Kristobals Iē

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Cristobal Huet)
Kristobals Iē
Cristobal Huet
Personas dati
Dzimis 1975. gada 3. septembrī (48 gadi)
Valsts karogs: Francija Grenoble, Francija
Augums 185 cm[1]
Svars 94 kg[1]
Sporta veids Hokejs
Pozīcija Vārtsargs
Nūjas tvēriens Labais
Profesionāļa karjera 1994—2018
Drafts
NHL drafts 214., 7. kārtā, 2001
Drafta klubs Losandželosas "Kings"
Profesionālie klubi
Sezonas Klubs
1994—1998 Brûleurs de Loups
1998—2002 HC Lugano
2002—2003 Mančestras "Monarchs"
2002—2004 Losandželosas "Kings"
2004—2005 Manheimas "Adler"
2005—2006 Hemiltonas "Bulldogs"
2005—2008 Monreālas "Canadiens"
2007—2008 Vašingtonas "Capitals"
2008—2010 Čikāgas "Blackhawks"
2010—2012 HC Fribourg-Gottéron
2012—2018 Lausanne HC
Nacionālā izlase
Sezonas Valsts
1997—2017 Flag of Francija Francija
Papildinformācija
Sasniegumi un apbalvojumi

Infokaste atjaunota 2018. gada 24. aprīlī.

Kristobals Iē (franču: Cristobal Huet; dzimis 1975. gada 3. septembrī) ir bijušais franču hokejists, vārtsargs, Francijas hokeja izlases dalībnieks. Iē ir aizvadījis septiņas sezonas NHL, pēdējā — 2009.—10. gada sezonā — iegūstot Stenlija kausu, kļūstot par pirmo franču hokejistu, kurš to ir ieguvis. Iē Francijas izlases sastāvā ir piedalījies divās olimpiskajās spēlēs un piecpadsmit Pasaules čempionātos.

Klubu karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brûleurs de Loups[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iē karjeru sāka Magnus līgas klubā Brûleurs de Loups, kas atrodas viņa dzimtajā pilsētā Grenoblē. Tajā viņš aizvadīja 4 sezonas. Iē Magnus līgā debitēja 1994.—95. gada sezonā, 20 gadu vecumā.[2] Komanda regulārajā sezonā palika 4. vietā, bet izslegšanas spēlēs viņa komanda piedzīvoja zaudējumu jau ceturtdaļfinālā. Nākamā sezona komandai bija līdzīga — 5. vieta regulārajā sezonā un atkal zaudējums ceturtdaļfinālā. Iē šajā sezonā tika pieteikts 25 no 28 komandas spēlēm regulārajā sezonā, bet izslēgšanas spēlēs nepiedalījās nevienā. 1996.—97. gada sezona gan komandai, gan Iē bija veiskmīgāka — trešā vieta regulārajā sezonā, kā arī bronzas medaļas izslēgšanas spēlēs, bet pats Iē ieguva Žana Ferrārda trofeju, ko katru sezonu pasniedz līgas labākajam vārtsargam.[2] 1997.-98. gada sezona izvērtās vēl veiskmīgāka — Iē kopā ar klubu kļuva par Magnus līgas čempionu, kopā sezonā piedaloties 41 spēlē, kā arī viņš šajā sezonā ieguva arī divas individuālās trofejas — Alberta Haslera trofeju, ko pasniedz līgas labākajam pašmāju spēlētājam, un Žana Ferrārda trofeju, ko viņš ieguva jau otro gadu pēc kārtas.[2]

