COVID-19 pandēmija Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Inficēto un mirušo skaita izmaiņas COVID-19 pandēmijas laikā Latvijā (logaritmiskā skala, jaunākie dati).
COVID-19 simptomu biežums Latvijā[1]
Simptoms Varbūtība
Paaugstināta temperatūra 41,6%
Klepus 27,7%
Galvassāpes 16,3%
Iesnas 15,8%
Kakla iekaisums 15,7%
Ožas un garšas traucējumi 8,6%
Nav sūdzību 16,0%
Šis raksts ir par COVID-19 izplatīšanos Latvijā. Par pasaulē notiekošo skatīt rakstu COVID-19 pandēmija.

COVID-19 izplatīšanās Latvijā sākās ar pirmās COVID-19 pacientes diagnosticēšanu 2020. gada 2. martā. Saslimušo skaits sāka strauji pieaugt kopš 8. marta, visi inficētie bija 7. martā ar "airBaltic" lidmašīnu atlidojuši no COVID-19 pandēmijas skartās Milānas lidostas kopā ar 39 pasažieriem, tostarp 25 no Latvijas.[2][3][4] 14. martā Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sāka publicēt statistikas datu atspoguļojumu par COVID-19 saslimšanas gadījumu izplatību Latvijas reģionos,[5] bet no 20. marta arī Latvijas novados. 3. aprīlī RAKUS Latvijas Infektoloģijas centrā nomira pirmā ar SARS-CoV-2 inficētā Latvijas paciente (99 gadus veca sieviete).[6]

Situācija 2020. gada vasaras mēnešos bija stabila, bet septembra beigās sākās infekcijas otrais vilnis. Ja 2. oktobrī 14 dienu kumulatīvais COVID-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju bija 19,5, tad 7. oktobrī šis rādītājs pārsniedza 25 gadījumus, bet 18. oktobrī 71,5 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. 2021. gada 12. janvārī kopējais reģistrēto COVID-19 gadījumu skaits Latvijā pārsniedza 50 000, 14 dienu kumulatīvais COVID-19 saslimšanas gadījumu skaits maksimumu sasniedza 15. janvārī (689,5 uz 100 000 iedzīvotāju) bet 19. janvārī kopējais ar COVID-19 diagnozi mirušo skaits pārsniedza 1000, bet 13. aprīlī 2000.[7] Pēc tam saslimstība lēni mazinājās, bet saglabājās augsta mirstība, kopējais ar COVID-19 mirušo pacientu skaits 24. jūnijā pārsniedza 2500.[8]

2020. gada 28. decembrī sāka veselības aprūpes darbinieku vakcināciju, taču līdz 2021. gada aprīļa sākumam vakcinācijas temps bija gauss. 3. maijā uzsāka visu iedzīvotāju vakcināciju bez prioritāro grupu dalījuma, jebkuram iedzīvotājam no 16 gadu vecuma pavērās iespēja pieteikties interneta vietnē manavakcina.lv uz vakcinēšanos rindas kārtībā. 2021. gada februārī Latvijā sāka izplatīties lipīgāks SARS-CoV-2 vīrusa alfa paveids (B.1.1.7 jeb "britu celms"), kas veicināja saslimstības pieaugumu bērniem un jauniešiem, maija sākumā kļuva zināms, ka vīrusa britu paveida īpatsvars testētajos paraugos sasniedza 91%. Lipīgākā vīrusa paveida izplatīšanās un vakcinēšanās gausuma dēļ saslimstība atkal sāka kāpt, 26. martā kopējais reģistrēto COVID-19 gadījumu skaits Latvijā pārsniedza 100 000.[9] Pēc 19. maija 14 dienu kumulatīvā saslimstība strauji samazinājās, 28. maijā noslīdot zem 300 gadījumu,[10] 8. jūnijā zem 200 gadījumu, bet 22. jūnijā zem 100 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju robežas. 18. jūlijā 14 dienu kumulatīvā saslimstība samazinājās līdz 27,8 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju un atkal sāka lēni pieaugt. Pēc SPKC datiem saslimstība nevakcinētajiem cilvēkiem bija 5,3 reizes augstāka nekā vakcinētajiem.[11]

2021. gada 3. augustā SPKC ziņoja, ka pēdējās diennakts laikā diagnosticēti 112 ar SARS-CoV-2 vīrusu inficēti cilvēki, kopš pandēmijas sākuma Latvijā atklāti 139 037 COVID-19 saslimšanas gadījumi, miruši 2556 pacienti. Vislielākā saslimstība pēdējo 14 dienu laikā bija Rīgā, Jūrmalā un Ogres novadā.[7]

3. augustā NVD informēja, ka slimnīcās ārstējās 46 pacienti, tostarp 9 ar smagu slimības gaitu.[12]

Preventīvie pasākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2. februārī ar Francijas lidmašīnu no Uhaņas evakuēja arī vienu Latvijas pilsoni,[13] kas iespējamās SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas inkubācijas periodu pavadīja ārpus Latvijas. 2020. gada 3. februārī Latvijas Republikas Veselības ministrija oficiāli skaidroja, ka SPKC turpina sekot epidemioloģiskās situācijas attīstībai un veiktajiem pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa (2019-nCoV) izraisīto uzliesmojumu. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu aktivēja epidemioloģisko uzraudzību agrīnai ievesto gadījumu atklāšanai, izolēšanai, diagnostikai un pretepidēmijas pasākumu veikšanai 2019-nCoV infekcijas izplatīšanās ierobežošanai, kā arī datu apmaiņai ar PVO, ECDC un Eiropas Komisiju. SPKC izplatīja rekomendācijas ārstniecības iestādēm un ārstiem nekavējoties ziņot, ja ir akūtas respiratoras saslimšanas gadījumi personai, kura 14 dienu laikā pirms saslimšanas apmeklējusi Uhaņu vai bijusi kontaktā ar slimnieku, kurš saslimis pēc ceļojuma uz Uhaņu. Vienlaikus arī paši pacienti tika aicināti ziņot ārstniecības personālam par novērotajiem simptomiem — attiecīgi informējot savu ģimenes ārstu, vai arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), kam šādiem gadījumiem ir izstrādāts rīcības algoritms.

5. februārī Krīzes vadības padome premjerministra Krišjāņa Kariņa vadībā paziņoja, ka visi Latvijas dienesti, sākot no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta līdz Valsts robežsardzei, ir gatavi sastapties aci pret aci ar jauno koronavīrusu, ja gadījumā būs aizdomas, ka kāds Latvijas iedzīvotājs vai viesis ir inficēts ar vīrusu 2019-nCoV. Latvijā līdz paziņojumam bija veiktas analīzes četriem pacientiem ar aizdomām par koronavīrusu, bet nevienā gadījumā slimība netika apstiprināta. Tika izplatīts aicinājums izvērtēt, vai būtu lietderīgi apmeklēt Ķīnu, bet, ja pieaugušais vai bērns ir atgriezies no Ķīnas, aicināja 14 dienas palikt mājās un novērot situāciju, informējot par to ģimenes ārstu. Lidostā Rīga izvietoja informāciju, aicinot cilvēkus, kuriem ir saslimšanas pazīmes, vērsties pie ārsta vai zvanīt 113, kā arī vērsties īpaši izveidotā punktā.[14]

Latvijas pilsonei Indonēzijas lidostā izsniegts pases ieliktnis ar brīdinājumu, ierodoties no valsts ar paaugstinātu COVID-19 inficēšanās risku. Rīgas lidostā Valsts robežsardze līdzīgas brīdinājuma zīmes neizsniedza.

24. februārī Valsts operatīvā medicīniskā komisija nolēma paplašināt Covid-19 epidēmijas prevencijas pasākumus, nosakot teritorijas, no kurām atgriežoties, ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi. Par koronavīrusa skartajām valstīm vai teritorijām, uz kurām attiecināti īpaši pasākumi, noteica Ķīnu, Dienvidkoreju, Irānu, kā arī Itālijas Lombardijas un Veneto apgabalus. Ceļotājiem, kuri atgriezušies no šīm vietām, jānovēro sava veselība turpmākās 14 dienas. Parādoties saslimšanas simptomiem — paaugstinātai ķermeņa temperatūrai, klepum, rīkles iekaisumam, apgrūtinātai elpošanai, jāierobežo kontakti ar ģimenes locekļiem un citām personām un nekavējoties jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam uz telefona numuru 113 un jāinformē ārstniecības personas par simptomiem un ceļojumu uz koronavīrusa skartajām valstīm vai teritorijām.[15]

26. februārī ar aviokompānijas "Turkish Airlines" lidmašīnu Rīgas lidostā ieradās ar 2019-nCoV inficēts Irānas pilsonis un pēc 2,5 stundām no Rīgas autoostas devās uz Tallinu, kur izsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību. Arī nākamajā dienā pēc šī gadījuma Rīgas lidosta nebija saņēmusi nekādu oficiālu informāciju no SPKC un neveica nekādas izmaiņas infekcijas kontroles pasākumos lidostā.[16] 28. februārī īpašos piesardzības pasākumus sāka attiecināt uz personām, kuras bija atgriezušās no Ziemeļitālijas reģioniem (Lombardijas, Veneto, Emīlijas-Romanjas, Pjemontas), Japānas, Singapūras, Dienvidkorejas, Irānas un Ķīnas.[17] 5. martā Latvijas Republikas Ārlietu ministrija aicināja iedzīvotājus būt piesardzīgiem un rūpīgi izvērtēt ceļojuma nepieciešamību arī uz Spāniju, Franciju, Vāciju, Lielbritāniju, Itāliju, Gruziju, Izraēlu un Turciju.[18] Starptautiskā lidosta "Rīga" sāka to autobusu dezinfekciju, kas nodrošina pasažieru vešanu no termināļa uz gaisa kuģiem un atpakaļ, piecās vietās uzstādīja roku dezinfekcijas stendus, pastiprināja publisko un darbinieku telpu uzkopšanu un dezinfekciju. Tā kā saglabājās pasažieru pieprasījums un netika saņemtas norādes no SPKC, tad lidojumus uz infekcijas skartajām valstīm nepārtrauca.[19] Pēc Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdes no 7. marta "COVID-19" skarto valstu sarakstā iekļāva visu Itāliju, ne tikai Ziemeļitālijas reģionus.[20] 8. martā lidsabiedrība "airBaltic" paziņoja, ka no 9. marta līdz aprīļa beigām pārtrauks visus lidojumus uz un no Milānas un Veronas.[21] 10. martā "airBaltic" paziņoja, ka no 11. marta līdz maija beigām pārtrauks visus lidojumus arī uz Romas un Telavivas lidostām, piedāvājot saviem pasažieriem vienu bezmaksas datuma maiņas iespēju visām rezervācijām, kuru varēs izmantot ceļošanai līdz 2020. gada 31. decembrim.[22] Savukārt lidsabiedrība "Wizz Air" no 10. marta līdz 3. aprīlim pārtrauca lidojumus no Rīgas uz Bari, bet saistībā ar Izraēlas valsts iestāžu izsludināto 14 dienu karantīnu visiem ieceļojošajiem pasažieriem, arī uz Telavivu un Eilatu Izraēlā. "Ryanair" 10. martā paziņoja, ka no14. marta līdz 9. aprīlim pārtrauks lidojumus no Rīgas uz Bergamo.[23]

11. martā Valsts operatīvā medicīniskā komisija (VOMK), paplašināja COVID-19 skarto Eiropas valstu sarakstu, bez Itālijas tajā papildus iekļaujot arī Spāniju, Franciju, Vāciju, Austriju un Šveici.[24] 12. martā COVID-19 skarto valstu sarakstu vēlreiz paplašināja, iekļaujot arī Nīderlandi, Lielbritāniju, Zviedriju, Norvēģiju, Beļģiju, Dāniju, ASV, Grieķiju un Islandi.[25] 18. martā VOMK pieņēma lēmumu īpašos piesardzības pasākumus attiecināt uz visām pasaules valstīm, visiem iedzīvotājiem, atgriežoties no jebkuras ārvalsts, ir obligāts pienākums pavadīt 14 dienas pašizolācijā un novērot savu veselību.[26]

Pirmā COVID-19 saslimstības viļņa norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

Ārkārtējās situācijas izsludināšana (MK rīkojums Nr. 103.)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tukšā Kaļķu iela Vecrīgā 2020. gada 22. marta vakarā.

2020. gada 12. martā, pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumu, likumu "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" un Epidemioloģiskās drošības likumu, Latvijas Republikas Ministru prezidents A. K. Kariņš izsludināja visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no 2020. gada 12. marta līdz 14. aprīlim ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā. 7. aprīlī Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma lēmumu par ārkārtējā stāvokļa un tā noteikto ierobežojumu pagarināšanu līdz 2020. gada 12. maijam.[27] 7. maija Ministru Kabineta sēdē lēma par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 9. jūnijam, vienlaikus mīkstinot ierobežojumus, kas skar mācību procesu, sportošanu, pulcēšanos un pasažieru pārvadājumus.[28]

Ārkārtējās situācijas laikā:

  1. valsts un pašvaldību iestādēm izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti;
  2. vecākiem jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijis kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu;
  3. pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs, nodrošinot mācības attālināti, izņemot centralizēto valsts pārbaudījumu norisi;
  4. pārtraukt visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu (treniņu, sacensību un mēģinājumu norisi);
  5. atcelt un aizliegt visus publiskos pasākumus, sapulces, gājienus un piketus virs 200 cilvēkiem;
  6. tūrisma pakalpojumu sniedzējiem iespēju robežās piedāvāt pārcelt un neplānot tūrisma braucienus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām;
  7. iespēju robežās atcelt, pārcelt un neplānot darba braucienus un komandējumus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām;
  8. nodrošināt, lai darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, netiktu nodarbinātas personas ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem;
  9. ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes institūcijām un ieslodzījuma vietām ierobežot apmeklējumus iestādē trešajām personām, izņemot ar iestādes vadītāja atļauju pamatfunkciju nodrošināšanai;
  10. var tikt ierobežotas likumā noteiktās ieslodzīto tiesības atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumam;
  11. aicināt fiziskas personas atturēties no ārvalstu braucieniem;
  12. personām un kontaktpersonām, kuras atgriezušās no Covid-19 skartās valsts vai teritorijas, jāveic īpaši piesardzības pasākumi, tai skaitā 14 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts vai teritorijas novērot savu veselības stāvokli, divas reizes dienā mērot ķermeņa temperatūru, nekavējoties zvanīt 113, ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes, jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā (mājas karantīna) un jābūt pieejamam saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām, jācenšas samazināt tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem, uzturēties dzīvesvietā un nedoties uz darbu, sabiedriskām vietām, vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku, iespēju robežās neizmantot sabiedrisko transportu, pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei izmantot piegādi mājoklī, pārtikas vai preču piegādi ar tuvinieku palīdzību, atstājot tās pie durvīm, lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku, ja nav citu risinājumu, veikalu apmeklēt ar medicīnisko masku, ievērojot 2 metru distanci no veikala apmeklētājiem un pārdevējiem un ievērojot roku un klepus higiēnu;
  13. atļaut NMP dienestā un stacionārās ārstniecības iestādēs strādājošām ārstniecības personām, kā arī SPKC strādājošiem epidemiologiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā.[29]

14. martā Krīzes vadības padome pieņēma lēmumu veikt vairākus grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", cita starpā, papildinot ar punktiem par robežu šķērsošanu no 2020. gada 17. marta:

  • atcelt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu;
  • aizliegt personu un transportlīdzekļu pārvietošanos caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus;
  • atļaut Latvijas Republikas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republika, atgriezties Latvijas Republikā;
  • atļaut ārzemniekiem izceļot no Latvijas Republikas.[30]

Latvijas valstspiederīgo repatriācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Repatriācijas vilciens Kijeva—Rīga 22. martā

Sakarā ar lēmumu 17. martā pārtraukt starptautiskos pasažieru pārvadājumus "airBaltic" nolēma 16. martā veikt papildu lidojumus no Londonas, Parīzes, Maskavas, Briseles, Dublinas, Cīrihes, Diseldorfas un Vīnes. Papildus tam Latvijas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kuri vēlēsies atgriezties valstī pēc 17. marta, "airBaltic" mājaslapā varēs aizpildīt pieprasījuma formu uz iespējamiem repatriācijas reisiem.[31] Veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka visiem lidostā "Rīga" ielidojušajiem pasažieriem ar gripai līdzīgiem simptomiem no 15. marta vakara būs iespēja brīvprātīgi veikt COVID-19 diagnostisko testu.[32] Obligātās iebraucēju veselības pārbaudes vēl arvien netika ieviestas.

17. martā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka turpmāk repatriantiem būs obligāta anketēšana un ar savu parakstu būs jāapliecina, ka viņi saprot situāciju un dosies pašizolācijā.[33] 17. martā AirBaltic veica pirmo repatriācijas čarterreisu no Tenerifes.[34] 18. martā pēc pusnakts Latviju sasniedza liela automašīnu kolonna, kuras īpaša apsardze (konvojs) pavadīja cauri Polijai un Lietuvai līdz Latvijas robežai, kur izdalīja noteikumus par tālāko pašizolēšanos, bet diagnostiskos testus neveica.[35] Lidsabiedrība "airBaltic" paziņoja, ka 19. martā veiks papildu lidojumus no Larnakas,[36] bet 20. martā no Londonas un Maltas uz Rīgu,[37] ar katru lidmašīnu varēs atlidot 140 Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji. Visus ielidojošos pasažierus ar COVID-19 saslimšanas simptomiem aicināja brīvprātīgi vērsties pie mediķiem lidostas "Rīga" atlidošanas sektorā pirms bagāžas saņemšanas. Naktī no 19. uz 20. martu Rīgas pasažieru ostā no Zasnicas Vācijā ieradās prāmis "Romantika" ar 476 pasažieriem un 152 automašīnām, kas slēgtās Vācijas-Polijas robežas dēļ bija iestrēguši Vācijā.[38] Visi atbraukušie ar parakstu apliecināja, ka sešu stundu laikā sāks pašizolāciju, tikai 46 (10%) izmantoja iespēju nodot koronavīrusa diagnostiskos testus no deguna un rīkles. Igaunijas un Lietuvas pilsoņus policija eskortēja līdz valsts robežai.[39]

20. martā Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka Konsulārajā reģistrā repatriācijai pieteikušies 4273 Latvijas valstspiederīgie, tai skaitā no Eiropas — 2838, Āzijas, Āfrikas, Austrālijas — 1082, no Amerikas — 353. Lielākā daļa ir studenti, tūristi un cilvēki, kuri devušies komandējumos un darba braucienos.[40] 20. martā LR Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atļāva ar tālsatiksmes vilcienu Kijeva-Minska-Viļņa-Rīga 22. martā repatriēt Latvijas un Igaunijas valstspiederīgos.[41] Lidsabiedrība Turkish Airlines turpināja lidojumus no Stambulas uz Rīgu 20. martā (ap 100 pasažieru) un 21. martā (ap 170 pasažieru). AirBaltic ziņoja, ka repatriācijas reisiem kopumā reģistrējušies vairāk nekā 4000 cilvēku.[42] 20. martā airBaltic izziņoja papildus lidojumus no Abu Dabī 22. martā, no Londonas 21., 22., 24., 25. martā, no Tbilisi 23. martā, no Amsterdamas 24. un 25. martā.[43] 22. martā airBaltic izsludināja papildlidojumus no Frankfurtes 23. un 24. martā, no Londonas 26. un 27. martā, bet SmartLynx Airlines no Tenerifes 22. martā.[44] 23. martā Rīgā nolaidās lidmašīna no Šamberī un no Trāvemindes uz Liepāju devās "Stena Line" prāmis.[45] 25. martā airBaltic veica repatriācijas lidojumus no Londonas, Amsterdamas, Malagas un Kijevas.[46] 26. martā Liepājā pienāca ceturtais un pēdējais Stena Line repatriācijas prāmis no Trāvemindes ar kuru ieradās 59 pasažieri.[47] 30. martā airBaltic veica vienu repatriācijas lidojumu no Frankfurtes lidostas, kas 29. martā jau bija izpārdots.[48] 10. aprīlī kļuva zināms, ka Satiksmes ministrija atļāva SmartLynx Airlines repatriācijas lidojumus Nica-Stokholma-Rīga 15. aprīlī un Tenerife-Kopenhāgena-Rīga 16. aprīlī.[49] Savukārt airBaltic no 15. aprīļa plānoja atsākt iknedēļas repatriācijas lidojumus no Amsterdamas un Frankfurtes 15., 22., 29. aprīlī un 6. maijā.[50]

28. aprīlī Ārlietu ministrija pavēstīja, ka tobrīd Latvijā ar avioreisiem, prāmjiem un pa sauszemi bija atgriezušies apmēram 5000 cilvēki, bet vēl vēlas atgriezties 2464 cilvēki, no tiem 331 ir nepieciešama steidzama repatriācija. Daudzi Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs bijuši nodarbināti nelegāli un nav sociāli aizsargāti. Līdz 7. maijam Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" bija veikusi 33 repatriācijas lidojumus no desmit valstīm.[51] 9. maijā kļuva zināms, ka airBaltic 11. un 12. maijā izpildīs papildu speciālos reisus uz Baku, Amsterdamu un Frankfurti,[52] bet 14. maijā speciālo reisu turp un atpakaļ no Frankfurtes uz Rīgu.[53]

Diagnostika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no SARS-CoV-2 vīrusa RT-PCR laboratoriskā testa komplektiem.
E. Gulbja Laboratorijas COVID-19 izmeklējumu punkts Ķīpsalā.

