Ceru ķauķis

Ceru ķauķis Acrocephalus schoenobaenus (Linnaeus, 1758)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta	Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta	Kāpelētājķauķu dzimta (Acrocephalidae)
Ģints	Kāpelētājķauķi (Acrocephalus)
Suga	Ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus)
Izplatība
Ligzdošanas areāls   Ziemošanas areāls
Ceru ķauķis Vikikrātuvē

Ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns. Ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos un centrālajā daļā, ziemo Āfrikā. Ģeogrāfisko variāciju nav.

Izplatība

Ceru ķauķis mājo ūdenstilpju krastos un mitrās pļavās

Ligzdošanas laikā ceru ķauķa uzacis kļūst koši baltas

Ceru ķauķim ir smails, smalks knābis

Ceru ķauķis ir gājputns. Ligzdo gandrīz visā Eiropā, līdz pat galējiem ziemeļiem, taču neligzdo Vidusjūras reģionā, Islandē un Skandināvijas kalnu rajonos. Areāls uz austrumiem turpinās līdz Sibīrijas centrālajai daļai un Vidusāzijai. Citur ārpus Eiropas fragmentēta populācija mājo Turcijā, kā arī šaurs areāla dienvidu atzars iestiepjas Aizkaukāzā. Ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.

Latvijā

Ceru ķauķis Latvijā ir parasts ligzdotājs un bieži sastopams arī ceļošanas laikā. Uzturas pie ūdenstilpēm (galvenokārt pie aizaugošiem ezeriem ar plašām niedru audzēm), arī mitrās, aizaugošās pļavās, tīrumu ieplakās, dīķos, jūras piekrastē, kā arī grāvmalēs — visur, kur aug kaut neliels daudzums niedru. Populācijas lielums Latvijā ir apmēram 80 000—200 000 ligzdojošu pāru.

Izskats

Ceru ķauķis ir neliels, apaļīgs ķauķis ar noapaļotiem spārniem, īsu, noapaļotu asti un īsu, smailu knābi. Ķermeņa garums 11,5—13,5 cm, spārnu plētums apmēram 19 cm, svars 8—18 g (parasti ap 12 g).

Apspalvojums ķermeņa augšpusē pelēkbrūns ar melnu svītrojumu. Muguras lejas daļa un virsaste rudi brūna, gandrīz bez svītrojuma, apakšpuse krēmīga balta. Virs acs izteiksmīga, salmu dzeltena uzacs. Ligzdošanas sezonas laikā tā kļūst koši balta. Kājas pelēkbrūnas. Abi dzimumi izskatās līdzīgi. Jaunajiem putniem uzacis ir dzeltenākas, kā arī pavēdere ir dzeltenāka un pakaklē ir mazi, tumši brūni punktiņi.

Līdzīgas sugas

Ceru ķauķis līdzinās grīšļu ķauķim, bet ir par to nedaudz lielāks un atšķirībā no grīšļu ķauķa galvas virsa ir tumša (grīšļu ķauķim pār galvas virsu stiepjas gaiša josla). Tomēr arī ceru ķauķa jaunajiem putniem pirmajos dzīves mēnešos var būt gaiša josla pār galvas virsu. Sugas vieglāk atšķirt, salīdzinot apakšpuses apspalvojumu — grīšļu ķauķim ir daudz izteiktāki tumši plankumi zem spārniem un uz kakla.

Uzvedība

Ceru ķauķis ir prasmīgs dziedātājs ar sarežģītu dziesmu

Ceru ķauķis galvenokārt barojas ar kukaiņiem

Ceru ķauķa ola

Ceru ķauķa jaunais putns

Ceru ķauķis mājo upju, kanālu un ezeru tuvumā vai citās mitrās vietās (purvos un mitrājos), vietās, kur aug niedres un biezi krūmi. Sastopams arī sausākās vidēs, piemēram, aizaugušos augļu dārzos, grāvmalēs, ceļmalās un pat labības tīrumos. Ceru ķauķim ir viens no garākajiem mazo putniņu migrācijas lidojumiem, sasniedzot vienā virzienā apmēram 3860 km garumu.

