Cecemušas (Glossina) ir asinssūcēju mušu ģints, kas pieder pie divspārņu kārtas (Diptera) un ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā cecemušu dzimtas (Glossinidae) ģints. Cecemušas ir vidēja lieluma kukaiņi, kas sastopami galvenokārt Subsahāras Āfrikas tropu un subtropu apgabalos, īpaši savannās, krūmājos, mežos, upju ielejās un mitrākos reģionos, kur ir piemēroti apstākļi to attīstībai un saimniekdzīvnieku atrašanai. Pieaugušās cecemušas barojas ar mugurkaulnieku asinīm, un atšķirībā no daudziem citiem asinssūcējiem kukaiņiem hematofāgi ir abi dzimumi — gan mātītes, gan tēviņi. Cecemušām raksturīgs kukaiņiem neparasts vairošanās veids — adenotrofiska dzīvdzemdēšana. Mātīte nedēj olas ārējā vidē, bet savā organismā parasti attīsta vienu kāpuru, kuru baro ar īpašu dziedzeru sekrētu. Kad kāpurs ir pilnībā attīstījies, tas tiek dzemdēts un drīz pēc tam iekūņojas augsnē. Šāda vairošanās stratēģija ierobežo pēcnācēju skaitu, taču nodrošina lielu mātes organisma ieguldījumu katra kāpura attīstībā.
Cecemušas ir nozīmīgas medicīnā, veterinārmedicīnā un lauksaimniecībā, jo pārnēsā Trypanosoma ģints vienšūņu parazītus. Tie cilvēkiem izraisa Āfrikas tripanosomozi jeb miega slimību, bet mājlopiem — Āfrikas dzīvnieku tripanosomozi, ko bieži sauc par naganu. Šo slimību izplatība apdraud cilvēku veselību, izraisa mājlopu saslimšanu un bojāeju, samazina gaļas un piena ieguvi, palielina slimību kontroles izmaksas un ierobežo lopkopības, lauksaimniecības un lauku saimniecību attīstību daudzos Āfrikas reģionos. Cecemušu apkarošana un to populāciju ierobežošana ir nozīmīga sabiedrības veselības, veterinārmedicīnas un Subsahāras Āfrikas lauku attīstības sastāvdaļa. To pārnēsāto slimību kontrole palīdz mazināt riskus cilvēkiem un dzīvniekiem, kā arī uzlabot lopkopības un lauksaimnieciskās darbības iespējas teritorijās, kur cecemušas ir izplatītas.
Cecemušas Vikikrātuvē
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Cecemušas.