Čagosu arhipelāgs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Chagos Archipelago)
Jump to navigation Jump to search
Čagosu arhipelāgs
Chagos Archipelago
Čagosu arhipelāgs
Čagosu arhipelāga karte
Čagosu arhipelāgs (Indijas okeāns)
Čagosu arhipelāgs
Čagosu arhipelāgs
Ģeogrāfija
Izvietojums Indijas okeāns
Koordinātas 6°0′S 71°30′E / 6.000°S 71.500°E / -6.000; 71.500Koordinātas: 6°0′S 71°30′E / 6.000°S 71.500°E / -6.000; 71.500
Salu skaits 7 atoli, 64 salas
Galvenās salas Djego Garsijas atols
Platība 56.13 km²
Administrācija
Karogs: Britu Indijas Okeāna Teritorija Britu Indijas Okeāna Teritorija
Lielākā pilsēta Eklipspointa
Demogrāfija
Iedzīvotāji 3000 (2014)
Pamatiedzīvotāji amerikāņi, briti
Čagosu arhipelāgs Vikikrātuvē

Čagosu arhipelāgs (angļu: Chagos Archipelago) ir septiņu nelielu koraļļu atolu arhipelāgs Indijas okeānā uz dienvidiem no Maldivām.[1] Administratīvi ietilpst Britu Indijas Okeāna Teritorijā.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arhipelāgs izvietojies vulkāniskās Čagosu—Lakadivu grēdas dienvidu galā ap 500 uz dienvidiem no Maldivām. Veidojas no vairākiem koraļļu atoliem, kuru kopējā platība, ieskaitot lagūnas, ir ap 15 000 km². Arhipelāha salu sauszemes platība ir 56 km², no kuras lielākā daļa (33 km²) ir arhipelāga lielākā sala Djego Garsija tada paša nosaukuma atolā. Pārējie arhipelāga virsūdens atoli ir Perosbanjosas, Zālamana salas, Nelsona sala, Tribrazersas, Īglailendas, Deindžera un Egmonta salas. Vēl arhipelāgā ietilpst vairāki rifi, sēkļi un zemūdens atoli. Atola sauszemi klāj tropu augājs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 16. gadsimtam salas lielākoties nebija zināmas, lai arī tās periodiski apmeklēja zvejnieki no ziemeļos esošajām Maldivām. No eiropiešiem pirmais arhipelāgu atklāja portugāļu jūrasbraucējs Pedru di Maskareņjašs 1512.—1513. gada ekspedīcijā. Portugāļi nodēvēja tās Bassas de Chagas'— ‘Brūču salas’ (pēc Jēzus krustā sišanā gūtajām piecām svētajām brūcēm). Portugāļi salas ignorēja to nenozīmības dēļ un savā impērijā neiekļāva.

Pirmie pretenzijas uz arhipelāgu izvirzīja Francija pēc Reinjonas salas kolonizēšanas un 1770. gados salās ierīkoja kokospalmu plantācijas.

1786. gadā pretenzijas uz arhipelāgu izvirzīja Lielbritānija, bet ieguva to tikai 1814. gadā pēc Napoleona sakāves. Administratīvi arhipelāgs tika pakļauts Maurīcijai. 19. gadsimta sākumā salās jau bija izveidojušās stabilas franču kreolu valodā runājošas kolonijas, kuru iedzīvotāji bija cēlušies no bijušajiem vergiem.

1965. gadā Apvienotā Karaliste nopirka Čagosu arhipelāgu no tobrīd pašpārvaldi ieguvušās Maurīcijas par 3 miljoniem mārciņu un nodibināja Britu Indijas Okeāna Teritoriju. Djego Garsijas atolā tika ierīkota ASV un Apvienotās Karalistes jūras spēku un aviācijas bāze, kokospalmu plantācijas salās tika slēgtas, bet vietējie iedzīvotāji 1967.—1973. gados tika izvesti uz Maurīciju un Seišelām.

Pēc Maurīcijas neatkarības iegūšanas 1968. gadā tā apstrīdēja Čagosu arhipelāga suverenitāti.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]