29. janvārī RAKUS Latvijas Infektoloģijas centrā esošā Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija sāka veikt 2019-nCoV diagnostiskos testus. 26. februārī, pieaugot iedzīvotāju interesei par jaunā koronavīrusa 2019-nCoV (SARS-CoV-2) noteikšanu, arī privātā E. Gulbja Laboratorija sāka piedāvāt maksas laboratorisko testu (80,40 EUR) arī tiem pacientiem, kuriem nav akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmes, bet kas pēdējās 14 dienās atgriezušies no vīrusa skartajām teritorijām un tiem pacientiem, kuriem ir akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmes, bet kas nav atgriezušies no skartajiem reģioniem.[54]

Pēc pirmā pozitīvā gadījuma atklāšanas Igaunijā 28. februārī SPKC ziņoja, ka diennakts laikā veikti 23 laboratoriskie izmeklējumi ar aizdomām uz COVID-19 infekciju, no kuriem 22 bija negatīvi, bet viens vēl gaidīja gala apstiprinājumu. 29. februārī SPKC ziņoja, ka kopējais COVID-19 laboratorisko izmeklējumu skaits sasniedza 87, visi izmeklējumi bija negatīvi.[55] Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā neveica analīzes cilvēkiem, kuri ieradušies no COVID-19 epidēmijas skartajām valstīm vai bijuši kontaktā ar šādiem ceļotājiem, ja vien viņiem nebija SARS-CoV-2 infekcijas specifisko simptomu.[56]

No 6. marta "Centrālā laboratorija" pēc vienošanās ar SPKC sāka SARS-CoV-2 vīrusa laboratoriskos testus arī Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā, Vidzemes slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā un Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā.[57] 14. martā Veselības ministrija informēja, ka Rīgā personām ar aizdomām par COVID-19 (ir simptomi un bijis skartajās teritorijās) pēc iepriekšēja pieraksta valsts apmaksātu analīžu veikšanu nodrošinās arī "E. Gulbja laboratorijā" Brīvības gatvē 366.[58] Vienlaikus no 13. marta pacientiem ar viegliem simptomiem, iepriekš telefoniski piesakoties pa tālruni 113, ir iespēja nodot analīzes Latvijas Infektoloģijas centra teritorijā teltī izveidotajā mobilajā punktā, ierodoties tur ar personīgo automobili.[59]

17. martā SPKC ziņoja, ka NMPD dispečeri aizdomu gadījumos par saslimšanu ar COVID-19 pacientus ar viegliem simptomiem analīžu parauga noņemšanai varēs novirzīt uz jaunizveidotu mobilo analīžu punktu Biķernieku trases teritorijas auto stāvlaukumā Sergeja Eizenšteina ielā 16.[60] 17. martā Veselības inspekcija paziņoja, ka kompānijas UAB DC Solutions piedāvātie COVID-19 IgM/IgG ātrie testi nevar tikt izmantoti COVID-19 diagnosticēšanai.[61] 21. martā NMPD pavēstīja, ka mainīs COVID-19 testēšanas algoritmus, to mērķējot uz konkrētām sabiedrības grupām: sociālās aprūpes centru iemītniekiem, mediķiem, policistiem un robežsargiem. Līdz ar samazināsies mērķtiecīgā testēšana cilvēkiem, kuri ir atgriezušies no ārzemēm un ir ar viegliem simptomiem.[62]

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra veiktā Latvijas COVID-19 slimnieku SARS-CoV-2 genotipēšana liecināja, ka sākotnēji šis vīruss Latvijā izplatījies no inficētajiem, kas iebraukuši no Vācijas, Francijas un, visticamāk, tiešā ceļā no Ķīnas.[63]

"Centrālā laboratorija" informēja ka līdz 23. aprīlim tā pēc NVD pasūtījuma paņēmusi 9071 paraugu COVID-19 testēšanai 18 diagnostikas teltīs visā Latvijā, savā laboratorijā veicot 6230 testus. "Centrālā laboratorija" ir iegādājusies jaunas iekārtas, kas ļaus paraugu testēšanas jaudu aprīļa nedēļā palielināt līdz 1000 testiem diennaktī.[64]

31. maijā kļuva zināmi trīs Latvijas laboratorijās veikto COVID-19 antivielu testu rezultāti. No vairāk nekā tūkstoš personām ar iepriekš neapstiprinātu saslimšanu, kas E. Gulbja laboratorijā analīzes veica intereses pēc, antivielas apstiprinājās tikai trijos gadījumos. Savukārt no 633 Centrālajā laboratorijā veiktajiem testiem antivielas atrada 19 paraugos. Pēc SPKC pasūtījuma RAKUS References laboratorijā veiktie papildus testi atklāja pozitīvas antivielas pusei no 40 patversmes “Zilais krusts” iemītniekiem, kuriem klasiskais COVID-19 tests pirms tam bija negatīvs. Savukārt no 18 testētajiem SAC “Gaiļezers“ darbiniekiem antivielas atrada diviem.[65]

Augustā sāka veikt COVID-19 antivielu testus visiem asinsdonoriem. No pārbaudītajiem 7324 donoriem paaugstinātas antivielas atklāja 28, pie kam tikai 0,2% (16) pirms tam nebija apstiprināta saslimšana ar COVID-19.[66]

Karantīna, pašizolācija un masku lietošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada 27. februārī noteica 14 dienu ilgu karantīnu mājas apstākļos tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri kopā ar SARS-CoV-2 vīrusu inficēto pacientu bija lidojuši no Turcijas vai braukuši ar autobusu uz Tallinu.[56] 2. martā SPKC apzināja visus 29. februārī kopā ar inficēto Latvijas pilsoni no Minhenes atlidojušos 145 AirBaltic lidmašīnas pasažierus personas, 24 kontaktpersonām noteica 14 dienu karantīnu ģimenes ārsta uzraudzībā.[67]

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests skaidroja, ka infekcijas simptomi var parādīties 14 dienu laikā jebkurā brīdī, visbiežāk piektajā vai sestajā dienā.[56] Lai gan karantīna mājas apstākļos ir noformēta kā valsts apmaksāta darba nespēja, trauksme ceļama vienīgi tad, ja šajā laikā tikšot konstatēti saslimšanas simptomi.[68]

28. februārī karantīnā mājas apstākļos atradās vairāk kā 20 personu,[56] bet 10. martā mājas karantīna Latvijā bija noteikta vairāk nekā 200 cilvēkiem.[69] 16. martā SPK norādīja, ka pašizolācijā atrodas 250 cilvēki.[70] 17. martā LR Iekšlietu ministrs atklāja, ka karantīnā atrodas četri tiesībsargājošo institūciju darbinieki, kas inficējušies ārpus darba laika.[71] 19. martā Valsts policija kopā ar pašvaldības policiju veica 388 pārbaudes par ārkārtējās situācijas aizliegumu un ierobežojumu neievērošanu, konstatējot 38 pārkāpumus.[72]

29. martā airBaltic lidmašīna veica īpašu kravas lidojumu no Urumči lidostas Ķīnā ar 900 000 sejas maskām un 80 000 respiratoriem 619 kastēs, kas tiks sadalīta starp Latvijas ārstniecības un aprūpes iestādēm.[73] 10. aprīlī airBaltic veica otro kravas lidojumu no Urumči lidostas ar 1 000 000 sejas masku 621 kastē.[74] 16. aprīlī Nacionālā veselības dienesta (NVD) un Lauma Fabrics noslēgtā līguma ietvaros no Ķīnas tika piegādāti 3,6 miljoni aizsargmasku un 18 tūkstoši respiratoru, kas paredzēti ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem, sekundārās aprūpes ārstniecības iestādēm, farmaceitiem, zobārstiem un ģimenes ārstiem, kuri sniedz maksas pakalpojumus jeb nav līgumattiecībās ar NVD.[75]

Lieldienu brīvdienās Valsts policija kopā ar pašvaldības policiju veica ap 6000 pārbaužu un noformēja 114 protokolus par ārkārtas situācijas drošības pasākumu pārkāpumiem.[76]

10. un 13. aprīlī ar maksimālo 2000 eiro naudas sodu tika sodīts kāds 1989. gadā dzimis vīrietis, kuram bija jāievēro pašizolācija pēc saslimšanas ar COVID-19.[77]

18. maijā Veselības ministrija atviegloja ar koronavīrusu inficēto izolācijas pārtraukšanas noteikumus, atsakoties no agrākās prasības pēc diviem secīgiem negatīviem COVID-19 testa rezultātiem. 14 dienu ilgu karantīnu bez atkārtotu testu veikšanas noteica visiem inficētajiem, kuriem slimība noritēja bez simptomiem un 21 dienu ilgu karantīnas periodu COVID-19 pacientiem ar tipiskajiem simptomiem. Tika nolemts, ka simptomātiskiem pacientiem stingro izolāciju var pārtraukt septiņas dienas pēc simptomu izzušanas. Savukārt ārstniecības personas, sociālās aprūpes centru darbinieki un izglītības iestāžu darbinieki, kas strādā tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem, darbā drīkstēja atgriezties nedēļu pēc izolācijas perioda beigām.[78]

No 12. oktobra visiem ieceļotājiem Latvijā bija jāsāk obligāti aizpildīt elektroniskā anketa vietnē covidpass.lv. Līdz 18. oktobrim aktīvā policijas kontrolē atradās aptuveni 8 000 personu, kurām, atgriežoties no valstīm ar augstu saslimstību, bija obligāti jāievēro pašizolācijas prasības. Valsts policija informēja, ka no 1. oktobra līdz 18. oktobrim par COVID-19 ierobežošanas pasākumu neievērošanu bija uzsākti 88 administratīvā pārkāpuma procesi, no kuriem 55 procesi bija par pašizolācijas neievērošanu.[79]

29. oktobrī Saeima steidzamības kārtā atbalstīja grozījumus COVID-19 pārvaldības likumā, kas no 2020. gada 20. novembra piešķīra Valsts policijas un pašvaldību policijas darbiniekiem tiesības par masku nelietošanu izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu līdz 50 eiro.[80]

Slimības gadījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: COVID-19
Pirmajā COVID-19 saslimstības vilnī līdz 2020. gada 14. oktobrim skartie Latvijas novadi un pilsētas.
Diagnosticēto COVID-19 saslimšanas gadījumu animācija.

2020. gada 2. martā apstiprināja pirmo COVID-19 gadījumu Latvijā. Saslimusī sieviete ar "airBaltic" lidmašīnu bija 29. februārī atlidojusi no Minhenes, pirms tam bijusi Itālijā,[81] lidmašīnā kopā ar inficēto bija 145 pasažieri.

8. martā SPKC apstiprināja otro un trešo COVID-19 gadījumu, 9., 10. un 11. martā SPKC ziņoja vēl par septiņiem apstiprinātiem COVID-19 saslimšanas gadījumiem. Visi inficētie bija atlidojuši 7. marta reisā BT-630 no Milānas, kurā bija 25 pasažieri no Latvijas.[2][3][4][82] 12. martā SPKC ziņoja par sešiem, 13. martā par vienu, 14. martā par deviņiem,[83] bet 15. martā par četriem jauniem inficēšanās gadījumiem. 21. martā SPKC lūdza atsaukties visus pasažierus, kas 17. martā kopā ar kādu COVID-19 slimnieku brauca vilcienā Rīga-Zilupe,[84] kā arī autobusā Rēzekne-Rogovka-Vecstrūžāni.[85] 21. martā 13. Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš savā "Twitter" kontā paziņoja, ka viņam konstatēts Covid-19.[86] Kaimiņš norādīja, ka ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru piedalījies Saeimas sēdēs līdz 16. martam. Kaut arī viņš apgalvoja, ka pēdējā laikā nav bijis ārpus Latvijas, kā arī neesot saticis kādu, kas pēdējā laikā ir atbraucis no ārzemēm, viņam veica valsts apmaksātu COVID-19 diagnostisko testu.[87] 22. martā SPKC Komunikācijas nodaļa pavēstīja, ka aizvadītajā diennaktī veikts 681 Covid-19 izmeklējums, tas apstiprināts 15 cilvēkiem, kas atgriezušies no Austrijas un Spānijas vai arī inficēšanos no jau atklāta slimnieka, bet nav apstiprināts neviens papildu saslimšanas gadījums, kas būtu saistīts ar Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu.[88]

22. martā COVID-19 diagnosticēja Jelgavas apbedīšanas biroja "Velis-A" četriem darbiniekiem un biroja vadītājam, kas slimoja jau kopš 17. marta. SPKC konstatēja, ka viena no biroja darbiniecēm bija inficējusies ārzemēs, vēlāk slimību atklāja arī vairākiem biroja klientiem. Kopējais inficēto skaits Jelgavā pārsniedza 11, tika slēgtas visas četras sēru zāles un izvadīšanas pasākumi varēja notikt tikai āra apstākļos.[89]

6. aprīlī SPKC ziņoja, ka aizvadītajā nedēļā tika konstatēti 187 jauni saslimšanas gadījumi, kamēr nedēļu iepriekš - 217 gadījumi. 44 pacienti tobrīd bija stacionēti, tajā skaitā 39 ar vidēju slimības gaitu, bet pieci - ar smagu. Trīs no pieciem smagā stāvoklī esošajiem COVID-19 pacientiem bija pieslēgti pie mākslīgās plaušu ventilācijas aparātiem.[90] 7. aprīlī 16 pacientiem bija laboratoriski apstiprināta izveseļošanās no COVID-19.[91] 30. aprīlī SPKC ziņoja, ka pēdējās dienās pieaugušais jaunatklāto gadījumu skaits ir skaidrojams ar diviem lokāliem uzliesmojumiem, apmēram 10% no kopējā inficēto skaita ir veselības aprūpē strādājošie.[92]

21. maijā SPKC sāka ziņot ne tikai par kopējo, bet arī par aktīvo inficēšanās gadījumu skaitu. Pēc SPKC ziņām 6. jūnijā Rīgā aktīvo COVID-19 gadījumu skaits bija 108, Priekuļu novadā 42, Valmierā 14, Kocēnu novadā 9, Jūrmalā 8, Bauskas novadā 7, Liepājā 6.[93] 17. jūnijā SPKC informēja par sešiem jauniem inficētajiem, no kuriem viens bija ieceļojis no Krievijas, bet pārējie pieci gadījumi bija saistīti ar inficēšanos divās ģimenēs Jelgavā un Garkalnes novadā.[94][95]

26. jūnijā SPKC informēja, ka no līdz tam diagnosticētajiem 1112 inficētajiem 16% nebija nekādu slimības pazīmju, bet 175 nonāca slimnīcās un 29 no viņiem bija smaga slimības gaita, 30 nomira ar COVID-19.[1] Tāpat SPKC sniedza detalizētu informāciju par "COVID-19 seju Latvijā": jaunākajam slimniekam bija viens gads, bet vecākajam – 99 gadi. Sākotnēji koronavīrusa infekciju Latvijā ieveda atpūtnieki no Itālijas (24 gadījumi), Austrijas (33 gadījumi), Spānijas (32 gadījumi), Francijas (24), tad repatrianti no Apvienotās Karalistes (42), Zviedrijas (26), Krievijas (15) un Vācijas (11). 16% inficēto nebija nekādu slimības pazīmju, bet 175 nonāca slimnīcās un 29 no viņiem bija smaga slimības gaita. Kaut arī tikai 6,5% visu saslimušo mita sociālās aprūpes centros (SAC), gandrīz trešdaļa no mirušajiem (deviņi no 30) bija SAC iemītnieki.[1] Latvijas Infektoloģijas centrā slimības pirmajā vilnī nomira visi pieci smagā stāvoklī esošie pacienti, kas bija pieslēgti mākslīgās plaušu ventilācijas aparātam. [96]

21. oktobrī kļuva zināms, ka ar COVID-19 bija saslimis viens Latvijas Radio kora dziedātājs, bet pēc testu veikšanas infekciju konstatēja vēl deviņiem dziedātājiem. Visiem 24 kora dalībniekiem un vienam diriģentam piemēroja pašizolācijas režīmu.[97]

Nāves gadījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
Lai redzētu aktuālo skaitu, bīdīt attēlu pa labi:

3. aprīlī nomira 99 gadus veca ar SARS-CoV-2 inficēta sieviete, kas bija inficējusies no sava radinieka, kurš bija atgriezies no Spānijas. Pacienti ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru neatliekamā kārtā stacionēja kādā slimnīcā, kur inficējās vēl viens cilvēks, jo pacientes radinieki slēpa informāciju par ceļošanu ārpus Latvijas. 27. martā pacienti pārveda uz RAKUS stacionāru “Latvijas Infektoloģijas centrs” (LIC). Pirmās trīs dienas paciente ārstējās intensīvās terapijas palātā, tad tika pārvesta uz nodaļas palātu.[98]

4. aprīlī SPKC ziņoja, ka pēkšņi miris viens no patversmes "Zilais Krusts" klientiem, kuram bija pozitīvs Covid-19 tests, mirušajam bijušas vairākas hroniskas slimības.[99] 7. aprīlī kļuva zināms, ka Latvijas Infektoloģijas centrā pēc nedēļu ilgas ārstēšanas nomira 75 gadus vecs COVID-19 slimnieks ar vairākām hroniskām blakusslimībām. Šis gadījums saistīts ar slimības perēkli kādā Jelgavas apbedīšanas birojā.[100] 9. aprīlī Elejas Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā pēkšņi nomira 76 gadus vecs vīrietis, kuram 2. aprīlī bija konstatēta inficēšanās ar jauno kroņvīrusu. Pacientam esot bijusi vienīgi arteriālā hipertensija, citādi viņš juties možs, enerģisks un bez jebkādiem slimības simptomiem.[101] Pēc autopsijas noskaidrojās, ka pēkšņi mirušā vīrieša nāves cēlonis bijusi sirds koronārā slimība.[102]

11. aprīlī RAKUS LIC nomira divas nedēļas iepriekš stacionēts pacients, kurš bija jaunāks par 60 gadiem,[103] plašsaziņas līdzekļos izplatījās ziņa, ka mirušais ir bijušais Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Rolands Tjarve.[104][105] Viņa sieva žurnāliste Nellija Ločmele informēja, ka slimība sākusies 16. martā.[106]

12. aprīlī SPKC ziņoja, ka Vidzemes slimnīcā miris vairāk nekā 85 gadus vecs pacients ar vairākām hroniskām slimībām, kurš 10. aprīlī slimnīcā bija inficējies ar koronavīrusu, bet RAKUS LIC miris vairāk nekā 80 gadus vecs pacients, kas smagā stāvoklī ar pneimoniju bija stacionēts iepriekšējā dienā.[107]

21. aprīlī kļuva zināms, ka Latvijā mirušo COVID-19 pacientu skaits sasniedzis deviņus. Divi pēdējie mirušie bija vecāka gadagājuma pacienti ar hroniskām slimībām, kas nomira slimnīcā. Septiņiem mirušajiem pacientiem COVID-19 atzina par primāro nāves cēloni, bet par diviem pacientiem (Zilā Krusta patversmē un Elejas SAR) tika gaidīts pataloganatomu slēdziens. Konsultējoties ar Pasaules Veselības organizāciju, tika izlemts tomēr pieskaitīt šos divus mirušos pie COVID-19 nāves gadījumu statistikas.[102] 22. aprīlī SPKC ziņoja, ka no COVID-19 miruši vēl divi ar hroniskām slimībām slimojoši cilvēki 80-85 un 50-55 gadu vecuma grupās.[108] 24. aprīlī kļuva zināms, ka ar COVID-19 miris 75-80 gadus vecs pacients, kurš slimoja ar vairākām hroniskām slimībām.[109] 29. aprīlī slimnīcā nomira divi pacienti vecuma grupās no 70 līdz 75 gadiem un no 75 līdz 80 gadiem.[110] 1. maijā kļuva zināms, ka slimnīcā miris vēl viens COVID-19 slimnieks vecumā no 50 līdz 55 gadiem, kurš inficējies no ģimenes locekļa.[111] 29. maijā kļuva zināms, ka SAC "Mārsnēni" miruši divi iemītnieki.[112] 17. jūnijā SPKC apstiprināja, ka miruši vēl divi sociālās aprūpes centra "Mārsnēni" klienti.[94] 26. jūnijā SPKC informēja, ka no 30 mirušajiem deviņi bija SAC iemītnieki.[1] 4. septembrī ziņoja, ka miris viens Krāslavas novadā reģistrēts pacients 55—60 gadu vecumā, kas iepriekš vairāk nekā nedēļu atradās slimnīcā smagā stāvoklī.