HC Lugano[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc veiksmīgās sezonas Magnus līgā Iē pārcēlas un Šveices hokeja līgas klubu HC Lugano. Jau pirmajā — 1998.—99. sezonā —, kad Iē spēles laiku dalīja ar Larsu Veibelu, viņš kopā ar komandu kļuva par Šveices hokeja līgas čempionu. Šajā sezonā Iē ieguva Žaka Plantes balvu par mazāko vidēji spēlē ielaisto vārtu skaitu[2] — regulārajā sezonā Iē aizvadīja 21 no 45 spēlēm un vidēji spēlē ielaida 2.73 vārtus, bet 10 aizvadītajās izslēgšanas spēlēs — 2.10 vārtus.[1] Nākamajā sezonā kā Šveices čempioni HC Lugano piedalījās Eiropas hokeja līgā, kur iekļuva labāko četru komandu vidū, bet Šveices līgā regulārajā sezonā kļuva par čempioni, bet izslēgšanas spēļu finālā zaudēja Cīrihes "Lions". Šajā sezonā Iē ieguva lielāku spēles laiku, regulārajā sezonā aizvadot 31 no 45 spēlēm, bet izslēgšanas spēlēs — 13 spēles. Arī šajā sezonā Iē ieguva Žaka Plantes balvu.[2] 2000.-01. gada sezonā pēc Veibela došanās prom uz HC Davos, Iē kļuva par stabilu komandas pamatvārtsargu, regulārajā sezonā aizvadot 39 spēles, bet izslēgšanas spēlēs — 18, tomēr komanda izslēgšanas spēļu finālā otro sezonu pēc kārtas piekāpās Cīrihes "Lions".[1] Pēc šīs sezonas Iē 2001. gada NHL draftā 7. kārtā ar kopējo 214. numuru izvēlējās Losandželosas "Kings", tomēr nākamo sezonu viņš vēl aizvadīja HC Lugano sastāvā, kas gan klubam neizdevās tik veiksmīga — otrā vieta regulārajā sezonā un zaudējums izslēgšanas spēļu pusfinālā atkal Cīrihes "Lions", kas gan tosezon nekļuva par čempioniem. Iē regulārajā sezonā aizvadīja 39 spēles, bet izslēgšanas spēlēs — tikai vienu.

Losandželosas "Kings"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc tās sezonas Iē devās uz Ziemeļameriku, uz klubu, kurš iepriekšējā gadā viņu draftēja NHLLosandželosas "Kings". Iē NHL debitēja 2003. gada 20. februārī, aizvadot ap 15 minūtēm spēlē pret Filadelfijas "Flyers", atvairot 10 no 12 pretinieku metieniem,[3] tādējādi kļūstot par otro Francijas hokejistu NHL aiz Filipa Bozona.[2] Savā pirmajā sezonā NHL — 2002.-03. gada sezonā — Iē "Kings" sastāvā aizvadīja 12 spēles, ar komandu nekvalificējoties izslēgšanas spēlēm, tomēr lielāko daļu sezonas Iē aizvadīja "Kings" fārmklubā AHLMančestras "Monarchs", kas kvalificējās AHL izslēgšanas spēlēm, tomēr pirmajā kārtā zaudēja Bridžportas "Sound Tigers". Iē aizvadīja vienu no trīs izslēgšanas spēlēm Nākamajā sezonā Iē ieguva lielāku spēles laiku, kopā sezonā aizvadot 42 spēles, arī šajā sezonā neiekļūsot izslēgšanas spēlēs. Pēc 2003.-04. gada sezonas Iē aizmainīja uz Monreālas "Canadiens", kas ar viņu parakstīja viena gada līgumu.

Manheimas "Adler"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā 2004.—05. gada NHL sezonā bija lokauts, Iē bija spiests meklēt darbu citur. To viņš atrada Vācijas DEL līgas klubā Manheimas "Adler", kur regulārajā sezonā aizvadīja 36 spēles. "Adler" kvalificējās izslēgšanas spēlēm, kurās tika līdz finālām, tajā trīs spēlēs zaudējot Berlīnes "Eisbären".

Monreālas "Canadiens"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005.—06. gada sezona bija pirmā Iē sezona Monreālas "Canadiens" sastāvā. Pirmo spēli šīs komandas sastāvā viņš aizvadīja 2005. gada 17. decembrī — zaudējums 3—4 papildlaikā pret Minesotas "Wild".[4] Regulārajā sezonā viņš aizvadīja 36 spēles, bet "Canadiens" Austrumu konferencē izcīnīja 7. vietu, tādējādi kvalificējoties NHL izslēgšanas spēlēm, kurās Iē piedalījās pirmo reizi savā karjerā.

Šīs sezonas marta pirmajā nedēļā Iē ieguva labākā aizsardzības spēlētāja balvu pārspējot tādus vārtsargus kā Reju Emeriju un Martinu Brodēru. Tajā nedēļā Iē vidēji spēlē ielaida 1,67 vātus. Otro reizi gadā par NHL labāko aizsardzības spēlētāju Iē nosauca 3. aprīlī, kad iepriekšējā nedēļā viņš vidēji spēlē ielaida tikai 0,65 vārtus un atvairīja 97,9 procentus metienu.[5]

Iē pirmās NHL izslēgšanas spēles sākās 23. aprīlī, kad viņa komanda ar 6-1 pirmās kārtas pirmajā spēlē uzvarēja nākamos Stenlija kausa ieguvējus Karolīnas "Hurricanes". Šajā spēlē Iē atvairīja 42 no 43 metieniem. Nākamajā spēlē "Canadiens" uzvarēja papildlaikā ar 6-5 un sērijā nokļuva vadībā ar 2-0. Tomēr pēc tam "Hurricanes" uzvarēja nākamās 4 spēles un uzvarēja sēriju ar 2-4. Iē sargāja vārtus visās sešās šajās spēlēs.

