslimšanas ar COVID-19 uz divām nedēļām tika slēgta Mārupes novada pirmsskolas izglītības iestāde "Mārzemīte".[143]

Pēc Rīgas Domes 24. aprīlī sniegtās informācijas bērnu vai darbinieku inficēšanās dēļ bija slēgta Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Margrietiņa" (no 14. aprīļa), Rīgas 172. pirmsskolas izglītības iestāde (no 21. aprīļa) un Rīgas 88. pirmsskolas izglītības iestāde (no 23. aprīļa). Marta beigās un aprīļa sākumā pozitīvas COVID-19 analīzes bija konstatētas arī trim Puškina liceja darbiniekiem un vienam Lastādijas pamatskolas darbiniekam, un darbs skolās turpināja noritēt attālināti.[144]

Infekcijas izplatība reģionos un novados[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

COVID-19 skartie Latvijas novadi un pilsētas (jaunākie dati).
Diagnosticēto COVID-19 saslimšanas gadījumu animācija.

14. martā Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) publicēja statistikas datu atspoguļojumu par Latvijā apstiprināto COVID-19 saslimšanas gadījumu izplatību, valsti sadalot sešās daļās (Rīga, Pierīga, Kurzeme, Latgale, Zemgale un Vidzeme). Sākotnēji SPKC atsacījās izpaust tās rīcībā esošos datus par inficēto cilvēku dzīvesvietām Rīgas administratīvi teritoriālajās vienībās (apkaimēs) vai Latvijas novados un pilsētās.[145]

20. martā SPKC paziņoja, ka 95% no COVID-19 slimniekiem bija atbraukuši no ārzemēm, bet 5% inficējušies no atbraukušajiem. Šajā dienā publicēja karti ar COVID-19 saslimšanas gadījumiem lielajās pilsētās un novados, slimības gadījumi todien bija konstatēti 19 pašvaldībās: Rīga (vairāk nekā 51 slimnieks), Jūrmala (6-10 slimnieki), Aizkraukle, Jēkabpils, Daugavpils, Ventspils novads, Babītes novads, Mārupes novads, Ozolnieku novads, Ķekavas novads, Salaspils novads, Stopiņu novads, Garkalnes novads, Sējas novads, Krimuldas novads, Siguldas novads, Cēsu novads, Smiltenes novads un Ogres novads (katrā pašvaldībā 1—5 slimnieki).[146] 21. martā SPKC ziņoja par saslimšanu arī Liepājā, Rēzeknē un Kuldīgas, Grobiņas, Olaines un Vecumnieku novados.[147]

22. martā SPKC ziņoja par infekciju arī Jelgavas pilsētā, Bauskas, Carnikavas, Limbažu un Mērsraga novados, bet 23. martā Talsu, Tukuma, Ķeguma, Alojas, Rūjienas un Rēzeknes novados, 24. martā inficēšanās gadījumu konstatēja arī Kocēnu novadā, savukārt Rīgā saslimušo skaits pārsniedza 100, bet Jūrmalā 11.[148] 25. martā SPKC paziņoja, ka pieci Rīgā atklātie slimnieki nevar norādīt, ka bijuši ārzemēs vai viņiem ir bijis kontakts ar apstiprinātu slimnieku vai personu, kura bijusi ārzemēs, līdz ar to nav nosakāma epidemioloģiskā ķēde, kas nozīmē, ka Rīgas pilsētā sākusies neizsekojama SARS-CoV-2 vīrusa transmisija.[149] 25. martā Valsts policija (VP) veica 499 pārbaudes par ārkārtējās situācijas aizliegumu un ierobežojumu neievērošanu un ierosināja 50 administratīvā pārkāpuma lietvedības, visvairāk Latgalē, likumpārkāpējiem var piemērot naudas sodu līdz 350 eiro.[150]

8. aprīlī SPKC ziņoja, ka SARS-CoV-2 vīrusa infekcija konstatēta 55 Latvijas pašvaldībās, inficēto skaits Rīgā bija 315 (diennakts pieaugums 20), savukārt Jūrmalā bija 29 pacienti (+1), Jelgavā 20 pacienti (+3), bet Liepājā 18 pacienti (+2).[151]

28. aprīlī SPKC ziņoja, ka Salaspils mēbeļu uzņēmumā SIA "Dižozols plus" 18 darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem konstatēta saslimšana ar COVID-19. Slimības uzliesmojums skāris tikai vienu no uzņēmuma korpusiem.[152]

Statistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Matemātiskās modelēšanas prognoze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

