| Cerera |
|---|
 Statuja, kurā redzama Cerera |
| Romiešu mitoloģija |
|---|
| Aizgādne par |
lauksaimniecību, labības augšanu, ražu, sieviešu auglību |
|---|
| Simboli |
sirpis, lāpa, labība, vārpas, magones |
|---|
| Svētki |
Cererālijas, Ambarvālijas |
|---|
| Personīgā informācija |
|---|
| Vecāki |
Saturns, Ope |
|---|
| Brāļi un māsas |
Jupiters, Junona, Neptūns, Vesta, Plutons |
|---|
| Bērni |
Bakhs, Prozerpīna |
|---|
| Sengrieķu analogs |
Dēmetra |
|---|
Cerera (latīņu: Ceres) bija viena no svarīgākajām seno romiešu dievietēm, kas pārraudzīja lauksaimniecību, labības augšanu, ražu un sieviešu auglību. Viņa tika godāta kā dzīvības devēja, kas nodrošina cilvēku iztiku un sabiedrības labklājību, un viņas kulta elementi bija cieši saistīti ar zemkopības cikliem un sabiedrības morālajiem pamatiem. Cerera funkcijās un mitoloģijā redzama cieša līdzība ar grieķu dievieti Dēmetru, no kuras romieši daļēji aizguva gan mītus, piemēram, stāstu par viņas meitu Prozerpīnu un pazemes dievu Plutonu, gan kulta rituālus. Līdz ar to Cerera kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši plebeju šķiras aizbildni, un viņas kulta vietas, piemēram, templis Aventīna pakalnā, bija arī politiski nozīmīgas.
Cerera tika plaši pielūgta Cererāliju (Cerealia) svētkos. Viņas loma romiešu mitoloģijā atspoguļo gan praktisku reliģiju, kas cieši saistīta ar zemi un lauksaimniecību, gan rituālu un morāles sistēmu, uz kuras balstījās Romas sabiedrība.