Ceļu satiksmes tiesību akti Latvijā

Vikipēdijas lapa
Brauciena skats pa šoseju

Ceļu satiksmes tiesību akti Latvijā ir viss normatīvo aktu kopums, kas regulē ceļu satiksmes dalībnieku savstarpējās attiecības. Ietvars — pirmdokuments uz kura pamata ir veidoti visi galvenie likuma varas un izpildvaras tiesību akti ir Vīnes konvencija par ceļu satiksmi. Latvijā galvenais likumdevēja (Saeima) tiesību akts ir Ceļu satiksmes likums (CSL) un izpildvaras (Ministru kabinets) tiesību akts — Ceļu satiksmes noteikumi (CSN). Bez tam ir arī citi dokumenti, t.sk. valsts kapitālsabiedrību (VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" — CSDD) dokumenti, kuri regulē dažādus ar ceļu satiksmi un tiesību kārtošanu vadīt transporta līdzekli saistītos jautājumus. Tiesību akti ir pastāvīgā izmaiņu procesā, tomēr tam viss darbojas Vīnes konvencijas par ceļu satiksmi ietvarā. Ceļa zīmju dizainu un izmērus Latvijas teritorijā nosaka LVS.

Atbildība par CSN pārkāpumiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par CSN pārkāpumiem ir paredzeta šāda atbildība:

  • Administratīvā atbildība;
  • Soda punkti;
  • Kriminālā atbildība;

Administratīvā atbildība par CSN pārkāpumiem smalki aprakstīta.[1] Šeit ir visa informācija par budžetā maksājamām soda naudām atkarībā no pārkāpuma veida.

Soda punkti sākotnēji ir paredzēti, lai atturētu maksātspējīgus CSN pārkāpējus no regulāriem un sistemātiskiem pārkāpumiem. Punktus summē un pēc tam gada laikā dzēš. Tiesības var liegt uz kādu laiku, piemēram, gadu. Daļu soda punktus var arī dzēst, pārkārtojot CSDD teorijas eksāmenu. Ja eksāmenu nekārto vai tajā izkrīt, soda punktus summē klāt pie jau esošajiem.[2]

Kriminālā atbildība iestājas, kad autovadītāja nepareizas darbības rezultāta nodarīts vai nu būtisks kaitējums vai arī kāds ir gājis bojā. To nosaka Krimināllikuma 21.pants.[3]

Ja vadītājam uz kādu laiku liedz tiesības vadīt automašīnu, viņam atņem tiesības un tās iznīcina (likvidē). Kad noteiktais tiesību atņemšanas laiks paiet, CSDD nokārtojot teorētisko eksāmenu ir tiesības saņemt jaunas tiesības.
Gadījumā ja vadītājs tiek pieķerts alkohola vai narkotiku reibumā tiek piemērots vesels sodu un pasākumu komplekss:

  • Ved uz ekspertīzi, ja autovadītājs atsakās ekspertīzi iziet uz vietas, pūšot alkometrā. Ja tur mediķi pierāda, ka nav skaidrā, jāsamaksā par šo medicīnas ekspertīzi. Ja ekspertīzi iziet uz ceļa un vainu atzīst, par pārbaudēm papildus nekas nav jāmaksā;
  • Mašīnu ar dārgu autoevakuatoru ved uz dārgu autostāvvietu, par ko arī tāpat būs jāsamaksā;
  • Būs liegtas uz laiku autovadīšanas tiesības, piemēram, uz gadu;
  • Papildus naudas sods aptuveni — 400-500 EUR;
  • Administratīvais arests līdz 15 dnn;
  • autovadītājs tiks uzliks uzskaitē narkoloģiskajā dispanserā, kur būs regulāri jāapmeklē ārstus un jāatrisina ar alkoholu saistītie medīcīniska rakstura jautājumi. Kad narkologi noformēs izziņu, kas ļaus iegūt jaunas tiesības, tikai tad drīkstēs kārtot eksāmenu CSDD.
  • CSDD jāpārliek teorijas eksāmens.

