Civilā aizsardzība

Vikipēdijas lapa

Civilā aizsardzība ir miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma. Civilās aizsardzības mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.

Civilās aizsardzības uzdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Civilās aizsardzības uzdevumi ir:

  1. Pēc iespējas katastrofas draudu vai katastrofas cietušo vajadzības nodrošināšana;
  2. katastrofas draudu savlaicīga prognozēšana;
  3. profilaktisko pasākumu savlaicīga plānošana un pieņemšana;
  4. katastrofās cietušo nodrošināšana ar nepieciešamo palīdzību un katastrofas izraisītā cilvēkiem, apkārtējai videi un īpašumam nodarītā kaitējuma mazināšana;
  5. restaurācijas darbu plānošana un veikšana;
  6. starptautiskās palīdzības piešķiršana un saņemšana atbilstoši procedūrām, kas noteiktas normatīvajos aktos;
  7. nacionālās aizsardzības sistēmas uzturēšana kara draudu vai kara gadījumā.

Civilās aizsardzības struktūra Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā eksistē trīs līmeņu civilās aizsardzības sistēmas vadība:

  1. Krīžu vadības pārvalde (KVP);
  2. civilās aizsardzības municipalitāte un municipalitātes komisija;[nepieciešama atsauce]
  3. objekts (iestāde/ komersants) ar objekta vadītāju.

Civilās aizsardzības mērķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Civilās aizstāvības galvenais mērķis – sagatavot cilvēku drošas rīcības realizēšanai un pilnveidot gatavību rīcībai krīzes situācijās.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]