Cilvēka zobi

Zobu priekšpuse

Cilvēka zobi ir cieti, kaļķainas struktūras veidojumi mutes dobumā, kas piestiprināti pie žokļu kauliem — augšžokļa kaula un apakšžokļa. Tie veido būtisku daļu no gremošanas sistēmas un tiem ir svarīga loma arī runas veidošanā un cilvēka ārējā izskatā. Pieaugušam cilvēkam parasti ir 32 pastāvīgie zobi, ieskaitot dzerokļus jeb gudrības zobus, savukārt bērniem ir 20 piena zobi. Zobi iedalās dažādos tipos — priekšzobi, acu zobi, mazie dzerokļi, lielie dzerokļi —, kuri katrs veic īpašas funkcijas barības mehāniskajā sadalīšanā un samaļšanā jeb košļāšanā. Papildus gremošanai zobi ir būtiski skaņu artikulācijā, jo to izvietojums un forma ietekmē valodas skaņu izrunu. Tāpat zobi ir svarīgs estētiskais faktors, kas ietekmē cilvēka sejas izskatu un sociālo uztveri. Zobu veselība un higiēna ir nozīmīgi faktori gan vispārējā veselībā, gan dzīves kvalitātē.

Zobu attīstība

Cilvēka zobu attīstība ir sarežģīts un vairāku posmu process, kas sākas jau embrionālās attīstības laikā un turpinās līdz jauniešu vecumam. Šis process ietver divas galvenās zobu paaudzes — piena zobus un pastāvīgos zobus, kā arī gudrības zobus, kas izšķiļas vēlākā vecumā.

Piena zobi, zināmi arī kā primārie zobi, ir pirmie zobi, kas attīstās un izšķiļas bērna mutes dobumā. Kopumā piena zobu skaits ir 20, katrā žoklī pa 10 zobiem. Tie ietver 8 priekšzobus, 4 acu zobus, 8 dzerokļus. Piena zobi sāk veidoties zīdaiņa vecumā, parasti izšķiļas starp 6. un 12. dzīves mēnesi, lai gan variācijas starp bērniem ir normālas. Šie zobi nodrošina ne tikai barības sakošļāšanu, bet arī žokļu attīstību, runas veidošanu un vietas saglabāšanu pastāvīgajiem zobiem.

Pastāvīgie zobi jeb sekundārie zobi pakāpeniski aizvieto piena zobus un veido pilno pieauguša cilvēka zobu komplektu. Kopumā pieaugušam cilvēkam ir 32 pastāvīgie zobi, ja visi gudrības zobi ir izšķīlušies. Tie ietver 8 priekšzobus, 4 acu zobus, 8 mazos dzerokļus un 12 lielos dzerokļus, ieskaitot gudrības zobus. Pastāvīgo zobu veidošanās sākas ap 6 gadu vecumu un parasti turpinās līdz apmēram 12–13 gadu vecumam, izņemot gudrības zobus, kuri attīstās vēlāk.

Zobu maiņa notiek secīgi un simetriski, aptverot vairākus gadus. Piena zobi priekšzobi izšķiļas 6–12 mēnešu vecumā, acu zobi — 16–20 mēnešu vecumā, pirmie dzerokļi 12–16 mēnešu vecumā bet 20–30 mēnešu vecumā arī pārējie dzerokļi. Priekšzobi no piena zobiem uz pastāvīgajiem zobiem nomainās 6–8 gadu vecumā, tad acu zobi nomainās 9–12 gadu vecumā, dzerokļi nomainās 10–13 gadu vecumā.

Gudrības zobi parasti izšķiļas pēdējie— no 17 līdz 25 gadu vecumam, taču dažkārt tie neizšķiļas vispār vai paliek zem smaganām. Daudziem cilvēkiem šie zobi var radīt problēmas sakodienā vai izraisīt sāpes, tāpēc tos nereti izņem ķirurģiskā ceļā. Gudrības zobu evolūcijas funkcionalitāte mūsdienu cilvēkiem tiek uzskatīta par rudimentāru, jo mūsdienu uzturs un žokļu izmērs bieži vien nav piemērots to pilnvērtīgai attīstībai.

Zobu veidi

Cilvēka zobi tiek iedalīti četros galvenajos veidos —priekšzobos (incisīvi), acu zobos (kanīni), mazajos dzerokļos (premolāri), lielajos dzerokļos (molāri). Katram zobu veidam ir atšķirīga forma un funkcija, kas atspoguļo to specializāciju barības mehāniskajā pārstrādē — no barības nokošanas līdz sakošļāšanai. Šāda diferenciācija ir raksturīga ne tikai cilvēkiem, bet arī lielākajai daļai zīdītāju.