8. aprīlī Vašingtonas Universitātes Veselības metrikas un novērtēšanas institūts (Institute for Health Metrics and Evaluation, IHME), izmantojot pieejamos datos, modelēja trīs COVID-19 norises scenārijus (minimālo, ticamāko un maksimālo). Lielāko hospitalizāciju skaitu paredzēja 24. aprīlī, kad pēc minimālā scenārija slimnīcās prognozēja 41 COVID-19 pacientu (realitātē slimnīcās bija 34 pacienti, no viņiem smagā stāvoklī bija 6 pacienti), bet nenomirs neviens pacients (realitātē nomira viens pacients). Nepiepildījās prognoze, ka 24. aprīlī slimnīcās būs 225 pacienti, no kuriem tajā dienā nomirs septiņi (t.s. ticamākais scenārijs) vai 740 pacienti, no kuriem nomirs 39 pacienti (maksimālais scenārijs). Kopējais prognozētais ar COVID-19 mirušo skaits Latvijā pēc šī modeļa minimālā scenārija bija 26, pēc ticamākā scenārija 125, bet pēc maksimālā scenārija 301 cilvēki. Tāpat IHME prognozēja, ka Latvijā ticamākajā gadījumā būs nepieciešami 44 invazīvie plaušu ventilatori un 52 intensīvās terapijas gultasvietas.[153]

Veselības aprūpes sistēmas izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attālinātās ārstu konsultācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

22. martā privātās informācijas sistēmu kompānijas “Blue Bridge Technologies” un “Datamed” informēja LETA, ka ir izstrādājušas risinājumu iedzīvotāju identificēšanai un attālinātai medicīnas speciālistu konsultāciju sniegšanai. Ārsti attālināti vienotā vidē varēs noformēt nosūtījumus citiem speciālistiem, norīkot laboratoriskiem izmeklējumiem, saņemt rezultātus, izrakstīt darba nespējas lapas un e-receptes. Jauno rīku plānoja izmantot Bērnu klīniskā universitātes slimnīca un privātā "LOR klīnika".[154]

Valsts pētījumu programma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. maijā Ministru kabinets apstiprināja jaunas valsts pētījumu programmas (VPP) izveidi pētījumiem veselības, inženiertehnisko risinājumu, sabiedrības un tautsaimniecības jomās, nodrošinot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju horizontālu ietekmi šajās jomās un sniedzot ieguldījumu tautsaimniecības pārstrukturizēšanā un atjaunošanā. Programmas virsmērķis ir ierobežot COVID-19 izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus. VPP tiks radītas zinātniskas prognozes Latvijai par tālākās rīcības scenārijiem 2020. gada rudenī, 2021. un 2022. gadā, tajā skaitā kā pārvarēt jaunus saslimšanas uzliesmojumus, kā rezultātā tiks radīti labvēlīgi apstākļi Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai un ekonomiskās izaugsmes stimulēšanai.[155]

Saimnieciskā krīze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

SVF prognoze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook) prognozēja, ka Latvijas ekonomikā 2020. gadā būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts 2019. gada oktobrī. Savukārt 2021. gadā SVF prognozēja tikpat strauju Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020. gada beigās Latvijā var sasniegt 8%, bet nākamgad samazināties līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019. gadā. Tāpat SVF prognozēja, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā var būt deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs var sarukt līdz 1,5% no IKP.[156]

Latvijas valdības prognoze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LR Ministru kabinets 30. aprīlī apstiprināja LR Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto Latvijas stabilitātes programmu ar aktuālākajām makroekonomikas prognozēm, kurā šā gada iekšzemes kopprodukta kritums prognozēts 7% apmērā. Pēc FM prognozēm IKP pieaugumam 2021. gadā būs 1% un 2022. gadā 3,5%. Stabilitātes programmā aplēsts, ka neiekasēto nodokļu apmērs 2020. gadā varētu sasniegt 1,5 miljardus eiro, valdības budžeta deficīts 9,4% no IKP, valdības parāds 51,7% no IKP. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits 2020. gadā samazināsies par 5%.[157]

Eiropas Komisijas prognoze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

6. maijā kļuva zināms, ka Eiropas Komisija 2020. gadā prognozē Latvijas ekonomikas sarukumu par 7%, ko galvenokārt ietekmēs investīciju un eksporta kritums. Savukārt 2021. gadā tika prognozēts ekonomikas pieaugums 6,4% apmērā. Nodokļu ieņēmumu krituma un valsts atbalsta pasākumu dēļ Latvijas budžeta deficīts 2020. gadā varētu pieaugt līdz 7,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā ekonomikas samazinājumu lēsa par 7,9%, bet Igaunijas par 6,9%.[158]

Likums par saimnieciskās krīzes izraisīto zaudējumu kompensēšanu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. martā Ministru kabinets (MK) izskatīja LR Finanšu ministrijas sagatavotu speciālu terminētu likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar COVID-19 izplatību. Tā mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar COVID-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu, cita starpā arī:

  1. krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājam ir tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam;
  2. ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē, MK noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no Darba likumā noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi;
  3. valsts un pašvaldību iestādes, kā arī kapitālsabiedrības uz likuma darbības laiku atbrīvo krīzes skarto nozaru komersantus no nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu;
  4. palielina rezerves kapitālu valsts attīstības finanšu institūcijai ALTUM, ļaujot COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem izmantot atbalsta instrumentus — kredītu garantijas, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam.[159]

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) ziņoja, ka līdz 6. aprīlim 25 darba devēji bija kopumā atlaiduši 3898 darbiniekus, reģistrēto bezdarbnieku skaits aprīlī bija pieaudzis par 2644, tādējādi kopējais bez darba palikušo iedzīvotāju daudzums bija 64 171.[160]

