Citoskelets

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Eikariota šūnu citoskelets. Sarkanie — aktīna diedziņi zaļās — mikrocaurulītes, zilie — šūnu kodoli

Citoskelets (grieķu: κύτος, kytos — 'šūna' un σκελετός, skeletos — 'izkaltēts') ir savstarpēji saistītu mikrocaurulīšu, aktīna diedziņu un starpdiedziņu tīklojums šūnas citoplazmā, kas uztur šūnas formu un kustības.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 1970. gadam valdīja uzskats, ka citosols ir juceklīgs biomolekulu maisījums. Ar augstsprieguma elektronmikroskopiem caurstarojot biezus paraugus, tika atklāts, ka citosols īstenībā ir rūpīgi sakārtota struktūra, bet ar imunofluorescences mikroskopijas metodēm citoskeleta tīklojumā atklāja olbaltumvielu šķiedru kopojumus.[1]

Darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Citoskeleta elementi uztur šūnas formu un izraisa šūnas un tās organoīdu kustības. Citoskelets ir dinamiska sistēma, jo tās elementi ātri apvienojas vai sadalās monomēros, kā arī pievienojas polimēriem vai pamet tos. Tas notiek dažu sekunžu un minūšu laikā. Šūnas dzīves cikla dažādos posmos citoskeleta tīklojums var pat pilnīgi izzust un atkal atjaunoties.[1]

Piemēram, pirms šūnu dalīšanās elementi sadalās un tad apvienojas, veidojot dalīšanās vārpstu, kura precīzi sadala hromosomas uz pusēm. Vārpsta izjūk šūnas dalīšanās beigās, un elementi atkal savienojas iepriekšējā kārtībā.[1]

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mikrocaurulītes jeb mikrotubulīši ir cilindriskas struktūras, kuru diametrs ir 25 nm un kuras sastāv no tubulīna apakšvienībām. Šūnā parasti ir tādas mikrocaurulītes, kas kļūst garākas, un tādas, kas kļūst īsākas. To augšana notiek, tubulīna apakšvienībām polimerizējoties, bet garums samazinās, tubulīna apakšvienībām depolimerizējoties. Mikrocaurulītes ir iesaistītas šūnas dalīšanās procesā — pie tām piestiprinās hromosomas un no tām veidotas centriolas, un iesaistītas iekššūnas transportā — pa tām pārvietojas transporta pūslīši. Mikrocaurulītes notur organoīdus noteiktās vietās, nodrošina šūnas viciņu un skropstiņu kustības, piešķir šūnai formu. [2]

Mikrofilamenti sastāv no aktīna pavedieniem, kuru diametrs ir 7 nm un kurš katrs sastāv no divām aktīna virtenēm, kas savijušās dubultpavedienā. Tie piešķir šūnai mehānisku izturību, savieno plazmatiskās membrānas olbaltumvielas ar citoplazmas olbaltumvielām, veido aktīna pavedienu riņķi, kas pārdala dzīvnieku šūnas citoplazmu šūnas dalīšanās laikā. [2]

Starpfilamenti veidoti no dažādām olbaltumvielām un to diametrs ir 10 nm. Tie ir tikai dzīvnieku šūnās. [2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Silvija S. Madera. Bioloģija 1.daļa. Rīga : Zvaigzne ABC, 2001. 72. lpp. ISBN 9984-17-474-3.
  2. 2,0 2,1 2,2 Erika Nagle. Bioloģija vidusskolai. Lielvārds, 2008. 34. lpp. ISBN 978-9984-11-272-5.