• Priekšzobi atrodas mutes dobuma priekšējā daļā — četri augšžoklī un četri apakšžoklī (kopā 8). Tie ir plakani, ar asu malu. Tie tiek izmantoti barības nokošanai un atdalīšanai, piemēram, kad cilvēks nokož gabalu no augļa vai maizes. Tiem ir plakana kroņa daļa ar asu malu, viena sakne.
• Acu zobi atrodas blakus priekšzobiem — pa vienam katrā mutes kvadrantā (kopā 4). Tie ir izteikti koniski un spēcīgi, ar garu sakni. Acu zobi kalpo barības saplosīšanai un plēšanai, īpaši gaļai, un palīdz noturēt un vadīt barību košļāšanas laikā. Tiem ir arī liela nozīme sakodiena stabilizēšanā. Tiem ir spēcīgs, smails vainags, bieži ar vienu asu galiņu.
• Mazie dzerokļi ir tikai pastāvīgajā zobu komplektā — pa diviem katrā žokļa pusē (kopā 8). Tie atrodas starp acu zobiem un lielajiem dzerokļiem.Mazie dzerokļi sasmalcina un saplacina barību, kalpojot kā pārejas zobi starp priekšzobiem un lielajiem dzerokļiem. Tie ir īpaši svarīgi efektīvai barības mehāniskajai pārstrādei. Tiem ir divas virsotnes (koni), plakana košļāšanas virsma, parasti viena vai divas saknes.
• Lielie dzerokļi atrodas pašā mutes dobuma aizmugurē — pieaugušajiem pa trīs katrā žokļa pusē (kopā 12, ieskaitot gudrības zobus). Bērniem piena dzerokļi ir pa diviem katrā pusē. Lielie dzerokļi veic intensīvu barības samaļšanu un saberšanu, nodrošinot tās sagatavošanu norīšanai un gremošanai. Tiem ir plaša, sarežģīta košļājamā virsma ar vairākiem pauguriem (3–5), vairākas (2–3) saknes, pielāgotas lielai mehāniskai slodzei.

Zobu uzbūve

Zoba shematiska uzbūve

Zobu attīstība, izskats un to klasifikācija ietilpst zobu anatomijā. Zobu veidošanās sākas jau pirms dzimšanas, un to morfoloģiski sāk uzskaitīt jau kopš šī laika. Zobu anatomija ir arī taksonomijas zinātne, kas ir saistīta ar zobu nosaukumiem un to uzbūvi. Šī informācija izmantojama zobu ārstēšanas procesā. Parasti ir 20 primārie zobi jeb nepastāvīgie zobi un 32 pastāvīgie zobi.

Emalja

Zobu emalja ir visvairāk mineralizētākā ķermeņa daļa. Tā pārklāj zobus no ārpuses, pasargājot tos no bojāšanās un nodilšanas, neļaujot tajos iekļūt mikrobiem. Normālas emaljas krāsa var būt no gaiši dzeltenas līdz pelēcīgi baltai.

Dentīns

Dentīns atrodas starp pulpu un emalju. Dentīns satur neorganiskās vielas 69-70%, organiskās vielas 22% un ūdeni 10%. Izšķir kronīša dentīnu, kas sāk attīstīties vēlīnā stadijā, un saknes dentīnu, kas attīstās vēlāk, vairojoties Hertviga maksts epitēlijam.

Zobu caurumi

Zobu caurumi veidojas kariesa baktēriju iespaidā. Šo baktēriju skābes saēd zobu emalju. Pat mazus caurumiņus zobārsts ir spiests dziļi izurbt, jo patlaban pieejamie plombēšanas materiāli nepietiekami pieķeras emaljai. Tādēļ visā pasaulē zinātnieki intensīvi strādā pie tādu materiālu izstrādes, kuri pieķeras emaljai. Tas ļautu atteikties zobārstam un pacientam no zobu urbšanas. Vistuvāk mērķim ir nokļuvuši japāņu zinātnieki, kuri ir izgatavojuši hidroksiapatītu — materiālu, kurš veiksmīgi savienojas ar emalju, tādēļ zobārstam tikai jāizskalo baktērijas no bojātā zoba un jāaizpilda caurums ar šo materiālu.

Zobu aprūpe

Mutes higiēna ir ļoti svarīga, lai uzturētu zobus skaistus un veselus. Regulāri un pareizi jāveic zobu tīrīšana, visbiežāk to dara ar zobu suku, tiek izmantots arī zobu diegs. Zobu mazgāšana novērš nepatīkamu elpu, puvi, stomatītu un citas mutes dobuma slimības.

Zobu bojājumu gadījumos ir jāvēršas pie zobārsta vai mutes higiēnista.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Cilvēka zobi.