Centaura Proksima b

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Proksima b mākslinieka skatījumā.

Centaura Proksima b jeb Proksima b, pazīstama arī kā Centaura Alfa Cb, ir citplanēta, kas atrodas orbītā ap zvaigzni Centaura Proksima. Tā kā planēta atrodas tikai 4,24 gaismas gadu attālumā Centaura zvaigznājā, tā šobrīd skaitās kā tuvākā zināmā citplanēta Saules sistēmai.[1][2]

Pašreizējie aprēķini liecina, ka planētas masa ir 1,3 reizes lielāka nekā Zemei, kamēr tās diametrs ir tikai par 10% lielāks.[2] Šī iemesla dēļ Proksima b, līdzīgi kā Saules sistēmas iekšējās planētas, tiek pieskaitīta pie Zemes grupas planētām, kas nozīmē, ka uz tās visticamāk pastāv cietzeme, uz kuras teorētiski ir iespējams nosēsties, un ka tā nav pietiekmai liela, lai tiktu klasificēta kā gāzu planēta.[2]

Tāpat atsevišķi pētījumi liecina, ka uz Proksimas b varētu pastāvēt arī ārpuszemes dzīvībai piemēroti apstākļi, jo tās orbīta atrodas tā saucamajā apdzīvojamības zonā, kur teorētiski pie pareizajiem fizikālajiem nosacījumiem uz planētas virsmas varētu būt sastopams šķidrs ūdens.[2]

Proksima b tika uzieta izmantojot radiālā ātruma metodi un par tās atklāšanu oficiāli tika paziņots 2016. gada augustā.[3]

Atklāšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Proksima b oficiāli tika atklāta 2016. gada augustā, ko izdevās paveikt Eiropas dienvidu observatorijas pārstāvjiem, izmantojot Lasiljas observatorijas teleskopu Čīlē.[4] Atklājums tika paziņots pēc tam, kad vairākus mēnešus iepriekš astronomiem bija izdevies novērot zvaigznes kustību, kur caur radiālā ātruma metodi tika konstatēts, ka ap Centaura Proksimu orbītā atrodas Zemes fizikālajiem parametriem līdzīga citplanēta, kuras vidējais attālums no savas zvaigznes ir 7 miljoni kilometri jeb 0,05 AU.[4]

Citplanētas eksistence tika apstiprināta pēc tam, kad arī citām observatorijām, izmantojot iegūtos datus, izdevās novērot līdzīgus rezultātus.[4]

Fizikālās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Orbīta un rotācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Proksimas b attālums līdz savai zvaigznei ir 0,0485 astronomiskās vienības (AU) jeb aptuveni 7,5 miljoni kilometri, kas nozīmē, ka tā atrodas vairāk kā 20 reizes tuvāk savai zvaigznei nekā Zeme no Saules.[2][5] Šāds attālums paredz, ka gads uz planētas ilgst vidēji tikai 11,2 dienas.[2] Par spīti tam Proksima b atrodas apdzīvojamības zonā, jo planētas relatīvo tuvumu zvaigznei kompensē nelielā pundurzvaigznes izstarojuma jauda.[2]

Zinātnieki pieļauj, ka šāds scenārijs, kurā planēta atrodas tik tuvu savai zvaigznei, visticamāk nozīmē, ka gravitācijas ietekmē vienas planētas puse allaž ir pavērsta pret zvaigzni (karstumā), iekams otra — atrodas mūžīgā tumsā (aukstumā), kur pa vidu starp šīm abām pusēm teorētiski varētu pastāvēt šaura zona jeb “gredzens”, kur temperatūras apstākļi būtu mērāmi mērenā režīmā.[2]

Proksimas b relatīvais tuvums savai zvaigznei nozīmē arī to, ka tās rotācija ap savu asi salīdzinājumā ar Zemi ir samērā lēna — zinātnieki pieļauj, ka tā varētu būt tikai 9% no Zemes rotācijas ātruma, kas tādējādi liek secināt, ka planētas magnētiskais lauks (ja tāds vispār pastāv) ir ievērojami vājāks nekā Zemei.[2] Šī iemēsla dēļ pastāv liela varbūtība, ka bez pienācīga magnētiskā lauka Proksimas b virsma ir pakļauta intensīvam starojumam, kas varētu samazināt iespēju atrast ārpuszemes dzīvības pēdas uz tās virsmas.[2]

