COVID-19 pandēmija Igaunijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Igaunijas apriņķi, kuros diagnosticēti COVID-19 gadījumi (jaunākie dati).
Inficēto un mirušo skaita izmaiņas COVID-19 pandēmijas laikā Igaunijā (logaritmiskā skala, jaunākie dati).

COVID-19 pandēmija Igaunijā sākās 2020. gada 27. februārī, kad diagnosticēja pirmo COVID-19 gadījumu kādam Irānas pilsonim, kas pēc lidojuma caur Stambulas un Rīgas lidostām no Rīgas autoostas ar autobusu bija ieradies Tallinā, kur pats izsauca neatliekamo palīdzību, šobrīd ir izolēts un atrodas stabilā stāvoklī.[1]

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

3. martā Igaunijā konstatēja otro COVID-19 saslimšanas gadījumu vīrietim, kas 29. februārī bija ielidojis Rīgas lidostā ar "Ryanair" lidmašīnu no Bergamo.[2]

4. un 5. martā Sāmsalā notika volejboja turnīrs 2019–20 CEV Challenge Cup, kurā piedalījās arī Milānas Power Volley Milano volejbola komanda, kuras spēlētāji inficēja vairākus vietējos iedzīvotājus. 5. martā konstatēja vēl trīs inficētus pacientus, kas 29. februārī bija atlidojuši no Bergamo.[3] Savukārt līdz 13. martam valstī bija reģistrēti jau 79 apstiprināti saslimšanas gadījumi.[4] 14. martā Igaunijā vienā dienā dignosticēja 68 jaunus slimības gadījumus, kopējais testēto skaits bija 853, inficēto skaits sasniedza 115, no kuriem 54 dzīvoja Tallinā un Harju apriņķī, 31 Sāres apriņķī, 9 Veravas apriņķī, 6 Tartu apriņķī, 12 Pērnavas apriņķī, 3 Rietumviru apriņķī un 3 Austrumviru apriņķī.[5]

21. martā kopējais COVID-19 laboratorijas testu skaits sasniedza 2812, bet slimnieku kopējais skaits 306, 17% (50 cilvēki) no viņiem bija vecumā virs 60 gadiem.[6] 14 pacientu bija ievietoti slimnīcās, divi no viņiem atradās intensīvās terapijas palātās, bet viens kritiskā stāvoklī.[7] 25. martā Rietumtallinas centrālajā slimnīcā no COVID-19 izraisītām komplikācijām nomira 83 gadus veca paciente, šajā dienā Igaunijā bija diagnosticēti 404 inficēšanās gadījumi.[8]

8. aprīlī tika paziņots, ka Igaunijā konstatēti 1185 inficēšanas gadījumi un 24 nāves gadījumi, no tiem trīs pēdējās diennakts laikā. Vairāk nekā 100 veselības aprūpes darbinieku bija inficējušies ar jauno koronavīrusu, mirusi 53 gadus jauna Kuresāres slimnīcas ārste Ulvi Mulina. Pēc COVID-19 diagnosticēšanas viņa trīs nedēļas atradās mājas karantīnā un cieta no klepus un drudža, tomēr atteicās saukt neatliekamo palīdzību.[9][10]

Ierobežojumu atvieglošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

17. aprīlī Igaunijas premjers Jiri Ratass paziņoja, ka ārkārtas situācijā sasniegts lūzuma punkts un nākamnedēļ varētu runāt par pakāpenisku koronavīrusa dēļ noteikto ierobežojumu atvieglošanu. Valdības komisija apstiprināja septiņus kritērijus, pēc kuriem tiks vērtēta iespēja mīkstināt ārkārtas situācijas režīmā noteiktos ierobežojumus. Starp tiem ir inficējušos un slimnīcā ārstējošos cilvēku skaits, intensīvās terapijas nodaļu noslodze, sabiedrības gatavība ievērot ierobežojošos pasākumus un vispārējais ekonomikas stāvoklis.[11]

Tika paziņots, ka Igaunijā no 1. maija līdz 31. jūlijam veiks 300 000 eiro vērtu pilotprojektu, lai Tallinā un Sāmsalā nejaušajā izlasē brīvprātīgi iekļautu pa 1080 cilvēkiem, meklējot antivielas asinīs, kuras parādīs ar COVID-10 izslimojušo skaitu. Tas nepieciešams, lai valdības komisija varētu pieņemt lēmumus par ierobežojumu mīkstināšanas pasākumiem. Tāpat valdība atbalstīja COVID-19 izplatības monitoringa projektu visā Igaunijā, kura ietvaros Tartu Universitāte divu mēnešu laikā ik nedēļu testēs 2000 cilvēku gan ar simptomiem, gan bez tiem. Projekta mērķis ir novērtēt vīrusa izplatību dažādos reģionos un iedzīvotāju grupās. Šī projekta izmaksas ir 1,8 miljoni eiro.[12]