Stāvoklis slimnīcās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo Latvijā diagnosticēto pacienti 3. martā kopā ar bērnu stacionēja Latvijas Infektoloģijas centrā.[113] 9. martā Valsts operatīvās medicīniskās komisija (VOMK) pieņēma lēmumu, ka turpmāk ar COVID-19 vieglā formā saslimušos vairs visos gadījumos nevedīs uz slimnīcu, bet viņi varēs ārstēties mājās karantīnā ģimenes ārsta uzraudzībā.[114]

25. martā SPKC ziņoja, ka Latvijas slimnīcās atrodas 12 ar COVID-19 slimi cilvēki, bet neviens no viņiem nav smagā stāvoklī.[115] 26. martā saslimšanu ar COVID-19 konstatēja 72 gadus vecajai Rēzeknes slimnīcas bērnu ķirurģei Veronikai Smolko, kura bija sasirgusi 19. martā, tomēr viņas ģimenes locekļiem testus neveica.[116] Diagnostiskos testus veica 67 pacientiem un slimnīcas darbiniekiem, atrodot vēl divus inficētus medicīnas darbiniekus.[117] 28. martā infekciju apstiprināja arī vienai PSKUS onkoloģei, diagnostiskos testus veica 12 pacientiem un 20 ārstniecības personām.[118] Līdz 29. martam COVID-19 atklāja arī pieciem zobārstiem, vienai medmāsai un vienam NMPD šoferim.[119] 31. martā tapa zināms arī tas, ka Covid-19 konstatēts 11 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Operatīvās vadības centra darbiniekiem.[98]

Ogres slimnīcā 28. martā ieveda smagi slimu pacientu, kurš ar SARS-CoV-2 vīrusu aplipināja arī vienu no palātas biedriem. Kad pacientiem konstatēja saslimšanu ar Covid-19, slimnīcā veica dezinfekciju un uz laiku pārtrauca jaunu pacientu uzņemšanu. 3. aprīlī pozitīvu Covid-19 testu apstiprināja vienam ārstam un slēdza interno nodaļu, mājas izolācijā nokļuva 27 medicīnas darbinieki.[120]

2. aprīlī saslimšanu ar COVID-19 apstiprināja kādam Dobeles slimnīcas bērnu nodaļas pacientam un viņa mātei, abi slimnīcā bija pavadījuši divas dienas un tika palaisti mājās. Bērna ārstam noteica pašizolāciju, bet bērnu nodaļa uz laiku tika slēgta.[121]

3. aprīlī inficēšanos konstatēja arī diviem ārstiem un diviem pacientiem RAKUS Endokrinoloģijas un Pulmonoloģijas nodaļā Latvijas Onkoloģijas centra ēkā, jo tajā ārstējās viens no patversmes "Zilais Krusts" klientiem. Minētā nodaļa tika slēgta un dezinficēta, nākamajā dienā SPKC paziņoja, ka infekcija diagnosticēta vēl vienam nodaļas darbiniekam. Pēc saslimšanas gadījuma Stradiņa slimnīcā slimību diagnosticēja vienai darbiniecei SAC "Stella maris". SPKC paziņoja, ka ar COVID-19 Latvijā kopumā sasirguši ap 40 medicīnas darbinieku.[122] 5. aprīlī Ogres slimnīcā izolācijā atradās ap 30 mediķu un tā pārtrauca uzņemt pacientus, arī Dobeles slimnīca nestrādāja ar pilnu jaudu.[123]

10. aprīlī COVID-19 konstatēja vienam no Vidzemes slimnīcas Terapijas nodaļas pacientiem, tādēļ daļēji slēdza vienu no terapijas nodaļām un noteica pašizolācijas režīmu vairākiem pacientiem un medicīnas darbiniekiem.[124] Vēlāk kopējais Vidzemes slimnīcas Terapijas nodaļā ar koronavīrusu inficēto pacientu skaits pieauga līdz sešiem, bet diagnostiskos testus veica 31 pacientam. COVID-19 diagnozi apstiprināja arī sešām medmāsām un māsu palīgiem. Pašizolācijas režīmā nosūtīja 25 medicīnas darbiniekus.[125]

11. aprīlī RAKUS pēc kontakta ar COVID-19 pacientiem aptuveni 100 darbinieku atradās pašizolācijā. Savukārt Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā 88 no 1884 darbiniekiem bija dīkstāves režīmā, bet 350 Rīgas 1. slimnīcas (44% no slimnīcas darbiniekiem) atradās darba nespējā vai atvaļinājumā, tostarp, arī bez darba samaksas saglabāšanas.[126] 21. aprīlī BKUS paziņoja, ka saņemta pozitīva COVID-19 testa atbilde ķirurģijas, ginekoloģijas un uroloģijas nodaļas māsu palīdzei. Līdz brīdim, kad SPKC būs sniedzis atbildi, slimnīcas darbinieki, kuri bijuši kontaktā ar Covid-19 pozitīvo BKUS darbinieci, tika nosūtīti karantīnā.[127]

24. aprīlī slēdza RAKUS Tuberkulozes un plaušu slimību centra (TPSC) Tuberkulozes ilgstošas ārstēšanas nodaļu, jo vienam no 9. aprīlī slimnīcā uzņemtajiem pacientiem tika konstatēta saslimšana ar COVID-19. Kaut arī stacionārā bija sagatavota īpaša nodaļa COVID-19 pacientu ārstēšanai ar 53 gultām, taču šim pacientam pirms pārvešanas no kādas reģionālās slimnīcas esot bijuši divi negatīvi COVID-19 testi, tādēļ viņš ievietots parastajā nodaļā.[128] 24 pacientus, kurus atzina par inficētā kontaktpersonām, nodalīja atsevišķās palātās, bet 32 ārstniecības personām noteica 14 dienu karantīnu, pēc kuras viņiem būs jāveic divi atkārtoti testi, lai pārliecinātos, ka cilvēki ir veseli un var atgriezties darbā.[129]

8. maijā Vidzemes slimnīca ziņoja, ka pagājušajā diennaktī konstatēti trīs COVID-19 saslimšanas gadījumi — diviem pacientiem un vienam darbiniekam. Tobrīd slimnīcā ārstējās deviņi COVID-19 pacienti, bet astoņi pacienti bija izrakstīti. Laikā, kad slimnīcas uzņemšanas nodaļā bija atļauts testēt pilnīgi visus pacientus, tika atklāti vairāki pozitīvi gadījumi pacientiem bez tipiskiem simptomiem.[130]

18. jūnijā Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) ziņoja, ka vienam slimnīcas pacientam (vecums līdz 10 gadiem) un viņa vecākiem apstiprināta saslimšana ar COVID-19. Zināms, ka viņi nesen bija ieradušies no ārvalstīm.[131] 1. jūlijā BKUS informēja, ka COVID-19 apstiprināta arī vienam Neatliekamās medicīnas palīdzības un observācijas nodaļas (NMPON) ārstam. Viņa iespējamo kontaktpersonu lokā tika apzināti vairāk nekā 40 BKUS darbinieki un 22 pacienti.[132]

2. jūlijā SPKC ziņoja, ka saslimšana ar COVID-19 diagnosticēta vienam Madonas slimnīcas bērnu slimību dežūrnodaļas darbiniekam. 24 slimnīcas darbiniekiem un 16 pacientiem veica COVID-19 testus, visiem testu atbildes bija negatīvas. Trīs slimnīcas darbiniekiem un astoņiem bērniem noteica mājas karantīnu.[133]

Septembrī saslimšanas gadījumus reģistrēja vairākiem NMPD darbiniekiem, Daugavpils reģionālās slimnīcas un Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas, kā arī ambulatoro veselības aprūpes iestāžu darbiniekiem.

Pēc 6. septembra SPKC datiem kopš pandēmijas sākuma vismaz 128 saslimušie (9% no kopējā inficēto skaita) bija bijuši ārstniecības iestāžu darbinieki vai ārstniecības personas, kuras strādā sociālās aprūpes iestādēs (SAC). Lielākais saslimušo skaits bija bijis Vidzemes slimnīcā, pie kam no 64 COVID-19 gadījumiem 17 bija slimnīcas darbinieki, 20 pacienti, no kuriem četri bija miruši, un 27 saslimušo pacientu vai darbinieku ģimenes locekļi. NMPD Operatīvās vadības centrā bija bijuši 38 COVID-19 gadījumi, ieskaitot sekundāros gadījumus ģimenēs.[134]

12. oktobrī COVID-19 diagnosticēja vienam Jēkabpils reģionālās slimnīcas darbiniekam, astoņām viņa kontaktpersonām piemēroja pašizolācijas režīmu. Pēc 10 dienām sešām no astoņām kontaktpersonām izrādījās pozitīvi COVID-19 testi.[135]

29. oktobrī kļuva zināms, ka Jēkabpils reģionālajā slimnīcā ar COVID-19 saslimuši 18 medicīnas darbinieki, savukārt Daugavpils reģionālajā slimnīcā 10 darbinieki.[136] Pēc SPKC ziņām no 22. līdz 29. oktobrim Latvijā ar COVID-19 saslimuši 116 veselības aprūpes sistēmas darbinieki: 19 ārsti, 4 ārsta palīgi, 54 medmāsas, 17 māsas palīgi un 22 darbinieki, kas nav tieši iesaistīti pacientu aprūpē.[137] 30. oktobrī PSKUS valdes priekšsēdētājs paziņoja, ka Stradiņa slimnīcā ar COVID-19 saslimuši 17 darbinieki, bet vēl 30 darbinieki ir nosūtīti karantīnā.[138]

13. novembrī Vidzemes slimnīca informēja, ka tajā ārstējas 17 COVID-19 pacienti, divi no viņiem ar smagu slimības gaitu, no stacionāra izrakstīti trīs COVID-19 pacienti, bet uzņemti trīs COVID-19 pacienti.[139] 24. novembrī kļuva zināms, ka augstie COVID-19 saslimstības rādītāji Aknīstes novadā saistīti ar uzliesmojumu Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā. 3. novembrī 14 dienu kumulatīvā saslimstība sasniedza 15 cilvēkus, 7. novembrī 37 cilvēkus, no 17. līdz 20. novembrim Aknīstes novadā bija reģistrēti 53 ar COVID-19 saslimušie.[140]

26. novembrī reģionālajās slimnīcās bija šāds COVID-19 pacientiem paredzēto gultu piepildījums: Daugavpils reģionālajā slimnīcā bija atvērtas 100 gultasvietas COVID-19 inficētajiem, ārstējās 56 pacienti, deviņi smagā stāvoklī (trīs reanimācijā), pie kam ar COVID-19 saslimuši 40 darbinieki. Liepājas reģionālās slimnīcas Infekciju nodaļā bija atvērtas 33 gultasvietas (COVID-19 inficētajiem paredzētas deviņas tranzītgultas, kā arī divas vietas Reanimācijas nodaļā), kurās ārstējās 18 pacienti (viens reanimācijas nodaļā). Jelgavas slimnīcas Infekciju nodaļā (agrākajā Bērnu nodaļā) bija atvērtas 20 gultasvietas COVID-19 inficētajiem, kurās ārstējās 18 pacienti, pie kam ar COVID-19 saslimuši 9 darbinieki. Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Ventspilī ziņoja, ka tajā bija atvērtas 32 gultasvietas COVID-19 inficētajiem, kurās ārstējās 13 pacienti. Rēzeknes slimnīcā bija atvērtas 28 gultasvietas COVID-19 inficētajiem, kurās ārstējās 8 pacienti, pie kam ar COVID-19 saslimuši 9 darbinieki.[141] 30. novembrī PSKUS valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš informēja, ka COVID-19 vai kontaktpersonas statuss noteikts 100 slimnīcas darbiniekiem.[142]

Lai paaugstinātu slimnīcu gatavību straujam COVID-19 pacientu skaita pieaugumam, valdība 1. decembrī pieņēma lēmumu rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" noteikt, ka slimnīcām no 3. decembra ir pienākums ierobežot plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek sniegti stacionārā un dienas stacionārā. Tomēr stacionāros obligāti būs jānodrošina akūtā un neatliekamā medicīniskā palīdzība, onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte un veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar tādu slimību grupu ārstēšanu kā onkoloģiskās slimības, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatriskās slimības, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības.[143]

8. decembrī Latvijas valdība lēma piešķirt astoņus miljonus eiro, lai izveidotu jaunas gultasvietas COVID-19 pacientiem, pārprofilētu jau slimnīcās esošās gultas, kā arī nodrošinātu nepieciešamo aprīkojumu. Tāpat valdība piešķīra 32 miljonus eiro piemaksām – līdz 100% apmērā no mēnešalgas – tiem mediķiem, kas iesaistīti COVID-19 ierobežošanā.[144]

No 14. decembra Dobeles un apkārtnes slimnīca, Aizkraukles slimnīca, Ludzas medicīnas centrs, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība sāka uzņemt COVID-19 pacientus, kuriem veselības stāvoklis ļāva atlabt ārpus lielajām universitātes un reģionālajām slimnīcām.[145] 19. decembrī Stradiņa slimnīcā 160 darbinieki bija gan saslimušie, gan pašizolējušās kontaktpersonas.[146] 22. decembrī valdība apstiprināja Veselības ministrijas priekšlikumu no 23. decembra līdz 4. janvārim pārtraukt plānveida stacionāro pakalpojumu sniegšanu slimnīcās.[147]

2020. gada pēdējā dienā 31. decembrī pēc NVD datiem vislielākais stacionēto pacientu skaits bija RAKUS (kopā 292 pacienti; no viņiem 24 smagā stāvoklī), PSKUS (attiecīgi 125; 11), Daugavpils Reģionālajā slimnīcā (92; 9), vidēji liels Jēkabpils reģionālajā slimnīcā (42; 6), Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā (37; 4), Vidzemes slimnīcā (32; 3), bet vismazākais Rēzeknes slimnīcā (27; 1) un Liepājas Reģionālajā slimnīcā (14; 1).[148]

2021. gada 7. janvārī SPKC informēja, ka 2020. gadā ar koronavīrusu inficējās gandrīz 3200 veselības aprūpes darbinieku, no viņiem 2405 strādāja slimnīcās, bet ambulatorās iestādēs un NMPD inficējās 783 mediķi. Ar COVID-19 bija saslimuši 616 ārsti, 227 ārstu palīgi, 1020 medmāsas un 667 medmāsu palīgi, sanitāri un aprūpētāji.[149]

Infekcijas uzliesmojumi aprūpes centros un patversmēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

31. martā Veselības ministre Ilze Viņķele informēja, ka COVID-19 diagnosticēta 27 Rīgas Evaņģēliski kristīgās draudzes "Zilais Krusts" vīriešu patversmes klientiem un darbiniekiem.[150] Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte paziņoja, ka patversmju slēgšanas gadījumā pašvaldībai būšot līdzekļi, lai vismaz 1,5 mēnesi nodrošinātu visu patversmju klientu ēdināšanu un personāla algošanu.[151] Vēlāk ziņoja, ka dažas dienas pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas 15. martā "Zilā Krusta" telpās noticis reliģisks pasākums, kura laikā patversmē sākusies infekcijas izplatīšanās.[152]

31. martā saslimšanu konstatēja arī vienam privātā sociālās aprūpes centra "Allaži" darbiniekam. 2. aprīlī tika ziņots, ka COVID-19 diagnosticēts kādai Daugavgrīvas apkaimes sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centra "Stella maris" iemītniecei, kas bija stacionēta Stradiņa slimnīcā. Savukārt Elejas sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā ar 30 iemītniekiem saslimšanu apstiprināja trīs darbiniekiem un vienam klientam.[153]

3. aprīlī “Zilā krusta” nakts patversmē konstatēja vēl trīs jaunus infekcijas gadījumus, patversmē ar 102 iemītniekiem tika noteikta karantīna, nodrošinot ēdināšanu trīs reizes dienā.[154] 6. aprīlī kopējais sasirgušo skaits patversmē "Zilais Krusts" pieauga līdz 31.[155] Pēc karantīnas perioda beigām “Zilā krusta” iemītniekiem 17. aprīlī sāka otrreizējo testēšanu, sākot ar 68 diagnostisko testu veikšanu klīniski veselajiem cilvēkiem.[156] 18. aprīlī inficēšanos konstatēja 30 gadījumos, 19. aprīlī vēl 5 gadījumos.[157]

23. aprīlī kļuva zināms, ka pašizolācija noteikta teju pusei no SARC “Lode” darbiniekiem un testi veikti arī 80 aprūpes centra klientiem. Trauksmi izraisīja COVID-19 pneimonijas apstiprināšana vienam no centra iemītniekam, kurš piecas dienas iepriekš bija izrakstīts no Vidzemes slimnīcas, kur 10. aprīlī inficēšanās bija konstatēta vienam pacientam, vēlāk sešām medmāsām un māsu palīgiem. Pirms izrakstīšanas no slimnīcas COVID-19 tests esot bijis negatīvs.[158]

29. aprīlī COVID-19 atklāja kādam Rīgas sociālās aprūpes centra "Gaiļezers" iemītniekam, 3. maijā kļuva zināms, ka inficējušies seši šī sociālās aprūpes centra iemītnieki.[159] 4. maijā kļuva zināms, ka SAC "Gaiļezers" inficēti 14 Demences nodaļas klienti, nodaļa praktiski slēgta, darbiniekiem COVID-19 nav konstatēta. Visi saslimušie diagnosticēšanas brīdī bija asimptomātiski.[160]

16. maijā COVID-19 diagnosticēja četriem SAC "Mārsnēni" darbiniekiem un 17 iemītniekiem.[161] Vēlāk precizēja, ka SAC "Mārsnēni" inficēšanās ar koronavīrusu atklāta jau 10. maijā, un piecus nācās ievietot slimnīcā. Kopumā inficēti 25 iemītnieki vecumā virs 60 gadiem, kā arī četri darbinieki. Infekciju SAC varētu būt ievazājis kāds centra iemītnieks, kurš bija ārstējies Cēsu slimnīcā.[162]

17. maijā SPKC ziņoja, ka pozitīvs COVID-19 tests bijis sešām personām Rīgas patversmes Sieviešu nodaļā Eiženijas ielā Dzirciema apkaimē, kurā uzturas ap 60 sieviešu. Rīgas domes Labklājības departaments informēja, ka visām inficētajām sievietēm slimība norit bez simptomiem un viņas ir izolētas atsevišķā patversmes spārnā ar atsevišķu ieeju un izeju, higiēnas telpām.[163]

22. maijā inficēto skaits SAC "Mārsnēni" sasniedza 44, Valsts policija sāka resorisko pārbaudi par COVID-19 uzliesmojumu šajā sociālās aprūpes centrā. Visi slimnīcās stacionētie klienti tika nogādāti atpakaļ un izvietoti izolatoros. "Mārsnēnos" tobrīd atradās 50 klienti un strādāja 18 darbinieki.[164]

25. maijā kļuva zināms, ka kopš pandēmijas sākuma saslimšanas gadījumi ar COVID-19 atklāti 12 sociālās aprūpes iestādēs jeb pansionātos, saslimuši 90 cilvēki – 22 darbinieki un 68 klienti, nomiruši septiņi inficētie cilvēki. Priekuļu novada SAC "Mārsnēni" inficēti 44 cilvēki, tostarp seši darbinieki.[165] 28. maijā COVID-19 slimnieku skaits SAC "Mārsnēni" pieauga līdz 47, stacionārā ārstējās četri aprūpes centra iemītnieki.[166] 29. maijā kļuva zināms, ka "Mārsnēnos" bija inficējušies astoņi darbinieki un 39 iemītnieki, no kuriem divi bija miruši.[112] 17. jūnijā SPKC apstiprināja, ka miruši vēl divi sociālās aprūpes centra "Mārsnēni" klienti, Priekuļu novadā aktīvo infekcijas gadījumu skaits saruka līdz 40.[94] [95] 26. jūnijā SPKC informēja, ka no 1112 inficētajiem 6,5% (72 pacienti) mita sociālās aprūpes centros (SAC), no 30 mirušajiem deviņi (30%) bija SAC iemītnieki.[1] 27. septembrī kļuva zināms, ka SAC “Mārsnēni” kopumā bija reģistrēti 52 COVID-19 gadījumi, no viņiem astoņi bija darbinieki un 39 klienti, pie kam pieci sasirgušie miruši. Vēl piecos gadījumos bija notikusi sekundārā inficēšanās.[134]

COVID-19 otrajā vilnī 21. oktobrī Rēzeknes slimnīcā stacionēja vienu Rēzeknes pansionāta klientu, kurš 23. oktobrī nomira. Tajā pašā dienā tika saņemts testa rezultāts, kas apstiprināja saslimšanu ar COVID-19. Pārbaudot visus pansionāta klientus un darbiniekus, COVID-19 konstatēja 12 klientiem un 8 darbiniekiem. 28. oktobrī Saulkrastu novada dome informēja, ka COVID-19 bija diagnosticēts vienam Sociālās aprūpes mājas klientam, kurš bija stacionēts Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. COVID-19 konstatējane tikai Sociālās aprūpes mājas diviem darbiniekiem un septiņiem klientiem, bet arī Saulkrastu slimnīcas astoņiem darbiniekiem un deviņiem pacientiem.[167] 30. oktobrī ziņoja, ka Rēzeknes pansionātā COVID-19 diagnosticēts 26 klientiem un darbiniekiem,[168] bet 12. novembrī ziņoja, ka atkārtotā pārbaudē pozitīvs tests bija 49 klientiem un 16 darbiniekiem.[169]

24. novembrī Varakļānu novada pašvaldība informēja, ka saslimšana ar COVID-19 konstatēta SIA "Varakļānu veselības aprūpes centra" aprūpētājiem un iemītniekiem. Kopumā Varakļānu novadā ar COVID-19 bija saslimuši 43 cilvēki.[170] 1. decembrī kļuva zināms par COVID-19 uzliesmojumu Krustpils novada pašvaldības aģentūrā pansionātā „Jaunāmuiža”.[171] 4. decembrī SPKC ziņoja par to, ka Krustpils novadā vienā dienā tika atklāti 114 jauni gadījumi, savukārt pēdējo divu nedēļu saslimušo skaits bija sasniedzis 194.[172] 9. decembrī kļuva zināms, ka ar COVID-19 bija saslimuši vairāk nekā 130 no kopumā 250 pansionāta "Jaunāmuiža" klientiem un saslimuši vai pašizolējušies 50 darbinieki. Vairāki inficētie bija miruši, bet divi pacienti aizvesti uz Jēkabpils reģionālo slimnīcu.[173]

2. decembrī LR Labklājības ministrija informēja, ka COVID-19 konstatēts 132 valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) "Zemgale" Jelgavas filiāles klientiem un 26 darbiniekiem.[174] 7. decembrī Labklājības ministrija ziņoja, ka COVID-19 atklāts arī trešdaļai klientu VSAC "Zemgale" filiālē "Ķīši" Tukuma novadā, proti, 27 klientiem un četriem darbiniekiem.[175]

16. decembrī Labklājības ministrija informēja, ka inficēšanās gadījumi ar koronavīrusu atklāti 13 Valsts sociālās aprūpes centros (VSAC). Sasirguši bija 425 klienti jeb 11% no kopējā VSAC iemītnieku skaita, no viņiem VSAC turpināja atrasties 414 klienti, deviņas personas bija mirušas, bet pārējās atradās slimnīcās. Lai izslēgtu tālāku infekcijas slimības pārneses risku, pašizolācijā bija 1067 klienti. Bez tam plaši COvID-19 uzliesmojumi bija ne vien valsts, bet arī pašvaldību un privāti apsaimniekotajās sociālās aprūpes iestādēs.[176] Tajā pašā dienā kļuva zināms ka Daugavpils pensionāru sociālās apkalpošanas teritoriālajā centrā COVID-19 apstiprināts 168 centra klientiem un darbiniekiem.[177]

22. decembrī sākās COVID-19 uzliesmojums Engures novada pašvaldības SAC "Rauda", kurā koronavīrusa testi bija pozitīvi diviem darbiniekiem un desmit klientiem no kopumā 156 darbiniekiem un 265 klientiem. 2021. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka infekcijas uzliesmojumam turpinoties, bija saslimuši 64 darbinieki un 184 klienti, kopš Ziemassvētkiem bija miris 21 COVID-19 pozitīvs centra klients, bet uz slimnīcu aizvesti divi saslimuši klienti.[178]

Inficēšanās izglītības iestādēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

27. jūlija dati (inficēti 138 504). Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs - Covid-19 statistika

Kad 2020. gada 12. martā Latvijas valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, vecākiem bija jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādēs rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši COVID-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijis kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu. 17. martā diagnosticēja SARS-CoV-2 infekciju bērnam, kurš ar vecākiem bija atgriezies no Zviedrijas un apmeklējis Piņķu pirmsskolas mācību iestādi “Saimīte”.[179] Saslima arī Salaspils 1. vidusskolas skolēns, kas 9. martā bija atgriezies no treniņnometnes Spānijā.[38] 21. martā ziņoja, ka saslimis vēl viens Salaspils 1. vidusskolas skolēns, pašizolācija tika noteikta 23 skolēniem un 11 pedagogiem.[180]

25. martā kļuva zināms, ka infekcija bija konstatēta divu Ozolnieku pirmsskolas izglītības iestādes “Zīlīte” grupu bērnu vecākiem, pašizolāciju noteica abu grupu audzēkņiem un pedagogiem.[181] Vienā gadījumā 9. martā ģimene bija atgriezusies no Spānijas, bet otrā gadījumā viens no ģimenes vecākiem bija 11. martā atgriezies no Lielbritānijas.[182]

5. aprīlī SPKC paziņoja, ka pēc kāda darbinieka saslimšanas ar COVID-19 uz divām nedēļām tika slēgta Mārupes novada pirmsskolas izglītības iestāde "Mārzemīte".[183]

Pēc Rīgas Domes 24. aprīlī sniegtās informācijas bērnu vai darbinieku inficēšanās dēļ bija slēgta Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Margrietiņa" (no 14. aprīļa), Rīgas 172. pirmsskolas izglītības iestāde (no 21. aprīļa) un Rīgas 88. pirmsskolas izglītības iestāde (no 23. aprīļa). Marta beigās un aprīļa sākumā pozitīvas COVID-19 analīzes bija konstatētas arī trim Puškina liceja darbiniekiem un vienam Lastādijas pamatskolas darbiniekam, un darbs skolās turpināja noritēt attālināti.[184]

5. augustā SPKC informēja, ka saslimšana ar COVID-19 apstiprināta diviem,[185] bet 6. augustā vēl deviņiem Murjāņu sporta ģimnāzijas riteņbraukšanas nodaļas jauniešiem un vienam trenerim, kuri pēdējā mēneša laikā bija piedalījušies sacensībās Igaunijā, Lietuvā un Latvijā.[186] 7. un 9. augustā inficēšanos apstiprināja vēl diviem Murjāņu Sporta ģimnāzijas audzēkņiem.