Trīs bloku princips[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

13. maijā Ministru prezidents A. K. Kariņš informēja, ka valdības pieeja saimnieciskās krīzes pārvarēšanai sastāv no trim blokiem:

  • pabalstu bloks, kurā ietilpst dīkstāves programma, ar kuras palīdzību apmēram 50 tūkstoši cilvēku guvuši labumu, nekļūstot par bezdarbniekiem. Dīkstāvē esošos plāno pārvirzīt uz jaunām apmācības programmām, lai viņi varētu iegūt jaunas iemaņas un nākotnē pāriet strādāt citās nozarēs.
  • infrastruktūras bloks, kurā ieguldīti papildu 75 miljoni eiro ceļu remontos. Pašvaldības varēs aizņemties vēl papildus 150 miljonus eiro, lai attīstītu projektus, kas sakrīt ar jauno administratīvi teritoriālās reformas administratīvo centru kartējumu.
  • modernizācijas bloks, lai veicinātu tautsaimniecības pārstrukturēšanu, kuras ietvaros pieci miljoni eiro piešķirti zinātniskiem pētījumiem un risinājumiem COVID-19 ierobežošanai. Palielināts airBaltic pamatkapitāls, lai uzņēmums varētu īstenot savu modernizācijas plānu.[161]

Ierobežojumu pakāpeniska atcelšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

27. aprīlī Veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka krīzes ieviesto ierobežojumu atcelšanai par pamatu tiks ņemti saslimstības rādītāji četru nedēļu posmos. Par kritērijiem tika izvēlēti inficēto cilvēku skaits, jauno saslimšanas gadījumu pieauguma vai krituma temps, stacionēto cilvēku un smago gadījumu skaits, kā arī kompakto uzliesmojumu veidošanās.[162]

27. aprīlī kļuva zināms, ka airBaltic ir gatava atsākt regulāros lidojumus 13. maijā (nākamajā dienā pēc ārkārtējās situācijas iespējamās atcelšanas) uz 14 dažādiem galamērķiem, tajā skaitā uz Amsterdamu, Stokholmu, Londonu, Briseli un Maskavu.[163] Vēlāk iepriekš plānotos pasažieru pārvadājumus tomēr apturēja līdz 17. maijam.[51]

6. maijā Baltijas valstu premjerministri vienojās par iekšējo robežu atvēršanu no 15. maija, atceļot arī 14 dienu pašizolāciju cilvēkiem, kas šķērsos Baltijas valstu iekšējās robežas.[164] 7. maija Ministru Kabineta sēdē lēma pēc 12. maija atļaut pulcēšanos gan iekštelpās, gan ārtelpās, ja pasākumā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 25 cilvēki. Vienojās, ka pasākuma laiks iekštelpās nedrīkst pārsniegt trīs stundas,[26] sabiedriskajā transportā obligāta prasība ir deguna un mutes aizsega lietošana, bet tirdzniecības centri drīkst būt atvērti arī brīvdienās, savukārt bērnudārzi atvērti piecgadniekiem un sešgadniekiem.[165]

18. maijā airBaltic atsāka starptautiskos pasažieru lidojumus uz Viļņu, Tallinu, Oslo un Frankfurti. NMPD pārtrauca COVID-19 analīžu ņemšanu lidostā un ostā, visus iebraucējus aicinot analīžu nodošanai pieteikties vispārējā kārtībā un doties uz analīžu nodošanas punktiem. Veselības ministrija uzsvēra, ka personām, kuras atgriežas no ārvalstīm (izņemot Baltijas valstis), ir jāievēro obligāta 14 dienu pašizolācija.[166]