Diametrs, masa un atmosfēra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiek lēsts, ka Proksimas b diametrs ir par 10% lielāks nekā Zemei, iekams tās masa ir aptuveni 1,27 reizes lielāka, kas tādējādi to padara par tā saucamo “superzemi” (Super-Earth).[2][5] Šī iemesla dēļ Proksima b, līdzīgi kā Saules sistēmas iekšējās planētas, tiek pieskaitīta pie Zemes grupas planētām, kas nozīmē, ka uz tās visticamāk pastāv cietzeme, uz kuras teorētiski ir iespējams nosēsties, un ka tā nav pietiekmai liela, lai tiktu klasificēta kā gāzu planēta.[2]

Par spīti tam, ka savu parametru ziņā Proksima b ir pietiekoši masīva, lai teorētiski saglabātu Zemei līdzīgu atmosfēru, zinātniekiem pagaidām nav informācija par to vai planētai ir sava atmosfēra, kas ļautu saglabāt ūdeni šķidrā veidā uz tās virsmas.[6] NASA pārstāvis Entonijs Deldženio (Anthony Del Genio) astronomijas ziņu tīmekļa vietnei Universe Today uzsvēra, ka “mēs pagaidām vēl nezinām vai šai citplanētai ir atmosfēra, un ja ir, vai uz tās virsmas pastāv ūdens. Bez šiem komponentiem dzīvība kādu mēs pazīstam nevar eksistēt.”[6]

Apdzīvojamība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Proksimas b virsmas attēlojums mākslinieka skatījumā.

Lai gan Proksima b atrodas tā saucamajā apdzīvojamības zonā, kurā teorētiski pie pareizajiem fizikālajiem nosacījumiem uz tās virsmas var pastāvēt šķidrs ūdens, dzīvībai nepieciešamos apstākļus ietekmē arī citi faktori — tas vai planētai ir pietiekama atmosfēra, kas ļautu izveidoties un pastāvēt okeāniem, kā arī magnētiskais lauks, kas pasargātu planētas virsmu no zvaigznes vēja un kosmiskā starojuma.[7]

Pagaidām zinātnieki ir veikuši vairākas datorsimulācijas, kurās ir centušies pārbaudīt Proksimas b apdzīvojamību, taču visas simulācijas, kuras galvenokārt ir devušas pozitīvu rezultātu, ir tikušas balstītas uz to, ka planētai ir vismaz viens no iepriekš nosauktajiem komponentiem — pietiekama atmosfēra, ūdens esamība uz tās virsmas vai magnētiskā lauka klātesamība.[7] Diemžēl pagaidām nekādu datu par planētas magnētisko lauku, atmosfēru un ūdens eksistenci uz tās virsmas nav.[8]

Viena no lielākajām problēmām, kas šobrīd astronomu acīs ietekmē Proksimas b apdzīvojamību, ir tāda, ka uz to iedarbojas zvaigznes vējš, kas ir ap 2000 reižu lielāks, nekā uz Zemes. Tas lielā mērā samazina iespēju tur konstatēt kādas ārpuszemes dzīvības pazīmes. Centaura Proksima, tāpat kā citi sarkanie punduri, ir uzliesmojoša zvaigzne. 2017. gada martā tika fiksēts uzliesmojums, kurā 10 sekunžu laikā zvaigznes starjauda pieauga 1000 reižu, un līdzīgi pieauga arī zvaigznes radiācija.[9] Šādus uzliesmojumus no planētas varētu atvairīt tikai spēcīgs planētas magnētiskais lauks, kurš varētu noturēt ap to arī zvaigznes vēja ārdāmo atmosfēru kā papildu aizsardzību.[10]

Agrāk tika uzskatīts, ka šādai planētai nevar būt stipra magnētiskā lauka, ko spētu nodrošināt planētas un tās kodola griešanās (šādā attālumā no zvaigznes tās gravitācijas iespaidā planēta griežas lēni vai vispār visu laiku paliek pagriezta ar vienu pusi pret zvaigzni), tomēr mūsdienās daži pētījumi rāda, ka pietiekami stiprs magnētiskais lauks tādos apstākļos tomēr ir iespējams.[11]

