Pāriet uz saturu

Cekulainais jakāns

Vikipēdijas lapa
Cekulainais jakāns
Irediparra gallinacea (Temminck, 1828)
Cekulainais jakāns
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaTārtiņveidīgie (Charadriiformes)
ApakškārtaNeparastie bridējputni (Thinocori)
DzimtaJakānu dzimta (Jacanidae)
ĢintsCekulainie jakāni (Irediparra)
SugaCekulainais jakāns (Irediparra gallinacea)
Cekulainais jakāns Vikikrātuvē

Cekulainais jakāns (Irediparra gallinacea) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga, kas ir vienīgā cekulaino jakānu (Irediparra) ģintī.[1] Tas dzīvo Āzijas un Austrālijas tropu biomā. Ģeogrāfisko variāciju nav.[1]

Pateicoties garajiem pirkstiem, jakāns spēj pārvietoties pa ūdensaugu lapām

Cekulainais jakāns sastopams Austrālijas ziemeļos un austrumos, kā arī Dienvidaustrumāzijas teritorijās: Borneo, Filipīnās, Sulavesi, Jaungvinejā un Jaunanglijā. Tas mājo stāvošu ūdeņu saldūdens ezeros vai purvos un dīķos ar atbilstošu veģetāciju (augi ar peldošām lapām), kā arī uzpludinātos rīsa laukos.[2]

Izskats un ieradumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cekulainam jakānam kā visiem jakāniem ir garas kājas ar gariem pirkstiem un nagiem, kas ļauj tam pārvietoties pa peldošu ūdensaugu lapām. Ķermenis ir vidēji liels, apmēram 20—27 cm, svars 85—140 g. Mātītes ievērojami lielākas par tēviņiem. Ķermeņa apspalvojums ir melnā krāsā, ar baltu pakakli, vaigiem un vēderu, un tumši brūniem spārniem.[3] Uz krūtīm melna josla, bet kakla pamatne dzeltenbrūna. Uz pieres koši sarkana, cekulveidīga sekste. Kājas pelēkas.

Jakāns barojas ar kukaiņiem, gliemjiem, sīkām zivtiņām un ūdensaugu sēklām, jebko, ko var atrast uz un ap ūdensaugiem. Tas ne tikai uzlasu visu, kas atrodams uz lapām, bet mēdz lapas apgriezt riņķī un pārmeklēt arī otru pusi. Cekulainais jakāns ir lielisks peldētājs un nirējs. Tas var pārpeldēt brīvus ūdens klajumus no vienas lapu "salas" līdz nākamai.

Mātītēm ir savas teritorijas, un riesta laikā tās sapārojas ar vienu vai vārākiem tēviņiem. Tēviņš uz ūdens iekārto peldošu ligzdu, kurā mātīte iedēj 4 melni iesvītrotas, brūnas olas. Pērēšanas rūpes uzņemas tēviņš, kā arī tas aizsargā ligzdu no ienaidniekiem. Ja ligzda sāk grimt un olām draud briesmas, tēviņš tās paņem zem spārniem un pārnes uz jaunu, drošāku vietu. Kamēr tēviņš perē olas, mātīte dodas pie nākamā tēviņa. Rūpes par cāļu audzināšanu mātītes neuzņemas. Ja tēviņš ir zaudējis olas, mātīte atkal izdēj jaunas olas. No olām pēc 22—24 dienām izšķiļas cāļi.[4]

Drīz pēc izšķilšanās jakāna cāļi var sākt skriet. Tēvs tos audzina un apmāca, kā atrast kukaiņus, gliemjus, tārpus, mazus krabīšus un zivis, kā arī augu sēklas. Briesmu gadījumā tēvs cāļus pārnes zem spārniem.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]