COVID-19 pandēmija Lietuvā

Vikipēdijas lapa
Lietuvas rajoni pēc COVID-19 saslimstības (jaunākie dati).
Inficēto un mirušo skaita izmaiņas COVID-19 pandēmijas laikā Lietuvā (logaritmiskā skala, jaunākie dati).
Lietuvas rajonu sadalījums pēc 14 dienu saslimstības (jaunākie dati).

COVID-19 pandēmija Lietuvā sākās 2020. gada 27. februārī, kad inficēšanos konstatēja kādai sievietei Šauļos, kas 24. februārī bija atlidojusi no Veronas Itālijā.[1] 6. martā Lietuvas sabiedriskais medijs LRT vēstīja, ka atbildīgās iestādes novēro veselību 5175 cilvēkiem, kuri nesen ceļojuši uz vīrusa uzliesmojuma vietām ārvalstīs.[2]

Pirmais vilnis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada 11. martā Lietuva pastiprināja sanitāro kontroli pie Latvijas-Lietuvas robežas un pie robežas ar Poliju, atverot desmit sanitārās informācijas punktus.[3]

Kopumā līdz 13. martam valstī bija apstiprināti 6 inficēšanās gadījumi. Lai ierobežotu koronavīrusa izplatīšanos, Lietuvas valdība apturēja aviosatiksmi un dzelzceļa satiksmi ar ārvalstīm, vienlaikus neierobežojot preču pārvadājumus. 14. martā Lietuvas valdība atjaunoja robežkontroli uz Eiropas Savienības (ES) iekšējām robežām ar Poliju un Latviju un nolēma, ka caur robežšķērsošanas punktiem uz šīm robežām ārvalstniekiem būs liegts ieceļot Lietuvā. Arī Polijas valdība slēdza savas robežas ārvalstu pilsoņiem un noteica, ka jebkāda pārvietošanās starp Lietuvu un Poliju notiks vienīgi caur Kalvarijas robežšķērsošanas punktu.[4]

20. martā Ukmerģes slimnīcā, kurā strādāja ar koronavīrusu inficēts ārsts, nomira kāda 83 gadus veca paciente. 21. martā kopējais inficēto skaits valstī pieauga līdz 83.[5] 22. martā Lietuvas Veselības ministrija paziņoja, ka kopējais diagnosticēto COVID-19 gadījumu skaits sasniedzis 129, diagnostiskie testi veikti 2086 cilvēkiem. Pēdējās diennakts laikā bija atklāti 24 jauni inficēšanās gadījumi, pārsvarā atbraucējiem no Lielbritānijas, no tiem desmit Viļņas Universitātes Santaras klīnikas laboratorijā, septiņi Lietuvas Nacionālajā sabiedriskās veselības laboratorijā, četri Lietuvas Veselības zinātņu universitātes klīnikās Kauņā, bet trīs Klaipēdas Universitātes slimnīcā.[6] 24. martā nomira 90 gadus veca sieviete no Ukmerģes, bet 25. martā vēl viens slimnieks Ukmerģē un 60 gadus vecs COVID-19 pacients ar gremošanas trakta problēmām Paņevēžas slimnīcā. Līdz 25. marta rītam Lietuvā infekcija bija apstiprināti 255 cilvēkiem, septiņi inficētie bija NATO karavīri.[7] Līdz 28. martam Lietuvā bija reģistrēti 382 Covid-19 gadījumi, septiņi pacienti bija miruši, no viņiem četri bija ārstējušies Ukmerģes slimnīcā, divi Klaipēdas Universitātes slimnīcā, bet Panevēžas slimnīcā viens pacients.[8]

