Ciklostomatīdas
| Ciklostomatīdas Cyclostomatida Busk, 1852 | |
|---|---|
.jpeg) Ciklostomatīda Crisia eburnea | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Virstips | Spirālveidīgie (Lophotrochozoa) |
| Tips | Sūneņi (Bryozoa) |
| Klase | Šaurmutes (Stenolaemata) |
| Kārta | Ciklostomatīdas (Cyclostomatida) |
| Sinonīmi | |
| Cyclostomata | |
| Iedalījums | |
 Ciklostomatīdas Vikikrātuvē | |
Ciklostomatīdas (Cyclostomatida) ir sūneņu tipa vienīgā kārta šaurmutu klasē, kuras pārstāvji ir izdzīvojuši līdz mūsdienām. Šo kārtu 1852. gadā izveidoja britu zoologs Džordžs Busks. Ciklostomatīdas pārstāv apmēram 175 mūsdienu ģintis ar vairāk nekā 600 sugām (trešā lielākā recento sūneņu kārta). Ciklostomatīdu fosilijas ir zināmas no apakšējā ordovika līdz mūsdienām, bet dominējošā sūneņu grupa tā bija mezozojā.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ciklostomatīdu kolonijām ir dažāda forma, no tieviem posmotiem zariņiem līdz masīviem veidojumiem. Cistīdi ir cauruļveidīgi, cilindriski, retāk prizmatiski, izvietoti paralēli vai asā leņķī pret kolonijas centrālo asi. Cistīdu atveres ir terminālas un bez vāciņa (epistoma). Tās nesašaurinās, bet reizēm paplašinās. Cistīdu atveru apgabali mūsdienu formām ir pārvilkti ar terminālo membrānu. Tie var savienoties gareniskos, šķērseniskos vai radiālos saišķos, var būt vienā vai vairākās rindās, vai arī nesaskarties cits ar citu, bet palikt brīvi. Atveres var atrasties kolonijas vienā pusē vai arī visapkārt. Pirmajā gadījumā kolonijas puse, kur izvietotas atveres, tiek saukta par frontālo vai priekšpusi, bet pretējā puse ir bazālā jeb mugurpuse.
Bez normālajiem zooīdiem standarta cistīdos kolonijās var būt daudz pārveidotu polimorfu īpatņu, kuru starpā īpaši ir izplatīti kenozooīdi, kas ir kolonijas balsta un mehāniskie elementi (tergoporas, firmatoporas un nematoporas, izvietoti kolonijas bazālajā pusē, daktiletri un kancelli - frontālajā pusē). Dažiem pārstāvjiem ir vakuolas un mezoporas, kā arī ir polimorfi īpatņi sakņveida izaugumu un dzelkšņu veidā. Ovicellas ir vai nu ļoti palielināti cistīdi (gonoeciji) ar īpašu atveri, oeciporu, vai arī (Lichenoporidae dzimtai) kolonijas virsmas pietūkumi ar daudzām atverēm (gonocistiem). Koloniju pumpurošanās sākuma stadijas raksturojas ar garu cauruļveida ancestrulu, no kura nākošais īpatnis atdalās ar tajā augošo slīpi vērsto starpsienu, kas nošķir jaunā zooīda dobumu. Tālākā pumpurošanās, attīstoties dažādos veidos, nosaka kolonijas formu. Izšķir šādus galvenos pumpurošanās tipus: savietotā, perifērā un orientētā. Savietotās pumpurošanās gadījumā cistīdi iet paralēli cits citam un šķērsgriezumā ir platāki centrā. Perifērās pumpurošanās gadījumā cistīdi dubultojas visā to garumā un visos virzienos. Orientētā pumpurošanās koncentrējas bazālajā plātnē vai ass zonā. Pumpurošanās var būt divpusēja vai trīspusēja. Divpusējās pumpurošanās gadījumā katrs cistīds savā pamatnē pieguļ diviem citiem cistīdiem, bet trīspusējās pumpurošanās gadījumā - trim cistīdiem.[1]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ciklostomatīdu kārtā ir septiņas apakškārtas:[2]
- kārta: Cyclostomatida Busk, 1852
- apakškārta: Articulina Busk, 1852
- apakškārta: Cancellata Gregory, 1896
- apakškārta: Cerioporina Von Hagenow, 1851
- apakškārta: Fasciculina Cooper, 1952
- apakškārta: Paleotubuliporina Brood, 1976 †
- apakškārta: Rectangulata Waters, 1887
- apakškārta: Tubuliporina Milne-Edwards, 1838
(†) - izmirušu organismu grupa.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Марковский Б.П., Орлов Ю.А., Руженцев В.Е., Сарычева Т.Г., Соколов Б.С., Основы палеонтологии (Мшанки, брахиоподы, форониды), Издательство Академии наук СССР, Москва, 1960 г., 43-44. lpp.
- ↑ Alientravelguide.com