Cepšana

Cepšana ir ēdiena gatavošana, to karsējot augu eļļā vai citos taukos. Pannā cepamos ēdienus gatavošanas laikā parasti apgriež apkārt vienu vai divas reizes, lai nodrošinātu, ka ēdiens ir vienmērīgi pagatavots, izmantojot standziņas vai lāpstiņu. Var cept daudz dažādu ēdienu.

Vēsture

Krievu mākslinieka A. Morozova glezna, kurā redzama cepšana brīvā dabā

Tiek uzskatīts, ka cepšana pirmo reizi parādījās Senās Ēģiptes virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras. Apmēram viduslaikos uz pannas cepta pārtika kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa gaļu un dārzeņus.

Tiek uzskatīts, ka cepšana tika radīta un izmantota kā pārtikas konservēšanas veids.

Variācijas

Atšķirībā no ūdens, tauki var sasniegt temperatūru, kas ir daudz augstāka par 100 °C, kas ir maksimums vārīšanai atmosfēras spiedienā. Tas kopā ar eļļas un tauku siltuma absorbcijas īpašībām, neitrālu vai vēlamo garšu un netoksicitāti padara tos vērtīgus cepšanā. Rezultātā tos izmanto visdažādākajās virtuvēs.

Parastā cepšanas temperatūra ir 140-150 °C, taču, lietojot cepeškrāsni, to var novest līdz 270°C.

Cepšanas laikā var apdedzināt vai pat pārogļot pārtikas produktu virsmu, vienlaikus karamelizējot cukurus. Ēdiens tiek pagatavots daudz ātrāk, un tam ir raksturīgs kraukšķīgums un tekstūra. Atkarībā no ēdiena tauki vai eļļa tajā iekļūs dažādās pakāpēs, mainot garšu un kaloriju daudzumu.

Cepšanas paņēmieni atšķiras atkarībā no nepieciešamā tauku daudzuma, gatavošanas laika, nepieciešamā gatavošanas trauka veida un manipulācijām ar ēdienu. Cepšana ar maisīšanu, cepšana pannā, sekla cepšana, dziļa cepšana un cepšana gaisā ir standarta cepšanas metodes.

Cepšana pannā un apcepšana (cepšana, kuru pārtrauc pirms produkta pilnīgas gatavības) ietver ēdienu gatavošanu plānā tauku slānī uz karstas virsmas, parasti pannas. Cepšana ar maisīšanu ietver ātru cepšanu ļoti augstā temperatūrā, kas prasa nepārtrauktu pārtikas maisīšanu, lai novērstu tās pielipšanu gatavošanas virsmai un piedegšanu.

Seklā cepšana ir cepšanas veids pannā, izmantojot tik daudz tauku, lai iegremdētu apmēram vienu trešdaļu līdz pusei katra ēdiena gabala; Šajā tehnikā izmantotie tauki parasti tiek izmantoti tikai vienu reizi. Savukārt dziļā cepšana ietver pilnīgu ēdiena iegremdēšanu karstā eļļā, kas parasti tiek uzpildīta un izmantota vairākas reizes pirms izmešanas.

Cept iespējams bez pannas un taukvielām, lietojot grilēšanas priekšmetus - iesmus, uz kuriem uzsprauž produktu un tur virs atklātas uguns, reizēm tos aizvieto režģis. Šajā gadījumā tauku vai eļļas piegaršu aizstāj dūmu piegarša un tai ir būtisks uguns avots. Šis veids tomēr netiek pieskaitīts tradicionālajai cepšanai, lai gan, iespējams, ir pirmais cepšanas paņēmiens, tāpat kā cepšana ugunskura oglēs. Tāpat cept ir iespējams infrasarkanajā vai mikroviļņu starojumā, lai gan tos biežāk izmanto vienkāršai uzsildīšanai.

Cepti produkti ir izdevīgi ražošanai, jo tie ir pievilcīgi patērētājiem visās vecuma grupās un praktiski visās kultūrās, un process ir ātrs, to var viegli padarīt nepārtrauktu masveida ražošanai, un gatavā produkcija ir sterila un sausa, ar salīdzinoši ilgu glabāšanas laiku. Pēc tam galaproduktus var viegli iepakot uzglabāšanai un izplatīšanai. Daži no tiem ir kartupeļu čipsi, frī kartupeļi, rieksti, virtuļi un ātri pagatavojamas nūdeles.

Veselība

2021. gada metaanalīze atklāja, ka augstākā ceptas pārtikas patēriņa kategorija salīdzinājumā ar zemāko ir saistīta ar visu cēloņu mirstības riska palielināšanos par 3%, kā arī ar kardiovaskulārās mirstības riska pieaugumu par 2%. Salīdzinājumā ar dalībniekiem, kuri patērēja maz, tiem, kuri ceptu pārtiku ēda visvairāk, bija par 37% palielināts sirds mazspējas risks, par 28% palielināts nopietnu kardiovaskulāru notikumu risks un par 22% palielināts koronārās sirds slimības risks. Insulta, sirds mazspējas un sirdslēkmes risks nedaudz palielinājās, palielinoties ceptu ēdienu iknedēļas porcijām. Pētījumā secināts, ka ceptas pārtikas patēriņš var palielināt sirds un asinsvadu slimību risku, un tam ir lineāra devas un atbildes reakcijas attiecība. Pētnieki teorētiski pieņēma, ka galvenie šīs sakarības iemesli ir augstais tauku un kaloriju saturs ceptos pārtikas produktos. Tika arī atzīmēts, ka īpaši garšīgu, kraukšķīgu ceptu ēdienu ēšana var mudināt cilvēkus uz ikdienas pārēšanos.

2023. gada metaanalīze uzrādīja, ka ceptas pārtikas patēriņš ir saistīts ar kuņģa vēža riska palielināšanos par 52%. Ceptas pārtikas pārmērīga lietošana ir saistīta arī ar prehipertensiju, hipertensiju un aptaukošanos.

Attēli

• 
  Tofu cepšana
• 
  Cepta polenta, frī kartupeļi un cepta vista brazīliešu ēstuvē
• 
  Pakora ir cepta uzkoda, kas ir populāra visā Indijas subkontinentā
• 
  Cepts sicīliešu deserts guastedde

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Cepšana.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)