8. aprīlī Lietuvā ar jauno koronavīrusu bija inficējušies 912, bet miruši 15 cilvēki. Lietuvas Nacionālais sabiedrības veselības centrs ziņoja, ka inficēšanās diagnosticēta 154 mediķiem, bet 1225 veselības aprūpes sistēmas darbinieki atrodas izolācijā. Viļņas apriņķī inficēšanās konstatēta 61 medicīnas darbiniekam, Klaipēdas apriņķī — 54, Kauņas un Marijampoles apriņķos — pa 15, Panevēžas un Tauraģes apriņķos — pa trim, Šauļu apriņķī — diviem un Alītas apriņķī — vienam. Vienas diennakts laikā saslimušo mediķu skaits bija pieaudzis par gandrīz 20, bet izolēto — par vairākiem simtiem. Kopumā Lietuvā pašizolācijā atradās vairāk nekā 8600 cilvēku.[9]

15. aprīlī Lietuvas valdība pieņēma lēmumu koronavīrusa izplatības dēļ no 16. aprīļa uz nedēļu slēgt Nemenčines pilsētu Viļņas rajonā, kur vietējā šūšanas uzņēmumā “Vilnika” tobrīd bija konstatēti aptuveni 20 inficēšanās gadījumi, testēšanas gaitā inficēšanos ar koronavīrusu konstatēja 87 darbiniekiem un noskaidroja 349 personas, ar kurām inficētie bija kontaktējušies. Iebraukt Nemenčinē ar apmēram 4500 iedzīvotājiem bija atļauts vienīgi cilvēkiem, kuri tur dzīvoja un strādāja vai bija saņēmuši īpašu Nacionālā sabiedrības veselības centra atļauju. Savukārt izbraukt no pilsētas drīkstēja tikai neatliekamās darba darīšanās vai veselības stāvokļa dēļ.[10]

18. aprīlī Lietuvā veica 5219 COVID-19 analīzes, pozitīvas bija 90, bet kopējais testu skaits kopš pandēmijas sākuma sasniedza 64 035. Lietuvā bija miruši 33, bet atveseļojušies 242 saslimušie, tostarp 50 mediķi.[11]

6. maijā Lietuvas valdība pagarināja karantīnu līdz 31. maijam, bet būtiski atviegloja vairākus ierobežojumus. No 11. maija Lietuvā varēja iebraukt Polijas pilsoņi, bet no 15. maija Igaunijas un Latvijas pilsoņi, neievērojot 14 dienu pašizolāciju. No 18. maija atsāka darboties bērnudārzi, sporta klubi un skaistumkopšanas saloni, atsākās zobārstniecības pakalpojumu sniegšana, bija atļauts apmeklēt pacientus slimnīcās un rīkot brīvdabas pasākumus nelielām cilvēku grupām.[12]

16. maijā Lietuvā veica 7793 analīzes, no tām pozitīvas bija 11, kopš pandēmijas sākuma bija veiktas 224 040 analīzes, inficēšanās ar jauno koronavīrusu konstatēta 1534 cilvēkiem, no COVID-19 miruši 55 cilvēki, bet vēl sešiem ar šo vīrusu inficētajiem nāves cēlonis bijis cits.[13]

12. jūnijā Lietuvas valdība atcēla robežkontroli uz Lietuvas-Polijas robežas, bet turpināja robežkontroli lidostās un Klaipēdas jūras ostā. 17. jūnijā atcēla COVID-19 dēļ noteikto karantīnu, bet atstāja spēkā 26. februārī izsludināto ārkārtas situāciju. Līdz 30. jūnijam brīvdabas pasākumos nedrīkstēja piedalīties vairāk par 700 skatītājiem, bet telpās — vairāk par 150 skatītājiem, savukārt no 1. jūlija brīvdabas pasākumos 1000 skatītāju, bet telpās — līdz 200.[14]

Otrais vilnis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada septembrī Lietuvā sākās otrais COVID-19 vilnis. 24. septembrī ziņoja par 138 jauniem saslimšanas gadījumiem, lielākie infekcijas uzliesmojumi bija Radvilišķu, Šauļu, Raseiņu un Kauņas apriņķa slimnīcās. Lietuvas Veselības ministrs Aurēlijs Verīga paskaidroja, ka infekcijas smagāk skartajās pašvaldībās tiks noteikti lielāki ierobežojumi, bet valdība netaisās ieviest striktākus ierobežojumus visā valstī.[15]

