Cefanjas grāmata (ivritā: ספר צפניה, séfer Ṣəfanjā) jeb Sofonija grāmata (grieķu: Σοφονίας; latīņu: Prophetia Sophoniae) ir viena no Tanaha pravietojumu tekstiem un divpadsmit mazo praviešu grāmatām, kur tā ierindojas devītajā vietā. Kristīgajās tradīcijās tā līdzīgi ierindota mazajos praviešos, atrodoties starp Habakuka un Hagaja grāmatām. Šis salīdzinoši īsais pravietojums piedēvēts pravietim Cefanjam, kur darbība notiek Jūdejas ķēniņa Josijas valdīšanas laikā (640–609. g. p.m.ē.). Vairums pētnieku uzskata, ka grāmatas kodols tapis 7. gadsimta beigās p.m.ē., visticamāk Josijas valdīšanas agrīnajās desmitgadēs un saistāms ar tempļa un kulta reformām ap 622. gadu p.m.ē. Šis periods Jūdejas valstībā bija politiski un reliģiski sarežģīts. Asīrijas impērija atradās norietā, Jaunbabilonija kļuva par jauno reģionālo spēku, bet sabiedrībā joprojām pastāvēja sinkrētiski un elkdievīgi kulti, kurus Cefanjas pravietojumi asi nosoda.
Cefanjas grāmatas centrālā tēma ir “Kunga diena” (yom JHWH) — visaptverošs dievišķas tiesas brīdis, kas skar gan Jūdeju un Jeruzalemi, gan apkārtējās tautas. Pravietojumos aprakstīta kosmiska mēroga tiesa, kas simboliski atgādina radīšanas “atgriešanu haosā”, atmaskojot elkdievību, sociālo netaisnību un politisko augstprātību. Tomēr blakus brīdinājumam par iznīcību grāmata ietver arī atjaunošanas un cerības motīvu — ideju par “pārpalikumu”, pazemīgu un taisnīgu kopienu, kas caur tiesu tiek attīrīta, glābta un atjaunota Sionā. Cefanjas grāmata tradicionāli tiek interpretēta kā būtisks pravietiskās literatūras avots, kas izgaismo eshatoloģiskos motīvus jūdaisma un kristietības tradīcijās, vienlaikus sniedzot ieskatu Josijas laikmeta reliģiskajās reformās, politiskajā spriedzes situācijā un teoloģiskajā skatījumā uz dievišķo tiesu un pestīšanu.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Cefanjas grāmata.
