Sibīrijas rubīnrīklīte

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Calliope calliope)
Sibīrijas rubīnrīklīte
Calliope calliope (Pallas, 1776)
Tēviņš
Tēviņš
Mātīte
Mātīte
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaMušķērāju dzimta (Muscicapidae)
ApakšdzimtaČakstīšu apakšdzimta (Saxicolinae)
ĢintsRubīnrīklītes (Calliope)
SugaSibīrijas rubīnrīklīte (Calliope calliope)
Sinonīmi
  • Luscinia calliope
Izplatība
  Ligzdošanas areāls
  Ziemošanas areāls
Sibīrijas rubīnrīklīte Vikikrātuvē


Sibīrijas rubīnrīklīte (Calliope calliope) ir neliels mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas mājo Āzijā. Retumis ieklejo Eiropā. Izdala 3 pasugas.[1][2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sibīrijas rubīnrīklīte galvenokārt ligzdo Sibīrijas taigā, attēlā mātīte
Tēviņam atšķirībā no mātītes ir koši sarkana pakakle
Tēviņa sejā izceļas baltās uzacis un ūsas, kontrastējot ar acu melno masku

Sibīrijas rubīnrīklīte ir gājputns. Plaši izplatīta Sibīrijas taigas zonā, uz austrumiem no centrālajiem Urāliem līdz Kamčatkai un Anadirai. Areāla dienvidu mala iesniedzas Kazahstānas ziemeļaustrumos, Mongolijas ziemeļos, Ķīnas ziemeļaustrumos un Ziemeļkorejas kalnu rajonos. Austrumos sastopama arī Sahalīnā, Kuriļu salās un Japānas ziemeļos. Izolēta populācija mājo Ķīnas centrālās daļas ziemeļos.[3]

Ziemo galvenokārt Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā, Nepālā un Indijas ziemeļaustrumos, Bangladešā, Mjanmā, Taizemē, Laosā, Kambodžā, Vjetnamā, Ķīnas dienvidos, Taivānā un Filipīnu ziemeļu daļā.[3]

Migrācijas laikā (galvenokārt rudenī) retumis ieklejo Eiropā, vistālāk rietumos sasniedzot Lielbritāniju. Klejotāji parasti ir jaunie putni. Sibīrijas rubīnrīklīte reizēm mēdz ieklejot arī Aleutu salās.[4][5]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sibīrijas rubīnrīklītei Latvijā līdz šim bijis viens novērojums (Lauteros, 2016. gadā).[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sibīrijas rubīnrīklīte ir neliels dziedātājputns, nedaudz lielāka par sarkanrīklīti. Ķermeņa garums 14—17 cm, spārnu plētums 22—26 cm, svars 16—30 g.[6][7]

Sibīrijas rubīnrīklītei raksturīgs dzimumu dimorfisms. Abiem dzimumiem apspalvojums mugurpusē olīvbrūns, uz spārniem un astes viegls ruds tonējums, ķermeņa apakšpuse gaiši brūna. Knābis tumši pelēks ar nedaudz gaišāku apakšējo daļu. Acis tumši brūnas, kājas rozīgi pelēkas.[7][8]

Tēviņam ir koši sarkana pakakle, sānos robežojoties ar melnbaltām "ūsām". Virs acs koši balta uzacs, bet uz acīm melna maska. Krūšu augšējā daļa un sāni pelēkbrūni. Ārpus vairošanās sezonas krūtis kļūst pelēkākas un knābis tumšāks. Mātītes pakakle vienmērīgi gaiši brūna (gandrīz balta) vai ar rozīgiem lāsumiņiem. Tai virs acs ir gaiša uzacs, mazāk izteiksmīga kā tēviņam, knābja pamatni ar aci savieno melna svītra. Kopumā tā izskatās ļoti līdzīga lakstīgalai. Jaunie tēviņi līdzīgi mātītēm, bet to pakaklē var nojaust krāsainās pakakles veidošanos.[7][8]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sibīrijas rubīnrīklīte ligzdo skujkoku un jauktu koku mežmalās ar krūmainu pamežu un kritušiem kokiem, mežu pļavās, izcirtumos ar garu zāli un krūmiem, meža stepēs un stepē (retāk). Ligzdo arī kalnu tundrā, līdz 2000 m virs jūras līmeņa. Mēdz uzturēties galvenokārt uz zemes, kur zālājā arī ligzdo.[2][4][7] Dzīves vietu izvēlas kādas ūdenstilpes (upes, strauta, ezera) tuvumā.[2][7][8]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sibīrijas rubīnrīklīte barību meklē uz zemes vai augu apakšējā daļā

Sibīrijas rubīnrīklīte barojas ar nelieliem bezmugurkaulniekiem, galvenokārt ar kukaiņiem un to kāpuriem, piemēram, mušām, skudrām, lapsenēm, vabolēm. Arī ar zirnekļiem, ūdens gliemjiem un vēžveidīgajiem. Nelielos daudzumos barojas arī ar ogām.[2][8][9] Barību meklē uz zemes vai augu apakšējā daļā.[9] Vasarā barojas pa vienam vai pāros, arī nelielās ģimeņu grupās. Ziemā veido nepastāvīgus barus, kuros var būt līdz 60 īpatņiem.[8]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzdošanas sezona ilgst no maija līdz augustam.[2] Veido monogāmus pārus, katram pārim ieņemot savu ligzdošanas teritoriju. Tēviņš to uzmana un aizsargā. Ligzdai vaļīga kausa vai lodes forma, vīta no sausas zāles, saknītēm un lapām, no iekšpuses izklāta ar smalkākiem stiebriņiem, matiem un augu pūkām. Atrodas uz zemes, noslēpta zem zāļu ceriem vai krūmu zariem.[2][7][8]

Dējumā 4—6 gaiši zilas vai gaiši zaļas olas ar tumšiem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst apmēram 2 nedēļas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni ligzdu atstāj apmēram pēc 12 dienām. Vecāki tos turpina barot vēl papildu divas nedēļas. Pēc tam ģimene izklīst.[7][8][9]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sibīrijas rubīnrīklītei ir 3 pasugas:[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 World Bird List: Chats, Old World flycatchers, 2018
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 IUCN: Calliope calliope
  3. 3,0 3,1 3,2 «Putni LV: Sibīrijas rubīnrīklīte Calliope calliope». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 29. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 2. oktobrī.
  4. 4,0 4,1 Juris Lipsbergs, "Sibīrijas rubīnrīklīte Luscinia calliope pirmoreiz konstatēta arī Latvijā"[novecojusi saite], 2017.
  5. "The British List". British Ornithologists' Union. Retrieved 24 September 2010.
  6. Alive: Siberian Rubythroat (Calliope calliope)
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 7,6 «Соловей-красношейка. Siberian Rubythroat | Қызылтамақ бұлбұл». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 10. februārī. Skatīts: 2018. gada 3. oktobrī.
  8. 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 8,5 8,6 «Oiseaux-birds: Siberian Rubythroat». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 5. oktobrī.
  9. 9,0 9,1 9,2 Dakota Birds: Siberian Rubythroat

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]