26. oktobrī Lietuvas valdība nolēma 28. oktobrī izsludināt karantīnu Viļņā, Kauņā un Klaipēdā, kā arī Viļņas, Širvintu, Šilales, Traķu un Telšu rajonos. Visas pašvaldības Lietuvā sagrupēja sarkanajā, dzeltenajā un zaļajā zonā, balstoties uz trim kritērijiem — 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 00 iedzīvotājiem, pozitīvo COVID-19 testu īpatsvars septiņu dienu laikā un neskaidras izcelsmes inficēšanās gadījumu īpatsvars septiņās dienās.[16]

29. oktobrī Lietuvas Veselības ministrija paziņoja, ka aizvadītajā diennaktī inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta 950 cilvēkiem, kā arī reģistrēti seši jauni nāves gadījumi. Līdz ar to kopējais saslimušo skaits sasniedza 13 088, bet atveseļošanās bija apstiprināta 4582 cilvēkiem. No COVID-19 miruši 150, bet vēl 55 ar šo vīrusu inficētajiem nāves cēlonis bijis cits.[17]

27. novembrī kļuva zināms, ka diennaktī diagnosticēto gadījumu skaits sasniedzis 2339, kas bija lielākais Lietuvā no jauna reģistrēto saslimušo skaits kopš pandēmijas sākuma. Savukārt kopējais pozitīvo testu skaits bija 56 095. Diennaktī mirušo pacientu skaits bija 22, bet slimnīcās ārstējās 1776 pacienti. Ar COVID-19 mirušo pacientu skaits bija 471.[18]

2021. gada 11. janvārī Statistikas departaments ziņoja, ka slimnīcās tiek ārstēti 2212 COVID-19 pacienti, 176 no viņiem atrodas intensīvās terapijas nodaļās, 108 slimniekiem nepieciešama plaušu mākslīgā ventilēšana, bet 1096 pacientu ārstēšanā tiek izmantotas skābekļa maskas.[19]

Trešais vilnis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021. gada septembrī Lietuvā strauji pieauga jaunatklāto COVID-19 gadījumu skaits un saslimstības līmenis sasniedza 2021. gada maijā reģistrētos skaitļus. Tobrīd vismaz vienu COVID-19 vakcīnas devu bija saņēmuši vairāk nekā 60% iedzīvotāju, bet pilnībā vakcinēti bija nepilni 56%. No 13. septembra tiem iedzīvotājiem, kuri nevarēja apliecināt, ka ir vakcinējušies vai nesen pārslimojuši COVID-19, bija liegts iepirkties lielveikalos, kā arī apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas iestādes un pasākumus iekštelpās. Pret COVID-19 nevakcinētie un vīrusu nepārslimojušie cilvēki arī bez "iespēju pases" varēja apmeklēt pārtikas veikalus, optikas veikalus, aptiekas un zooveikalus, kā arī brīvdabas pasākumus, kuru dalībnieku skaits nepārsniedza 500.[20]

Testēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada 17. martā Viļņā un Kauņā izveidoja trīs mobilās testēšanas iespējas.[21][22] Arī citi apgabali ir ieteikuši iestatījumu mobilās iespējas, pa vienam katram novadam.[23] 18. martā COVID-19 testēšana sākās Viļņas, Kauņas, Klaipēdas un Šauļu galveno slimnīcu laboratorijās.[24] lēmumu par COVID-19 testa analīzes decentralizāciju Veselības ministrija pieņēma tikai 2020. gada 18. martā, atļaujot vēl četrās laboratorijās veikt testu analīzi. Tās pašas laboratorijas drīkstēja veikt analīzes testus, kas veikti mobilajos testēšanas punktos.[25]

Statistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 28. aprīļa COVID-19 statistikā vairs neietvēra asimptomātiskos gadījumus.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lietuvā fiksēta pirmā saslimšana ar «Covid-19» vīrusu lsm.lv 2020. gada 28. februārī
  2. Lietuvā, sargājoties no koronavīrusa, novēro 5 175 cilvēku veselību Arhivēts 2020. gada 5. aprīlī, Wayback Machine vietnē. bnn.lv 2020. gada 6. martā
  3. Lietuva pastiprina sanitāro kontroli pie Latvijas un Polijas robežām la.lv LETA, 2020. gada 11. martā
  4. Lems par starptautisko pasažieru pārvadājumu atcelšanu apollo.lv 2020. gada 14. martā
  5. Lietuvā ar Covid-19 inficēto skaits pieaudzis līdz 83 apollo.lv 2020. gada 21. martā
  6. Lietuvā Covid-19 gadījumu skaits pieaudzis līdz 129, Igaunijā — 326 LETA la.lv 2020. gada 22. martā
  7. Lietuvā miruši četri Covid-19 pacienti lsm.lv 2020. gada 25. martā
  8. Lietuvā apstiprināts septītais Covid-19 izraisītais nāves gadījums Jauns.lv, LETA 2020. gada 28. martā
  9. Lietuvā koronavīruss diagnosticēts 154 mediķiem LETA, diena.lv 2020. gada 8. aprīlī
  10. Lietuvā Nemenčines pilsētas šūšanas uzņēmumā “Vilnika” koronavīruss konstatēts 87 cilvēkiem LETA 2020. gada 23. aprīlī
  11. Pagājušajā diennaktī Lietuvā 59 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi Jauns.lv / LETA 2020. gada 19. aprīlī
  12. Lietuva pagarina karantīnu līdz 31. maijam, bet būtiski atvieglo ierobežojumus LETA/BNS 2020. gada 6. maijā
  13. Lietuvā ar koronavīrusu inficējušies vēl 11 cilvēki un viens miris; Igaunijā četri saslimušie LETA 16.05.2020
  14. Lietuvas valdība no 17. jūnija atceļ Covid-19 dēļ noteikto karantīnu nra.lv, LETA 2020. gada 10. jūnijā
  15. Lietuvā aizvadītajā diennaktī — 138 Covid-19 gadījumi, Igaunijā — 44 lsm.lv 2020. gada 24. septembrī
  16. Lietuvas valdība izsludina Covid-19 karantīnu Viļņā, Kauņā un Klaipēdā diena.lv 2020. gada 26. oktobrī
  17. Lietuvā plosās Covid-19: inficējušies vēl 950 cilvēki; seši miruši TVNET/LETA/BNS 2020. gada 29. oktobrī
  18. Lietuvā līdz šim lielākais jaunu Covid-19 gadījumu skaits; Igaunijā pieci cilvēki miruši lsm.lv 2020. gada 27. novembrī
  19. Lietuvā ar jauno koronavīrusu inficējušies vēl 775 cilvēki; 32 miruši LETA 2021. gada 11. janvārī
  20. Lietuvā stājušies spēkā stingrāki ierobežojumi pret Covid-19 nevakcinētajiem lsm.lv 2021. gada 13. septembrī
  21. Modesta Gaučaitė. «Šimašius pristatė mobilius koronaviruso patikros punktus: priims po 100 mėginių per dieną». lrt.lt (lt-LT), 2020. gada 17. marts. Skatīts: 2020. gada 17. marts.
  22. Karolina Stažytė. «Pristatė Kauno mobilų viruso tyrimų punktą: per dieną pajėgūs aptarnauti 60–70 asmenų». 15min.lt (lt-LT), 2020. gada 17. marts. Skatīts: 2020. gada 17. marts.
  23. «Panevėžyje koronaviruso patikros punktas bus prie "Cido" arenos». sekunde.lt (lt-LT). 2020. gada 17. marts. Skatīts: 2020. gada 17. marts.
  24. «Tyrimus dėl koronaviruso atliks daugiau laboratorijų». DELFI (lt-LT). 2020. gada 18. marts. Skatīts: 2020. gada 19. marts.
  25. Dvorak, J. (2020). Lietuvas COVID-19 nodarbības valsts pārvaldei. In: Joyce P., Maron, F. et. al. (eds) Laba valsts pārvalde globālā pandēmijā. Brisele: IIAS-IISA