1. septembrī inficēšanos ar jauno koronavīrusu konstatēja vienam Rīgas Austrumu vidusskolas skolēnam un viņa mātei, karantīnas režīmu noteica 14 skolēna klases biedriem un četriem skolotājiem. 14. septembrī pēc viena Daugavpils 16. vidusskolas skolēna saslimšanas karantīnas režīmu noteica 26 viņa klases biedriem un astoņiem skolotājiem. 21. septembrī pēc skolotāju un skolas darbinieku saslimšanas karantīnu noteica divām Daugavpils 3. vidusskolas klasēm un piecām Olaines 2. vidusskolas klasēm. 22. septembrī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments ziņoja, ka mājas karantīnā atrodas arī Rīgas 10. vidusskolas, Rīgas 46. vidusskolas un Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas skolēni un skolotāji.[187] Tajā pašā dienā ziņoja Rīnūžu vidusskolas skolēnu un Vecmīlgrāvja pirmsskolas izglītības iestādes “Blāzmiņa” audzēkņa inficēšanos.[188]

29. septembrī ministre Ilga Šuplinska pavēstīja, ka septembrī COVID-19 gadījumi konstatēti 17 izglītības iestādēs, ieskaitot divas augstskolas un divas profesionālās izglītības iestādes.[189]

30. septembrī ziņoja par 40 sasirgušajiem jauniešiem Daugavpils Ledus sporta skolā, kas saistīti ar slimības gadījumiem hokeja komandā HK Dinaburga, jo komandas treneri trenēja arī šīs izglītības iestādes audzēkņus.[190] 30. septembrī COVID-19 atklāja vienam Valmieras tehnikuma audzēknim, 2. oktobrī tika veikti testi visiem pedagogiem un administrācijas darbiniekiem, no kuriem desmit apstiprinājās infekcija.[191]

2. oktobrī COVID-19 atklāja vienam Aizputes sporta centra darbiniekam,[192] kurš brauc uz darbu no Kuldīgas. Pārbaudot siekalu testus Aizputes vidusskolas skolēniem un darbiniekiem, 3. oktobrī infekciju diagnosticēja 19 cilvēkiem. Kad kļuva zināms par infekcijas izplatīšanos Daugavpils 12. vidusskolas virtuves blokā, lielākā daļa klašu 7. oktobrī pārgāja uz attālinātām mācībām.[193]

9. oktobrī SPKC atzina, ka pēdējās dienās intensīvi strādā ar diviem perēkļiem skolās – vienā gadījumā Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas skolotājiem pēc kopīgas autobusa ekskursijas veica 42 testus, no kuriem vismaz 20 bija pozitīvi. Savukārt otrā gadījumā inficējās gan Krāslavas Varavīksnes vidusskolas personāls, gan skolēni, kas piedalījušies interešu izglītības pulciņos un sporta pasākumos.[194] 12. oktobrī kļuva zināms, ka Natālijas Draudziņas vidusskolā saslimušo skaits pārsniedza 60, bet kopumā Latvijā kopš septembra sākuma COVID-19 diagnosticēta 59 izglītības iestādes. Saslimuši 156 izglītojamie un 105 darbinieki.[195]

19. oktobrī kļuva zināms, ka no iepriekšējā nedēļā konstatētajiem 780 COVID-19 gadījumiem 130 personām (17%) inficēšanās avots bija izglītības iestāde, savā ģimenes lokā saslima 110 cilvēki (14%), bet darba vietās – vismaz 60 personas (8%).[196]

4. novembrī saslimšanu ar COVID-19 atklāja kādai Smiltenes vidusskolas skolotājai, 6. novembrī siekalu testus veica 29 skolas darbiniekiem, sešiem pedagogiem, vienai darbiniecei un vienam skolēnam testi bija pozitīvi. 13. novembrī kļuva zināms, ka COVID-19 bija pozitīvs vēl 41 no 160 testētajiem skolēniem.[197]

Infekcijas izplatība reģionos un novados[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

14. martā Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) publicēja statistikas datu atspoguļojumu par Latvijā apstiprināto COVID-19 saslimšanas gadījumu izplatību, valsti sadalot sešās daļās (Rīga, Pierīga, Kurzeme, Latgale, Zemgale un Vidzeme). Sākotnēji SPKC atsacījās izpaust tās rīcībā esošos datus par inficēto cilvēku dzīvesvietām Rīgas administratīvi teritoriālajās vienībās (apkaimēs) vai Latvijas novados un pilsētās.[5]

20. martā SPKC paziņoja, ka 95% no COVID-19 slimniekiem bija atbraukuši no ārzemēm, bet 5% inficējušies no atbraukušajiem. Šajā dienā publicēja karti ar COVID-19 saslimšanas gadījumiem lielajās pilsētās un novados, slimības gadījumi todien bija konstatēti 19 pašvaldībās: Rīga (vairāk nekā 51 slimnieks), Jūrmala (6-10 slimnieki), Aizkraukle, Jēkabpils, Daugavpils, Ventspils novads, Babītes novads, Mārupes novads, Ozolnieku novads, Ķekavas novads, Salaspils novads, Stopiņu novads, Garkalnes novads, Sējas novads, Krimuldas novads, Siguldas novads, Cēsu novads, Smiltenes novads un Ogres novads (katrā pašvaldībā 1—5 slimnieki).[198] 21. martā SPKC ziņoja par saslimšanu arī Liepājā, Rēzeknē un Kuldīgas, Grobiņas, Olaines un Vecumnieku novados.[199]

22. martā SPKC ziņoja par infekciju arī Jelgavas pilsētā, Bauskas, Carnikavas, Limbažu un Mērsraga novados, bet 23. martā Talsu, Tukuma, Ķeguma, Alojas, Rūjienas un Rēzeknes novados, 24. martā inficēšanās gadījumu konstatēja arī Kocēnu novadā, savukārt Rīgā saslimušo skaits pārsniedza 100, bet Jūrmalā 11.[200] 25. martā SPKC paziņoja, ka pieci Rīgā atklātie slimnieki nevar norādīt, ka bijuši ārzemēs vai viņiem ir bijis kontakts ar apstiprinātu slimnieku vai personu, kura bijusi ārzemēs, līdz ar to nav nosakāma epidemioloģiskā ķēde, kas nozīmē, ka Rīgas pilsētā sākusies neizsekojama SARS-CoV-2 vīrusa transmisija.[201] 25. martā Valsts policija (VP) veica 499 pārbaudes par ārkārtējās situācijas aizliegumu un ierobežojumu neievērošanu un ierosināja 50 administratīvā pārkāpuma lietvedības, visvairāk Latgalē, likumpārkāpējiem var piemērot naudas sodu līdz 350 eiro.[202]

8. aprīlī SPKC ziņoja, ka SARS-CoV-2 vīrusa infekcija konstatēta 55 Latvijas pašvaldībās, inficēto skaits Rīgā bija 315 (diennakts pieaugums 20), savukārt Jūrmalā bija 29 pacienti (+1), Jelgavā 20 pacienti (+3), bet Liepājā 18 pacienti (+2).[203]

28. aprīlī SPKC ziņoja, ka Salaspils mēbeļu uzņēmumā SIA "Dižozols plus" 18 darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem konstatēta saslimšana ar COVID-19. Slimības uzliesmojums skāris tikai vienu no uzņēmuma korpusiem.[204]

22. jūnijā lielākais zināmais inficēto cilvēku skaits slimības aktīvajā stadijā bija Rīgā (59 gadījumi), Priekuļu novadā (SAC "Mārsnēni", 39 gadījumi), Bauskas novadā (9 gadījumi), Kocēnu novadā (6 gadījumi), Valmierā (6 gadījumi), Daugavpilī (1), bet mazāk par 5 aktīviem slimības gadījumiem bija Jūrmalā, Jelgavā, Liepājā, kā arī Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Mārupes, Siguldas, Smiltenes un Limbažu novados.[205]

Septembrī lielākie infekcijas uzliesmojumi bija saistīti ar Daugavpils Ledus sporta skolu, Rīgas gaļas pārstrādes uzņēmumu SIA "Forevers", SIA “Kuldīgas tekstils” un Olaines metālapstrādes uzņēmumu "ESP European Steel Production".[206]

No 10. oktobra līdz 6. novembrim Latvijas valdība noteica stingrākus drošības pasākumus Daugavpilī, Daugavpils novadā un Krāslavas novadā, Aizputes, Dundagas, Kuldīgas un Talsu novados, kā arī Olaines novadā.[207]

25. novembrī Salacgrīvas zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" paziņoja, ka saslimšana ar COVID-19 konstatēta 77 darbiniekiem.[208]

Pirmā viļņa matemātiskās modelēšanas prognoze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

8. aprīlī Vašingtonas Universitātes Veselības metrikas un novērtēšanas institūts (Institute for Health Metrics and Evaluation, IHME), izmantojot pieejamos datos, modelēja trīs COVID-19 norises scenārijus (minimālo, ticamāko un maksimālo). Lielāko hospitalizāciju skaitu paredzēja 24. aprīlī, kad pēc minimālā scenārija slimnīcās prognozēja 41 COVID-19 pacientu (realitātē slimnīcās bija 34 pacienti, no viņiem smagā stāvoklī bija 6 pacienti), bet nenomirs neviens pacients (realitātē nomira viens pacients). Nepiepildījās prognoze, ka 24. aprīlī slimnīcās būs 225 pacienti, no kuriem tajā dienā nomirs septiņi (t.s. ticamākais scenārijs) vai 740 pacienti, no kuriem nomirs 39 pacienti (maksimālais scenārijs). Kopējais prognozētais ar COVID-19 mirušo skaits Latvijā pēc šī modeļa minimālā scenārija bija 26, pēc ticamākā scenārija 125, bet pēc maksimālā scenārija 301 cilvēki. Tāpat IHME prognozēja, ka Latvijā ticamākajā gadījumā būs nepieciešami 44 invazīvie plaušu ventilatori un 52 intensīvās terapijas gultasvietas.[209]

Attālinātās ārstu konsultācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

22. martā privātās informācijas sistēmu kompānijas “Blue Bridge Technologies” un “Datamed” informēja LETA, ka ir izstrādājušas risinājumu iedzīvotāju identificēšanai un attālinātai medicīnas speciālistu konsultāciju sniegšanai. Ārsti attālināti vienotā vidē varēs noformēt nosūtījumus citiem speciālistiem, norīkot laboratoriskiem izmeklējumiem, saņemt rezultātus, izrakstīt darba nespējas lapas un e-receptes. Jauno rīku plānoja izmantot Bērnu klīniskā universitātes slimnīca un privātā "LOR klīnika".[210]

Valsts pētījumu programma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. maijā Ministru kabinets apstiprināja jaunas valsts pētījumu programmas (VPP) izveidi pētījumiem veselības, inženiertehnisko risinājumu, sabiedrības un tautsaimniecības jomās, nodrošinot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju horizontālu ietekmi šajās jomās un sniedzot ieguldījumu tautsaimniecības pārstrukturizēšanā un atjaunošanā. Programmas virsmērķis ir ierobežot COVID-19 izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus. VPP plānoja radīt zinātniskas prognozes Latvijai par tālākās rīcības scenārijiem 2020. gada rudenī, 2021. un 2022. gadā, tajā skaitā kā pārvarēt jaunus saslimšanas uzliesmojumus, radīt labvēlīgus apstākļus Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai un ekonomiskās izaugsmes stimulēšanai.[211]

Saimnieciskā krīze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LR Ministru kabinets 30. aprīlī apstiprināja LR Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto Latvijas stabilitātes programmu ar aktuālākajām makroekonomikas prognozēm, kurā šā gada iekšzemes kopprodukta kritums prognozēts 7% apmērā. Pēc FM prognozēm IKP pieaugumam 2021. gadā būs 1% un 2022. gadā 3,5%. Stabilitātes programmā aplēsts, ka neiekasēto nodokļu apmērs 2020. gadā varētu sasniegt 1,5 miljardus eiro, valdības budžeta deficīts 9,4% no IKP, valdības parāds 51,7% no IKP. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits 2020. gadā samazināsies par 5%.[212] Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook) prognozēja, ka Latvijas ekonomikā 2020. gadā būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts 2019. gada oktobrī. Savukārt 2021. gadā SVF prognozēja tikpat strauju Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020. gada beigās Latvijā var sasniegt 8%, bet nākamgad samazināties līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019. gadā. Tāpat SVF prognozēja, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā var būt deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs var sarukt līdz 1,5% no IKP.[213]

6. maijā kļuva zināms, ka Eiropas Komisija 2020. gadā prognozē Latvijas ekonomikas sarukumu par 7%, ko galvenokārt ietekmēs investīciju un eksporta kritums. Savukārt 2021. gadā tika prognozēts ekonomikas pieaugums 6,4% apmērā. Nodokļu ieņēmumu krituma un valsts atbalsta pasākumu dēļ Latvijas budžeta deficīts 2020. gadā varētu pieaugt līdz 7,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā ekonomikas samazinājumu lēsa par 7,9%, bet Igaunijas par 6,9%.[214]

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, rūpniecības produkcijas apjoms Latvijā salīdzināmajās cenās samazinājās par 9,2%, ko ietekmēja apjoma kritums apstrādes rūpniecībā – par 9%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 8,7% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 10,8%.[215] Pēc 3. jūnijā publiskotajiem Eurostat datiem Latvijā aprīlī bezdarba līmenis bija 9%, Spānijā – 14,8%, Kiprā – 8,9%, Francijā – 8,7%, Lietuvā – 8,6%, Horvātijā – 8,1%, Zviedrijā – 7,9% un Luksemburgā – 7,5%.[216]

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem samazinājās par 1,5%, bet 2020. gada 2. ceturksnī samazinājās par 9,8% (CSP dati).[217]

Likums par saimnieciskās krīzes izraisīto zaudējumu kompensēšanu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. martā Ministru kabinets (MK) izskatīja LR Finanšu ministrijas sagatavotu speciālu terminētu likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar COVID-19 izplatību. Tā mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar COVID-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu, cita starpā arī:

  1. krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājam ir tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam;
  2. ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē, MK noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no Darba likumā noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi;
  3. valsts un pašvaldību iestādes, kā arī kapitālsabiedrības uz likuma darbības laiku atbrīvo krīzes skarto nozaru komersantus no nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu;
  4. palielina rezerves kapitālu valsts attīstības finanšu institūcijai ALTUM, ļaujot COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem izmantot atbalsta instrumentus — kredītu garantijas, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam.[218]

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) ziņoja, ka līdz 6. aprīlim 25 darba devēji bija kopumā atlaiduši 3898 darbiniekus, reģistrēto bezdarbnieku skaits aprīlī bija pieaudzis par 2644, tādējādi kopējais bez darba palikušo iedzīvotāju daudzums bija 64 171.[219]

Trīs bloku princips[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

13. maijā Ministru prezidents A. K. Kariņš informēja, ka valdības pieeja saimnieciskās krīzes pārvarēšanai sastāv no trim blokiem:

  • pabalstu bloks, kurā ietilpst dīkstāves programma, ar kuras palīdzību apmēram 50 tūkstoši cilvēku guvuši labumu, nekļūstot par bezdarbniekiem. Dīkstāvē esošos plāno pārvirzīt uz jaunām apmācības programmām, lai viņi varētu iegūt jaunas iemaņas un nākotnē pāriet strādāt citās nozarēs.
  • infrastruktūras bloks, kurā ieguldīti papildu 75 miljoni eiro ceļu remontos. Pašvaldības varēs aizņemties vēl papildus 150 miljonus eiro, lai attīstītu projektus, kas sakrīt ar jauno administratīvi teritoriālās reformas administratīvo centru kartējumu.
  • modernizācijas bloks, lai veicinātu tautsaimniecības pārstrukturēšanu, kuras ietvaros pieci miljoni eiro piešķirti zinātniskiem pētījumiem un risinājumiem COVID-19 ierobežošanai. Palielināts airBaltic pamatkapitāls, lai uzņēmums varētu īstenot savu modernizācijas plānu.[220]

Ierobežojumu atcelšana pēc pirmā viļņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

27. aprīlī Veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka krīzes ieviesto ierobežojumu atcelšanai par pamatu tiks ņemti saslimstības rādītāji četru nedēļu posmos. Par kritērijiem tika izvēlēti inficēto cilvēku skaits, jauno saslimšanas gadījumu pieauguma vai krituma temps, stacionēto cilvēku un smago gadījumu skaits, kā arī kompakto uzliesmojumu veidošanās.[221]

27. aprīlī kļuva zināms, ka airBaltic ir gatava atsākt regulāros lidojumus 13. maijā (nākamajā dienā pēc ārkārtējās situācijas iespējamās atcelšanas) uz 14 dažādiem galamērķiem, tajā skaitā uz Amsterdamu, Stokholmu, Londonu, Briseli un Maskavu.[222] Vēlāk iepriekš plānotos pasažieru pārvadājumus tomēr apturēja līdz 17. maijam.[53]

6. maijā Baltijas valstu premjerministri vienojās par iekšējo robežu atvēršanu no 15. maija, atceļot arī 14 dienu pašizolāciju cilvēkiem, kas šķērsos Baltijas valstu iekšējās robežas.[223] 7. maija Ministru Kabineta sēdē lēma pēc 12. maija atļaut pulcēšanos gan iekštelpās, gan ārtelpās, ja pasākumā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 25 cilvēki. Vienojās, ka pasākuma laiks iekštelpās nedrīkst pārsniegt trīs stundas,[28] sabiedriskajā transportā obligāta prasība ir deguna un mutes aizsega lietošana, bet tirdzniecības centri drīkst būt atvērti arī brīvdienās, savukārt bērnudārzi atvērti piecgadniekiem un sešgadniekiem.[224]

18. maijā airBaltic atsāka starptautiskos pasažieru lidojumus uz Viļņu, Tallinu, Oslo un Frankfurti. NMPD pārtrauca COVID-19 analīžu ņemšanu lidostā un ostā, visus iebraucējus aicinot analīžu nodošanai pieteikties vispārējā kārtībā un doties uz analīžu nodošanas punktiem. Veselības ministrija uzsvēra, ka personām, kuras atgriežas no ārvalstīm (izņemot Baltijas valstis), ir jāievēro obligāta 14 dienu pašizolācija.[225]

21. maijā valdība pieņēma lēmumu, ka no 1. jūnija darbu varēs atsākt bērnu nometnes, eksāmeni varēs notikt klātienē, profesionālajā sportā atcelta divu metru distance, izņemot cīņas sportu, amatierkolektīvi varēs atsākt darbu, ievērojot noteikumu par 25 cilvēku pulcēšanos, ievērojot divu metru distanci. Tāpat kļuva zināms, ka pēc 9. jūnija paredzēts vairs nepagarināt ārkārtējo situāciju.[226] 25. maijā Latvijas SPKC nosauca sešas Eiropas valstis, ar kurām neieteica atjaunot aviosatiksmi, ņemot vērā 14 dienu kumulatīvo ar COVID-19 sasirgušo skaitu, kas pārsniedza 25 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem. Tā bija Zviedrija (kumulatīvā 14 dienu saslimstība 74,7 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem), Apvienotā Karaliste (65,9/100 000), Beļģija (41,5/100 000), Īrija (40,6/100 000), Portugāle (31,4/100 000), Malta (25,6/100 000).[227] 3. jūnijā valdība atcēla 14 dienu pašizolācijas prasību iebraucējiem no visām Eiropas Savienības un EFTA valstīm, izņemot Beļģiju, Īriju, Maltu, Portugāli, Spāniju un Zviedriju.[228]

4. jūnijā Saeimas deputātu vairākums pirmajā lasījumā atbalstīja COVID-19 izplatības radītā valsta apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumprojektu, kas paredz noteikt tiesisko regulējumu atbalsta pasākumiem pēc ārkārtējās situācijas beigām 9. jūnijā.[229]

