Celmenes

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Celmeņu ģints)
Jump to navigation Jump to search
Celmenes
Celmeņu ģints tipiskā suga - parastā celmene (Armillaria mellea)
Celmeņu ģints tipiskā suga - parastā celmene (Armillaria mellea)
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
KārtaAtmateņu rinda (Agaricales)
DzimtaFizalakriju dzimta (Physalacriaceae)
ĢintsCelmenes (Armillaria)
Celmenes Vikikrātuvē

Celmenes (Armillaria) ir fizalakriju dzimtas sēņu ģints, kas satur ap 35 sugu,[1][2] no kurām Eiropā sastopamas septiņas un Latvijā atrastas sešas.[3][4] No tām pazīstamākā ir parastā celmene, taču Latvijā augošo celmeņu līdzības un tuvās radniecības dēļ reizēm visas celmenes tiek uzskatītas par šīs sugas varietātēm.[5][6] Reizēm tās tiek iedalītas arī četrās sugās, neatzīstot par atsevišķām bumbuļkāta un purva celmenes.[7]

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Augļķermeņi: cepurīšu sēnes, lapiņu sēnes, nelieli līdz vidēji, lietojami pārtikā, aug parasti lielās biezās grupās.
  • Cepurīte: sākumā pusapaļa, vēlāk izliekta un plakana, virsma klāta ar tumšākām zvīņām, kas uz vecumu var izzust. Krāsa dzeltenbrūna līdz tumšbrūnai, reti ķieģeļsarkana.
  • Lapiņas: centriski izvietotas, gaišas, sākumā bālas, ar laiku kļūst tumšākas līdz pat brūni violetam tonim. Pieaugušas vai lejupejošas.
  • Kātiņš: cilindrisks, sākotnēji ar daļēju plīvuru, vēlāk ar gredzenu, reizēm dobs, garš, tievs, parasti cepurītes krāsā, uz leju paresnināts.
  • Sporas: nospiedums parasti balts vai krēmkrāsas.

Armillaria ģints sēnēm raksturīgi sarkani, tumšbrūni līdz melni sēņotnes pinumi, ar kuriem tās izplatās — rizomorfas. Tās bieži novērojamas zem mizas inficētajiem kokiem vai uz cita sēnes inficēta substrāta. Vietā, kur kātiņš piestiprināts koksnei, parasti redzama balta, pūkaina sēņotne vai rizomorfas.[8] Naktī rizomorfas izraisa praulu spīdēšanu tumsā.[9]

Mākslīgi audzēto celmeņu morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Armillaria spp. sēņotne, augot uz iesala agara barotnes.

Attīstoties uz iesala agara barotnes, Armillaria spp. visbiežāk veido blīvu micēlija slāni, kas ar laiku mainās no krēmkrāsas uz kanēļkrāsu un augtenēs, kurās audzis ilgāk, iegūst tumši brūnu vai sarkanbrūnu krāsu. Arī šādi audzētas Armillaria ģints sēnes mēdz veidot rizomorfas.[8]

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Celmenes ir cepurīšu sēnes, kas augļķermeņus veido uz koksnes, kurā aug. Tās nav saimniekspecifiskas, jo spēj inficēt gan dažādas skuju, gan dažādas lapu koku sugas. Celmenes var būt gan saprotrofas, sadalot atmirušu koksni, gan nekrotrofas, izraisot kokiem balto trupi.[10][11][12][13] Daļa Armillaria ģints sēņu ir fakultatīvi nekrotrofas — atkarībā no vides apstākļiem var baroties gan ar dzīvu, gan atmirušu koksni.

Celmenes spējīgas dzīvot ilgi un attīstīt milzīgu sēņotni, tā, 1992. gadā pēc ģenētiskas izpētes Ziemeļamerikā augošs Armillaria bulbosa eksemplārs tika atzīts par vienotu sēni 15 hektāru lielumā un 10 tonnu svarā. Tā vecumu vērtē uz 1500 gadiem. No Latvijā sastopamajām sugām ievērojamus izmērus sasniedz tumšās celmenes sēņotne, kuras platība var pārsniegt pat 600 hektārus.[2]

Izplatīšanās mežaudzēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Armillaria spp. rizomorfa, kuras plīsuma vietā redzami micēlija pavedieni.