Pēc 2005.-06. gada sezonas Iē ieguva Rodžera Krozera balvu par labāko atvairīto metienu procentu NHL regulārajā sezonā.[6] Pēc šīs veiksmīgās sezonas viņš pagarināja līgumu ar "Canadiens" uz 2 gadiem par 5,75 miljoniem dolāriem — 3 miljoniem pirmajā gadā, un 2.75 miljoniem otrajā gadā.

Iē savā otrajā sezonā "Canadiens" sastāvā aizvadīja 42 spēles. 2007. gada 13. janvārī viņš tika izvēlēts kā viens no trim NHL zvaigžņu spēles Austrumu konferences komandas vārtargiem. Pēc mēneša Iē guva savainojumu, kas lika viņam izlaist lielāko daļu no sezonas pēdējiem diviem mēnešiem. "Canadiens" sezonā ieņēma 10. vietu Austrumu konferencē un neiekļuva izslēgšanas spēlēs.

2007.—08. gada sezonā, kas bija otrā viņa divu gadu līgumā, Iē "Canadiens" sastāvā aizvadīja 39 spēles, bet 2008. gada 26. februārī Iē tika aizmainīts uz Vašingtonas "Capitals". "Canadiens" pret viņu saņēma drafta 2. kārtas izvēli.[7]

Vašingtonas "Capitals"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kristobals Iē Vašingtonas "Capitals" sastāvā.

Pirmā spēli "Capitals" sastāvā Iē bija 2008. gada 29. februārī 4—0 uzvara pret Ņūdžersijas "Devils", kur Iē atvairīja visus 18 pretinieku metienus. "Capitals" ieņēma 3. vietu Austrumu konferencē, iekļūstot izslēgšanas spēlēs, kur pirmajā kārtā 7 spēļu sērijā ar 3-4 zaudēja Filadelfijas "Flyers". Iē sargāja vārtus visās šajās spēlēs, kas viņam bija otrās izslēgšanas spēles NHL karjerā.

2008. gada 1. jūlijā Iē kļuva par neierobežoti brīvo aģentu un tajā pašā dienā parakstīja četru gadu līgumu ar Čikāgas "Blackhawks" 22,4 miljonu dolāru vērtībā (5,625 miljoni par sezonu).

Čikāgas "Blackhawks"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iē Čikāgas "Blackhawks" sastāvā
Blackhawks svinīgajā parādē pēc Stenlija kausa iegūšanas (Iē pirmajā rindā pirmais no labās)

"Blackhawks" ģenerālmenedžeris Dale Tallons paziņoja, ka komandas vārtus sargās Iē un Nikolajs Habibuļins. Tomēr Habibuļins bija pārāks un Iē vairāk atrādās uz rezervistu soliņa nekā spēlēja. Taču pēc kāda laika Iē sāka atk=gūt spēļu praksi un gandrīz trīs mēnešus viņš un Habibuļins sargāja vārtus pārmaiņus, līdz Habibuļins guva savainojumu februāra sākumā. Februāra 3. nedēļa Iē ieguva NHL nedēļas trešās zvaigznes balvu, tajā nedēļā trīs spēlēs no 72 metieniem ielaida tikai piecus. "Blackhawks" pārliecinoši kvalificējās izsslēgšanas spēlēm, ieņemot 4. vietu Rietumu konferencē. Tomēr tām kā pirmais vārtsargs tika pieteikts Habibuļins, ar kuru "Blackhawks" 1. kārtā uzvarēja Kalgari "Flames" un 2. kārtā — Vankūveras "Canucks". Iē nākamo reizi laukumā parādijās Austrumu konferences fināla trešajā spēlē. Viņš aizstāja savainoto Habibuļinu un atvairīja visus 6 metienus "Blackhawks" uzvarā papildlaikā.[8] Tā kā Habibuļins vēl aizvien atguvās no savainojuma, Iē tika pieteikts 4. spēlei kā pirmais vārtsargs. Tajā viņš ielaida 5 no 21 metiena un viņu nomainīja Korijs Krofords.[9] Sērijas pēdējā spēlē Iē atvairīja 44 metienus, bet "Blackhawks" papildlaikā zaudēja ar 2—1.[10]