21. maijā valdība pieņēma lēmumu, ka no 1. jūnija darbu varēs atsākt bērnu nometnes, eksāmeni varēs notikt klātienē, profesionālajā sportā atcelta divu metru distance, izņemot cīņas sportu, amatierkolektīvi varēs atsākt darbu, ievērojot noteikumu par 25 cilvēku pulcēšanos, ievērojot divu metru distanci. Tāpat kļuva zināms, ka pēc 9. jūnija paredzēts vairs nepagarināt ārkārtējo situāciju.[167] 25. maijā Latvijas SPKC nosauca sešas Eiropas valstis, ar kurām neieteica atjaunot aviosatiksmi, ņemot vērā 14 dienu kumulatīvo ar COVID-19 sasirgušo skaitu, kas pārsniedza 25 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem. Tā bija Zviedrija (kumulatīvā 14 dienu saslimstība 74,7 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem), Apvienotā Karaliste (65,9/100 000), Beļģija (41,5/100 000), Īrija (40,6/100 000), Portugāle (31,4/100 000), Malta (25,6/100 000).[168]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijā apstiprināta otrā saslimšana ar koronavīrusu; sieviete atgriezusies no Itālijas kūrorta LETA 2020. gada 8. martā
  2. Latvijā apstiprināts trešais ar "Covid-19" inficētais TVNET/LETA 2020. gada 8. martā
  3. Latvijā apstiprināti jau seši "Covid-19" saslimšanas gadījumi apollo.lv 2020. gada 9. martā
  4. Covid-19 pacientu skaits Latvijā sasniedzis 17 LETA, 2020. gada 13. martā
  5. Publicēta karte ar Covid-19 izplatību Latvijas reģionos apollo.lv 2020. gada 14. martā
  6. Latvijā mirusi ar Covid-19 slima sieviete, kurai bijušas vairākas blakus saslimšanas LETA 2020. gada 3. aprīlī
  7. aktualitate: COVID-19 infekcijas uzliesmojums SPKC mājas lapa
  8. Latvijas pilsone no Uhaņas provinces nonākusi Francijā LETA 2020. gada 3. februārī
  9. Koronavīruss Latvijā: pārbaudīti četri pacienti, neviens nav slims nra.lv 2020. gada 5. februārī
  10. Latvija ievieš piesardzības pasākumus iebraucējiem no Lombardijas, Veneto, Dienvidkorejas un Irānas lsm.lv 2020. gada 24. februārī
  11. Zināms, cik ilgu laiku Rīgā pavadīja un ar kuru autobusu uz Tallinu devās koronavīrusa slimnieks Igaunijā LETA 2020. gada 27. februārī
  12. Koronavīrusa izraisītā slimība COVID-19 arī Latvijā. Tiek apzinātas diagnosticētā pacienta kontaktpersonas lvportals.lv 2020. gada 2. martā
  13. “Covid-19” izplatības dēļ papildina ceļojuma brīdinājumus uz vairākām Eiropas un Tuvo Austrumu valstīm LETA 2020. gada 5. martā
  14. Aviācija — «vārti» vīrusu ienākšanai Latvijā. Kā Latvijas lidostas un «airBaltic» mazina riskus? lsm.lv 2020. gada 5. martā
  15. Pieļauj ar «Covid-19» saslimušo skaita pieaugumu Latvijā lsm.lv 2020. gada 6. martā
  16. "airBaltic" līdz aprīļa beigām pārtrauc visus lidojumus uz Milānu un Veronu TVNET/LETA 2020. gada 8. martā
  17. Aktuālā informācija airbaltic.com 10.03.2020.
  18. airBaltic, Wizzair un Ryanair atceļ lidojumus uz Itāliju latviesi.com 2020. gada 10. martā
  19. «Covid-19» skarto valstu sarakstā iekļauj Spāniju, Franciju, Vāciju, Austriju un Šveici lsm.lv 2020. gada 11. martā
  20. vm.gov.lv 2020. gada 14. martā
  21. Par infekcijas skartām atzīst visas pasaules valstis lvportals.lv 2020. gada 19. martā
  22. "airBaltic" agrā svētdienas rītā Latvijā nogādās aptuveni miljonu sejas masku apollo.lv LETA 2020. gada 28. martā
  23. 'airBaltic' atgādā uz Latviju vēl miljonu sejas masku delfi.lv 10.04.2020.
  24. [https://covid19.gov.lv/sites/default/files/material_attachments/17_aprilis_kopsavilkums_0.pdf Aktualitātes par COVID-19] 2020. gada 17. aprīlī
  25. Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu - aktualizēts 7. aprīlī Latvijas Republikas Veselības ministrijas mājas lapa 2020. gada 7. aprīlī
  26. 26,0 26,1 Ārkārtējo situāciju Latvijā pagarina līdz 9. jūnijam LETA 2020. gada 7. maijā
  27. Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijas Republikas Veselības ministrija 12.03.2020.
  28. Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" Latvijas Republikas Veselības ministrija 14.03.2020.