5. jūnijā Saeima pieņēma vairākus likumus un grozījumus, ar kuriem regulēs ierobežojumus un atbalstu pēc ārkārtējās situācijas beigām 9. jūnijā (par 60, pret 18 balsis):

  1. par grozījumiem Epidemioloģiskās drošības likumā, kas paredz valdībai noteikt pulcēšanās ierobežojumus, kultūras, reliģisko un sporta vietu darbību, arī prasības publiskās vietās, sabiedriskajā transportā, kā arī lemt par skolu darbību un attālinātajām mācībām, arī veselības aprūpes pakalpojumiem;
  2. par grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas paredz, ka valdība nosaka kritērijus atbalstam nodokļu maksātajiem un, ja nepieciešams, nosaka nozares, kurām Covid-19 dēļ būtiski pasliktinājusies finanšu situācija. Valsts atbalstu nesaņems Latvijas uzņēmumi, kuros vairāk nekā 25% īpašnieks vai turētājs ir “ofšors”;
  3. par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa izmaiņām, kas ļaus sodīt par COVID-19 dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu arī pēc ārkārtas situācijas beigām.[230]

11. augustā Ministru Kabinets vienojās, ka no 17. augusta sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kā arī kultūras, sporta un reliģiskās darbības vietas varēs būt atvērtas līdz plkst. 2.00 naktī, savukārt izklaides vietas, tai skaitā naktsklubi, varēs strādāt līdz plkst. 24.00; pie viena galda iekštelpās drīkstēs sēdēt astoņi apmeklētāji, bet ārtelpās vairs nebūs cilvēku skaita ierobežojums pie viena galda; iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, bet ārtelpās maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000.[231] 15. septembrī Ministru Kabinets nolēma saīsināt pašizolācijas periodu pēc iebraukšanas no ārzemēm no 14 uz 10 dienām. Arī sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju darbiniekiem, kā arī izglītības iestāžu un bērnu dārzu darbiniekiem pašizolācijas periodu samazināja uz desmit dienām, ja astotajā dienā COVID-19 tests būtu negatīvs, tomēr, ja darbinieks testu neveica, pašizolācija bija jāievēro 14 dienas.[232]

Saslimstības izmaiņas Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Avots: COVID-19 pa administratīvajām teritorijām Valsts Reģionālās attīstības aģentūra

17. jūnijā SPKC informēja par inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu, viens saslimušais bija ieceļojis no Krievijas, bet pārējie pieci gadījumi bija saistīti ar inficēšanos divās ģimenēs.[94] 7. jūlijā SPKC ziņoja, ka iepriekšējā nedēļā no astoņiem saslimšanas gadījumiem pieci bija inficējušies Zviedrijā, ASV, Indonēzijā, Šveicē, bet 7. jūlijā diagnosticēja septiņus jaunus saslimšanas gadījumus, pieci no tiem bija saistīti ar cilvēku kompāniju vecumā no 20 līdz 45 gadiem, kuri laikā no 26. jūnija līdz 30. jūnijam kopīgi svinējuši restorānos “Aqua Luna”, “Riviera” un citās vietās Rīgā. Divi gadījumi uzskatāmi kā sekundāri gadījumi, proti, no vienas personas inficējās cilvēki, kas neapmeklēja šos pasākumus.[233] 8. jūlijā ziņoja, ka inficēti vēl četri ar šo uzliesmojumu saistīti cilvēki.[234] 8. jūlijā parādījās arī pirmā publiskā informācija par vēl vienu infekcijas perēkli, kas bija saistīts ar COVID-19 saslimušā Latvijas Futbola federācijas (LFF) valdes locekļa amata kandidāta Guntara Indriksona piedalīšanos 3. jūlijā LFF kongresā "Elektrum" olimpiskajā sporta centrā (OSC) Rīgā.[235] Inficēšanos konstatēja trim virslīgas čempionāta kluba Jūrmalas "Spartaks" un vienam kluba "Valmiera FC" administrācijas vai apkalpojošā personāla darbiniekiem.[236] Vēlāk inficēšanos konstatēja arī vienam Daugavpils olimpiskā centra (DOC) valdes loceklim.[237]

9. jūlijā diennakts laikā saslimušo skaits pieauga līdz 13, no kuriem divi bija atgriezušies no Spānijas un Krievijas, diviem cilvēkiem bijis kontakts ar ārzemniekiem, bet pieciem bijis kontakts ar saslimušajiem. No 10. jūlijā diagnosticētajiem viens saslimušais bija atgriezies no kādas ārvalsts un aplipinājis piecas personas. Arī no 11. jūlijā atklātajiem gadījumiem viens bija atgriezies no ārvalsts, bet 6 saslimušie bija saistīti ar iepriekš minēto izklaides vietu apmeklēšanu.[238]

10. jūlijā Ministru Kabinets ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu no 11. jūlija daļēji atjaunot atsevišķus ierobežojumus, lai pasargātu sabiedrību no straujas infekcijas izplatības:

  • sabiedriskās ēdināšanas vietas drīkstēja uzsākt darbu ne ātrāk kā 6:30 un strādāt ne vēlāk kā līdz 24:00;
  • pie viena galdiņa telpās drīkstēja atrasties ne vairāk kā 4 cilvēki, bet ārā – ne vairāk kā 8 cilvēki;
  • jānodrošina divu metru attālums starp galdiņiem, kā arī vismaz 3 kvadrātmetri publiski pieejamo iekštelpu platības uz vienu apmeklētāju;
  • redzamā vietā vismaz pie ieejas bija jāizvieto informācija par telpās pieļaujamo apmeklētāju skaitu.

Līdz 31. jūlijam telpās līdz 1000 m2 drīkstēja pulcēties ne vairāk kā 100 cilvēki, bet lielākās telpās - 500. Savukārt ārā drīkstēja pulcēties ne vairāk kā 1000 cilvēki.[239]

Inficēšanās otrais vilnis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Statistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

Slimības otrā viļņa laikā oktobrī Latvijā ieviesa infekcijas lokālo uzliesmojumu "pūļa testēšanu" ar siekalu paraugiem, kuru noņemšana nav tik apgrūtinoša kā no deguna. Šī testēšana notiek, no katra cilvēka paņemot divus paraugus, tad veselas grupas — vairāku desmitu vai pat 100 cilvēku — pirmos paraugus apvieno un pārbauda vīrusa klātbūtni šajā "kolektīvajā" siekalu paraugā. Ja to neatrod, tātad visa grupa ir vesela. Tikai tad, ja apvienotajā paraugā atklāj vīrusu, analizē otros paraugus — lai atrastu konkrētos inficētos. Šāda testēšanu vispirms izmēģināja Kuldīgā, kur atrada 27 inficētos, tad arī Daugavpilī. Oktobrī Latvijā sāka lietot arī antigēnu testus, kuru rezultāts zināms 15-30 minūšu laikā. To trūkums ir mazāka jutība (ap 90%), tāpēc pozitīvie rezultāti ir gana precīzi, taču negatīvie var būt kļūdaini, un simptomātiskam pacientam jāveic PCR tests. Savukārt pārslimotu COVID-19 jau kopš vasaras varēja noteikt ar antivielu testiem.[240]

No 22. septembrī ziņotajiem 34 gadījumiem 8 bija iebraukuši no Krievijas, Turcijas un ASV, bet citi 19 inficētie bija Rīgas pārtikas uzņēmuma "Forevers" darbinieki. Vēl pieci atklātie gadījumi saistīti ar hokeja komandu Rīgas "Dinamo", kur jau iepriekš bija konstatēti pieci saslimšanas gadījumi. Inficēšanās notikusi Krievijā, kur notika vairākas spēles dažādās pilsētās.[241] No 24. septembrī ziņotajiem 22 gadījumiem 8 bija saistīti ar SIA “Kuldīgas tekstils”, bet 25. septembrī šajā uzņēmumā diagnosticēja vēl 17 inficētos. 26. septembrī seši jauni gadījumi bija saistīti ar SIA "Kuldīgas tekstils", bet trīs ar SIA "Forevers". 12 saslimšanas gadījumi bija saistīti ar inficēšanos izglītības iestādēs. No 30. septembrī ziņotajiem 95 gadījumiem tikai 4 bija inficējušies ārzemēs (Ukrainā, Krievijā, Austrijā).

Oktobra sākumā 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits uz 100 000 Latvijā pārsniedza 19,5. Tādēļ 3. oktobrī SPKC atļāva iebraucējiem no ārvalstīm neievērot 10 dienu pašizolāciju, ja 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits tajās uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniedza 25, piemēram, no Somijas (23,6) un Kipras (24,4).[7]

8. oktobrī kļuva zināms, ka otrā infekcijas viļņa laikā slimnīcās nopietnā stāvoklī stacionēti jaunāki COVID-19 pacienti nekā pirmā viļņa laikā. Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) tobrīd ārstējās 42, 46 un 50 gadus veci pacienti ar smagām COVID-19 izpausmēm.[242] Četri no 18 koronavīrusa pacientiem, kuri ārstējās LIC, bija skolotāji. Viens no lielākajiem slimības perēkļiem bija Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola, kur pedagogi masveidīgi saslima skolotāju dienai veltītas ekskursijas laikā. Saistībā ar šo gadījumu inficēti vismaz 104 cilvēki.[243]

No 12. oktobra visiem Latvijas iceļojušajiem jāaizpilda elektroniskās anketas vietnē covidpass.lv.[244] 12. oktobrī 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits uz 100 000 Latvijā sasniedza 51,8 un pārsniedza šo rādītāju Igaunijā, kur tas bija 50,2.[195]

14. decembrī Valsts asinsdonoru centrs informēja, ka kopš augusta kopumā 160 donoriem atrastas COVID-19 antivielas, katru dienu atklāj vidēji 8 jaunus gadījumus.[245]

2021. gada 9. martā kļuva zināms, ka RSU zinātnieku veiktajā apsekojumā 11,2% (453 no 4041 testētajiem) Latvijas iedzīvotāju atrastas antivielas pret SARS-CoV2. Visaugstākais pārslimojušo īpatsvars bija bērnu un jauniešu vecuma grupās: attiecīgi 19% (no 7 līdz 10 gadu vecumā), 15,5% (11–13), 9,4% (14–17), 12,2% (18–24). Lielākais pārslimojušo īpatsvars bija Latgalē (23,4%), savukārt Zemgalē – 13,7%, Vidzemē – 11,7%, Pierīgā – 11,6%, Rīgā 8,4% un Kurzemē – 4,6%.[246]

Mirstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
2. augusta dati (miruši 2556 pacienti). Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

15. oktobrī no COVID-19 nomira 34 gadus vecā Talsu novada Bāriņtiesas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Liene Liepa, kura bija inficējusies no tēva, kurš nomira no COVID-19 Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī. Paciente ar ģimenes ārsta rekomendācijām sākotnēji ārstējās mājās, tad 4. oktobrī tika stacionēta Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī. Viņai konstatēja ielaistu abpusēju plaušu karsoni, pēc nedēļas ar elpas trūkumu pārveda uz slimnīcu Rīgā, kur viņa mira.[247] 30. oktobrī Rīgas 40. vidusskola ziņoja par 44 gadus veca vācu valodas skolotāja nāvi no COVID-19, i kurš pēdējo reizi bija vadījis stundu 16. oktobrī.[248] 8. decembrī no COVID-19 izraisītajām komplikācijām nomira luterāņu mācītājs Valdis Baltruks (1948–2020).[249] 11. decembrī Rīgā no COVID-19 komplikācijām mira korejiešu kinorežisors Kims Kiduks, kurš Latvijā bija ieradies 20. novembrī, lai iegādātos māju Jūrmalā un noformētu uzturēšanās atļauju.[250] 19. decembrī kļuva zināms, ka no COVID-19 komplikācijām miris viens ārsts, vēl vairāki atrodas smagā stāvoklī.[146]

29. decembrī Liepājas Reģionālajā slimnīca informēja, ka mirusi 27 gadus veca COVID-19 paciente, divu mazu bērnu mamma. Pirms stacionēšanas slimniecei vairāk nekā nedēļu bijusi augsta ķermeņa temperatūra, neatliekamā palīdzība izsaukta Otro Ziemassvētku rītā, kad sākās grūtības elpot. Liepājas slimnīcā lēma sākt ārstēšanu ar remdesivīru, kas devis vienīgi īslaicīgu uzlabošanos.[251] 2021. gada 1. janvārī Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca informēja, ka no COVID-19 izraisītām komplikācijām miris infektologs Pauls Aldiņš.[252]

9. janvārī tapa zināmi NVD apkopotie dati par COVID-19 pacientu mirstību lielajās slimnīcās 2020. gadā. Vislielākais mirušo pacientu īpatsvars bija Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā (36,5%) un Vidzemes slimnīcā (31,4%), vidēji mirstības rādītāji bija RAKUS (17,3%), Rēzeknes slimnīcā (16,2%), Jēkabpils slimnīcā (15,2%), PSKUS (14,7%) un Daugavpils Reģionālajā slimnīcā (13,1%), bet zemākais mirušo īpatsvars bija Liepājas Reģionālajā slimnīcā (8,9%).[148]

Infekcijas uzliesmojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novadu un lielpilsētu grupējums
pēc 14 dienu kumulatīvās saslimstības[253]
09.01.
2021.
17.01.
2021.
2.02.
2021.
13.02.
2021.
27.02.
2021.
14.03.
2021.
26.03.
2021.
24.04.
2021.
07.05.
2021.
15.05.
2021.
5.06.
2021.
Rigas Gerbonis.png
Rīga
3650 3908 3563 3560 3101 2484 2379 2549 2752 2677 1333
Coat of arms of Daugavpils.png
Daugavpils
1020 1030 773 588 474 423 392 290 264 270 174
Jelgava COA great.svg
Jelgava
422 439 429 393 258 255 305 425 350 302 126
LVA Ventspils COA.svg
Ventspils
175 167 75 90 136 120 45 53 137 238 122
Ogres novads COA.svg
Ogres novads
231 224 155 105 141 219 147 163 106
Coat of Arms of Liepāja.svg
Liepāja
246 289 244 265 314 309 213 198 205 222 97
Coat of Arms of Rēzekne.svg
Rēzekne
498 500 256 224 164 134 145 156 166 173 97
Tukuma novads COA.svg
Tukuma novads
208 127 109 156 126 125 116 147 192 188 85
Escut Jurmala.png
Jūrmala
245 276 252 396 280 203 211 154 171 201 75
Talsu novads COA.svg
Talsu novads
315 289 107 94 140 154 70
LVA Alūksnes novads COA.png
Alūksnes novads
161 112 162 118 96 82 59 115 90 59
Mārupes novads COA.svg
Mārupes novads
129 105 112 88 125 79 100 49
Bauskas novads COA.svg
Bauskas novads
126 153 116 91 136 132 39
Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg
Rēzeknes novads
131 113 70 71 141 124 127 39
Salaspils novads COA.svg
Salaspils novads
136 126 161 128 133 120 127 38
Ķekavas novada ģerbonis.svg
Ķekavas novads
174 137 134 117 133 105 76 109 125 110 37
Ādažu novads COA.svg
Ādažu novads
147 131 124 192 118 34 49 40 116 87 37
Jelgavas novads COA.svg
Jelgavas novads
196 117 128 73 98 123 105 85 35
Olaines novads COA.svg
Olaines novads
136 206 181 196 102 73 87 101 33
Saldus novads COA.svg
Saldus novads
144 112 57 98 79 80 25
Gulbenes novads COA.svg
Gulbenes novads
274 155 236 165 167 94 80 83 22
Balvu novads COA.svg
Balvu novads
284 187 150 64 92 90 17

Septembrī sākās krass saslimstības pieaugums Kuldīgā (30. septembrī 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs bija 228 uz 100 000 iedzīvotājiem) un Daugavpilī (72,6 uz 100 000), kamēr vidēji valstī 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs bija 17,6. 2. oktobrī COVID-19 atklāja vienam Aizputes sporta centra darbiniekam,[192] pārbaudot siekalu testus Aizputes vidusskolas skolēniem un Aizputes novada domes darbiniekiem, 3. oktobrī infekciju diagnosticēja 19 cilvēkiem.

8. oktobrī jaunu COVID-19 uzliesmojumu konstatēja Dundagas un Talsu novados, kur diagnosticēja 42 jaunus saslimšanas gadījumus, tajā pašā dienā Daugavpilī konstatēja 19, bet Rīgā un Pierīgā 22 jaunus saslimšanas gadījumus.[254] Vēlāk kļuva zināms, ka infekcijas perēklis atradās uzņēmuma "Līcis-93" zivju pārstrādes cehā Kolkā, kurā strādāja vairāk nekā 200 darbinieku no Talsu un Dundagas novadiem.[255] 9. oktobrī ziņoja par COVID-19 uzliesmojumu arī Jēkabpilī, kur inficēšanos atklāja Ābeļu pamatskolas skolotājai, tad Jēkabpils Mākslas skolas skolēnam un diviem pašvaldības Pilsētvides departamenta darbiniekiem.[256] 16. oktobrī paziņoja, ka Vecpiebalgas novadā inficēti vismaz 50 skolotāji un skolēni, kā infekcijas avotu pieminot skolotāju Vecpiebalgas novada pamatskolā Dzērbenē, kas ne tikai strādājis skolā, bet arī braucis ekskursijā un dziedājis korī.[257]

Ierobežojumu atjaunošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sakarā ar lokālajiem uzliesmojumiem Kuldīgā un Daugavpilī Ministru Kabinets nolēma noteikt stingrākus COVID-19 piesardzības pasākumus abu pilsētu teritorijās no 1. līdz 14. oktobrim:[258]

  1. nedrīkst notikt interešu un profesionālās ievirzes izglītības apguve klātienē (tai skaitā treniņu, sacensību un mēģinājumu norise);
  2. personām obligāti jālieto mutes un deguna aizsegus, izmantojot pilsētas sabiedrisko transportu, kā arī publiskās iekštelpās, kur nav iespējams nodrošināt divu metru distancēšanos (izņemot izglītības iestādēs);
  3. pasākumu vai saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietā iekštelpās vienlaikus nedrīkst uzturēties vairāk par 500 cilvēkiem;
  4. kafejnīcas, restorāni un bāri drīkst strādāt no 6:00 līdz 24:00;
  5. iekštelpās drīkst notikt teātra izrādes, koncerti, kino seansi un konferences, bet ne diskotēkas un citi pasākumi bez noteiktām sēdvietām.

13. oktobrī Ministru Kabinets nolēma, ka no 14. oktobra sejas maskas visā valstī būs jālieto arī veikalos, muzejos, izstādēs un citās sabiedriskās vietās. Tāpat to lietošana kļuva obligāta dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās, kā arī kultūras vietās un reliģiskās darbības veikšanas vietās. Savukārt no 17. oktobra stājās spēkā papildu ierobežojumi interešu izglītībai, privātajiem pasākumiem un sporta jomai, kā arī sabiedriskajā ēdināšanā:

  1. ēdināšanas pakalpojumus atļaut veikt līdz 24:00, pie viena galdiņa atrodoties ne vairāk kā četriem cilvēkiem, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi;
  2. aizliegts organizēt sporta pasākumus un kolektīvos sporta treniņus iekštelpās;
  3. nodarbības un mēģinājumi interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmās, kā arī amatiermākslas kolektīviem veikt attālināti;
  4. privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk kā 30 cilvēku, bet ārtelpās ne vairāk nekā 300 cilvēku;

No 26. oktobra mācību process 7.-12.klašu audzēkņiem notiks attālināti.[259]

2020. gada 20. oktobrī Latvijas valdība atbalstīja līdz 50 eiro soda piemērošanu par mutes un deguna aizsega nelietošanu sabiedriskajās vietās, kur nav iespējams ievērot divu metru distanci.[260]

Ārkārtas stāvokļa atjaunošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizliegums pirkt virtuves piederumus brīvdienās, lai apturētu COVID-19 izplatību (2020. gada 5. decembrī).
Brīdinājuma zīme par sejas aizsarglīdzekļu lietošanu Rīgas publiskajā transportā.

Ņemot vērā straujo COVID-19 izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzes risku, Ministru Kabinets atkārtoti izsludināja visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no 2020. gada 9. novembra līdz 6. decembrim.