Vispārīgie jautājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Termini[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ceļš — ir jebkura aprīkota teritorija visā platumā ieskaitot brauktuves daļas, trotuārus, apmales, sadalošās joslas un salas.

Brauktuve — ir ceļa daļa, kura paredzēta transportlīdzekļu kustībai. Ceļam var būt viena vai vairāk par vienu brauktuvi.

Sadalošā josla — ir ceļa daļa, kura atdala no blakusesošās brauktuves, un kura nav paredzēta transportlīdzekļu kustībai, apstāšanai un stāvēšanai. Sadalošās joslas var būt mākslīgi izveidotas vai uzzīmētas horizontālā apzīmējuma veidā (CSN, 920.zīm). Tā ir nepārtraukta līnija. Sadalošo joslu var būt papildus aprīkota ar barjerām, apstādījumiem u.tml. Sadalošās joslas atļauts šķērsot tikai krustojumos, apgriešanas vietās.

Kustības josla — ir jebkura brauktuves garenvirziena josla, kura ir pietiekami plata automobiļa kustībai vienā rindā.

Joslu daudzumu var noteikt:

  • Pēc ceļa horizontālajiem apzīmējumiem;
  • Pēc ceļa zīmēm.
  • Ja uz ceļā nav ne horizontālo apzīmējumu, ne ceļa zīmju, vadītājam jāpieņem kustības joslu skaits novērtējot sava automobiļa gabarītu (platumu), paredzot nepieciešamās sānu spraugas. Joslu skaits, ko aplēš autovadītājs nedrīkst būt lielāks par pāra skaitli. Piemēram, ja vietas ir 5 mašīnām, tad — 4 joslas, ja 4, tad — 4 joslas.

Apmale — ir ceļa daļa, kura piekļaujas brauktuvei, bet tā nav paredzēta transportlīdzekļu kustībai. Apmali no brauktuves var atdalīta ar nepārtrauktu baltu līniju — CSN 920 zīm. vai ar baltu līniju ar pārtraukumiem — CSN 924. zīm. — intervāls 2x īsāks par pašu līniju. Apmale var būt arī vispār nenodalīta. Ja nodalīta ar 920 zīm., braukt, stāvēt un apstāties ir aizliegts, ja ar 924.zīm. — ir atļauts.

Ceļu satiksme (CS) ir savstarpējās attiecības, kuras rodas kustības laikā pa ceļiem, izmantojot transportlīdzekļus vai neizmantojot.

CS dalībnieks — ir jebkura persona, kura atrodas uz ceļa, vai kura tieši piedalās ceļu satiksmē, izņemot ceļa strādniekus un satiksmes regulētājus, policistus dienesta pienākumu pildīšanas laikā. Tas saistīts ar to, ka pienākumu pildīšana būtu saistīta ar CSN pārkāpumiem, ja šīs personas būtu ceļu satiksmes dalībnieki tāpat kā visi pārējie. Piemēram, ceļu policists, kur pieiet pie autovadītāja no viņa sēdvietas puses — no brauktuves puses, kur gājējam doties nav atļauts. Tāpēc arī vadītājam jāpaliek mašīnā sēžot, līdz pienāks ceļu policists, pretējā gadījumā viņš, kā gājējs būs CSN pārkāpējs, vai otrs gadījums. Ceļu strādniekam jāaiztaisa uz ceļa bedre. Ja viņš būtu ceļu satiksmes dalībnieks, viņš būtu tiesīgas prasīt ierīkot gājēju pāreju līdz darba vietai. Par cik šādas situācijas nav iespējamas, tad arī iepriekšminētie darbinieki nav ceļu satiksmes dalībnieki.

