Džafars Piševari
| Džafars Piševari Seyid Cəfər Pişəvəri | |
|---|---|
 | |
| Azerbaidžānas Tautas valdības vadītājs | |
|
Amatā 1945. gada 12. decembris — 1946. gada 12. decembris | |
| Priekštecis | amats izveidots |
| Pēctecis | amats likvidēts |
| Azerbaidžānas Demokrātiskās partijas vadītājs | |
|
Amatā 1945. gada 3. septembris — 1947. gada 11. jūnijs | |
| Persijas Sociālistiskās Padomju Republikas iekšlietu komisārs | |
|
Amatā 1921. gadā — 1921. gadā | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1892. gada 26. augustā Zavijejes Sadata, Halhāla, Kadžāru Irāna |
| Miršanas dati |
1947. gada 11. jūnijā (54 gadu vecumā) Baku, Azerbaidžānas PSR, PSRS |
| Politiskā partija |
Azerbaidžānas Demokrātiskā partija Irānas Komunistiskā partija Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija |
Džafars Piševari (persiešu: سید جعفر پیشهوری, azerbaidžāņu: Seyid Cəfər Pişəvəri, 1892. gada 26. augustā — 1947. gada 11. jūnijā) bija Irānas azerbaidžāņu politiķis, žurnālists, komunists un Azerbaidžānas Demokrātiskās partijas vadītājs. Viņš bija viens no galvenajiem Azerbaidžānas Tautas valdības izveidotājiem un vadītājiem Irānas Azerbaidžānā no 1945. līdz 1946. gadam.[1]
Piševari politiskā darbība bija cieši saistīta ar kreiso kustību Irānā, Kaukāzā un Padomju Savienības ietekmi Irānas ziemeļrietumos pēc Otrā pasaules kara. Viņa vadītā Azerbaidžānas Tautas valdība pastāvēja īsu laiku, taču kļuva par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem Irānas krīzē 1946. gadā.[2]
Dzīvesgājums
[labot | labot pirmkodu]Džafars Piševari dzimis 1892. gada 26. augustā Zavijejes Sadatas ciemā pie Halhālas, mūsdienu Ardabīlas ostāna teritorijā Irānā. Viņa dzimtais vārds bija Džafars Džavadzade. Jaunībā viņš pārcēlās uz Baku, kur ieguva izglītību un nonāca saskarē ar revolucionārajām un marksistiskajām idejām.
20. gadsimta sākumā Piševari darbojās Kaukāza kreisajās organizācijās un bija saistīts ar Krievijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju. Vēlāk viņš pievienojās Irānas komunistiskajai kustībai un kļuva par vienu no tās aktīvistiem.
Piševari bija arī žurnālists. Viņš rakstīja un darbojās vairākos kreisos preses izdevumos, tostarp azerbaidžāņu un persiešu valodā. Žurnālistika viņam kļuva par vienu no galvenajiem politiskās darbības instrumentiem.
Darbība komunistiskajā kustībā
[labot | labot pirmkodu]1920. gadā Piševari piedalījās Irānas Komunistiskās partijas izveidē. Šajā laikā Irānas ziemeļos darbojās Persijas Sociālistiskā Padomju Republika, kas pazīstama arī kā Gilānas Padomju Republika. 1921. gadā Piševari šajā republikā ieņēma iekšlietu komisāra amatu.
Pēc Gilānas Padomju Republikas sabrukuma Piševari turpināja darboties kā žurnālists un komunistu aktīvists. 1920. gados viņš bija saistīts ar kreiso presi Teherānā un piedalījās strādnieku kustībā.
Rezā Šaha Pehlevī valdīšanas laikā Piševari tika arestēts par komunistisku darbību. Viņš pavadīja vairākus gadus cietumā un tika atbrīvots pēc Rezā Šaha atteikšanās no troņa 1941. gadā, kad Irānu bija okupējušas sabiedroto — Lielbritānijas un Padomju Savienības — armijas.
Politiskā darbība Irānā
[labot | labot pirmkodu]Pēc atbrīvošanas Piševari atgriezās politiskajā dzīvē. 1944. gadā viņš tika ievēlēts Irānas Medžlisā no Tebrīzas apgabala, tomēr viņa deputāta mandātu Medžliss neapstiprināja. Šis notikums pastiprināja viņa konfliktu ar Irānas centrālo valdību.
1945. gada 3. septembrī Piševari kopā ar domubiedriem Tebrīzā izveidoja Azerbaidžānas Demokrātisko partiju. Partija prasīja plašāku autonomiju Irānas Azerbaidžānai, azerbaidžāņu valodas izmantošanu izglītībā un pārvaldē, zemes reformu un vietējo pašpārvaldi.[3]
Azerbaidžānas Tautas valdība
[labot | labot pirmkodu]1945. gada decembrī Padomju Savienības karaspēka klātbūtnes apstākļos Irānas ziemeļrietumos tika izveidota Azerbaidžānas Tautas valdība. Tās centrs bija Tebrīza, un par valdības vadītāju kļuva Džafars Piševari.[4]
Piševari valdība ieviesa vairākas reformas. Tika paplašināta azerbaidžāņu valodas izmantošana skolās un pārvaldē, sākta zemes reforma, izveidotas vietējās drošības struktūras un mēģināts attīstīt reģionālo administrāciju. Valdība sevi pasludināja par autonomu Irānas sastāvdaļu, tomēr Teherāna to uzskatīja par separātisku un Padomju Savienības atbalstītu projektu.
Azerbaidžānas Tautas valdības pastāvēšana sakrita ar Irānas krīzi 1946. gadā, kad Irāna, ASV un Lielbritānija pieprasīja Padomju Savienības karaspēka izvešanu no Irānas. Pēc starptautiska spiediena Padomju Savienība izveda savus spēkus, un Irānas armija 1946. gada decembrī atjaunoja kontroli pār Tebrīzu un citām Irānas Azerbaidžānas pilsētām.
Trimda un nāve
[labot | labot pirmkodu]Pēc Azerbaidžānas Tautas valdības sabrukuma Piševari kopā ar vairākiem saviem līdzgaitniekiem aizbēga uz Azerbaidžānas PSR. Viņš apmetās Baku, kur turpināja politisko darbību trimdā.
Džafars Piševari nomira 1947. gada 11. jūnijā autoavārijā Azerbaidžānas PSR teritorijā. Dažādos avotos kā nāves vieta minēta Baku vai Jevlaha. Viņa nāve vēlāk kļuva par politisku strīdu objektu, jo viņa atbalstītāji to nereti uzskatīja par aizdomīgu.[5]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Ja'far Pishevari». Wikipedia. Skatīts: 2026. gada 9. maijā.
- ↑ «Azerbaijan Democratic Party: Ups and Downs (1945–1946)». Revista Relaciones Internacionales. Skatīts: 2026. gada 9. maijā.
- ↑ «Azerbaijan Democratic Party: Ups and Downs (1945–1946)». Revista Relaciones Internacionales. Skatīts: 2026. gada 9. maijā.
- ↑ «The Rise and Fall of the Azerbaijan People's Government». IRAM Center. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2026. gada 18. februārī. Skatīts: 2026. gada 9. maijā.
- ↑ «Ja'far Pishevari». Wikipedia. Skatīts: 2026. gada 9. maijā.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džafars Piševari.
 | Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|