  29. "airBaltic" pirmdien veiks 16 papildu lidojumus apollo.lv 2020. gada 15. martā
  30. Visi lidostā "Rīga" ieceļojušie pasažieri ar simptomiem var uz vietas veikt Covid-19 testu apollo.lv 2020. gada 15. martā
  31. 'Covid-19': repatriantiem būs obligāta anketēšana; zāļu rezerves tiks nodrošinātas, lemj valdība delfi.lv 17.03.2020.
  32. «airBaltic» veiks repatriācijas lidojumu no Tenerifes lsm.lv 2020. gada 16. martā
  33. RIHARDA ATGRIEŠANĀS STĀSTS "Darbu ārvalstīs vairs nevēlos." Viens šoferis un ārkārtas apstākļi no Francijas līdz Latvijai 50 stundās apollo.lv 2020. gada 19. martā
  34. "airBaltic" pēc ĀM pieprasījuma ceturtdien veiks lidojumu uz Kipru, ar kuru Baltijā varēs atgriezties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņi apollo.lv 2020. gada 18. martā
  35. No Londonas un Maltas uz Rīgu nogādās Baltijas valstu valstspiederīgos apollo.lv 2020. gada 19. martā
  36. 36,0 36,1 'Covid-19': Pasaulē cīnās ar sērgu; inficētais konstatēts arī Salaspils 1. vidusskolā. Teksta tiešraide delfi.lv 2020. gada 17. martā
  37. No prāmja «Romantika» repatriācijas reisa Covid-19 analīzes ostā nodeva 46 cilvēki lsm.lv 2020. gada 20. martā
  38. Repatriācijai pieteikušies 4273 Latvijas valstspiederīgie LETA, diena.lv 2020. gada 20. martā
  39. Vilcienam no Ukrainas ļauts Rīgā nogādāt Latvijas un Igaunijas valstspiederīgos LETA, diena.lv 2020. gada 20. martā
  40. Atcelts "airBaltic" repatriācijas reiss no Stambulas Jauns.lv/LETA 2020. gada 21. martā
  41. «airBaltic» būs papildu repatriācijas reisi Baltijas valstu iedzīvotājiem lsm.lv 2020. gada 20. martā
  42. Izsludināti jauni repatriācijas reisi no Tenerifes, Frankfurtes un Londonas la.lv LETA 2020. gada 22. martā
  43. Rīgā ielidos reisi no Frankfurtes, Stambulas, Šamberī un Tbilisi Jauns.lv, LETA 2020. gada 23. martā
  44. "airBaltic" šodien veiks repatriācijas reisus no Londonas, Amsterdamas, Malagas un Kijevas TVNET/LETA 2020. gada 25. martā
  45. Šonakt Liepājā ieradies ceturtais un noslēdzošais repatriācijas prāmis no Vācijas skaties.lv 2020. gada 26. martā
  46. Aktuālā ceļojumu informācija airbaltic.com 2020. gada 29. martā
  47. Apstiprināti divi "SmartLynx" reisi Baltijas valstspiederīgo repatriācijai jauns.lv 2020. gada 10. aprīlī
  48. Aktuālā ceļojumu informācija 09.04.2020.
  49. Iespēju atgriezties Latvijā gaida vēl 2464 cilvēki; 331 nepieciešama steidzama repatriācija LETA 29.04.2020.
  50. airbaltic.com
  51. 51,0 51,1 “airBaltic” 14. maijā veiks papildu lidojumu no Frankfurtes LETA 2020. gada 9. maijā
  52. Koronavīrusa 2019-nCoV noteikšana egl.lv 26.02.2020.
  53. 53,0 53,1 53,2 53,3 53,4 COVID-19 infekcijas uzliesmojums SPKC mājas lapa, 2020. gada 29. februārī
  54. 54,0 54,1 54,2 54,3 Aija Kinca. «Ar «Covid-19» inficēto irāni kopā ceļojušie Latvijas iedzīvotāji uzsāk karantīnu; analīzes vēl neņem». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskie Mediji, 2020. gada 28. februāris. Skatīts: 2020. gada 29. februāris.
  55. Arī Liepājas reģionālā slimnīca nodrošinās analīzes iedzīvotājiem ar aizdomām par “Covid-19” LETA, liepajniekiem.lv 04.03.2020
  56. 'Covid-19' analīžu nodošanu no sestdienas nodrošina arī 'E.Gulbja laboratorija' delfi.lv 14.03.2020.
  57. Slimību profilakses un kontroles centrs parādījuši "Covid-19" saslimšanas riska punktus Latvijā Jauns.lv/LETA 2020. gada 14. martā
  58. Aktualitātes par COVID-19 spkc.gov.lv 2020. gada 17. martā
  59. COVID-19 IgM/IgG ātrā testa rezultāti nevar tikt izmantoti COVID-19 diagnosticēšanai! LV VM Veselības inspekcijas paziņojums 17.03.2020
  60. NMPD plāno mainīt Covid-19 testēšanas algoritmu LRTA, nra.lv 2010. gada 21. martā
  61. Vīruss Latvijā piedzīvojis vismaz četras mutācijas veselam.la.lv 2020. gada 15. aprīlī
  62. Pēdējā diennaktī Latvijā reģistrēti 20 jauni Covid-19 gadījumi LETA 2020. gada 25. aprīlī
  63. Latvijā apstiprināts pirmais koronavīrusa «Covid-19» gadījums lsm.lv 2020. gada 2. martā