No Eiropā sastopamajām sugām Armillaria borealis Marx. un Korhonen, Armillaria cepistipes Velen., Armilaria mellea (Vahl: Fr.) P. Kumm., Armillaria gallica Marx. un Romagn., Armillaria solidipes Peck. un Armillaria tabescens Scop. ir primāri vai sekundāri patogēnas sugas.[3]

Celmenes spēj izplatīties mežaudzē vairākos veidos: ar bazīdijsporām dzimumvairošanās ceļā inficējot nedzīvu koksni, veģetatīvi ar sēņotni, kad koka saknes nonāk tiešā kontaktā ar inficēta koka saknēm, un ar rizomorfām caur augsni sasniedzot kokus, kas aug inficētas koksnes tuvumā.[12] Rizomorfu melanizētais ārējais slānis pasargā tās no vides apstākļu nelabvēlīgas ietekmes un nodrošina micēlijam mehānisku stingrību, ar kuru iekļūt dzīva koka sakņu sistēmā.[13]

Parastās celmenes

Inficētas audzes pazīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

To, ka koks inficēts ar celmeņu ģints sēnēm, iespējams konstatēt pēc rizomorfām zem koka mizas, uz tā, vai pie koka saknēm. Rizomorfas augsnē pie koka vēl nav pietiekams pamats uzskatīt, ka koks inficēts, jo tās var būt saprotrofas Armillaria ģints sēnes rizomorfas, taču zem dzīvas saknes vai stumbra mizas visbiežāk konstatējamas būs patogēno celmeņu rizomorfas.[12] Celmenes infekciju kokā iespējams konstatēt arī pēc paresninājuma stumbra lejasdaļā, kurā zem mizas atrodams balta, blīva sēņotne. Rudenī uz koka stumbra vai pie tā sakņu kakla var izveidoties sēnes augļķermeņi, kas ir droša pazīme, ka kokā ir celmenes izraisīta trupe.[13]

Izplatības areāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Armillaria ģints izplatīta gandrīz visā pasaulē.[13][14][15][16][1][17][18][19] Celmenēm piemēroti reģioni ar mēreni siltiem un mitriem klimatiskajiem apstākļiem. Klimata piemērotības dēļ celmenes visplašāk sastopamas tropiskajā un mērenajā klimata joslā.[20] No septiņām Eiropā konstatētajām celmenēm sešu sugu izplatības areāli iekļauj Latvijas teritoriju.[21]

Latvijā atrastās celmeņu ģints sēnes[4][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tumšās celmenes.
Bumbuļkāta celmenes.
Dzeltenās celmenes.
Ziemeļu celmenes.
Purva celmene.
Latviskie nosaukumi Latīniskie nosaukumi
Parastā celmene Armillaria mellea
Bumbuļkāta celmene Armillaria cepistipes
Ziemeļu celmene Armillaria borealis
Dzeltenā celmene Armillaria lutea, Armillaria gallica
Tumšā celmene Armillaria ostoyae
Purva celmene Armillaria ectypa

Lietošana pārtikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parastās celmenes vēlams pirms lietošanas novārīt, jo bez novārīšanas tās var izraisīt gremošanas traucējumus.[9][22] Kātiņus to sīkstuma dēļ parasti nelieto. Citas Latvijas celmeņu sugas pārtikā tiek lietotas analoģiski parastajai celmenei, ne vienmēr tās savstarpēji atšķirot.