Ārkārtējās situācijas laikā:

  • tika atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē, izņemot ārtelpās organizētas sapulces, gājieni un piketi, kuros piedalās ne vairāk kā 50 cilvēki;
  • privātos pasākumos atļauts pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēkiem vienlaikus un ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām;
  • sabiedriskās ēdināšanas vietās atļaut izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai;
  • tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un pircējiem ielu tirdzniecības vietās un atklātā tirgus teritorijā tirdzniecības laikā lietot mutes un deguna aizsegus;
  • pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs un nodrošināt mācības attālināti, izņemot pirmsskolas izglītības programmas apguvi; vispārējās izglītības programmas apguvi no 1. līdz 6. klasei; profesionālās izglītības programmu praktiskās daļas apguvi, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei un kuru nav iespējams veikt attālināti; augstākās izglītības programmu praktiskās daļas apguvi, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei un kuru nav iespējams veikt attālināti, un klīnisko praksi rezidentūrā. [..][261]

24. novembrī Latvijas valdība nolēma veikt grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, no 27. novembra pastiprinot atsevišķus piesardzības pasākumus visā valstī un nosakot stingrākus drošības pasākumus atsevišķās pašvaldībās, kurās iepriekšējā nedēļā 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju par 50% pārsniegs valsts vidējo rādītāju. No 27. novembra līdz 6. decembrim stingrākus drošības pasākumus ieviesa Daugavpils pilsētā (rādītājs – 692,5), kā arī Varakļānu (1439,8), Aknīstes (1404,5), Salacgrīvas (1369,7), Krāslavas (770,0), Baldones (640,1), Mārupes (514,8), Mālpils (477,6), Smiltenes (449,4), Garkalnes (444,1), Limbažu (429,4) un Salaspils (428,1) novados.[262]

1. decembrī Ministru kabinets nolēma pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim, šajā laika periodā pārtraucot visu kultūrvietu, izstāžu, kā arī gadatirgu, tai skaitā Ziemassvētku tirdziņu darbību. No 3. decembra visā Latvijā ikvienam jāievēro 2+2 princips (jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem).[263] 17. decembrī Ministru Kabinets nolēma ieviest vēl stingrākus ierobežojumus no 21. decembra līdz 2021. gada 11. janvārim.[264]

2021. gada 2. februārī valdība nolēma ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6. aprīlim, tirdzniecības jomā pārejot uz "drošu tirdzniecības" modeli, kas paredz stingrāk kontrolēt klientu skaitu veikalos, pakāpeniski atsakoties no ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču sarakstiem. Tāpat valdība nolēma ierobežot ieceļošanu no Apvienotās Karalistes, Portugāles un Īrijas, kurās bija konstatēts daudz lipīgākais COVID-19 paveids. Savukārt izglītības jomā nolēma atgriezties pie drošām mācībām klātienē, sākotnēji mācības klātienē atsākot 1. un 2. klašu skolēniem, ievērojot kombinētus epidemioloģiskās drošības prasības, tostarp sejas masku valkāšanu. Pēc 8. februāra atsevišķos veikalos varēja iegādāties visas preces un darbosies grāmatnīcas.[265]

Protestētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

12. decembrī vairāki simti cilvēku Rīgā protestēja pret ierobežojumiem COVID-19 izplatības mazināšanai. Gan Daugavmalā, gan pie Brīvības pieminekļa, kur pulcējās krietni vairāk par atļautajiem 25 cilvēkiem. Liela daļa neievēroja divu metru distanci un nelietoja sejas maskas, ko bija apņēmušies nodrošināt rīkotāji. Protestētāju prasību loks bija plašs – no iebildēm pret vakcināciju līdz valdības nomaiņai.[266]

Komandantstunda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Ministru kabineta lēmuma no 2020. gada 30. decembra Jaungada svētku un tiem sekojošajā nedēļas nogalē laikā Latvijā ieviesa komandantstundu. Iedzīvotājiem bija jāatrodas savās mājvietās laikā no 22:00 līdz 5:00. Tāda pati kārtība paredzēta arī 8. un 9. janvārī. Komandantstundas kontroles uzraudzībā, papildu jau esošajiem Valsts policijas (VP) resursiem, kas veica ikdienas darbu, iesaistīja kopumā vēl vairāk nekā 1600 papildspēku gan no VP un pašvaldības policijas, gan arī no Valsts robežsardzes un zemessargu rezervēm. Līdz 3. janvārim saistībā ar pārvietošanos komandantstundas laikā tika pārbaudītas 18 919 personas, 7468 reizes izteikti mutiski brīdinājumi, bet par komandantstundas neievērošanu bija uzsākti 2957 administratīvie procesi.[267]

Ierobežojumu mīkstināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021. gada 4. februārī Latvijas valdība atbalstīja Veselības ministrijas ierosināto COVID-19 izplatības vadības risku stratēģiju jeb "luksofora principu", nosakot četras epidemioloģisko rādītāju grupas, atbilstoši kurām mainīsies ierobežojumi:

  1. tumši sarkanā kategorija, kuras laikā valstī saglabājams esošais ārkārtējās situācijas stāvoklis. Ja 14 dienu kumulatīvais rādītājs pārsniegs 700 saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju vai ja šis rādītājs būs virs 200 un vienlaikus septiņu dienu kumulatīvais rādītājs nedēļas laikā pieaugs par 20%, valdība lems par stingrāku drošības pasākumu ieviešanu. Stigrākus ierobežojumus ieviesīs arī tad, ja nedēļas laikā no kopējā SARS-CoV-2 sekvencēto paraugu skaita vairāk nekā 5% gadījumu atklātu virulentākus vīrusa variantus un būtu aizdomas par šo vīrusu variantu vietējo transmisiju;
  2. sarkanā kategorija, kas ieviešama, ja 14 dienu saslimstība būs robežās no 100 līdz 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Tad nedaudz samazināmi pulcēšanās ierobežojumi, tirdzniecības ierobežojumi, atļautas individuāla sporta nodarbības iekštelpās, pakāpeniski atjaunojamas klātienes mācības, atļauts apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas vietas;
  3. oranžā kategorija, kas ieviešama, ja 14 dienu saslimstība būs robežās no 20 līdz 100 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Tad vēl vairāk samazināmi ierobežojumi, tostarp atļaujot pulcēties, tirgoties, darboties kultūrvietām, atļautas sporta nodarbības iekštelpās;
  4. zaļā kategorija, kas ieviešama, ja 14 dienu saslimstība būs zemāka par 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šādā situācijā būs iespējams atgriezties pie ikdienas dzīves ar nelieliem ierobežojumiem.[268]

8. februārī valdība atcēla liegumu strādāt grāmatnīcām, kā arī tirgojamo preču ierobežojumus pārtikas un higiēnas preču veikalos, nodrošinot katram pircējam ne mazāk kā 25 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības. Atļāva arī klātienē tirgot sēklas, substrātus un deratizācijas līdzekļus, elektropreču aksesuārus, piemēram, vadus, pagarinātājus un lādētājus.[269]

No 1. jūnija darbu varēja atsākt lielie tirdzniecības centri un kultūras iestādes, tostarp muzeji, no 15. jūnija COVID-19 pārslimojušie un vakcinētie varēs apmeklēt kultūras pasākumus, bet COVID-19 sertifikātu saņēmušie cilvēki no 15. jūnija varēs apmeklēt restorānus arī iekštelpās un aizvadīt gan individuālus, gan grupu sporta treniņus telpās.[270]

Lipīgāku vīrusa paveidu izplatīšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021. gada 26. februārī SPKC valdības sēdē ziņoja, ka Latvijā atklāti 20 inficēšanās gadījumi ar Anglijā atklāto lipīgāko SARS-CoV-2 (alfa) vīrusa paveidu (B.1.1.7) jeb "jauno celmu", kas veicina saslimstības pieaugumu bērnu un gados jauno cilvēku vidū.[271] 2. marta valdības sēdē "E. Gulbja laboratorija" ziņoja, ka nedēļas laikā vismaz 9,34 % COVID-19 saslimšanas gadījumu izraisījis jaunais koronavīrusa paveids. Tas bija konstatēts 12 perēkļos visos Latvijas reģionos, bet salīdzinoši biežāk Preiļu, Gulbenes, Balvu novados un Jelgavā. Izsekojama jaunā vīrusa paveida ievešana gan no Krievijas, gan Vācijas. Veselības ministrs Daniels Pavļuts prognozēja, ka paies aptuveni trīs nedēļas, līdz jaunais vīrusa paveids uzrādīs augšupejošu tendenci.[272]

9. martā kļuva zināms, ka no 16. līdz 23. februārim LBMC ap 20% savākto paraugu bija atrasts lipīgākais SARS-CoV2 (alfa) paveids, E. Gulbja laboratorijas paraugos šis vīrusa paveids bija atrasts vairāk nekā 15% saslimušo,[246] bet 22. martā arī atklāja arī Dienvidāfrikas SARS-CoV2 (beta) paveidu. 20. aprīlī LBMC ziņoja, ka Lielbritānijas paveids konstatēts jau 62% sekvenēto SARS-CoV2 vīrusa genomu paraugu, pie kam 3% sekvenēto jeb piecos saslimšanas gadījumos atklāta Dienvidāfrikas beta paveida vīrusa (B.1.351) E484K mutācija, kam esošās vakcīnas nav pietiekami efektīvas.[273] 7. maijā kļuva zināms, ka vīrusa (alfa) paveida īpatsvars testētajos paraugos sasniedza 91%,[274] 13. maijā kļuva zināms arī par Brazīlijas (gamma) paveida parādīšanos Latvijā.[275] 27. maijā SPKC informēja, ka Latvijā konstatēts arī Indijas SARS-CoV2 (delta) paveida (B.1.617) gadījums.[276]

29.jūnijā Nacionālā references laboratorija pavēstīja, ka 80% no nedēļas laikā sekvencētajiem vīrusu paraugiem bija konstatēts alfa variants, 15% gadījumos delta paveids, kā arī četri vīrusa Ēģiptes paveida gadījumi, divi gamma paveida gadījumi. Tika prognozēts, ka līdz augusta beigām 90% no visiem testu paraugiem būs delta paveids.[277] 6. jūlijā ziņoja, ka no nedēļā veiktajiem gandrīz 200 testu paraugiem vīrusa delta variants bija atklāts jau 29% gadījumu,[278] bet 14. jūlijā kļuva zināms, ka ka delta variants bija atrodams 54% sekvenēto vīrusu paraugos.[279]

26. jūlijā ievesto COVID-19 gadījumu īpatsvars Latvijā pieauga līdz 27%, visbiežāk saslimušie Latvijā bija ieradušies no Krievijas (59 gadījumi), Turcijas (31), Spānijas (30) un Lielbritānijas (27).[280]

Vakcinēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: COVID-19 vakcīna
Avots: NVD dati

2020. gada 1. decembrī Veselības ministrija informēja, ka Nacionālais veselības dienests ir noslēdzis vienošanos par vakcīnu piegādi ar četriem vakcīnu ražotājiem – AstraZeneca, Johnson&Johnson (Janssen), BioNTech/Pfizer un CureVac kuru piedāvātais vakcīnu apjoms varētu nodrošināt iespēju vakcinēties aptuveni vienam miljonam Latvijas iedzīvotāju. Gada nogalē vakcīnas sāka saņemt veselības aprūpes darbinieki, tad sociālās aprūpes centru klienti un darbinieki, vēlāk personas vecumā virs 60 gadiem, cilvēki ar hroniskām slimībām, operatīvo dienestu darbinieki un izglītības iestāžu darbinieki. Kopējās vakcīnu, piegādes, loģistikas un ievades izmaksas 2021. gadā prognozēja 26,7 miljonu eiro apmērā, kas tiks segtas no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem izdevumiem”.[281]

21. decembrī Veselības ministrija informēja, ka Latvija 26. decembrī saņems 9750 vakcīnu, 28. decembra rītā zāļu lieltirgotavas tās piegādās desmit Latvijas slimnīcu vakcinācijas kabinetiem, kas tajā pašā dienā sāks veselības aprūpes darbinieku vakcināciju.[282] Atbilstoši vakcinācijas plānam, 28. decembrī sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, 9.janvārī ģimenes ārstus, bet no 11. janvāra pārējos ārstniecības iestādēs strādājošos. 2021. gada 6. janvārī Eiropas Zāļu aģentūra apstiprināja arī ASV kompānijas "Moderna" izstrādāto vakcīnu, 12. janvārī Latvijā saņēma šīs vakcīnas pirmo kravu ar 1200 vakcīnām.

2021. gada 12. janvārī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka veidos īpašu biroju vakcinēšanas pret COVID-19 masveida nodrošināšanai. Viņš norādīja, ka, lai sasniegtu sabiedrībai drošu līmeni attiecībā uz vīrusa izplatību un atgrieztos pie normālas dzīves, kopumā ir nepieciešams vakcinēt aptuveni 1,5 miljonus Latvijas iedzīvotāju.[283] 21. janvārī Veselības ministrija informēja, ka valdība plāno no Vācijas ražotāja “CureVac” iegādāties 946 510 vakcīnu devas.[284]

21. janvārī NVD apkopotie dati liecināja, ka no pieejamajiem 31 425 vakcinācijas komplektiem pirmo vakcīnas devu pret COVID-19 bija saņēmis 16 541 ārsts un ārstniecības iestāžu darbinieks, bet abas imunitātei nepieciešamās devas bija saņēmuši tikai 2139 cilvēki. Līdz 21. janvārim vakcinācijas procesā bija izlietotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas un 1152 Moderna vakcīnas.[285]

5. februārī interneta vietnē Manavakcina.lv atvēra reģistrāciju vakcīnai pret COVID-19. Pirmajā dienā pieteicās vairāk nekā 21 000 cilvēku.[286] NVD apstiprināja, ka 7. februārī saņems pirmās 7200 AstraZeneca vakcīnas, kas paredzētas sociālās aprūpes centru darbinieku vakcinācijai.[287]

5. martā NVD informēja, ka visaugstākā vakcinācijas aktivitāte bijusi Rīgā, bet viszemākā Latgalē.[288] 15. martā Imunizācijas valsts padome (IVP), SPKC, ZVA un Veselības inspekcija rekomendēja Latvijā uz laiku apturēt vakcināciju ar AstraZeneca vakcīnu. Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska prognozēja, ka būs nepieciešama 1–2 nedēļas, lai izmeklētu līdz šim Eiropā konstatētos trombu veidošanās gadījumus pēc vakcinēšanas un noskaidrotu, vai AstraZeneca vakcīna ir droša. Arī Vācija, Dānija, Nīderlande, Itālija, Norvēģija, Francija, Bulgārija, Īrija, Islande apturēja vakcināciju ar šo vakcīnu uz laiku, kamēr notiek ziņoto trombembolijas gadījumu izvērtēšana. Tikmēr uzņēmums AstraZeneca izplatīja paziņojumu, ka “pēc visu par vairāk nekā 17 miljoniem Eiropas Savienībā (ES) un Apvienotajā Karalistē ar AstraZeneca vakcīnu vakcinētajiem cilvēkiem pieejamo datu pārskatīšanas nav iegūti pierādījumi tam, ka kādā pēc vecuma, dzimuma vai vakcīnas sērijas definētajā grupā vai kādā konkrētā valstī būtu palielināts plaušu embolijas, dziļo vēnu trombozes vai trombocitopēnijas risks”, līdz 8. martam starp vakcīnu saņēmušajiem cilvēkiem ES un Apvienotajā Karalistē ir bijuši 15 dziļo vēnu trombozes un 22 plaušu trombembolijas gadījumi.[289]

9. martā kļuva zināms, ka Latvijas Vakcinācijas birojs plāno izveidot divus liela mēroga vakcinācijas centrus Rīgā (Rīgas Nacionālajā sporta manēžā un Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā) un deviņus citās lielākajās pilsētās (Ventspilī, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Cēsīs, Valmierā, Rēzeknē, Jēkabpilī un Daugavpilī). Mazākus vakcinācijas centrus nolēma izveidot astoņās citās pilsētās (Kuldīgā, Saldū, Tukumā, Bauskā, Siguldā, Aizkrauklē, Madonā un Gulbenē) un 12 Rīgas sabiedriskās ēkās (49. vidusskolā, Teikas vidusskolā, VEF Kultūras pilī, 19. vidusskolā, 89. vidusskolā, Puškina licejā, 31. vidusskolā, 88. vidusskolā, Zolitūdes ģimnāzijā, Klasiskajā ģimnāzijā, Iļģuciema vidusskolā un 47. vidusskolā).[290]

16. martā NVD apkopotā informācija liecināja, ka ar AstraZeneca vakcīnu Latvijā bija vakcinēti 52 504 cilvēki, tostarp 28 personas, kas saņēmušas abas šīs vakcīnas devas. Bija plānots, ka 17. martā Latvija varētu saņemt 15 412, 24. martā - 37 444, bet 31. martā - 40 912 AstraZeneca vakcīnas devas.[291]

3. aprīlī Rīgā darbu sāka trīs vakcinēšanas centri - Ķīpsalas hallē, centrā "Atta" un Rīgas Centrāltirgus Gastro paviljonā, kā arī vakcinācijas centri Valmieras Kultūras centrā, Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē, Daugavpils Latviešu kultūras centrā un Daugavpils Kultūras pilī, Jēkabpils Sporta centrā, Zemgales olimpiskajā centrā Jelgavā, Liepājas Olimpiskajā centrā un Jūrmalas Sporta skolā.[292]

Rinda pie COVID-19 vakcinācijas centra Rīgā

16., 17. un 18. aprīlī Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā un Cēsīs vakcinācijas centros bija iespēja vakcinēties ar Astra Zeneca vakcīnu ikvienam, kas to vēlas.[293]

27. aprīlī valdība vienojās, ka no 3. maija sāks visu iedzīvotāju vakcināciju bez prioritāro grupu dalījuma. Jebkuram iedzīvotājam no 16 gadu vecuma pavērās iespēja pieteikties interneta vietnē manavakcina.lv uz vakcinēšanos rindas kārtībā.[294] 1. jūnijā Veselības ministrija informēja, ka no 2. jūnija tiks sākta 12–15 gadus vecu pusaudžu vakcinācija ar "Pfizer/BioNTech" vakcīnu "Comirnaty".[295]

14. jūlijā valdība atbalstīja obligātu vakcināciju pret COVID-19 no 1. oktobra ārstniecības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs. Savukārt citās nozarēs, ja darbinieks strādā saskarsmē ar klientiem vai ir nozīmīgs uzņēmuma darbībai, darba devējiem būs tiesības pēc 1. oktobra atlaist nepotētos darbiniekus, bet valsts institūcijās noteica pārejas periodu no 1. oktobra līdz 1. decembrim, kurā COVID-19 sertifikāta par vakcināciju vai izslimošanu vietā derēs arī paša apmaksāts negatīvs COVID-19 tests.[296]

12 izplatītākie mīti par vakcīnām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021. gada 27. februārī Latvijas Zāļu valsts aģentūra paziņojumā medijiem apkopoja un atspēkoja 12 Latvijā izplatītos mītus par reģistrēto vakcīnu pret Covid-19 drošumu, sastāvu un iedarbīgumu:[297]

  1. viena gada laikā nevar izstrādāt vakcīnu;
  2. vakcīnas nav drošas un izraisa dzīvībai bīstamas blakusparādības;
  3. vakcīnām nav veikti klīniskie pētījumi ar cilvēkiem (trešajā fāzē);
  4. viena uzņēmuma vakcīna ir labāka nekā otra uzņēmuma vakcīna;
  5. vakcīnas nepasargā no jaunajiem koronavīrusa paveidiem;
  6. nav zināms, cik ilgi vakcīna pasargā pret COVID-19;
  7. vakcīnas neaizsargās, jo nevienai no tām nav apstiprināta 100% efektivitāte;
  8. "AstraZeneca" vakcīna nedarbojas cilvēkiem no 65 gadu vecuma;
  9. vakcīnas ir kaitīgas sievietēm, kuras plāno grūtniecību, gaida bērnu vai baro bērnu ar krūti;
  10. vakcīnas satur embriju šūnas un mikročipus;
  11. vakcīnas ir piemērotas bērniem;
  12. nav pieejama uzticama informācija par vakcīnām.

Attieksme pret vakcināciju[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēl pirms vakcīnu ievešanas Latvijā 2020. gada oktobrī pēc BENU Aptiekas Stresa termometra pasūtījuma interneta pētījumu kompānija GEMIUS aptaujāja 2779 respondentus par viņu gatavību vakcinēties. Tolaik pret COVID-19 vakcinēties bija gatavi 47% aptaujāto latviešu (20% – jā, 27% – drīzāk jā) un 43% krievvalodīgo (25% – jā, 18% – drīzāk jā) Latvijas iedzīvotāju. Savukārt izteikti noliedzošu atbildi COVID-19 vakcinēšanās sakarā sniedza 20% latviešu un 29% krievvalodīgo.[298]

2021. gada martā sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS tika veikta "Mana aptieka & "Apotheka"" Veselības indeksa aptauja, kurā piedalījās 1018 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem: 44% aptaujāto plānoja vakcinēties vai jau bija vakcinējušies, 42% aptaujāto paziņoja, ka neplāno vakcinēties, pie kam 20% bija pilnībā pārliecināti par savu izvēli nevakcinēties, kamēr 22% norādīja, ka drīzāk nevakcinēsies, 14% aptaujāto vēl nebija izlēmuši. Biežāk pret vakcināciju bija noskaņoti iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni un ienākumiem, kā arī iedzīvotāji, kuri savu dzīvesveidu kopumā vērtēja kā neveselīgu. Sievietes nedaudz biežāk nekā vīrieši norādīja, ka jau ir vakcinējušās vai noteikti plāno to darīt. Tāpat vēlmi vakcinēties biežāk uzsvēra cilvēki, kas bija sasnieguši vismaz 55 gadu vecumu, cilvēki ar augstāko izglītību un rīdzinieki.[299]

