Ch (digrafs)
Ch bija digrafs, ko vēsturiski lietoja latviešu valodā. Tas veidots no burtiem C un H, kuri kopā apzīmēja dažādas aukslēju frikatīvas skaņas, galvenokārt svešvārdos un klasisko valodu atvasinājumos. Latviešu alfabētā ch neuzskatīja par atsevišķu burtu, bet gan par divburtu kombināciju ar noteiktu fonētisku funkciju.
Ch izmantoja, lai attēlotu svešvalodās aizgūtās skaņas, kuru izruna neatbilda ne k, ne h, bet bija tuva vācu ich-Laut vai ach-Laut (piemēram, vārdos technika, chaoss, chirurgs). Šie vārdi bieži nākuši no grieķu un latīņu valodām, kur burts Χ (grieķu hī) vai latīņu ch apzīmēja dvesmu līdzskaņus vai spirantus.
Ch apzīmēja aukslēju frikatīvu skaņu — atkarībā no pozīcijas vārdā un blakus esošajām skaņām tā varēja izskanēt gan mīksti (līdzīgi kā [ç]), gan cietāk (līdzīgi kā [x]). Izrunas laikā mēle tiek pacelta pret cietajām aukslējām, radot berzi gaisa plūsmai bez pilnīgas slēgšanas, kas veido plūstošu, bet skaidru skaņu. Atšķirībā no h, kas ir glotāla frikatīva skaņa [h], ch pārstāvēja skaņas ar atšķirīgu izcelsmi un artikulācijas vietu.[1]
Šāda rakstība ar ch (un arī ŗ) saglabājās līdz 1946. gadam, kad ieradās speciālisti no Maskavas, ar kuru līdzdalību tika izstrādāts jauns ortogrāfijas likums — svešvārdos vairs nelietoja garumzīmes, un nerakstīja arī mīksto ŗ. Šis likums bija spēkā līdz 1957. gadam. 1953. gadā, kad nomira Staļins, atsākās diskusijas par latviešu valodas ortogrāfiju. 1957. gadā pieņēma jaunu ortogrāfijas likumu, kas noteica, ka svešvārdos garumzīmes atkal rakstāmas saskaņā ar izrunu, bet ch tiek aizstāts ar h.[2] Mūsdienās to turpina lietot daļa trimdas latviešu.[3]
Lietojums
[labot | labot pirmkodu]| Vārds ar "ch" | Mūsdienu rakstība | Izruna | Skaņas tips |
|---|---|---|---|
| chaoss | haoss | [x] | cieta |
| chirurgs | ķirurgs | [ç] | mīksta |
| chlorofils | hlorofils | [x] | cieta |
| mechanika | mehānika | [x] | cieta |
| architekts | arhitekts | [x] | cieta |
| chorda | horda | [x] | cieta |
| chronoloģija | hronoloģija | [x] | cieta |
| psychoze | psihoze | [x] | cieta |
| schema | shēma | [x] | cieta |
| technika | tehnika | [x] | cieta |
| chemija | ķīmija | [ç] | mīksta |
Izruna
[labot | labot pirmkodu]| Skaņa (IPA) | Nosaukums (vienkāršoti) | Artikulatīvā vieta | Artikulatīvais veids | Audio piemērs |
|---|---|---|---|---|
| [x] | Cietais "h" | Velārs (mīkstās aukslējas) | Frikatīvs, nebalsīgs | |
| [ç] | Mīkstais "h" | Palatāls (cietās aukslējas) | Frikatīvs, nebalsīgs |
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ vestnesis.lv. «Un tomēr es palieku ar ŗ un ch - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2025-06-21.
- ↑ «Mūsdienu ortogrāfijas izveide, XX gadsimts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 11. aprīlī. Skatīts: 2025. gada 21. jūnijā.
- ↑ «Latviešu skolas Amerikā – ceļš uz iekļaujošu latviešu kopienu». latviansonline.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-02-27. Skatīts: 2025-06-21.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ch.