  64. Uldis Āboliņš. «Koronavīrusa draudi: Latvijā vairākiem cilvēkiem noteikta piespiedu karantīna mājās». skaties.lv. TV3 Ziņas, 2020. gada 28. februāris. Skatīts: 2020. gada 29. februāris.
  65. Līdz šim Latvijā saslimšana ar “Covid-19” konstatēta 8 cilvēkiem; pašizolācija noteikta vēl 200 skaties.lv 2020. gada 10. martā
  66. «Covid-19» saslimšana Latvijā konstatēta 34 personām lsm.lv 2010. gada 16. martā
  67. Ar Covid-19 inficējušies Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošo institūciju darbinieki LETA apollo.lv 2020. gada 17. martā
  68. Aizvadītajā diennaktī konstatēti 38 ārkārtējās situācijas ierobežojumu un aizliegumu pārkāpumi LETA, apollo.lv 2020. gada 19. martā
  69. Policija pieķer astoņu “svinētāju” grupu, kurā vairāki apslimuši ar iesnām skaties.lv 2020. gada 13. aprīlī
  70. «Policija atkārtoti piemērojusi 2000 eiro sodu Covid-19 slimniekam par stingras izolācijas neievērošanu». skaties.lv. Skatīts: 2020. gada 15. aprīlī.
  71. Turpmāk nevajadzēs divus negatīvus Covid-19 kontroltestus izveseļošanās apliecināšanai TVNET/LETA 2020. gada 18. maijā
  72. «Koronavīruss sasniedzis Latviju. Apstiprināts pirmais saslimšanas gadījums». apolo.lv. Skatīts: 2020. gada 2. martā.
  73. Apstiprināts otrais COVID-19 saslimšanas gadījums Latvijā spkc.gov.lv 2020. gada 8. martā
  74. Latvijā apstiprināta otrā saslimšana ar koronavīrusu; sieviete atgriezusies no Itālijas kūrorta LETA 2020. gada 8. martā
  75. Latvijā apstiprināts trešais ar "Covid-19" inficētais TVNET/LETA 2020. gada 8. martā
  76. Latvijā apstiprināti jau seši "Covid-19" saslimšanas gadījumi apollo.lv 2020. gada 9. martā
  77. COVID-19 infekcijas uzliesmojums SPKC mājas lapa, apmeklēta 14.03.2020 09:41
  78. SPKC lūdz atsaukties vilciena Rīga-Zilupe pasažierus apollo.lv 2020. gada 21. martā
  79. Rēzeknes novadā aicina atsaukties cilvēkus, kuri, iespējams, autobusā braukuši kopā ar Covid-19 inficēto personu apollo.lv 2020. gada 21. martā
  80. Artusam Kaimiņam konstatēta inficēšanās ar Covid-19 apollo.lv 2020. gada 21. martā
  81. Nav bijis ārzemēs un nezina, kā inficējies. Kaimiņš ar epidemiologiem pārrunājis kontaktpersonu loku apollo.lv 2020. gada 21. martā
  82. Jaunie Covid-19 inficēšanās gadījumi ir saistīti ar ceļošanu vai inficēšanos no jau atklāta slimnieka lsm.lv 2020. gada 23. martā
  83. Jelgavā ar Covid-19 saslimuši seši apbedīšanas biroja darbinieki
  84. Trim no pieciem smagā stāvoklī esošajiem Covid-19 slimniekiem nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija LETA 2020. gada 6. aprīlī
  85. Trīs nedēļas četrās sienās Rēzeknes slimnīcā. Oskars izārstējies no Covid-19 lsm.lv 2020. gada 7. aprīlī
  86. Joprojām apmēram 10% Covid-19 inficēto ir veselības aprūpē strādājošie TVNET/LETA 2020. gada 30. aprīlī
  87. 87,0 87,1 Latvijā mirusi sirmgalve, kurai bija konstatēts Covid-19 (precizēts)lsm.lv 2020. gada 3. aprīlī
  88. Patversmē Zilais krusts miris Covid-19 pozitīvs vīrietis LETA 2020. gada 4. aprīlī
  89. Latvijā miris trešais ar Covid-19 inficējies cilvēks LETA 2020. gada 7. aprīlī
  90. Miris Elejas aprūpes centra iemītnieks ar Covid-19 saslimšanu lsm.lv 2020. gada 9. aprīlī
  91. 91,0 91,1 Līdz šim Latvijā miruši 9 cilvēki, kuri inficējušies ar Covid-19 LETA 2020. gada 21. aprīlī
  92. RAKUS miris ar Covid-19 inficējies pacients LETA 2020. gada 11. aprīlī
  93. Miris Rolands Tjarve; izskan minējumi par Covid-19 nra.lv 2020. gada 11.aprīlī
  94. Nellija Ločmele. «Vēlos arī aicināt ikvienu - saudzējiet sevi, līdzcilvēkus un īpaši mediķus šajā epidēmijā. Vīruss ir viltīgs un dzīvība ir trausla, lai cik veseli un šķietami neievainojami mēs justos.». @NellijaL (latviešu), 2020-04-11. Skatīts: 2020-04-13.
  95. "Vīruss izrādījās daudz viltīgāks nekā riska grupu demogrāfija." Nellija Ločmele par vīra Rolanda Tjarves saslimšanu apollo.lv 2020. gada 16. aprīlī
  96. Latvijā ar Covid-19 miruši vēl divi pacienti LETA 2020. gada 12. aprīlī
