Pāriet uz saturu

Džagatajs

Vikipēdijas lapa
Džagatajs
چغتای, Čağatāy
Valodu lieto: Centrālāzija
Valodas izmiršana: 1921?
Valodu saime: tjurku valodas
 galvenās tjurku valodas
  karluku valodas
   uiguru-uzbeku valodas
    Džagatajs 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:
Regulators: nav oficiāla regulatora
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2: chg
ISO 639-3: chg

Džagatajs[1] (چغتای, Čağatāy), pazīstama arī kā čagataju valoda, ir vēsturiska tjurku valoda, kas pieder karluku valodu apakšgrupai un no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota Centrālāzijā. Tā bija literārā, administratīvā un kultūras valoda Čagataja hanātā, Timurīdu lielvalsts un vēlāk Mogulu impērijas valdnieku galmos. Džagatajs reģionā kalpoja kā lingua franca izglītotajās un aristokrātiskajās aprindās, aptverot mūsdienu Uzbekistānas, Afganistānas, Kirgizstānas, Kazahstānas, Turkmenistānas, Ķīnas (Sinkjanas) un Indijas ziemeļu teritorijas. Līdz ar Ališera Navoji literāro darbību 15. gadsimtā džagatajs kļuva par augsti attīstītu rakstīto valodu ar plašu dzejas, zinātnes un reliģiskās literatūras klāstu. Tās ietekme saglabājusies mūsdienu uzbeku un uiguru valodās, un džagataju tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]