Evaņģelizācijas dikastērija
Evaņģelizācijas dikastērija (latīņu: Dicasterium pro Evangelizatione) ir Romas Katoļu Baznīcas kūrijas iestāde, kas atbild par evaņģelizācijas darbību visā pasaulē. Tā koordinē katoļu misijas, veicina ticības izplatīšanu un uzrauga Baznīcas darbību teritorijās, kurās kristietība vēl nav pilnībā nostiprinājusies. Dikastērijs tika izveidots 2022. gada 5. jūnijā pāvesta Franciska pontifikāta laikā, īstenojot Romas kūrijas reformu, kas noteikta apustuliskajā konstitūcijā Praedicate Evangelium.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]17. gadsimta sākumā Eiropas valstis aktīvi paplašināja savas koloniālās teritorijas, un līdz ar to arī katoļu misionāri devās uz Āziju, Āfriku un Ameriku. Lai izvairītos no pārāk lielas politiskās atkarības no Portugāles un Spānijas patronāta sistēmas, pāvests Gregors XV nolēma izveidot īpašu centrālo iestādi, kas tieši pārraudzītu misijas.
Ar bullu Inscrutabili Divinae Providentiae (1622) tika nodibināta Sacra Congregatio de Propaganda Fide. Tā kļuva par neatkarīgu Romas kūrijas dikastēriju, kas pārraudzīja visu katoļu misionāru darbību ārpus tradicionālajām Eiropas katoļu zemēm.
Pēc Otrā Vatikāna koncila (1962—1965) pāvests Pāvils VI ar apustulisko konstitūciju Regimini Ecclesiae Universae (1967) atjaunoja kongregācijas struktūru, pielāgojot to mūsdienu misiju vajadzībām.
Pāvesta Jāņa Pāvila II reformu dokumentā Pastor Bonus (1988) nosaukums tika vienkāršots, saglabājot uzsvaru uz evaņģelizāciju kā galveno mērķi.
Pāvests Francisks ar apustulisko konstitūciju Praedicate Evangelium (2022) pārstrukturēja Romas kūriju, apvienojot vairākas institūcijas. Congregatio de Propaganda Fide kļuva par daļu no jaunā Evaņģelizācijas dikastērija, kas šodien vada katoļu misiju darbību visā pasaulē.
Struktūra un darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kongregācijai bija plašas pilnvaras:
- koordinēt un finansēt katoļu misijas;
- iecelt bīskapus un vikārus misiju teritorijās;
- pārraudzīt katoļu publikācijas un mācību materiālus;
- apmācīt misionārus īpašās iestādēs.
1667. gadā tika izveidota misionāru semināra iestāde — Collegium Urbanum de Propaganda Fide, kas nodrošināja misionāru izglītību un apmācību dažādu kultūru un valodu darbam.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Evaņģelizācijas dikastērija.
