Dārza kāposts
| Dārza kāposts Brassica oleracea | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Krustziežu rinda (Brassicales) |
| Dzimta | Krustziežu dzimta (Brassicaceae) |
| Ģints | Kāposti (Brassica) |
| Suga | Dārza kāposts (B. oleracea) |
 Dārza kāposts Vikikrātuvē | |
Dārza kāposts (Brassica oleracea) ir divgadīgs kāpostu dzimtas lakstaugs. Lapas gludas, ieapaļas, blīvās galviņās. Otrajā gadā attīstās stumbrs ar lapām. Viss augs kails, pelēkzaļš. Ziedi dzelteni, sakopoti skrajos ķekaros. Auglis ir mezglains pākstenis ar pelēcīgi brūnām sēklām.
Ķīmiskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
100 g kāpostu sulas sastāvā ir ap 30 mg askorbīnskābes, kas daļēji ir saistītā veidā kā askorbigēns, kurš uzglabāšanas laikā parasti šķeļas. Sulā ir arī B1, B2, B6 un K vitamīns, nikotīnskābe, folijskābe, pantotēnskābe, karotīns, inozīts un biotīns. Bez vitamīniem tajā konstatētas 16 aminoskābes, piemēram, metionīns, S-metilmetionīns jeb faktors U (uzkrājas visvairāk pie kacena, it sevišķi dienvidu rajonos audzētajos kāpostos), triptofāns, lizīns; minerālvielas — kālijs, dzelzs, magnijs, fosfors; cukuri (2—3%), fermenti, tioglikozīdi — glikobrasidīns, neoglikobrasidīns; goitrīns u.c.
Dārza kāposta pasugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Briseles kāposti jeb rožu kāposti (Brassica oleracea var. gemmifera)
- Brokoļi (Brassica oleracea var. italica)
- Galviņkāposti (Brassica oleracea var. capitata)
- Kolrābji (Brassica oleracea var. gongylodes)
- Ķīnas kāposti (Brassica oleracea var. alboglabra)
- Lapu kāposti jeb kacenkāposti (Brassica oleracea var. acephala)
- Lopbarības kāposti (Brassica oleracea var. palmifolia)
- Savojas kāposti jeb virziņkāposti (Brassica oleracea var. sabauda)
- Ziedkāposti jeb puķkāposti (Brassica oleracea var. botrytis)
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