2009.—10 gada sezona pirmo reizi Iē karjerā viņam iesākās kā neapstrīdamam komandas pirmajam numuram. Tomēr sezonas sākums Iē neizdevās ļoti labs, tikmēr otrais vārtsargs Anti Niemi spēlēja labi. Pēc vājas spēles vairāku mēnešu garumā, pirmā vārtsaga pozīcijā viņu aizstāja Niemi. "Blackhawks" regulārajā ieņēma 2. vietu Rietumu konferecē. 2010. gada NHL izslēgšanas spēlēs Iē aizvadīja vien 20 minūtes konferences pusfinālu pirmajā spēlē zaudējumā 1—5 pret Vankūveras "Canucks", nomainot Niemi pirms trešā perioda sākuma un atvairot visus 3 metienus. Neskatoties uz šo zaudējumu, "Blackhawks" spēja uzvarēt šo sēriju, pēc tam konferences finālā arī Sanhosē "Sharks", bet, Stenlija kausa finālā sērijā līdz četrām uzvarām ar 4—2 pārspējot Filadelfijas "Flyers", tādējādi iegūstot šo prestižo trofeju. Iē kļuva par pirmo Fracijas hokejistu, kas ir ieguvis Stenlija kausu.[2]

HC Fribourg-Gottéron[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iē Fribourg-Gotteron sastāvā

Pēc šīs sezonas "Blackhaws" nosūtīja Iē uz Šveices hokeja līgas klubu HC Fribourg-Gottéron,[11] kurā viņš nospēlēja divas sezonas. Pirmajā sezonā viņš regulārajā sezonā aizvadīja 41 spēli, spēlē vidēji ielaižot 2.84 vārtus. Komanda šo sezonu beidza astotajā vietā, kas ļāva kvalificēties izslēgšanas spēlēm, bet to pirmajā kārtā piekāpās HC Lugano. Otrā sezona Iē izdevās labāka, viņš regulārajā sezonā aizvadīja 39 spēles, vidēji spēlē ielaižot 1.99 vārtus, un Fribourg-Gottéron sezonu to beidza trešajā vietā. Play-off ceturtdaļfinālā sešās spēlēs Frīburgas komanda uzvarēja HC Lugano, bet pusfinālā zaudēja SC Bern. Iē šajā sezonā kļuva par Šveices hokeja līgas vārtsargu ar vismazāk ielaistajiem vārtiem vidēji spēlē — regulārajā sezonā Iē vidēji spēlē ielaida 2.12 vārtus.[1]

Pēc šīs sezonas beigās Iē četru gadu līgums ar līgums ar "Blackhawks" un viņš kļuva par neierobežoti brīvo aģentu.

Lausanne HC[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā Iē neizdevās iekļūt kādā NHL komandā, viņš atgriezās Šveicē, parakstot 4 gadu līgumu ar NLB līgas (Šveices 2. līgas) klubu Lausanne HC. Jau pirmā sezonā izdevās veiksmīga gan Iē, gan visai komandai — tā uzvarēja NLB līgu, NLB līgas finālā uzvarot EHC Olten un Iē regulārajā sezonā aizvadot 36 spēles un 19 spēles izslēgšanas spēlēs, bet pārspēlēs par iekļūšanu Šveices hokeja līgā uzvarēja Langnavas "Tigers", tādējādi gan Lausanne HC, gan pats Iē atgriezās Šveices augstākajā līgā.

2013.—14. gada sezonā Iē aizvadīja 45 no komandas 50 spēlēm regulārajā Šveices hokeja līgas čempionātā, kur komanda ieņēma 8. vietu un kvalificējās izslēgšanas spēlēm. Tajās 1. kārtā Lausanne HC sērijā līdz 4 uzvarām ar 3-4 zaudēja nākamajiem Šveices čempioniem Cīrihes "Lions". Viņš aizvadīja 6 no 7 izslēgšanas spēlēm. Šajā sezonā Iē trešo reizi savā karjerā tika atzīts par Šveices hokeja līgas labāko vārtsargu, kā arī otro reizi kļuva par vārtsargu, kurš ielaidis vismazāk vārtus vidēji spēlē regulārajā sezonā — šoreiz tie bija 2.05 vārti.[1]

