Dārza kāposts
| Dārza kāposts Brassica oleracea | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Krustziežu rinda (Brassicales) |
| Dzimta | Krustziežu dzimta (Brassicaceae) |
| Ģints | Kāposti (Brassica) |
| Suga | Dārza kāposts (B. oleracea) |
 Dārza kāposts Vikikrātuvē | |
Dārza kāposts (Brassica oleracea) ir divgadīgs kāpostu dzimtas lakstaugs. Lapas gludas, ieapaļas, blīvās galviņās. Otrajā gadā attīstās stumbrs ar lapām. Viss augs kails, pelēkzaļš. Ziedi dzelteni, sakopoti skrajos ķekaros. Auglis ir mezglains pākstenis ar pelēcīgi brūnām sēklām.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tiek uzskatīts, ka kāpostus sākuši audzēt vairāk nekā pirms 3500 gadiem, jo uz šo laiku attiecas pirmā zināmā kāpostu sēkla atklāšana cilvēku apmetnē (Austrijas teritorijā), taču joprojām pastāv dažādi viedokļi par to, kuras kāpostu savvaļas sugas izmatotas šai procesā un arī ģeogrāfiskā vieta. 2021. gada pētījums apgalvo, ka sugas pamats bijis Brassica cretacea — Krētas kāposts, kurš aug Vidusjūras un Egejas jūras salās, kā arī Grieķijas piekrastē.[1] Pirmās ziņas par dārza kāpostu nodalīšanos atsevišķās šķirnēs attiecas uz 4.—3. gadsimtu p.m.ē, kad grieķis Teofrasts pieminēja trīs lapu kāpostu veidus,[1] bet 1. gadsimtā romietis Plīnijs Vecākais nosauca vēl desmit šķirnes, kur jau bija arī citas pasugas.
Latvijā kāposti ievesti 11.-13. gadsimtā.[2]
Ķīmiskais sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]100 g kāpostu sulas sastāvā ir ap 30 mg askorbīnskābes, kas daļēji ir saistītā veidā kā askorbigēns, kurš uzglabāšanas laikā parasti šķeļas. Sulā ir arī B1, B2, B6 un K vitamīns, nikotīnskābe, folijskābe, pantotēnskābe, karotīns, inozīts un biotīns. Bez vitamīniem tajā konstatētas 16 aminoskābes, piemēram, metionīns, S-metilmetionīns jeb faktors U (uzkrājas visvairāk pie kacena, it sevišķi dienvidu rajonos audzētajos kāpostos), triptofāns, lizīns; minerālvielas — kālijs, dzelzs, magnijs, fosfors; cukuri (2—3%), fermenti, tioglikozīdi — glikobrasidīns, neoglikobrasidīns; goitrīns u.c.
Dārza kāposta pasugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Briseles kāposti jeb rožu kāposti (Brassica oleracea var. gemmifera)
- Brokoļi (Brassica oleracea var. italica)
- Galviņkāposti (Brassica oleracea var. capitata)
- Kolrābji (Brassica oleracea var. gongylodes)
- Ķīnas kāposti (Brassica oleracea var. alboglabra)
- Lapu kāposti jeb kacenkāposti (Brassica oleracea var. acephala)
- Lopbarības kāposti (Brassica oleracea var. palmifolia)
- Savojas kāposti jeb virziņkāposti (Brassica oleracea var. sabauda)
- Ziedkāposti jeb puķkāposti (Brassica oleracea var. botrytis)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Mabry, Makenzie E; Turner-Hissong, Sarah D; Gallagher, Evan Y; McAlvay, Alex C; An, Hong; Edger, Patrick P; Moore, Jonathan D; Pink, David A C et al. (2021-10-01). "The Evolutionary History of Wild, Domesticated, and Feral Brassica oleracea (Brassicaceae)". Molecular Biology and Evolution 38 (10): 4419–4434. doi:10.1093/molbev/msab183. ISSN 1537-1719.
- ↑ «Monēta "Kāposts" kļuvusi par "Latvijas gada monētu 2024" — Delfi». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2025-04-15.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dārza kāposts.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |