Džagatajs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Džagatajs
چغتای, Čağatāy
Valodu lieto: Centrālāzija
Valodas izmiršana: 1921?
Valodu saime: tjurku valodas
 Common Turkic
  Karluk
   Džagatajs 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:
Regulators: nav oficiāla regulatora
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2: chg
ISO 639-3: chg
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Džagatajs[1] (چغتای / جغتای , Čağatāy )[2] ir izmirusi turku valoda, kurā savulaik plaši runāja Vidusāzijā un bija tur kopīgā literārā valoda līdz 20. gadsimta sākumam. Literārā Čagata ir mūsdienu turku valodas Karluku atzara priekštece, kurā ietilpst uzbeki un uiguru . [3] Ali-Shir Nava'i bija lielākais Chagatas literatūras pārstāvis.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds Chagatai attiecas uz Chagatai Khanate (1225–1680), Mongoļu impērijas pēcnācēju impēriju, kas atstāta Čingishana otrajam dēlam Chagatai Khan . [4] Daudzi Chagatai turki un tatāri, kuri runāja par šo valodu, apgalvoja, ka viņi ir cēlušies no Chagatai Khan. Gatavojoties 1924. gada Uzbekistānas Padomju Republikai, Čagataju oficiāli pārdēvēja par “veco uzbeku”, [5] [6] [7] [8] [9] kuru Edvards A. Allvorts apgalvoja, ka “slikti sagrozīja reģiona literārā vēsture ", un to izmantoja, lai autoriem, piemēram, Ali-Shir Nava'i, piešķirtu uzbeku identitāti. [10] [11] To sauca arī par "Turki" vai "Sart". [9] Ķīnā to dažreiz sauc par "seno uiguru ". [12]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

15. gadsimta beigās Chagatai valodā izliktais turku teksts Nastaliq skriptā.
Lizhengas vārti Čendes kalnu kūrortā, otrā kolonna no kreisās ir Chagatas valoda, kas rakstīta persiešu arābu valodā Nastaʿlīq .

Čagatai pieder turku valodu saimes Karluku atzars . Tas ir cēlies no vidusdaļu turku valodas, kas Vidusāzijā kalpoja kā lingua franca, ar spēcīgu arābu un persiešu vārdu un frāžu pagriezieniem. Tās literārā forma bija balstīta uz divām agrākām literārajām vidējā turku valodām - Karakhanid un Khorezmian . To var iedalīt trīs periodos:

  1. Pirmklasiskā Čagatai (1400 – 1465).
  2. Klasiskā Čagatai (1465 – 1600).
  3. Pēcklasīgā Čagatai (1600 – 1921).

Pirmais periods ir pārejas posms, ko raksturo arhaisko formu saglabāšana; otrais posms sākas ar Ali-Shir Nava'i pirmā Dīvāna publicēšanu un ir Chagatai literatūras augstākais punkts, kam seko trešā fāze, kurai raksturīgas divas divpusējas attīstības tendences. Viena no tām ir klasiskā čagata valodas saglabāšana navajiešu valodā, otra tendence ir vietējo runu valodu dialektu pieaugošā ietekme.