2014.—15. gada sezonu, kas bija trešais no četriem Iē līguma gadiem, komanda aizvadīja ar līdzīgām sekmēm — regulārajā čempionātā ieņemta 7. vieta (Iē aizvadīja 37 no 50 spēlēm), bet izlēgšanas spēlēs 1. kārtā tika zaudēts ar tādu pašu rezultātu kā iepriekšējā gadā — 3-4, tikai šoreiz pret SC Bern (Iē aizvadīja visas septiņas spēles). Pēc šīs sezonas viņš ieguva balvu kā līgas labākais vārtsargs mediju vērtējumā un tika iekļauts Šveices hokeja līgas visu zvaigžņu komandā.[1]

Iē Lozannas komandā pavadīja vēl trīs sezonas, lielākoties kā komandas pamatvārtsargs. Pēc 2017.—18. gada sezonas Iē 42. gadu vecumā beidza karjeru, bet palika komandā, kļūstot par Lausanne HC vārtsargu treneri.[12]

Karjera izlasē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iē 2008. gada pasaules čempionātā

Francijas izlases sastāvā ir piedalījies 2 olimpiskajās spēlēs (1998., 2002.), 13 augstākās divīzijas Pasaules čempionātos (1997., 1998., 1999., 2000., 2004., 2008., 2011., 2012., 2013., 2014., 2015., 2016., 2017.), divos Pirmās divīzijas pasaules čempionātos (2001., 2002.), četrās olimpisko spēļu kvalifikācijas sacensībās (2001., 2005., 2013., 2017.), vienā Pasaules čempionāts hokejā junioriem (B divīzijā, 1995.).

Karjeras statistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klubu statistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Regulārā sezona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sezona Klubs Līga Sp U Z N P MIN ZV SO GAA SV%
1995.–96. Brûleurs de Loups Magnus Līga 25
1996.–97. Brûleurs de Loups Magnus līga 28
1997.–98. Brûleurs de Loups Magnus līga 29
1998.–99. HC Lugano NLA 21 1275 58 1 2.73
1999.–2000. HC Lugano NLA 31 1886 50 8 1.59
2000.–01. HC Lugano NLA 39 2365 77 6 1.95
2001.–02. HC Lugano NLA 36 2313 107 4 2.78
2002–03 Mančestras "Monarchs" AHL 30 16 8 5 1784 68 1 2.29 .922
2002.–03. Losandželosas "Kings" NHL 12 4 4 1 541 21 1 2.33 .913
2003.–04. Losandželosas "Kings" NHL 41 10 16 10 2199 89 3 2.43 .907
2004.–05. Manheimas "Adler" DEL 36 2001 93 1 2.79
2005.–06. Hemiltonas "Bulldogs" AHL 4 0 4 237 15 0 3.79 .862
2005.–06. Monreālas "Canadiens" NHL 36 18 11 4 2102 77 7 2.20 .929
2006.–07. Monreālas "Canadiens" NHL 42 19 16 3 2286 107 2 2.81 .916
2007.–08. Monreālas "Canadiens" NHL 39 21 12 6 2278 97 2 2.55 .916
2007.–08. Vašingtonas "Capitals" NHL 13 11 2 0 771 21 2 1.63 .936
2008.–09. Čikāgas "Blackhawks" NHL 41 20 15 4 2351 99 3 2.53 .909
2009.–10. Čikāgas "Blackhawks" NHL 48 26 14 4 2731 114 4 2.50 .895
2010.–11. HC Fribourg-Gottéron NLA 41 2454 116 6 2.83 .919
2011.–12. HC Fribourg-Gottéron NLA 39 2319 77 1.99 .932
2012.–13. Lausanne HC NLB 36 2.33
2013.–14. Lausanne HC NLA 48 2649 91 2.06 .928
2014.–15. Lausanne HC NLA 41 2158 67 1.86 .931
2015.–16. Lausanne HC NLA 46 2768 112 2.43 .910
2016.–17. Lausanne HC NLA 40 2404 99 2.47 .919
2017.–18. Lausanne HC NLA 21 1105 64 3.48 .886
NHL kopā 272 129 90 11 21 15261 625 24 2.46 .913