Ārpus vairošanās sezonas uzturas nelielos, mainīgos bariņos, īpaši migrācijas laikā vietās ar bagātīgiem barības resursiem. Lai veiktu garo migrācijas ceļu, ceru ķauķis vasaras beigās uzkrāj tauku rezerves.

Dziesma

Ceru ķauķis ir ļoti izteiksmīgs un prasmīgs dziedātājs ar daudzveidīgu un sarežģītu dziesmu. Dziesmas sekvence ilgst apmēram 20—40 sekundes, reizēm pat ilgāk par vienu minūti, pēc tam seko īsa pauze (vienu līdz divas sekundes), tad seko nākamā dziesmas sekvence. Ceru ķauķim ir raksturīgi jau tā sarežģītajai dziesmai katru reizi pievienot kādu jaunu, nejaušu frāzi, līdz ar to tā nekad neskan vienādi divas reizes pēc kārtas. Ceru ķauķis spēj atdarināt arī citus putnus, piemēram, lielo zīlīti vai melno mežastrazdu.

Dziedāšanas laikā tēviņš parasti apmetas niedres galotnē vai krūmā, ik pa laikam tiek veikts īpašs dziedāšanas lidojums, kura laikā tēviņš paceļas gaisā, strauji laižas lejup un nosēžoties veic lēnu spirālveida griešanos, izplešot spārnus un asti. Dziedāšana uzsākas mirkli pirms saullēkta un turpinās līdz saulrietam, reizēm turpinās arī naktī. Mātīte priekšroku dod tēviņam ar vissarežģītāko dziesmu. Kad pāris ir izveidojies, dziesma kļūst vienkārša ar īsām frāzēm. Ceru ķauķa dziedāšanai ir divas nozīmes — mātītes uzmanības piesaistīšana un ligzdošanas teritorijas aizsardzība no citiem tēviņiem.

Barība

Ceru ķauķis galvenokārt barojas ar kukaiņiem un to kāpuriem, kā arī ar citiem bezmugurkaulniekiem, piemēram, zirnekļiem, māņzirnekļiem un nelieliem gliemežiem. Rudenī un ziemā nelielos daudzumos barojas arī ar ogām. Baroties dodas krēslas stundās no rīta un vakarā, izmantojot kukaiņu mazkustīgumu šajās stundās. Rudenī, veidojot tauku rezerves, par galveno putna barību kļūst plūmju niedru laputis (Hyalopterus pruni).

Ligzdošana

Ligzdošanas sezona atkarībā no izplatības reģiona sākas aprīlī vai maijā. Pirmie ligzdošanas vietās atgriežas tēviņi, apmēram divas nedēļas ātrāk nekā mātītes. Katrs tēviņš ieņem ligzdošanas teritoriju, kuru aizsargā no citiem tēviņiem. Ceru ķauķi pamatā veido monogāmus pārus, bet reizēm tēviņam ir divas mātītes.

Ligzdai raksturīga dziļa kausveida forma ar diviem slāņiem (ārējais vaļīgs, iekšējais blīvs). Vīta no zāles, lapām, sūnām un grīšļiem, bieži izmantoti arī zirnekļu pavedieni. No iekšpuses izklāta ar smalkākām lapiņām un stiebriņiem, niedru ziediem, matiem, zirga sariem un augu pūkām. Ligzda parasti atrodas mitrā vietā, ūdenstilpes tuvumā, zemu, garā zālē vai zemos krūmos, reti tieši virs ūdens.

Dējumā 4—7 olas. Inkubācijas periods ilgst apmēram 14 dienas. Galvenokārt perē mātīte, bet uz īsiem mirkļiem tēviņš to nomaina. Par mazuļiem pēc izšķilšanās rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 13—14 dienu vecumā, bet vecāki tos turpina barot papildu divas nedēļas.

Ārējās saites

• Latvijas Daba: Ceru ķauķis
• Xeno-Canto: Sedge Warbler Acrocephalus schoenobaenus (Linnaeus, 1758)
• Nature Gate: Sedge Warbler
• Avibase: Sedge Warbler Acrocephalus schoenobaenus (Linnaeus, 1758)