Ietekme uz vēlākām turku valodām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzbeku un uiguru ir divas mūsdienu valodas, kas ir visciešāk saistītas ar Čagataju. Uzbeki uzskata Čagathu par savas valodas izcelsmi un apgalvo, ka Čagathu literatūra ir sava. 1921. gadā Uzbekistānā, kas bija Padomju Savienības daļa, Čagataju aizstāja ar literāro valodu, kuras pamatā bija vietējais uzbeku dialekts. Berendei, 12. gadsimta nomadu turku tauta, kas, iespējams, ir saistīti ar kumāniem, šķiet, arī ir runājuši Čagatajā. Etnologs reģistrē vārda "Chagatai" izmantošanu Afganistānā, lai aprakstītu turkmēņu dialektu "Tekke". Līdz astoņpadsmitajam gadsimtam (ieskaitot) Chagatai bija galvenā literārā valoda Turkmenistānā, kā arī lielākajā daļā Vidusāzijas. Lai arī tam bija zināma ietekme uz turkmēņu valodu, abas valodas pieder dažādām turku valodu saimes grupām.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visslavenākais no Chagatai dzejniekiem ir Ali-Shir Nava'i, kurš citu savu darbu starpā uzrakstīja Muhakamat al-Lughatayn, detalizētu Chagatai un persiešu valodu salīdzinājumu, kurā viņš iestājās par bijušo pārākumu literārajā jomā mērķiem. Viņa slavu apliecina fakts, ka Čagatajus dažkārt dēvē par "Nava'i valodu". Starp prozas darbiem, Timur 's biogrāfija ir rakstīts Chagatai, kā tas ir slavenā Baburnama vai ( Tuska Babure) no Bāburs, tad Timurid dibinātājs Mughal impērijas . Starp ievērojamiem 19. gadsimta Khivan rakstniekiem ir Šermuhameds Muniss un viņa brāļadēls Muhameds Riza Agahi . [13] Divdesmitā gadsimta sākumā svarīgos darbus turpināja rakstīt čagatainu valodā. Starp tiem ir Musa Sayrami grāmata Tārīkh-i amniyya (pabeigta 1903. gadā) un tās pārskatītā versija Tārīkh-i ḥamīdi (pabeigta 1908), kas pārstāv labākos avotus Dunganas sacelšanās laikā (1862–77) Siņdzjanā . [14] [15] Šīs ir čagatiešu valodā rakstītās grāmatas, ko iecēluši vietējie iedzīvotāji un rietumnieki: [16]

  • Muḥammad Mahdī Khān, Sanglakh .
  • Abel Pavet de Courteille, Dictionnaire turk-oriental (1870).
  • Armin Vámbéry 1832-1913, Ćagataische Sprachstudien, enthaltend grammatikalischen Umriss, Chrestomathie, und Wörterbuch der ćagataischen Sprache; (1867).
  • Šeihs Suleimans Efendi, Čagataj-Osmanisches Wörterbuch: Verkürzte und mit deutscher Übersetzung versehene Ausgabe (1902).
  • Sheykh Süleymān Efendi, Lughat-ï chaghatay ve turkī-yi 'othmānī .
  • Mirza Muhameds Mehdi Kāns Astarabadi, Mabaniul Lughat: Yani Sarf o Nahv e Lughat e Chughatai . [17]
  • Abel Pavet de Courteille, Mirâdj-nâmeh : récit de l'ascension de Mahomet au ciel, composé ah 840 (1436/1437), texte turk-oriental, publikaé the première fois d'après le manuscript ouïgour de la Bibliothèque nationale et traduit en français, avec une préf. analītiskā un vēsturiskā piezīme, piezīmes un papildinājumi Makhzeni Mir Haïder . [18]