Izslēgšanas spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sezona Klubs Līga Sp U Z MIN ZV SA SO GAA SV%
1994.–95. Brûleurs de Loups Magnus līga
1995.–96. Brûleurs de Loups Magnus līga 11
1996.–97. Brûleurs de Loups Magnus līga
1997.–98. Brûleurs de Loups Magnus līga 12
1998.–99. HC Lugano NLA 10 628 18 1 1.72
1999.–2000. HC Lugano NLA 13 783 29 0 2.22
2000.–01. HC Lugano NLA 18 1141 39 2 2.05
2001.–02. HC Lugano NLA 1 60 3 0 3.00
2002.–03. Mančestras "Monarchs" AHL 1 0 1 30 4 18 0 8.08 .778
2004.–05. Manheimas "Adler" DEL 14 850 40 2 2.82
2005–06 Monreālas "Canadiens" NHL 6 2 4 385 15 212 0 2.33 .929
2007.–08. Vašingtonas "Capitals" NHL 7 3 4 451 22 242 0 2.90 .909
2008.–09. Čikāgas "Blackhawks" NHL 3 1 2 130 7 78 0 3.23 .910
2009.–10. Čikāgas "Blackhawks" NHL 1 0 0 20 0 3 0 0.00 1.000
2010.–11. HC Fribourg-Gottéron NLA 4 0 4 212 18 89 0 5.09 .832
2011.–12. HC Fribourg-Gottéron NLA 6 2 4 356 14 171 0 2.36 .924
2012.–13. Lausanne HC NLB 13 2.67
2013.–14. Lausanne HC NLA 6 2.58 .911
2014.–15. Lausanne HC NLA 7 1.48 .941
2015.–16. Lausanne HC NLA 3 1.67 .923
2016.–17. Lausanne HC NLA 4 2.98 .908
2017.–18. Lausanne HC NLA 3 4.41 .837
NHL kopā 17 6 10 987 44 535 0 2.73 .918

Izlases statistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Izlase Turnīrs Sp U Z N MIN ZV SO GAA SV%
1997. Francija 3 7.13 .793
1998. Francija OS 2 1 1 0 120 5 0 2.50 .925
1998. Francija 1 36.00 .400
1999. Francija 1 60 6 0 6.00 .714
2000. Francija 4 239 11 0 2.76 .892
2002. Francija OS 3 0 2 1 179 10 0 3.36 .884
2004. Francija 4 0 3 1 198 17 0 5.25 .851
2008. Francija 5 2 3 0 250 15 0 3.60 .911
2011. Francija 6 1 5 1 282 16 0 3.41 .913
2012. Francija 5 3 2 0 299 18 0 3.61 .882
2013. Francija 5 3.36 .902
2014. Francija 6 2.60 .902
2015. Francija 5 2.09 .923
2016. Francija 5 3.05 .884
2017. Francija 4 2.41 .899

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «CRISTOBAL HUET». eliteprospects.com. Skatīts: 2015-03-22.(angliski)
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 «Cristobal Huet». liguemagnus.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-08-24. Skatīts: 2015-03-22.(franciski)
  3. «REGULAR SEASON GAME LOG». nhl.com. Skatīts: 2015-03-22.(angliski)
  4. «REGULAR SEASON GAME LOG». nhl.com. Skatīts: 2015-03-22.(angliski)
  5. «Aizvadītās nedēļas NHL labākie spēlētāji - Stīvens Rainprehts un Kristobals Uē». delfi.lv. 2006. gada 3. aprīlis.
  6. «Paziņoti NHL regulārās sezonas labākie spēlētāji». delfi.lv. 2006. gada 20. aprīlis.
  7. «Cristobal Huet stops 'em all in debut game for Capitals». USA Today. 2008-03-01. Skatīts: 2010-04-30.(angliski)
  8. Len Ziehm. «Wings win 3–2 in OT, put Hawks in 2-hole». Chicago Sun-Times, 2009-05-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-05-23. Skatīts: 2009-05-25.(angliski)
  9. Rick Gano. «Hossa, Zetterberg push Wings to verge of finals». Yahoo! Sports, 2009-05-24. Skatīts: 2009-05-25.(angliski)
  10. Ross McKeon. «Wednesday's Three Stars: Hip, hip, Huet. Nice try, anyway». Yahoo! Sports, 2009-05-28. Skatīts: 2009-05-28.(angliski)
  11. «'Blackhawks' vārtsargs Uē nosūtīts uz Šveices čempionātu». delfi.lv. 2010. gada 28. septembris.
  12. «Cristobal Huet to be Lausanne's new goalie coach». swisshockeynews.ch. 2018. gada 26. aprīlis. Skatīts: 2019-04-24.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]