Pāriet uz saturu

Dārza kāposts

Vikipēdijas lapa
Dārza kāposts
Brassica oleracea
Dārza kāposts
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaKrustziežu rinda (Brassicales)
DzimtaKrustziežu dzimta (Brassicaceae)
ĢintsKāposti (Brassica)
SugaDārza kāposts (B. oleracea)
Dārza kāposts Vikikrātuvē

Dārza kāposts (Brassica oleracea) ir divgadīgs kāpostu dzimtas lakstaugs. Lapas gludas, ieapaļas, blīvās galviņās. Otrajā gadā attīstās stumbrs ar lapām. Viss augs kails, pelēkzaļš. Ziedi dzelteni, sakopoti skrajos ķekaros. Auglis ir mezglains pākstenis ar pelēcīgi brūnām sēklām.

Tiek uzskatīts, ka kāpostus sākuši audzēt vairāk nekā pirms 3500 gadiem, jo uz šo laiku attiecas pirmā zināmā kāpostu sēkla atklāšana cilvēku apmetnē (Austrijas teritorijā), taču joprojām pastāv dažādi viedokļi par to, kuras kāpostu savvaļas sugas izmatotas šai procesā un arī ģeogrāfiskā vieta. 2021. gada pētījums apgalvo, ka sugas pamats bijis Brassica cretacea — Krētas kāposts, kurš aug Vidusjūras un Egejas jūras salās, kā arī Grieķijas piekrastē.[1] Pirmās ziņas par dārza kāpostu nodalīšanos atsevišķās šķirnēs attiecas uz 4.—3. gadsimtu p.m.ē, kad grieķis Teofrasts pieminēja trīs lapu kāpostu veidus,[1] bet 1. gadsimtā romietis Plīnijs Vecākais nosauca vēl desmit šķirnes, kur jau bija arī citas pasugas.

Latvijā kāposti ievesti 11.-13. gadsimtā.[2]

Ķīmiskais sastāvs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

100 g kāpostu sulas sastāvā ir ap 30 mg askorbīnskābes, kas daļēji ir saistītā veidā kā askorbigēns, kurš uzglabāšanas laikā parasti šķeļas. Sulā ir arī B1, B2, B6 un K vitamīns, nikotīnskābe, folijskābe, pantotēnskābe, karotīns, inozīts un biotīns. Bez vitamīniem tajā konstatētas 16 aminoskābes, piemēram, metionīns, S-metilmetionīns jeb faktors U (uzkrājas visvairāk pie kacena, it sevišķi dienvidu rajonos audzētajos kāpostos), triptofāns, lizīns; minerālvielas — kālijs, dzelzs, magnijs, fosfors; cukuri (2—3%), fermenti, tioglikozīdi — glikobrasidīns, neoglikobrasidīns; goitrīns u.c.

Dārza kāposta pasugas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 Mabry, Makenzie E; Turner-Hissong, Sarah D; Gallagher, Evan Y; McAlvay, Alex C; An, Hong; Edger, Patrick P; Moore, Jonathan D; Pink, David A C et al. (2021-10-01). "The Evolutionary History of Wild, Domesticated, and Feral Brassica oleracea (Brassicaceae)". Molecular Biology and Evolution 38 (10): 4419–4434. doi:10.1093/molbev/msab183. ISSN 1537-1719.
  2. «Monēta "Kāposts" kļuvusi par "Latvijas gada monētu 2024" — Delfi». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2025-04-15.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]