Nākotnes izpēte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teleskopiskie novērojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tuvākajā nākotnē detalizētāku informāciju par Proksimas b fizikālajām īpašībām varētu sniegt tādi Zemes bāzētie teleskopi kā Lielais Magelāna teleskops un tādi kosmiskie teleskopiDžeimsa Veba kosmiskais teleskops, kuriem vajadzētu būt pa spēkam noteikt planētas atmosfēras sastāvu, kā arī to vai uz tās virsmas ir sastopams šķidrs ūdens.[12]

Starpzvaigžņu misija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gada nogalē tika ziņots, ka Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) plāno līdz 2069. gadam izstrādāt projektu, kas sevī ietvertu nogādāt starpzvaigžņu zondi līdz Centaura Alfas sistēmai, kas tādējādi būtu spējīga veikt detalizētāku izpēti ap citplanētām, kas atrastos šajā zvaigžņu sistēmā, to skaitā arī uz Centauru Proksimu b.[13] Projekts paredz izstrādāt tehnoloģiju, kas ļautu starpzvaigžņu zondei veikt ceļojumu aptuveni 40-50 gadu laikā, kas nozīmē, ka zondes pārvietošanās ātrumam būtu jāsasniedz 10% no gaismas ātruma.[13]

NASA uzsvēra, ka starpzvaigžņu misija uz Centaura Alfas sistēmu tiktu īstenota par godu 100. gadadienai kopš cilvēce pirmoreiz nosēdās uz Mēness virmsas.[13]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Elizabeth Tasker. «Does Proxima Centauri Create an Environment Too Horrifying for Life?». astrobiology.nasa.com. Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, 2018. gada 4. decembris. Skatīts: 2019. gada 11. jūlijs.
  2. 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 2,10 2,11 Ethan Siegel. «Despite Roasting Flares From Its Sun, Proxima b Might Still Have Life». forbes.com. Forbes, 2018. gada 13. aprīlis. Skatīts: 2019. gada 11. jūlijs.
  3. Matt Williams. «The Closest Star to the Sun, Proxima Centauri, has a Planet in the Habitable Zone. Life Could be There Right Now». universetoday.com. Universe Today, April 14 2019. Skatīts: 2019. gada 11. jūlijs.
  4. 4,0 4,1 4,2 Matt Williams. «Potentially Habitable Exoplanet Confirmed Around Nearest Star!». universetoday.com. Universe Today, 2016. gada 24. augusts. Skatīts: 2019. gada 12. jūlijs.
  5. 5,0 5,1 «Proxima Centauri b». exoplanets.nasa.gov. Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija. Skatīts: 2019. gada 11. jūlijs.
  6. 6,0 6,1 Katherine Hignett. «Alien life on Proxima b: NASA study throws lifeline to nearby exoplanet». newsweek.com. Newsweek, 2018. gada 18. septembris. Skatīts: 2019. gada 12. jūlijs.
  7. 7,0 7,1 Adam Mann. «The Closest Exoplanet to Earth Could Be 'Highly Habitable'». livescience.com. Live Science, 2018. gada 12. septembris. Skatīts: 2019. gada 12. jūlijs.
  8. "Nature": Earth-sized planet around nearby star is astronomy dream come true
  9. Вспышка на Проксиме Центавра увеличила яркость звезды в тысячу раз
  10. "The habitability of Proxima Centauri b: I. Irradiation, rotation and volatile inventory from formation to the present" (PDF). Ribas, Ignasi; Bolmont, Emeline; Selsis, Franck; Reiners, Ansgar; et al. (25 August 2016). Astronomy & Astrophysics. 596: A111. arXiv:1608.06813. Bibcode:2016A&A...596A.111R. doi:10.1051/0004-6361/201629576
  11. A terrestrial planet candidate in a temperate orbit around Proxima Centauri, 5. lpp.
  12. Matt Williams. «Closest planet ever discovered outside solar system could be habitable with a dayside ocean». phys.org. Universe Today, 2018. gada 17. septembris. Skatīts: 2019. gada 12. jūlijs.
  13. 13,0 13,1 13,2 Samriddhi Dastidar. «NASA Plans To Send Mission To Proxima Centauri In 2069». techtimes.com. Tech Times, 2017. gada 21. decembris. Skatīts: 2019. gada 12. jūlijs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]