2021. gada aprīlī pēc tirgus izpētes kompānijas "NielsenIQ" datiem 56% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 64 gadiem pauda pozitīvu viedokli par vakcināciju (13% aptaujāto bija vakcinēti, bet gatavi vakcinēties bija 43%). 21% aptaujāto, kas plāno vakcinēties, deva priekšroku "Comirnaty" vakcīnai, 17% "Moderna" vakcīnai, 15% "Johnson & Johnson" vakcīnai, 8% Latvijā nereģistrētajai "Sputnik" vakcīnai, bet 1% "AstraZeneca" vakcīnai. 28% aptaujāto neplānoja vakcinēties, pie kam lielākās skeptiķu grupas bija studenti un mājsaimnieces (44%), bezdarbnieki (39%) un strādnieki (38%). Turpretī Igaunijā vakcinācijas nepieciešamību kopumā atbalstīja 68%, bet Lietuvā 64% respondentu.[300]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Covid-19 seja Latvijā: 16% bez slimības pazīmēm; gandrīz trešdaļa mirušo - pansionātos LTV 2020. gada 26. jūnijā
  2. 2,0 2,1 Latvijā apstiprināta otrā saslimšana ar koronavīrusu; sieviete atgriezusies no Itālijas kūrorta LETA 2020. gada 8. martā
  3. 3,0 3,1 Latvijā apstiprināts trešais ar "Covid-19" inficētais TVNET/LETA 2020. gada 8. martā
  4. 4,0 4,1 Latvijā apstiprināti jau seši "Covid-19" saslimšanas gadījumi apollo.lv 2020. gada 9. martā
  5. 5,0 5,1 Publicēta karte ar Covid-19 izplatību Latvijas reģionos apollo.lv 2020. gada 14. martā
  6. Latvijā mirusi ar Covid-19 slima sieviete, kurai bijušas vairākas blakus saslimšanas LETA 2020. gada 3. aprīlī
  7. 7,0 7,1 7,2 Aktualitātes par Covid-19 spkc.gov.lv
  8. Latvijā apstiprina vēl 33 Covid-19 gadījumus; 3 cilvēki miruši lsm.lv 2021. gada 24. jūnijā
  9. Latvijā kopumā atklāto Covid-19 gadījumu skaits pārsniedzis 100 000 lsm.lv 2021. gada 26. martā
  10. Beidzot labas ziņas - kumulatīvais rādītājs noslīdējis zem 300 gadījumu robežas! neatkariga.nra.lv 28.05.2021.
  11. Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19 lsm.lv 2021. gada 26. jūlijā
  12. Latvijā atklāj vēl 112 Covid-19 inficēšanās gadījumus; nav ziņu par mirušajiem lsm.lv 2021. gada 3. augustā
  13. Latvijas pilsone no Uhaņas provinces nonākusi Francijā LETA 2020. gada 3. februārī
  14. Koronavīruss Latvijā: pārbaudīti četri pacienti, neviens nav slims nra.lv 2020. gada 5. februārī
  15. Latvija ievieš piesardzības pasākumus iebraucējiem no Lombardijas, Veneto, Dienvidkorejas un Irānas lsm.lv 2020. gada 24. februārī
  16. Zināms, cik ilgu laiku Rīgā pavadīja un ar kuru autobusu uz Tallinu devās koronavīrusa slimnieks Igaunijā LETA 2020. gada 27. februārī
  17. Koronavīrusa izraisītā slimība COVID-19 arī Latvijā. Tiek apzinātas diagnosticētā pacienta kontaktpersonas lvportals.lv 2020. gada 2. martā
  18. “Covid-19” izplatības dēļ papildina ceļojuma brīdinājumus uz vairākām Eiropas un Tuvo Austrumu valstīm LETA 2020. gada 5. martā
  19. Aviācija — «vārti» vīrusu ienākšanai Latvijā. Kā Latvijas lidostas un «airBaltic» mazina riskus? lsm.lv 2020. gada 5. martā
  20. Pieļauj ar «Covid-19» saslimušo skaita pieaugumu Latvijā lsm.lv 2020. gada 6. martā
  21. "airBaltic" līdz aprīļa beigām pārtrauc visus lidojumus uz Milānu un Veronu TVNET/LETA 2020. gada 8. martā
  22. Aktuālā informācija airbaltic.com 10.03.2020.
  23. airBaltic, Wizzair un Ryanair atceļ lidojumus uz Itāliju[novecojusi saite] latviesi.com 2020. gada 10. martā
  24. «Covid-19» skarto valstu sarakstā iekļauj Spāniju, Franciju, Vāciju, Austriju un Šveici lsm.lv 2020. gada 11. martā
  25. vm.gov.lv 2020. gada 14. martā
  26. Par infekcijas skartām atzīst visas pasaules valstis lvportals.lv 2020. gada 19. martā
  27. Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu - aktualizēts 7. aprīlī Archived 2020. gada 13. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Latvijas Republikas Veselības ministrijas mājas lapa 2020. gada 7. aprīlī
  28. 28,0 28,1 Ārkārtējo situāciju Latvijā pagarina līdz 9. jūnijam LETA 2020. gada 7. maijā
  29. Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Archived 2020. gada 14. martā, Wayback Machine vietnē. Latvijas Republikas Veselības ministrija 12.03.2020.
  30. Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" Latvijas Republikas Veselības ministrija 14.03.2020.
  31. "airBaltic" pirmdien veiks 16 papildu lidojumus apollo.lv 2020. gada 15. martā
  32. Visi lidostā "Rīga" ieceļojušie pasažieri ar simptomiem var uz vietas veikt Covid-19 testu apollo.lv 2020. gada 15. martā
  33. 'Covid-19': repatriantiem būs obligāta anketēšana; zāļu rezerves tiks nodrošinātas, lemj valdība delfi.lv 17.03.2020.
  34. «airBaltic» veiks repatriācijas lidojumu no Tenerifes lsm.lv 2020. gada 16. martā
  35. RIHARDA ATGRIEŠANĀS STĀSTS "Darbu ārvalstīs vairs nevēlos." Viens šoferis un ārkārtas apstākļi no Francijas līdz Latvijai 50 stundās apollo.lv 2020. gada 19. martā
  36. "airBaltic" pēc ĀM pieprasījuma ceturtdien veiks lidojumu uz Kipru, ar kuru Baltijā varēs atgriezties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņi apollo.lv 2020. gada 18. martā
  37. No Londonas un Maltas uz Rīgu nogādās Baltijas valstu valstspiederīgos apollo.lv 2020. gada 19. martā
  38. 38,0 38,1 'Covid-19': Pasaulē cīnās ar sērgu; inficētais konstatēts arī Salaspils 1. vidusskolā. Teksta tiešraide delfi.lv 2020. gada 17. martā
  39. No prāmja «Romantika» repatriācijas reisa Covid-19 analīzes ostā nodeva 46 cilvēki lsm.lv 2020. gada 20. martā
  40. Repatriācijai pieteikušies 4273 Latvijas valstspiederīgie LETA, diena.lv 2020. gada 20. martā
  41. Vilcienam no Ukrainas ļauts Rīgā nogādāt Latvijas un Igaunijas valstspiederīgos LETA, diena.lv 2020. gada 20. martā
  42. Atcelts "airBaltic" repatriācijas reiss no Stambulas Jauns.lv/LETA 2020. gada 21. martā
  43. «airBaltic» būs papildu repatriācijas reisi Baltijas valstu iedzīvotājiem lsm.lv 2020. gada 20. martā
  44. Izsludināti jauni repatriācijas reisi no Tenerifes, Frankfurtes un Londonas la.lv LETA 2020. gada 22. martā
  45. Rīgā ielidos reisi no Frankfurtes, Stambulas, Šamberī un Tbilisi Jauns.lv, LETA 2020. gada 23. martā
  46. "airBaltic" šodien veiks repatriācijas reisus no Londonas, Amsterdamas, Malagas un Kijevas TVNET/LETA 2020. gada 25. martā
  47. Šonakt Liepājā ieradies ceturtais un noslēdzošais repatriācijas prāmis no Vācijas skaties.lv 2020. gada 26. martā
  48. Aktuālā ceļojumu informācija airbaltic.com 2020. gada 29. martā
  49. Apstiprināti divi "SmartLynx" reisi Baltijas valstspiederīgo repatriācijai jauns.lv 2020. gada 10. aprīlī
  50. Aktuālā ceļojumu informācija 09.04.2020.
  51. Iespēju atgriezties Latvijā gaida vēl 2464 cilvēki; 331 nepieciešama steidzama repatriācija LETA 29.04.2020.
  52. airbaltic.com
  53. 53,0 53,1 “airBaltic” 14. maijā veiks papildu lidojumu no Frankfurtes LETA 2020. gada 9. maijā
  54. Koronavīrusa 2019-nCoV noteikšana egl.lv 26.02.2020.
  55. COVID-19 infekcijas uzliesmojums SPKC mājas lapa, 2020. gada 29. februārī
  56. 56,0 56,1 56,2 56,3 Aija Kinca. «Ar «Covid-19» inficēto irāni kopā ceļojušie Latvijas iedzīvotāji uzsāk karantīnu; analīzes vēl neņem». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskie Mediji, 2020. gada 28. februāris. Skatīts: 2020. gada 29. februāris.
  57. Arī Liepājas reģionālā slimnīca nodrošinās analīzes iedzīvotājiem ar aizdomām par “Covid-19” LETA, liepajniekiem.lv 04.03.2020
  58. 'Covid-19' analīžu nodošanu no sestdienas nodrošina arī 'E.Gulbja laboratorija' delfi.lv 14.03.2020.
  59. Slimību profilakses un kontroles centrs parādījuši "Covid-19" saslimšanas riska punktus Latvijā Jauns.lv/LETA 2020. gada 14. martā
  60. Aktualitātes par COVID-19 Archived 2020. gada 17. martā, Wayback Machine vietnē. spkc.gov.lv 2020. gada 17. martā
  61. COVID-19 IgM/IgG ātrā testa rezultāti nevar tikt izmantoti COVID-19 diagnosticēšanai! LV VM Veselības inspekcijas paziņojums 17.03.2020
  62. NMPD plāno mainīt Covid-19 testēšanas algoritmu LRTA, nra.lv 2010. gada 21. martā
  63. Vīruss Latvijā piedzīvojis vismaz četras mutācijas[novecojusi saite] veselam.la.lv 2020. gada 15. aprīlī
  64. Pēdējā diennaktī Latvijā reģistrēti 20 jauni Covid-19 gadījumi LETA 2020. gada 25. aprīlī
  65. Latvijā apgriezienus uzņem Covid-19 antivielu testēšana. Ko tā atklāj? Liene Barisa-Sermule, "De facto" 2020. gada 31. maijā
  66. Vai Latvijā ir slēptā Covid-19 izplatība, un ko jaunu zinām par vīrusu? lsm.lv, 2020. gada 4. oktobrī
  67. Latvijā apstiprināts pirmais koronavīrusa «Covid-19» gadījums lsm.lv 2020. gada 2. martā
  68. Uldis Āboliņš. «Koronavīrusa draudi: Latvijā vairākiem cilvēkiem noteikta piespiedu karantīna mājās». skaties.lv. TV3 Ziņas, 2020. gada 28. februāris. Skatīts: 2020. gada 29. februāris.
  69. Līdz šim Latvijā saslimšana ar “Covid-19” konstatēta 8 cilvēkiem; pašizolācija noteikta vēl 200 skaties.lv 2020. gada 10. martā
  70. «Covid-19» saslimšana Latvijā konstatēta 34 personām lsm.lv 2010. gada 16. martā
  71. Ar Covid-19 inficējušies Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošo institūciju darbinieki LETA apollo.lv 2020. gada 17. martā
  72. Aizvadītajā diennaktī konstatēti 38 ārkārtējās situācijas ierobežojumu un aizliegumu pārkāpumi LETA, apollo.lv 2020. gada 19. martā
  73. "airBaltic" agrā svētdienas rītā Latvijā nogādās aptuveni miljonu sejas masku apollo.lv LETA 2020. gada 28. martā
  74. 'airBaltic' atgādā uz Latviju vēl miljonu sejas masku delfi.lv 10.04.2020.
  75. Aktualitātes par COVID-19 2020. gada 17. aprīlī
  76. Policija pieķer astoņu “svinētāju” grupu, kurā vairāki apslimuši ar iesnām skaties.lv 2020. gada 13. aprīlī
  77. «Policija atkārtoti piemērojusi 2000 eiro sodu Covid-19 slimniekam par stingras izolācijas neievērošanu». skaties.lv. Skatīts: 2020. gada 15. aprīlī.
  78. Turpmāk nevajadzēs divus negatīvus Covid-19 kontroltestus izveseļošanās apliecināšanai TVNET/LETA 2020. gada 18. maijā
  79. Oktobrī par Covid-19 ierobežojumu pārkāpšanu sāktas 88 lietas lsm.lv 2020. gada 21. oktobrī
  80. Saeima nosaka līdz 50 eiro sodu par sejas maskas nelietošanu publiskā vietā lsm.lv 2020. gada 29. oktobrī
  81. «Koronavīruss sasniedzis Latviju. Apstiprināts pirmais saslimšanas gadījums». apolo.lv. Skatīts: 2020. gada 2. martā.
  82. Apstiprināts otrais COVID-19 saslimšanas gadījums Latvijā spkc.gov.lv 2020. gada 8. martā
  83. COVID-19 infekcijas uzliesmojums SPKC mājas lapa, apmeklēta 14.03.2020 09:41
  84. SPKC lūdz atsaukties vilciena Rīga-Zilupe pasažierus apollo.lv 2020. gada 21. martā
  85. Rēzeknes novadā aicina atsaukties cilvēkus, kuri, iespējams, autobusā braukuši kopā ar Covid-19 inficēto personu apollo.lv 2020. gada 21. martā
  86. Artusam Kaimiņam konstatēta inficēšanās ar Covid-19 apollo.lv 2020. gada 21. martā
  87. Nav bijis ārzemēs un nezina, kā inficējies. Kaimiņš ar epidemiologiem pārrunājis kontaktpersonu loku apollo.lv 2020. gada 21. martā
  88. Jaunie Covid-19 inficēšanās gadījumi ir saistīti ar ceļošanu vai inficēšanos no jau atklāta slimnieka lsm.lv 2020. gada 23. martā
  89. Jelgavā ar Covid-19 saslimuši seši apbedīšanas biroja darbinieki
  90. Trim no pieciem smagā stāvoklī esošajiem Covid-19 slimniekiem nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija LETA 2020. gada 6. aprīlī
  91. Trīs nedēļas četrās sienās Rēzeknes slimnīcā. Oskars izārstējies no Covid-19 lsm.lv 2020. gada 7. aprīlī
  92. Joprojām apmēram 10% Covid-19 inficēto ir veselības aprūpē strādājošie TVNET/LETA 2020. gada 30. aprīlī
  93. Valsts Reģionālās attīstības aģentūra 2020. gada 6. jūnijā
  94. 94,0 94,1 94,2 94,3 Latvijā miruši divi Covid-19 pacienti – aprūpes centra 'Mārsnēni' klienti; vēl seši saslimušie www.DELFI.lv, LETA 2020. gada 17. jūnijā
  95. 95,0 95,1 Jelgavā trīs no jaunajiem “Covid-19” gadījumiem LETA 2020. gada 17. jūnijā
  96. Cik daudz gultasvietu Latvijas medicīna spēj dot Covid-19 pacientiem ar smagu slimības gaitu? apollo.lv 2020. gada 9. oktobrī
  97. Ar Covid-19 saslimuši 10 Latvijas Radio kora dziedātāji; atcelti divi koncerti delfi.lv 21.10.2020
  98. 98,0 98,1 Latvijā mirusi sirmgalve, kurai bija konstatēts Covid-19 (precizēts) lsm.lv 2020. gada 3. aprīlī
  99. Patversmē Zilais krusts miris Covid-19 pozitīvs vīrietis LETA 2020. gada 4. aprīlī
  100. Latvijā miris trešais ar Covid-19 inficējies cilvēks LETA 2020. gada 7. aprīlī
  101. Miris Elejas aprūpes centra iemītnieks ar Covid-19 saslimšanu lsm.lv 2020. gada 9. aprīlī
  102. 102,0 102,1 Līdz šim Latvijā miruši 9 cilvēki, kuri inficējušies ar Covid-19 LETA 2020. gada 21. aprīlī
  103. RAKUS miris ar Covid-19 inficējies pacients LETA 2020. gada 11. aprīlī
  104. Miris Rolands Tjarve; izskan minējumi par Covid-19 nra.lv 2020. gada 11.aprīlī
  105. Nellija Ločmele. «Vēlos arī aicināt ikvienu - saudzējiet sevi, līdzcilvēkus un īpaši mediķus šajā epidēmijā. Vīruss ir viltīgs un dzīvība ir trausla, lai cik veseli un šķietami neievainojami mēs justos.». @NellijaL (latviešu), 2020-04-11. Skatīts: 2020-04-13.
  106. "Vīruss izrādījās daudz viltīgāks nekā riska grupu demogrāfija." Nellija Ločmele par vīra Rolanda Tjarves saslimšanu apollo.lv 2020. gada 16. aprīlī
  107. Latvijā ar Covid-19 miruši vēl divi pacienti LETA 2020. gada 12. aprīlī
  108. Latvijā konstatēti 13 jauni inficēšanās gadījumi ar Covid-19, divi cilvēki miruši apollo.lv 2020. gada 22. aprīlī
  109. Miris vēl viens Covid-19 slimnieks LETA 2020. gada 24. aprīlī
  110. SPKC mājas lapa
  111. Miris vēl viens Covid-19 slimnieks, bet saslimšana atklāta 12 cilvēkiem LETA 2020. gada 1. maijā
  112. 112,0 112,1 Izskan pirmās versijas, kā pansionātā "Mārsnēni" sācies Covid-19 uzliesmojums Jauns.lv/LETA 2020. gada 29. maijā
  113. Latvijā apstiprināts pirmais koronavīrusa «Covid-19» gadījums lsm.lv 2020. gada 2. martā
  114. COVID-19 pacienti ar viegliem saslimšanas simptomiem ārstēsies mājās karantīnā vm.gov.lv 10.03.2020.
  115. Jaunākā Covid-19 karte: Visvairāk inficēto Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā un Ogres novadā LETA 2020. gada 25. martā
  116. Rēzeknē ar Covid-19 saslimusi 72 gadus veca bērnu ķirurģe. Skaidrības par to, kā ārste inficējusies neesot apollo.lv 2020. gada 11. aprīlī
  117. Rēzeknes slimnīcā Covid-19 konstatē vēl diviem medicīnas darbiniekiem lsm.lv 2020. gada 27. martā
  118. Ar Covid-19 inficējusies PSKUS onkoloģe LETA 2020. gada 2020. gada 28. martā
  119. Saslimšanu ar Covid-19 konstatē vēl vairākiem mediķiem lsm.lv 2020. gada 29. martā
  120. Ogres slimnīcā pacientam konstatē Covid-19; slēdz nodaļu, pašizolācijā 27 mediķi LETA 2020. gada 4. aprīlī
  121. Dobeles slimnīcā nejauši uzņem Covid-19 pacientu. Slimnīca slēdz bērnu nodaļu LETA 2020. gada 2. aprīlī
  122. LOC un aprūpes centrā "Stella Maris" atklāts vēl pa vienam Covid-19 slimniekam LETA 2020. gada 4. aprīlī
  123. Reģionālās slimnīcas nav gatavas Covid-19 pandēmijai[novecojusi saite] Skaties.lv 2020. gada 5. aprīlī
  124. Covid-19 saslimšana slimnīcā Valmierā. Pašizolācijā atrodas vairāki mediķi, daļēji slēgta viena no terapijas nodaļām LETA 2020. gada 11. aprīlī
  125. Vidzemes slimnīcā seši pacienti ar Covid-19; pašizolācijā 25 mediķi lsm.lv 2020. gada 15. aprīlī
  126. Jaunākā informācija par koronavīrusa izplatību sestdien apollo.lv 2020. gada 11. aprīlī
  127. Bērnu slimnīcā darbiniecei atklāj Covid-19 LSM.lv Ziņu redakcija 2020. gada 21. aprīlī
  128. Pēc Covid-19 pacienta uzņemšanas slēgta specializētā plaušu slimību stacionāra nodaļa delfi.lv 24.04.2020.
  129. RAKUS Tuberkulozes nodaļā pacientam konstatēts Covid-19; karantīnā nonākušas 32 ārstniecības personas LETA 2020. gada 25. aprīlī
  130. Vidzemes slimnīcā pagājušajā diennaktī konstatēti trīs jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi LETA 2020. gada 8. maijā
  131. Saslimšana ar Covid-19 apstiprināta Bērnu slimnīcas pacientam LETA 2020. gada 20. jūnijā
  132. Bērnu slimnīcas ārstam atklāj Covid-19 LSM.lv Ziņu redakcija 2020. gada 1. jūlijā
  133. Šonedēļ Covid-19 sērga konstatēta vēl vienā slimnīcā LETA, 2020. gada 2. jūlijā
  134. 134,0 134,1 No visiem Latvijā reģistrētajiem Covid-19 gadījumiem vismaz 9% ir ārstniecības iestāžu darbinieki LETA 2020. gada 27. septembrī
  135. Jēkabpils reģionālajā slimnīcā darbiniekiem konstatēts Covid-19 bdaugava.lv 2020. gada 23. oktobrī
  136. Covid-19 reģionālajām slimnīcām liek gatavoties dažādiem plāniem lsm.lv 2020. gada 29. oktobrī
  137. Perevoščikovs: Ir bijuši gadījumi, kad mediķi ar Covid-19 simptomiem turpināja pildīt pienākumus LETA 2020. gada 29. oktobrī
  138. Stradiņa slimnīcā Covid-19 dēļ «ierindā» nav 50 mediķi lsm.lv 2020. gada 30. oktobrī
  139. vidzemesslimnica.lv 2020. gada 13. novembrī
  140. Augstie Covid-19 saslimstības rādītāji Aknīstes novadā saistīti ar uzliesmojumu psihoneiroloģiskajā slimnīcā lsm.lv 2020. gada 24. novembrī
  141. “Pagaidām tiekam galā!” Kā ar Covid-19 cīnās reģionu slimnīcās la.lv/LETA 2020. gada 26. novembrī
  142. 100 Stradiņa slimnīcas darbiniekiem konstatēts Covid-19 vai noteikts kontaktpersonas statuss LETA 2020. gada 30. novembrī
  143. Visās slimnīcās ierobežos plānveida stacionāros pakalpojumus TVNET/LETA 2020. gada 2. decembrī
  144. Papildu gultasvietu izveidei un mediķu piemaksām piešķir 40 miljonus eiro lsm.lv 2020. gada 8. decembrī
  145. Vairākas mazās slimnīcas sāk uzņemt Covid-19 pacientus lsm.lv 2020. gada 14. decembrī
  146. 146,0 146,1 Covid-19 smagi skar arī mediķus, Latvijā viens ārsts miris lsm.lv 2020. gada 19. decembrī
  147. Uz divām nedēļām slimnīcas pārtrauks sniegt plānveida stacionāros pakalpojumus Veselības ministrija 22.12.2020