28. aprīlī tika paziņots, ka Igaunijai ir gatava statēģija COVID-19 krīzes uzveikšanai, stratēģijai tiks izstrādātas trīs nozaru programmas: ekonomikas atveseļošanā, veselības aprūpē un robežu atvēršanā, un attiecīgās ministrijas izstrādās ilgtermiņa rīcības plānus. Sākotnējais stratēģijas projekts tika papildināts ar lielāko daļu no vairāk nekā simts ierosinājumiem, kas saņemti no Rīgikogu, Igaunijas Zinātņu akadēmijas, Tartu Universitātes, Banku asociācijas, vairākām uzņēmēju organizācijām un citiem partneriem.[13]

17. maijā Igaunija atcēla ārkārtējo situāciju. Premjers Ratass paziņoja, ka jāveido jauna normalitāte. Tā kā efektīvas ārstēšanas un vakcīnas atrašana vēl prasīs laiku, visiem jāturpina no koronavīrusa aizsargāt sevi, savus tuvākos un sabiedrība kopumā ar savu izturēšanos, ievērojot distancēšanās un higiēnas noteikumus.[14] Tika atvērti tirdzniecības centri un robeža ar Latviju, bet 18. maijā atvēra sporta zāles un atļāva sporta sacīkstes bez skatītājiem, atļāva arī publiskas sanāksmes. Tomēr netika atjaunoti lidojumi uz Lielbritāniju, Zviedriju, Beļģiju, Dāniju, Turciju, Baltkrieviju un Krieviju, kurās ir augsts inficēšanās risks ar jauno koronavīrusu. Ierobežojumu atcelšanas plānā paredzēts, ka no 1. jūnija atsāks darboties SPA, saunas un ūdens atrakciju centri, būs atļautas izklaides tirdzniecības centros un aprūpes namu apmeklējumi, bet no 12. jūnija varēs sākt darboties pulciņi un nometnes bērniem, savukārt no 1.jūlija būs iespējams apmeklēt kinoteātrus, koncertus un citus publiskus pasākumus, bet visu pasākumu rīkotājiem būs jāievēro noteiktas prasības attiecībā uz higiēnu, sociālo distancēšanos un riska grupu aizsardzību. [15]

Stacionētētie COVID-19 patienti, avots: Veselības pārvalde, koroonakaart.ee

Līdz 17. maijam COVID-19 dēļ Igaunijā bija miruši 63 cilvēki. Pēc Veselības pārvaldes datiem, 29 no viņiem bija vīrieši, 31 bija sieviete, un trīs gadījumos dzimums netika minēts. Vecums bija zināms 49 gadījumos, un vidējais mirušo vecums bija 79,5 gadi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Aigars Smiltnieks, Kristaps Feldmanis. «Igaunijā fiksē pirmo inficēšanās gadījumu ar «Covid-19»; saslimušais ieradies ar autobusu no Rīgas». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskie Mediji, 2020. gada 27. februāris. Skatīts: 2020. gada 29. februāris.
  2. Igaunijā apstiprināts otrais saslimšanas gadījums ar “Covid-19” skaties.lv 2020. gadā 3. martā
  3. Igaunijā piektais saslimušais ar 'Covid-19', četri ceļojuši caur Rīgas lidostu delfi.lv 05.03.2020.
  4. Anna Ūdre. «Igaunijā jau 79 apstiprinātie «Covid-19» gadījumi, Lietuvā – 6». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskie Mediji, 2020. gada 13. marts. Skatīts: 2020. gada 13. marts.
  5. Information about Coronavirus disease COVID-19 the Health Board, terviseamet.ee, 2020. gada 14. martā (angliski)
  6. Igaunijā ar Covid-19 inficēto skaits pieaudzis līdz 306 apollo.lv 2020. gada 21. martā
  7. Igaunijā viens Covid-19 pacients atrodas slimnīcā kritiskā veselības stāvoklī apollo.lv 2020. gada 21. martā
  8. Igaunijā — pirmais mirušais no Covid-19 apollo.lv 2020. gada 25. martā
  9. Igaunijā mirusi veselības aprūpes darbiniece lsm.lv 2020. gada 8. aprīlī
  10. "Viņa nepaspēja izsaukt ātro palīdzību." Igaunijā ar Covid-19 mirušās ārstes bērni dalās stāstā par mātes cīņu ar vīrusu apollo.lv 2020. gada 11. aprīlī
  11. Igaunija apsver ar Covid-19 saistīto ierobežojumu mīkstināšanu lsm.lv 2020. gada 17. aprīlī
  12. Covid-19: Igaunija sāks plašu iedzīvotāju testēšanu lsm.lv 2020. gada 17. aprīlī
  13. Igaunijai gatava statēģija Covid-19 krīzes uzveikšanai LETA 2020. gada 28. aprīlī
  14. Igaunija no 17. maija atceļ ārkārtējās situācijas stāvokli apollo.lv 2020. gada 16. maijā
  15. Igaunija aizliedz lidojumus uz septiņām valstīm, kur ir augsts inficēšanās risks ar Covid-19 apollo.lv 2020. gada 18. maijā