  97. Latvijā konstatēti 13 jauni inficēšanās gadījumi ar Covid-19, divi cilvēki miruši apollo.lv 2020. gada 22. aprīlī
  98. Miris vēl viens Covid-19 slimnieks LETA 2020. gada 24. aprīlī
  99. SPKC mājas lapa
  100. Miris vēl viens Covid-19 slimnieks, bet saslimšana atklāta 12 cilvēkiem LETA 2020. gada 1. maijā
  101. 101,0 101,1 101,2 SPKC atsacījās izpaust šos datus, lai pasargātu inficētās personas no sensitīvo datu izpaušanas
  102. "Paļausimies uz trešo analīzi." SPKC pārstāvis Perevoščikovs skaidro "Covid-19" testu precizitāti apollo.lv 2020. gada 3. martā
  103. Covid-19 pacients Oskars braucis ar vilcienu uz Rēzekni — par inficēšanos nezināja, tagad nožēlo lsm.lv 2020. gada 21. martā
  104. Latvijā apstiprināts pirmais koronavīrusa «Covid-19» gadījums lsm.lv 2020. gada 2. martā
  105. COVID-19 pacienti ar viegliem saslimšanas simptomiem ārstēsies mājās karantīnā vm.gov.lv 10.03.2020.
  106. Jaunākā Covid-19 karte: Visvairāk inficēto Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā un Ogres novadā LETA 2020. gada 25. martā
  107. Rēzeknē ar Covid-19 saslimusi 72 gadus veca bērnu ķirurģe. Skaidrības par to, kā ārste inficējusies neesot apollo.lv 2020. gada 11. aprīlī
  108. Rēzeknes slimnīcā Covid-19 konstatē vēl diviem medicīnas darbiniekiem lsm.lv 2020. gada 27. martā
  109. Ar Covid-19 inficējusies PSKUS onkoloģe LETA 2020. gada 2020. gada 28. martā
  110. Saslimšanu ar Covid-19 konstatē vēl vairākiem mediķiem lsm.lv 2020. gada 29. martā
  111. Ogres slimnīcā pacientam konstatē Covid-19; slēdz nodaļu, pašizolācijā 27 mediķi LETA 2020. gada 4. aprīlī
  112. Dobeles slimnīcā nejauši uzņem Covid-19 pacientu. Slimnīca slēdz bērnu nodaļu LETA 2020. gada 2. aprīlī
  113. LOC un aprūpes centrā "Stella Maris" atklāts vēl pa vienam Covid-19 slimniekam LETA 2020. gada 4. aprīlī
  114. Reģionālās slimnīcas nav gatavas Covid-19 pandēmijai Skaties.lv 2020. gada 5. aprīlī
  115. Covid-19 saslimšana slimnīcā Valmierā. Pašizolācijā atrodas vairāki mediķi, daļēji slēgta viena no terapijas nodaļām LETA 2020. gada 11. aprīlī
  116. Vidzemes slimnīcā seši pacienti ar Covid-19; pašizolācijā 25 mediķi lsm.lv 2020. gada 15. aprīlī
  117. Jaunākā informācija par koronavīrusa izplatību sestdien apollo.lv 2020. gada 11. aprīlī
  118. Bērnu slimnīcā darbiniecei atklāj Covid-19 LSM.lv Ziņu redakcija 2020. gada 21. aprīlī
  119. Pēc Covid-19 pacienta uzņemšanas slēgta specializētā plaušu slimību stacionāra nodaļa delfi.lv 24.04.2020.
  120. RAKUS Tuberkulozes nodaļā pacientam konstatēts Covid-19; karantīnā nonākušas 32 ārstniecības personas LETA 2020. gada 25. aprīlī
  121. Ne visi dati ir publiskoti
  122. Vidzemes slimnīcā pagājušajā diennaktī konstatēti trīs jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi LETA 2020. gada 8. maijā
  123. Patversmē Rīgā pozitīvs Covid-19 tests bijis 27 cilvēkiem LETA 2020. gada 31. martā
  124. Viņķele: Konstatēta plaša inficēšanās ar Covid-19 kādā Rīgas patversmē zz.lv 2020. gada 31. martā
  125. Kopīgi rituāli un sirmgalvju ārstēšana ar pieskārieniem. Kas notika "Zilajā krustā" īsi pirms Covid-19 uzliesmojuma? Apollo.lv 2020. gada 19. aprīlī
  126. Bolderājas pansionātā 'Stella maris' Covid-19 konstatēta klientei cienījamā vecumā LETA 2020. gada 2. aprīlī
  127. Patversmē “Zilais krusts” inficēto skaits pieaudzis līdz 30 LETA 2020. gada 3. aprīlī
  128. Patversmē Zilais krusts inficēto skaits pieaudzis līdz 31 LETA 2020. gada 6. aprīlī
  129. Covid-19 skartajā patversmē "Zilais Krusts" sākta otrreizējā pacientu testēšana LETA 2020. gada 17. aprīlī
  130. SPKC lapa 2020. gada 18. un 19. aprīlī
  131. Pēc ārstēšanās Vidzemes slimnīcā Covid-19 konstatēts aprūpes centra “Lode” klientam LETA 2020. gada 23. aprīlī
  132. Vairāk nekā puse jaunpienākušo Covid-19 slimnieku ir pansionāta "Gaiļezers" iemītnieki TVNET/LETA 2020. gada 3. maijā
  133. Covid-19 konstatēts pansionāta 'Gaiļezers' demences nodaļas iemītniekiem LETA 04.05.2020.