  148. 148,0 148,1 Covid-19 mirušo īpatsvars reģionos būtiski atšķiras Vita Anstrate, lsm.lv 2021. gada 9. janvārī
  149. Apkopots, cik mediķu pērn abu viļņu laikā saslima ar Covid-19 jauns.lv 2021. jada 7. decembrī
  150. Patversmē Rīgā pozitīvs Covid-19 tests bijis 27 cilvēkiem LETA 2020. gada 31. martā
  151. Viņķele: Konstatēta plaša inficēšanās ar Covid-19 kādā Rīgas patversmē zz.lv 2020. gada 31. martā
  152. Kopīgi rituāli un sirmgalvju ārstēšana ar pieskārieniem. Kas notika "Zilajā krustā" īsi pirms Covid-19 uzliesmojuma? Apollo.lv 2020. gada 19. aprīlī
  153. Bolderājas pansionātā 'Stella maris' Covid-19 konstatēta klientei cienījamā vecumā LETA 2020. gada 2. aprīlī
  154. Patversmē “Zilais krusts” inficēto skaits pieaudzis līdz 30 LETA 2020. gada 3. aprīlī
  155. Patversmē Zilais krusts inficēto skaits pieaudzis līdz 31 LETA 2020. gada 6. aprīlī
  156. Covid-19 skartajā patversmē "Zilais Krusts" sākta otrreizējā pacientu testēšana LETA 2020. gada 17. aprīlī
  157. SPKC lapa 2020. gada 18. un 19. aprīlī
  158. Pēc ārstēšanās Vidzemes slimnīcā Covid-19 konstatēts aprūpes centra “Lode” klientam LETA 2020. gada 23. aprīlī
  159. Vairāk nekā puse jaunpienākušo Covid-19 slimnieku ir pansionāta "Gaiļezers" iemītnieki TVNET/LETA 2020. gada 3. maijā
  160. Covid-19 konstatēts pansionāta 'Gaiļezers' demences nodaļas iemītniekiem LETA 04.05.2020.
  161. Sociālās aprūpes centram “Mārsnēni” noteikts karantīnas režīms LETA 2020. gada 16. maijā
  162. Sākotnējā informācija - SAC "Mārsnēni" Covid-19 uzliesmojuma avots varētu būt kāds pacients apollo.lv 2020. gada 16. maijā
  163. Ar Covid-19 inficētajām sieviešu patversmes iemītniecēm slimība norit bez simptomiem; inficētās ir izolētas lsm.lv 2020. gada 17. maijā
  164. Neskatoties uz Covid-19 saslimšanas uzliesmojumu,"Mārsnēni" "tiek galā ar klientu aprūpi" apollo.lv 2020. gada 23. maijā
  165. Latvijā Covid-19 kopumā atklāts 12 pansionātos; atbildīgie uzskata, ka situācija tiek kontrolēta lsm.lv 2020. gada 25. maijā
  166. «Mārsnēnu» vadītāja: Aprūpes centrā ir jauni ar Covid-19 saslimušie LETA 2020. gada 28. maijā
  167. Covid-19 atklāj Saulkrastu slimnīcā un Sociālās aprūpes mājā, kā arī Rēzeknes pansionātā lsm.lv 2020. gada 28. oktobrī
  168. Covid-19 Rēzeknē: pansionātā slimo klientu skaits pieaudzis līdz 18. LETA 2020. gada 30. oktobrī
  169. Atkārtota testēšana Rēzeknes pansionātā atklāj virkni jaunu Covid-19 gadījumu LETA 2020. gada 12. novembrī
  170. Covid-19 perēklis izveidojies Varakļānu veselības aprūpes centrā delfi.lv 24.11.2020
  171. Straujš Covid-19 gadījumu pieaugums Krustpils novadā saistīts ar pansionātu LETA 2020. gada 1. decembrī
  172. Pansionātā Krustpils novadā Covid-19 atklāts lielākajai daļai klientu un darbinieku LETA 2020. gada 7. decembrī
  173. Ar Covid-19 slimo vairāk nekā 130 pansionāta «Jaunāmuiža» klienti un puse darbinieku lsm.lv 2020. gada 9. decembrī
  174. Covid-19 konstatēts 132 pansionāta Jelgava klientiem un 26 darbiniekiem diena.lv 2020. gada 2. decembrī
  175. Atklāts Covid-19 perēklis sociālās aprūpes centra Zemgale filiālē Tukuma novadā LETA 2020. gada 7. decembrī
  176. Valsts sociālās aprūpes centros Covid-19 konstatēts 11% klientu lsm.lv 2020. gada 16. decembrī
  177. Daugavpils pansionātā Covid-19 atklāj 168 klientiem un darbiniekiem lsm.lv 2020. gada 16. decembrī
  178. Engures novadā aprūpes centrā «Rauda» ar Covid-19 saslimuši 64 darbinieki un 184 klienti lsm.lv 2021. gada 11. janvārī
  179. Latvijā «Covid-19» konstatē bērnam; kopumā jau 60 saslimušie lsm.lv 2020. gada 17. martā
  180. Salaspils skolā divi skolēni saslimuši ar Covid-19, pašizolācijā - 34 personas LTV Ziņu dienests, 2020. gada 21. martā
  181. Divu Ozolnieku bērnudārza “Zīlīte” grupiņu bērniem un pedagogiem noteikta pašizolācija LETA 2020. gada 25. martā
  182. Informācija par diviem saslimšanas gadījumiem ar COVID-19 Ozolniekos ozolnieki.lv 12.03.2020.
  183. Ar Covid-19 inficējies Mārupes bērnudārza darbinieks. Pirmsskolas izglītības iestāde slēgta LETA 2020. gada 5. aprīlī
  184. Covid-19 līdz šim konstatēts trīs Rīgas bērnudārzos un divās skolās TVNET/LETA 2020. gada 24. aprīlī
  185. Diviem Murjāņu sporta ģimnāzijas audzēkņiem apstiprināta saslimšana ar Covid-19 2020. gada 5. augustā
  186. Covid-19 tests vēl jāveic 32 Murjāņu Sporta ģimnāzijas administrācijas darbiniekiem LETA 2020. gada 6. augustā
  187. Covid-19 dēļ Rīgas skolas kļūst tukšākas: paziņo, cik klases jau devušās karantīnā LETA 2020. gada 22. septembrī
  188. Līdz šim Covid-19 gadījumi atklāti septiņās mācību iestādēs LETA 2020. gada 22. septembrī
  189. Šuplinska: Līdz šim rudenī Covid-19 kopumā konstatēts 17 izglītības iestādēs skaties.lv 2020. gada 29. septembrī
  190. Covid-19 uzliesmojums Daugavpilī: sporta skolā 40 saslimšanas gadījumi delfi.lv 2020. gada 30. septembrī
  191. Valmieras tehnikums Covid-19 uzliesmojuma dēļ vismaz uz divām nedēļām pāries uz attālinātajām mācībām LETA 2020. gada 4. oktobrī
  192. 192,0 192,1 Covid-19: saslimstot sporta centra darbiniekam, Aizputes vidusskolas skolēni un darbinieki veic testus delfi.lv 02.10.2020.
  193. Covid-19 uzliesmojums Daugavpilī: lielākā daļa 12.vidusskolas klašu pāriet uz attālinātām mācībām Jauns.lv / LETA 2020. gada 7. oktobrī
  194. Rīgas N.Draudziņas skola mācīsies attālināti; SPKC: Covid-19 izplatās skolās un darba vietās lsm.lv 2020. gada 9. oktobrī
  195. 195,0 195,1 Kopš septembra vidus inficēšanās ar Covid-19 pieaugusi 11 reizes lsm.lv 2020. gada 12. oktobrī
  196. SPKC: Aizvadītajā nedēļā Covid-19 gadījumu antirekords; biežākais inficēšanās avots – skolas lsm.lv 2020. gada 19. oktobrī
  197. Covid-19 atklāts vēl 41 Smiltenes vidusskolas skolēnam LETA 2020. gada 13. novembrī
  198. SPKC publisko karti ar Covid-19 inficēto pacientu skaitu Latvijas novados apollo.lv, 2020. gada 20. martā
  199. SPKC: Inficēšanās ar Covid-19 konstatēta Latvijas iedzīvotājiem 25 pašvaldībās apollo.lv 2020. gada 21. martā
  200. COVID-19 infekcijas uzliesmojums SPKC mājas lapa
  201. Latvijā sākusies Covid-19 transmisija sabiedrībā spkc.gov.lv 2020. gada 25. martā
  202. Ārkārtējās situācijas ierobežojumu neievērošana visbiežāk konstatēta Latgalē bnn.lv 2020. gada 26. martā
  203. Pēdējā diennaktī vislielākais Covid-19 inficēto skaita pieaugums Rīgā; Salaspilī un Jūrmalā pa vienam jaunam inficētajam LETA 08.04.2020.
  204. 18 darbiniekiem Salaspils mēbeļu uzņēmumā konstatēts Covid-19 LETA 2020. gada 29. aprīlī
  205. data.gov.lv Valsts Reģionālās attīstības aģentūra
  206. Olaines novada mērs: Covid-19 uzliesmojums pilsētā saistīts ar uzņēmumu LETA 2020. gada 30. septembrī
  207. Covid-19 izplatības mazināšanai nosaka stingrākus pulcēšanās ierobežojumus; atsevišķi ierobežojumi 8 pašvaldībās Latvijā mk.gov.lv 09.10.2020.
  208. Zivju pārstrādes uzņēmumā «Brīvais vilnis» 77 darbinieki saslimuši ar Covid-19 lsm.lv 2020. gada 25. novembrī
  209. COVID-19 projections assuming full social distancing through May 2020 Last updated April 8, 2020 (angliski)
  210. Izstrādāts risinājums attālinātām ārstu konsultācijām[novecojusi saite] LETA 2020. gada 22. martā
  211. Apstiprina jaunu valsts pētījumu programmu Covid-19 seku mazināšanai TVNET/LETA 2020. gada 19. maijā
  212. Valdība apstiprina Latvijas Stabilitātes programmu 2020. – 2023. gadam[novecojusi saite] LR Finanšu ministrija 30.04.2020.
  213. SVF: Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6% LETA 2020. gada 14. aprīlī
  214. EK: šogad ES ekonomikā gaidāma vēsturiska recesija; Latvijai - 7% sarukums lsm.lv 2020. gada 6. maijā
  215. Latvijā rūpniecības produkcijas apjoms aprīlī samazinājies par 9,2% BNN 2020. gada 4. jūnijā
  216. Eurostat: Latvijā aprīlī bijis augstāks bezdarba līmenis nekā ES vidēji LETA 2020. gada 3. jūnijā
  217. Otrajā ceturksnī IKP samazinājies par 9,8% lsm.lv 2020. gada 31. jūlijā
  218. Valdība izskatīs vienotu likumu visiem pasākumiem COVID-19 izplatības ierobežošanai Finanšu ministrija 19.03.2020.
  219. Jaunākā informācija par koronavīrusa izplatību pirmdien apollo.lv, 2020. gada 6. aprīlī
  220. 'Visu pulveri nevar izšaut vienā reizē' – kā atgūsimies no krīzes delfi.lv 13.05.2020.
  221. Covid-19 ierobežojumu atcelšanā tiks ņemti vērā vairāki saslimstības kritēriji lsm.lv 2020. gada 27. aprīlī
  222. «airBaltic» gatava atsākt lidojumus 13. maijā Māris Klūga, LTV Ziņu dienests 2020. gada 27. aprīlī
  223. Premjeri vienojas no 15. maija atļaut iedzīvotāju brīvu kustību Baltijas valstīs lsm.lv 2020. gada 6. maijā
  224. ĀRKĀRTAS SITUĀCIJU PAGARINA LĪDZ 9. JŪNIJAM ntz.lv 2020. gada 7. maijā
  225. Atbraucējiem lidostā un ostā Covid-19 testus vairs neveiks lsm.lv 2020. gada 18. maijā
  226. No 1. jūnija atļauj bērnu nometnes un amatierkolektīvu mēģinājumus, atceļ 2 metru distanci profesionālajā sportā lsm.lv 2020. gada 21. maijā
  227. SPKC nosauc sešas valstis, ar kurām nebūtu ieteicams atjaunot aviosatiksmi LETA 2020. gada 25. maijā
  228. Atgriežoties no valstīm ar salīdzinoši zemu saslimstības līmeni, pašizolācija nebūs jāievēro Archived 2020. gada 3. jūnijā, Wayback Machine vietnē. mk.gov.lv 2020. gada 2. jūnijā
  229. Kariņš: Ārkārtējā situācija Latvijā tiks izbeigta 9. jūnijā LETA 2020. gada 4. jūnijā
  230. Kāda būs dzīve pēc ārkārtējās situācijas? Saeima pieņem Covid-19 likumus Madara Līcīte, LSM.lv Ziņu redakcija 2020. gada 5. jūnijā
  231. Mazina atsevišķus Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus Archived 2020. gada 20. novembrī, Wayback Machine vietnē. Latvijas Republikas Veselības ministrijas mājas lapa 2020. gada 11.08.2020
  232. Ministru kabinets samazina pašizolācijas prasību pēc iebraukšanas no ārzemēm uz 10 dienām covid19.gov.lv 15.09.2020.
  233. Covid-19 uzliesmojuma dēļ aicina restorānu “Aqua Luna” un “Riviera” apmeklētājus sekot līdzi veselībai LETA 2020. gada 7. jūlijā
  234. "Būtu pāragri runāt par jaunu ierobežojumu ieviešanu." Dumpis komentē pēdējās dienās pieaugušo Covid-19 gadījumu skaitu LETA 2020. gada 8. jūlijā
  235. Covid-19 konstatē LFF kongresa dalībniekam; aicina visus veikt pārbaudes DELFI Sports 8.07.2020.
  236. Divos Latvijas futbola klubos kopumā četri saslimušie ar Covid-19 delfi.lv 11.07.2020.
  237. Daugavpils olimpiskā centra vadītājam pozitīvs Covid-19 tests LETA 2020. gada 13. jūlijā
  238. Aktualitātes par COVID-19
  239. Ministru kabinets pastiprina atsevišķus Covid-19 izplatības ierobežojumus Ministru Kabinets 10.07.2020.
  240. Latvijā ir būtiski mazāka Covid-19 testēšanas jauda nekā Lietuvā un Igaunijā LETA 2020. gada 8. oktobrī
  241. LTV: Covid-19 uzliesmojums reģistrēts uzņēmumā «Forevers» Rīgā 2020. gada 22. septembrī
  242. LIC: Reanimācijā ar Covid-19 cīnās arī cilvēki vecumā ap 40 gadiem apollo.lv 2020. gada 8. oktobrī
  243. Sarmīte Gaidule. «Covid-19 Natālijas Draudziņas vidusskolā: līdz šim atklāti 104 gadījumi». delfi.lv (latviešu), 2020-10-16. Skatīts: 2020-10-16.
  244. Informē par epidemioloģisko situāciju Latvijā saistībā ar Covid-19 lsm.lv 2020. gada 9. oktobrī
  245. Strauji pieaug asins donoru skaits, kuriem konstatētas Covid-19 antivielas lsm.lv 2020. gada 14. decembrī
  246. 246,0 246,1 Lipīgāku Covid-19 paveidu atklāj jau 20% paraugu lsm.lv 2021. gada 9. martā
  247. Ar Covid-19 mirušajai 34 gadus vecajai sievietei blakusslimību nav bijis TVNET/LETA 2020. gada 16. oktobrī
  248. Viens no jaunākajiem Covid-19 upuriem strādājis Rīgas 40. vidusskolā par skolotāju apollo.lv 2020. gada 30. oktobrī
  249. No Covid-19 miris cietuma kapelāns, Aizkraukles mācītājs Valdis Baltruks jauns.lv 2020. gada 9. decembrī
  250. Latvijā no Covid-19 miris pasaulē slavenais režisors Kims Kiduks la.lv 2020. gada 11. decembrī
  251. Liepājas slimnīcā mirusi 27 gadus veca Covid-19 paciente – divu bērnu mamma lsm.lv 2020. gada 29. decembrī
  252. IN MEMORIAM Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca 2021. gada 1. janvārī
  253. Covid-19 izplatība Latvijā spkc.gov.lv
  254. Latvijā atklāti 109 jauni Covid-19 gadījumi; 10 pacienti stacionēti lsm.lv 2020. gada 8. oktobrī
  255. Ar Covid-19 sasirguši vismaz 20 zivju pārstrādes uzņēmuma «Līcis-93» darbinieki Kolkā lsm.lv 2020. gada 8. oktobrī
  256. Saslimšanu ar Covid-19 konstatē Jēkabpils Mākslas skolā, darbinieku pašizolācijas dēļ attālināti strādā Pilsētvides departaments radio1.lv 2020. gada 9. oktobrī
  257. Vecpiebalgas novadā ar Covid-19 saslimuši vismaz 50 cilvēki lsm.lv 2020. gada 16. oktobrī
  258. Kuldīgā un Daugavpilī līdz oktobra vidum būs stingrāki Covid-19 ierobežojumi lsm.lv 2020. gada 30. septembrī
  259. Uz laiku jāierobežo cilvēku kustība ārpus katra sociālā burbuļa Veselības ministrija, 13.10.2020.
  260. Covid-19: valdība atbalsta līdz 50 eiro soda piemērošanu par mutes un deguna aizsega nelietošanu skaties.lv 2020. gada 20. oktobrī
  261. Rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīkojums Nr. 655, 2020. gada 6. novembrī
  262. Vēl stingrāki Covid-19 drošības pasākumi būs šajās 12 pašvaldībās un skolās Brivbridis.lv 24/11/2020
  263. No 3. decembra valstī atkal stājas spēkā 2+2 princips TVNET/LETA 2020. gada 1. decembrī
  264. Apstiprināti jauni Covid-19 ierobežojumi no 21. decembra līdz 11. janvārim liepaja.lv, 2020. gada 17. decembrī
  265. Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā plāno pagarināt līdz 6.aprīlim lsm.lv 2021. gada 3. februārī
  266. Covid protesta pasākumi Daugavmalā un pie Brīvības pieminekļa pulcē vairākus simtus cilvēku lsm.lv 2020. gada 12. decembrī
  267. Noslēdzas pirmais komandantstundas periods LETA, 2021. gada 4. janvārī
  268. Turpmāk Covid-19 ierobežojumus pārskatīs pēc "luksofora principa" Archived 2021. gada 4. februārī, Wayback Machine vietnē. LETA 2021. gada 4. februārī
  269. Atsevišķos veikalos no nākamās nedēļas varēs nopirkt visas preces un darbosies grāmatnīcas lsm.lv 2021. gada 5. februārī
  270. Latvijā apstiprina vēl 178 Covid-19 gadījumus; 2 cilvēki miruši lsm.lv 2021. gada 12. jūnijā
  271. SPKC: Latvijā novērota Covid-19 jaunā celma izteiktāka izplatība lsm.lv 2021. gada 26. februārī
  272. Vismaz 9,34% paraugu pagājušajā nedēļā konstatēts Covid-19 jaunais paveids lsm.lv 2021. gada 2. martā
  273. Atklāti pieci saslimšanas gadījumi ar Dienvidāfrikas paveida mutāciju, kam esošās vakcīnas nav pietiekami efektīvas apollo.lv 2021. gada 20. aprīlī
  274. Kopš aprīļa sākuma saslimstība ar Covid-19 pieaugusi par 35,5%; britu paveida īpatsvars – 91% lsm.lv 2021. gada 7. maijā
  275. Latvijā konstatēti divi jauni un maz izpētīti Covid-19 paveidi lsm.lv 2021. gada 13. maijā
  276. Latvijā konstatē vienu īpaši lipīga Covid-19 Indijas paveida gadījumu www.lsm.lv 2021. gada 27. maijā
  277. Nedēļas laikā Latvijā būtiski palielinājies Covid-19 Indijas varianta gadījumu skaits[novecojusi saite] leta.lv 29.06.2021
  278. Nedēļas laikā dubultojusies Covid-19 delta varianta izplatība Latvijā lsm.lv 2021. gada 6. jūlijā
  279. Covid-19 delta variants jau dominē Latvijā lsm.lv 2021. gada 14. jūlijā
  280. Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19 lsm.lv 2021. gada 26. jūlijā
  281. Iepazīstina ar vakcinācijas stratēģiju pret Covid-19 Veselības ministrija 01.12.2020.
  282. Covid-19: pirmajā piegādē Latvijā plānots nogādāt 9750 vakcīnas Jauns.lv / LETA 2020. gada 21. decembrī
  283. Veidos īpašu biroju vakcinēšanas pret Covid-19 masveida nodrošināšanai LETA 2021. gada 12. janvārī
  284. Latvija iegādāsies papildu «CureVac» vakcīnas pret Covid-19 lsm.lv 2021. gada 21. janvārī
  285. Latvijā būtiski samazinājušies vakcinācijas tempi pret Covid-19 ar otro poti LETA 2021. gada 22. janvārī
  286. Pirmajā dienā vairāk nekā 21 000 cilvēku reģistrējies vakcīnai pret Covid-19 lsm.lv 2021. gada 5. februārī
  287. Latvija svētdien saņems pirmās 7200 «AstraZeneca» vakcīnas pret Covid-19 LETA 2021. gada 6. februārī
  288. Covid-19 vakcinācija – aktīvākā Rīgā, lēnākā – Latgalē lsm.lv 2021. gada 5. martā
  289. Latvijā uz laiku aptur vakcināciju pret Covid-19 ar «AstraZeneca» vakcīnu lsm.lv 2021. gada 15. martā
  290. Aprīļa sākumā Latvijā būs 9 liela mēroga vakcinācijas centri reģionos un divi Rīgā lsm.lv 2021. gada 9. martā
  291. Henkuzens: Patlaban ir vairāk nekā 10 000 neizlietotu "AstraZeneca" vakcīnas devu apollo.lv 2021. gada 16. martā
  292. Masu vakcinācijas starts Latvijā. Viss par un ap apollo.lv 2021. gada 3. aprīlī
  293. 16.-18. aprīlī septiņu pilsētu lielajos vakcinācijas centros ar "AstraZeneca" varēs vakcinēties ikviens iedzīvotājs
  294. No 3. maija sāks visu iedzīvotāju vakcināciju bez prioritāro grupu dalījuma apollo.lv 2021. gada 27. aprīlī
  295. No 2. jūnija pret Covid-19 sāks vakcinēt arī 12–15 gadus vecus pusaudžus LSM.lv Ziņu redakcija, Madara Līcīte 2021. gada 1. jūnijā
  296. Vairākās nozarēs noteiks obligātu vakcināciju pret Covid-19; darba devēji pēc 1. oktobra varēs atlaist nevakcinētos (precizēts) lsm.lv 2021. gada 14. jūlijā
  297. 12 izplatītākie mīti par vakcīnām pret Covid-19: Kā tos atspēko Zāļu valsts aģentūra? lsm.lv 2021. gada 27. februārī
  298. Pētījums: Vakcinēties pret Covid-19 būtu gatavi 47% aptaujāto iedzīvotāju BENU aptieka
  299. Aptauja: 42% Latvijas iedzīvotāju pagaidām neplāno vakcinēties pret Covid-19 tvnet.lv/LETA 2021. gada 12. jūnijā
  300. Aptauja: Latvijā pieaug to cilvēku skaits, kuri vēlas vakcinēties 2021. gada 19. maijā

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]