Cesvaines draudzes novads

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Cesvaines (Seswegen) draudzes novads (1798).
Cesvaines draudzes novada muižas 1903. gadā (no Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen, 1904).

Cesvaines draudzes novads (vācu: Kirchspiel Sesswegen) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas arhibīskaps pirms 1420. gada Cesvaines novadā pie tur esošās pilsētiņas uzcēla savu mūra Cesvaines pili. 1456. gadā arhibīskaps Silvestrs no Cesvaines atdalīja Bērzaunes draudzes novadu.[1] Livonijas kara sākumā Cesvaini, ko krievi dēvēja par Чествин, ieņēma Krievijas karaspēks un atdeva Livonijas karalim Magnusam. 1577. gadā krievi nopostīja Cesvaines pili, jo tās aizstāvji esot atteikušies padoties. 16. gadsimta beigās Cesvainē bija 80 nami, Zviedru Vidzemes piļu revīzijā minēts, ka 1633. gadā Cesvaines pils vēl bijusi labs cietoksnis. 1656. gadā Otrā Ziemeļu kara laikā krievu karaspēks pilsētiņu un pili pilnīgi nopostīja.

1710. gada mēra epidēmijā Cesvaines draudzes novadā no 4734 iedzīvotājiem nomira 1891 (39,9%).[2]

Senākā Cesvaines luterāņu baznīca celta 1649. gadā, mūra baznīca 1765. gadā, bet tagadējā baznīca iesvētīta 1879. gadā. 1964. gadā draudze pārtrauca darbību, atjaunota 1989. gadā.[3] Pēc tam, kad pareizticībā pārgājušais brāļu draudzes priesteris Dāvis Balodis Ļaudonā nodibināja pirmo latviešu pareizticīgo draudzi, arī Cesvaines draudzes novadā uzcēla Bučauskas un Līdēres pareizticīgo baznīcas.

Muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cesvaines draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:[4][5]

Cesvaines luterāņu baznīca (2000).
Bučauskas pareizticīgo baznīca (2008).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Indriķis Šterns. “Latvijas vēsture 1290—1500”. Daugava, 1997. ISBN: 9984531503 27. lpp.
  2. [1][novecojusi saite] J. Bērziņš. Mēra postījumi Vidzemē 1710. gadā. Rīga, 1935.
  3. Dievnama vēsture Cesvaines evaņģēliski luteriskā draudze
  4. August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 195–198. lpp.
  5. H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 267–268. lpp.