  134. Sociālās aprūpes centram “Mārsnēni” noteikts karantīnas režīms LETA 2020. gada 16. maijā
  135. Sākotnējā informācija - SAC "Mārsnēni" Covid-19 uzliesmojuma avots varētu būt kāds pacients apollo.lv 2020. gada 16. maijā
  136. Ar Covid-19 inficētajām sieviešu patversmes iemītniecēm slimība norit bez simptomiem; inficētās ir izolētas lsm.lv 2020. gada 17. maijā
  137. Neskatoties uz Covid-19 saslimšanas uzliesmojumu,"Mārsnēni" "tiek galā ar klientu aprūpi" apollo.lv 2020. gada 23. maijā
  138. Latvijā Covid-19 kopumā atklāts 12 pansionātos; atbildīgie uzskata, ka situācija tiek kontrolēta lsm.lv 2020. gada 25. maijā
  139. Latvijā «Covid-19» konstatē bērnam; kopumā jau 60 saslimušie lsm.lv 2020. gada 17. martā
  140. Salaspils skolā divi skolēni saslimuši ar Covid-19, pašizolācijā - 34 personas LTV Ziņu dienests, 2020. gada 21. martā
  141. Divu Ozolnieku bērnudārza “Zīlīte” grupiņu bērniem un pedagogiem noteikta pašizolācija LETA 2020. gada 25. martā
  142. Informācija par diviem saslimšanas gadījumiem ar COVID-19 Ozolniekos ozolnieki.lv 12.03.2020.
  143. Ar Covid-19 inficējies Mārupes bērnudārza darbinieks. Pirmsskolas izglītības iestāde slēgta LETA 2020. gada 5. aprīlī
  144. Covid-19 līdz šim konstatēts trīs Rīgas bērnudārzos un divās skolās TVNET/LETA 2020. gada 24. aprīlī
  145. Publicēta karte ar Covid-19 izplatību Latvijas reģionos apollo.lv 2020. gada 14. martā
  146. SPKC publisko karti ar Covid-19 inficēto pacientu skaitu Latvijas novados apollo.lv, 2020. gada 20. martā
  147. SPKC: Inficēšanās ar Covid-19 konstatēta Latvijas iedzīvotājiem 25 pašvaldībās apollo.lv 2020. gada 21. martā
  148. 148,0 148,1 COVID-19 infekcijas uzliesmojums SPKC mājas lapa
  149. Latvijā sākusies Covid-19 transmisija sabiedrībā spkc.gov.lv 2020. gada 25. martā
  150. Ārkārtējās situācijas ierobežojumu neievērošana visbiežāk konstatēta Latgalē bnn.lv 2020. gada 26. martā
  151. Pēdējā diennaktī vislielākais Covid-19 inficēto skaita pieaugums Rīgā; Salaspilī un Jūrmalā pa vienam jaunam inficētajam LETA 08.04.2020.
  152. 18 darbiniekiem Salaspils mēbeļu uzņēmumā konstatēts Covid-19 LETA 2020. gada 29. aprīlī
  153. COVID-19 projections assuming full social distancing through May 2020 Last updated April 8, 2020 (angliski)
  154. Izstrādāts risinājums attālinātām ārstu konsultācijām LETA 2020. gada 22. martā
  155. Apstiprina jaunu valsts pētījumu programmu Covid-19 seku mazināšanai TVNET/LETA 2020. gada 19. maijā
  156. SVF: Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6% LETA 2020. gada 14. aprīlī
  157. Valdība apstiprina Latvijas Stabilitātes programmu 2020. – 2023. gadam LR Finanšu ministrija 30.04.2020.
  158. EK: šogad ES ekonomikā gaidāma vēsturiska recesija; Latvijai - 7% sarukums lsm.lv 2020. gada 6. maijā
  159. Valdība izskatīs vienotu likumu visiem pasākumiem COVID-19 izplatības ierobežošanai Finanšu ministrija 19.03.2020.
  160. Jaunākā informācija par koronavīrusa izplatību pirmdien apollo.lv, 2020. gada 6. aprīlī
  161. 'Visu pulveri nevar izšaut vienā reizē' – kā atgūsimies no krīzes delfi.lv 13.05.2020.
  162. Covid-19 ierobežojumu atcelšanā tiks ņemti vērā vairāki saslimstības kritēriji lsm.lv 2020. gada 27. aprīlī
  163. «airBaltic» gatava atsākt lidojumus 13. maijā Māris Klūga, LTV Ziņu dienests 2020. gada 27. aprīlī
  164. Premjeri vienojas no 15. maija atļaut iedzīvotāju brīvu kustību Baltijas valstīs lsm.lv 2020. gada 6. maijā
  165. ĀRKĀRTAS SITUĀCIJU PAGARINA LĪDZ 9. JŪNIJAM ntz.lv 2020. gada 7. maijā
  166. Atbraucējiem lidostā un ostā Covid-19 testus vairs neveiks lsm.lv 2020. gada 18. maijā
  167. No 1. jūnija atļauj bērnu nometnes un amatierkolektīvu mēģinājumus, atceļ 2 metru distanci profesionālajā sportā lsm.lv 2020. gada 21. maijā
  168. SPKC nosauc sešas valstis, ar kurām nebūtu ieteicams atjaunot aviosatiksmi LETA 2020. gada 25. maijā

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]