Sugas, kuras var tikt sajauktas ar celmenēm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bieži ar celmenēm, kuras Latvijā visas ir ēdamas, jauc dažādu sugu sēnes, kas ir līdzīga izmēra un aug uz koksnes. Vairāku citu ģinšu sugu neoficiālie nosaukumi iekļauj vārdu "celmene", piemēram, samtainā ziemene (Flammulina velutipes) — ziemas celmene,[23] mainīgā pacelmene (Kuehneromyces mutabilis) — neīstā celmene.[24] Sajaukšana ar šīm sugām nerada problēmas veselībai, taču nedrīkst sajaukt celmenes ar sērsēnēm, no kurām daudzas ir indīgas vai neēdamas. Visbiežāk no indīgajām sērsēnēm sastopama rūgtā sērsēne, kas atšķirama pēc zaļganpelēkajām lapiņām.[25] Iespējams celmenes sajaukt arī ar citām uz koksnes augošām indīgām sēnēm, piemēram, apmaloto ķivereni, kuras cepurīte, atšķirībā no celmenēm, nav zvīņota.[26]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Stasińska, M 2015. Armillaria ectypa, a rare fungus of mire in Poland. — Acta Mycologica, 50 (1): 1 — 6.
  2. 2,0 2,1 Enciklopēdija Britannica
  3. 3,0 3,1 Lushaj B. M., Woodward, S., Keća N., Intini M. 2009. Distribution, ecology and host range of Armillaria species in Albania. — Forest Pathology, 40 (6): 485-499.
  4. 4,0 4,1 Sēnes.lv: Celmenes un to radinieces
  5. Sugu enciklopēdija: tumšā celmene
  6. «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 172. lpp.
  7. Mikologu biedrība: Latvijā konstatētās sēņu sugas
  8. 8,0 8,1 Watling R., Kile G. A., Burdshall H. H. Jr. 1991. Nomenclature, taxonomy and identification — In: Shaw C. G., Kile G. A. Armillaria root disease, Washington, D.C., United States Department of Agriculture:1-9
  9. 9,0 9,1 Sugu enciklopēdija: parastā celmene
  10. "Kile G. A., McDonald G. I., Byler J. W. 1991. Ecology and disease in natural forests. — In: Shaw C. G ., Kile G. A. Armillaria root disease, Washington, D.C., United States Department of Agriculture: 102 — 121."
  11. Redfern D. B., Filip G. M. 1991. Inoculum and infection. — In: Shaw C. G., Kile G. A. Armillaria root disease, Washington, D.C., United States Department of Agriculture: 48 — 61.
  12. 12,0 12,1 12,2 Baumgartner K., Coetzee M.P.A., Hoffmeister D. 2011. Secrets of the subterranean pathosystem of Armillaria. — Molecular Plant Pathology, 12(6): 515—534.
  13. 13,0 13,1 13,2 13,3 Guillaumin J. J., Legrand P. 2013. Armillaria root rots. — In: Gonthier P., Nicolotti G. (ed.), Infectious forest diseases, Wallingford, United Kingdom, CABI Publishing: 159 — 177.
  14. Anderson J.B., Ullrich R.C. 1979. Biological Species of Armillaria mellea in North America. — Mycologia, 71(2): 402—414.
  15. Tsopelas P. 1999. Distribution and ecology of Armillaria species in Greece. — European Journal of Forest Pathology, 29(2): 103—116.
  16. Lygis V., Vasiliauskas R., Stenlid J. 2001. Pathological evaluation of declining Fraxinus excelsior stands of northern Lithuania, with particular reference to population of Armillaria cepistipes. Forest pathology research in the Nordic and Baltic countries 2005 (2005): 73—76.
  17. Liu M. M., Xing Y. M., Zeng X., Zhang D. W., Guo S. X. 2015. Genetic diversity of Armillaria spp. symbiotic with Polyporus umbellatus in China. — Biochemical Systematics and Ecology, 61: 524—530.
  18. Gezahgne A., Coetzee M. P. A., Wingfield B. D., Wingfield M. J., Roux J. 2004. Identification of the Armillaria root rot pathogen in Ethiopian plantations. — Forest Pathology, 34(3): 133—145.
  19. Hood, I. & Ramsfield, T., 2016. Armillaria aotearoa species nova. New Zealand Journal of Forestry, 46 (1): 1 — 11.
  20. Hood I. A, Redfern D. B., Kile G. A. 1991. Armillaria in planted hosts. — In: Shaw C. G., Kile G. A. Armillaria root disease, Washington, D.C., United States Department of Agriculture: 122 — 149.
  21. Guillaumin J.-J., Mohamed C., Anselmi N., Courtecuisse R., Gregory S. C., O. Holdenrieder, M. Intini, Lung B., Marxmuller H., Morrison D., Risbeth J., Termorshuizen J., Tirro A., 46 Van Dam B. 1993. Geographical distributieon and ecology of the Armillaria species in western Europe. — European Journal of Forest Pathology, 23: 321—341.
  22. Norvēģijas Tautas veselības institūts — indīgo sēņu saraksts (norvēģu)
  23. Fungi.lv — samtainā ziemene
  24. Fungi.lv — mainīgā pacelmene
  25. Sēnes.lv — sērsēnes
  26. Sēnes.lv — apmalotā ķiverene