Galvenais ceļš (GC) tas ir ceļš, pa kuru vadītājam ir pirmās kārtas priekšrocības kustības tiesības izvēlētajā virzienā attiecībā pret citiem satiksmes dalībniekiem. Pārējiem, kas brauc pa šķērsojošu ceļu ir jāgaida, kad transporta līdzeklis pa galveno ceļu aizbrauks garām. Braucot pa galveno ceļu vadītājam ir tiesības nogriezties pa labi, pa kreisi, braukt taisni, apgriezties braukšanai pretējā virzienā, vai veikt rotācijas braucienu ap krustojuma centru tik daudz, cik viņš uzskata par vajadzīgu.

Kā vadītājam orientēties, ka viņš atrodas uz galvenā ceļa?

Vadītājs par to, ka viņš neregulējamos krustojumos un šaurās vietās, kur pretim braukšana ir apgrūtinoša atrodas uz galvenā ceļa var noteikt pēc četru veidu selekcionētām priekšrocības zīmēm:

  • CSN — 201.zīm. GC;
  • CSN 203.-205 zīm., kuru uzstāda tāpat kā brīdinājuma zīmi — 150 — 200 m pirms krustojuma ārpus apdzīvotām vietām. Uz zīmes treknā līnija ir galvenais ceļš, tievā līnija ir otršķirīgs ceļš.;

201. zīmi var uzstādīt divos veidos — pirms krustojuma un aiz krustojuma. Aiz krustojuma uzstādītā zīme nozīmē transportlīdzekļiem, kuri uzbraukuši ceļam, ka visi nākamie krustojumi atrodas uz galvenā ceļa — līdz 202. ceļa zīmei, kas nozīmē GC beigas.

Ceļa galvenumu var noteikt pēc 206. un 207. ceļa zīmes. 206 zīme prasa — dot ceļu, bet 207. (Stop zīme) — bez apstāšanās braukt aizliegts. 206 zīme no otras puses ir apgāzts trijstūris ar pamatni uz augšu, kas ir vienīgā šādas formas zīme vai astoņstūris no otras puses, arī šādas formas zīme ir vienīgā, citu tamlīdzīgu nav.

Pie 206. zīmes apstāties nav obligāti, ja pa galveno ceļu netuvojas TL atšķirībā no 207.zīmes, kad jāapstājas katrreiz.

Gadījumos, kad ceļa zīmju nav, galveno ceļu nosaka pēc ceļa seguma. Vadītājs novērtē, kāds segums ir viņa ceļam un kāds ir uz šķērsojošā ceļa. Augstākas pakāpes ceļam ir priekšroka pret apakšējo (tab.):

Ceļa svarīguma

pakāpe

Ceļa virskārtas segums attiecīgajā galvenuma pakāpē
1. Asfalts, betons, bruģakmens (kantains — nofrēzētām malām un apaļš)
2. Grants un šķembas
3. Grunts ceļš — parasta zeme bez seguma
4. Izbraukums no piegulošas teritorijas (stāvvieta, benzīntanks, pagalms)

Īsais asfaltētais posms pirms krustojuma zemākas kategorijas ceļam nedod priekšrokas tiesības. Īsais posms nemaina mazāko priekšrocību. Tas vajadzīgs, lai uz tā varētu laicīgi nobremzēt un braukt nebuksējot un lai uz galvenā ceļa nesanestu dubļus, mālus.

Var gadīties situācijas, ka pie ceļa ved asfaltēts ceļš uz privātmāju un zīmes nav uzstādītas. Dienā ceļu var redzēt un novērtēt, no kāda materiāla ir ceļa virskārta, naktī nevar redzēt. Vienādi svarīgos ceļos vadītājam, kuram ir traucēklis no labās puses, tam ir jādod ceļš. Tāpēc tādos gadījumos, kad ceļa svarīgumu ir apgrūtinoši noteikt, ceļam uz privātmāju tiesību aktos noteiktajā kārtībā, pārpratumu novēršanai, ieteicams uzstādīt 206. ceļa zīmi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]