Dārza kāposts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dārza kāposts
Brassica oleracea
Dārza kāposts
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums (botānika) Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda Krustziežu rinda (Brassicales)
Dzimta Krustziežu dzimta (Brassicaceae)
Ģints Kāposti (Brassica)
Suga Dārza kāposts (B. oleracea)
Dārza kāposts Vikikrātuvē

Dārza kāposts (Brassica oleracea) ir divgadīgs kāpostu dzimtas lakstaugs. Lapas gludas, ieapaļas, blīvās galviņās. Otrajā gadā attīstās stumbrs ar lapām. Viss augs kails, pelēkzaļš. Ziedi dzelteni, sakopoti skrajos ķekaros. Auglis ir mezglains pākstenis ar pelēcīgi brūnām sēklām.

Ķīmiskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

100 g kāpostu sulas sastāvā ir ap 30 mg askorbīnskābes, kas daļēji ir saistītā veidā kā askorbigēns, kurš uzglabāšanas laikā parasti šķeļas. Sulā ir arī B1, B2, B6 un K vitamīns, nikotīnskābe, folijskābe, pantotēnskābe, karotīns, inozīts un biotīns. Bez vitamīniem tajā konstatētas 16 aminoskābes, piemēram, metionīns, S-metilmetionīns jeb faktors U (uzkrājas visvairāk pie kacena, it sevišķi dienvidu rajonos audzētajos kāpostos), triptofāns, lizīns; minerālvielaskālijs, dzelzs, magnijs, fosfors; cukuri (2—3%), fermenti, tioglikozīdiglikobrasidīns, neoglikobrasidīns; goitrīns u.c.

Dārza kāposta pasugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]