Dīķa varde

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dīķa varde
Pelophylax lessonae (Camerano, 1882)
Dīķa varde
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Abinieki (Amphibia)
Kārta Bezastainie abinieki (Anura)
Dzimta Varžu dzimta (Ranidae)
Ģints Dīķa vardes (Pelophylax)
Suga Dīķa varde (Pelophylax lessonae)
Sinonīmi
  • Rana lessonae
Dīķa varde Vikikrātuvē

Dīķa varde (Pelophylax lessonae) ir varžu dzimtas (Ranidae) Latvijā dzīvojoša suga, kas pieder pie dīķa varžu ģints (Pelophylax).[1][2] Tā sastopama tikai Eiropā, rietumos sākot ar Franciju, Korsiku ieskaitot, ziemeļos sasniedzot Zviedrijas dienviddaļu, dienvidos Itāliju, Sicīliju ieskaitot, Slovēniju, Rumāniju un Horvātiju, austrumos Volgas upi Krievijā. Introducēta Anglijā. Izolēta populācija reģistrēta Norvēģijas dienvidos.[2][3]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mugura visbiežāk ir koši zaļa ar dzeltenu svītru vidū

Dīķa varde ir vidēji liela varde (mazāka nekā ezera varde), kuras ķermeņa garums ir 4,5—5,5 cm, retāk līdz 7 cm.[4] Tēviņš nedaudz mazāks nekā mātīte. Dīķa vardes āda ir gluda. Mugura koši zaļa, retāk brūngana, bieži ar zeltainu vai dzeltenu garenisku svītru. Uz muguras bieži redzami melni plankumi vai punktiņi. Vēderpuse balta, bez plankumiem. Tēviņam atšķirībā no mātītes ir koši dzeltens kakls, ārējie rezonatori baltā krāsā, raksturīgi kurkst visu nārsta periodu.[4]

Dzīves veids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dīķa varde lielāko daļu dzīves pavada dažādos stāvošos ūdensbaseinos, kas parasti ir ar bagātīgu augāju. Izvairās no lieliem ezeriem un upēm. Ūdenstilpes var atrasties lapukoku un jauktos mežos, mežmalās, palieņu pļavās. Ziemo ūdenī, dažreiz uz sauszemes — alās un bedrēs.[5] Ziemošanas periods sākas septembra beigās vai oktobrī,[4] bet pavasarī mostas, kad ūdens temperatūra sasniedz +8°C.[6]

Vasaras aktivitātes periodu dīķa varde pavada ūdenstilpē vai tās krastā. Pārtiek pārsvarā no kukaiņiem, kas uzturas ūdeņu tuvumā. Aktīva dienā, taču nārsta dziedāšana visintensīvākā ir pievakarē un turpinās visu nakti.[4] Ārpus vairošanās sezonas dīķa varžu vislielākā aktivitāte ir siltākajās diennakts stundās (no pulksten 12—16), karstajās dienās to aktivitātes laiks novirzās tuvāk vakaram. Šajā laikā dīķa varde aktīvi barojas. Dīķa vardes ir teritoriāli dzīvnieki. Aptuveni līdz desmit metriem no ūdens tilpnes krasta tās iekārto sev teritoriju. Katras vardes individuālais laukums nav liels (0,4-0,8 m²), bet tās to aktīvi apsargā, izdodot skaļu, specifisku signālu un uzbrūkoši lecot pretinieka virzienā.[6] Viena no dīķa vardes aizsardzības uzvedībām ir lēkšana no krasta ūdenī, bet atšķirībā no ezera vardes, kas ierokas dūņās, tā ienirst un, kādu gabalu nopeldējusi, uznirst. Vienas vardes lēciens izraisa blakus esošajām vardēm tādu pašu reakciju.[6]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējie rezonatori ir baltā krāsā

Nārsta periods Latvijā dīķa vardēm ir maijā un sākas atkarībā no ūdens temperatūras (pārsniedzot 15°C). Nārsto nelielos dīķos, vecupēs vai karjeros. Mātīte iznērš 2000—3000 ikru nelielām porcijām. Ikri parasti sakopoti bezveidīgos gļotu kamolos, kas peld pa ūdens virsmu. Kurkuļi attīstās 4—12 dienās,[6] tie ir lieli, ļoti aktīvi, pirms metamorfozes jau iegūst zaļi plankumainu nokrāsu un sasniedz 7 cm garumu. Metamorfoze notiek pēc 2—3,5 attīstības mēnešiem. Jaunās vardītes ūdenstilpi parasti atstāj augusta beigās. To garums ir ap 3 cm. Dzimumgatavība iestājas dzīves trešajā gadā.[4]

Hibrīdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dīķa varde pārojas ar ezera vardi, radot vairoties spējīgus pēcnācējus. Hibrīdus sauc par zaļajām vardēm (Pelophylax kl. esculentus).[7] Dīķa varde krustojas arī ar zaļo vardi. Abas vardes bieži tiek jauktas, ar ko daudzos gadījumos arī dzīvo vienā ūdenstilpē.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]