Čing dinastija pasūtīja vārdnīcas par galvenajām Ķīnas valodām, kurās ietilpa Čagatatu Turki, piemēram, Pentaglot vārdnīca . Čagatai literatūra joprojām tiek pētīta mūsdienu Turcijā un tiek uzskatīta par daļu no Turkijas mantojuma. Chagatai alfabēts ir balstīts uz perso-arābu alfabētu un pazīstams kā Kona Yëziq (vecais skripts).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem latviešu valodā». likumi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 31. Augustsss. Skatīts: 2019. gada 1. decembrī.
  2. ↑ uzbeku: Chigʻatoy,
  3. ↑ L.A. Grenoble. Language Policy in the Soviet Union. Springer Science & Business Media, 2006. gada 11. aprīlis. 149–. lpp. ISBN 978-0-306-48083-6.
  4. ↑ Vladimir Babak, Demian Vaisman, Aryeh Wasserman. Political Organization in Central Asia and Azerbijan: Sources and Documents. Routledge, 2004. gada 23. novembris. 343–. lpp. ISBN 978-1-135-77681-7.
  5. ↑ Harold Schiffman. Language Policy and Language Conflict in Afghanistan and Its Neighbors: The Changing Politics of Language Choice. Brill Academic, 2011. 178–179. lpp. ISBN 978-9004201453.
  6. ↑ Scott Newton. Law and the Making of the Soviet World: The Red Demiurge. Routledge, 2014. gada 20. novembris. 232–. lpp. ISBN 978-1-317-92978-9.
  7. ↑ L.A. Grenoble. Language Policy in the Soviet Union. Springer Science & Business Media, 2006. gada 11. aprīlis. 149–. lpp. ISBN 978-0-306-48083-6.
  8. ↑ Andrew Dalby. Dictionary of Languages: The Definitive Reference to More Than 400 Languages. Columbia University Press, 1998. 665–. lpp. ISBN 978-0-231-11568-1.
  9. ↑ 9,0 9,1 Paul Bergne. Birth of Tajikistan: National Identity and the Origins of the Republic. I.B.Tauris, 2007. gada 29. jūnijs. 24, 137. lpp. ISBN 978-0-85771-091-8.
  10. ↑ Edward A. Allworth. The Modern Uzbeks: From the Fourteenth Century to the Present: A Cultural History. Hoover Institution Press, 1990. 229–230. lpp. ISBN 978-0817987329.
  11. ↑ Aramco World Magazine. Arabian American Oil Company. 1985. 27. lpp.
  12. ↑ Pengyuan Liu, Qi Su. Chinese Lexical Semantics: 14th Workshop, CLSW 2013, Zhengzhou, China, May 10-12, 2013. Revised Selected Papers. Springer, 2013. gada 12. decembris. 448–. lpp. ISBN 978-3-642-45185-0.
  13. ↑ [1]; Qahhar, Tahir, and William Dirks. “Uzbek Literature.” World Literature Today, vol. 70, no. 3, 1996, pp. 611–618. JSTOR, www.jstor.org/stable/40042097.
  14. ↑ МОЛЛА МУСА САЙРАМИ: ТА'РИХ-И АМНИЙА (Mulla Musa Sayrami's Tarikh-i amniyya: Preface)], in: "Материалы по истории казахских ханств XV–XVIII веков (Извлечения из персидских и тюркских сочинений)" (Materials for the history of the Kazakh Khanates of the 15–18th cc. (Extracts from Persian and Turkic literary works)), Alma Ata, Nauka Publishers, 1969. (krieviski)
  15. ↑ Ho-dong Kim. Holy war in China: the Muslim rebellion and state in Chinese Central Asia, 1864–1877. Stanford University Press, 2004. xvi. lpp. ISBN 0-8047-4884-5.
  16. ↑ Bosworth 2001, pp. 299–300.
  17. ↑ «Mabaniul Lughat: Yani Sarf o Nahv e Lughat e Chughatai - Mirza Muhammad Mehdi Khan Astarabadi (Farsi)».
  18. ↑ Mir Haïder, Abel Pavet de Courteille. «Mirâdj-nâmeh : récit de l'ascension de Mahomet au ciel, composé a.h. 840 (1436/1437), texte turk-oriental, publié pour la première fois d'après le manuscript ouïgour de la Bibliothèque nationale et traduit en français, avec une préf. analytique et historique, des notes, et des extraits du Makhzeni Mir Haïder». Amsterdam : Philo Press, 1975. gada 1. janvāris.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Eckmann, János, Chagatay Manual . (Indiānas universitātes publikācijas: sērijas Uralic un Altai; 60). Blūmingtona, Indija: Indiānas universitāte, 1966. gads. Pārdots izdevums, Ričmondā: Curzon Press, 1997, ISBN 0-7007-0860-X , vai ISBN 978-0-7007-0860-4 .
  • Bodrogligeti, András JE, Chagatay gramatika . (Pasaules valodas: materiāli; 155). Minhene: LINCOM Europa, 2001. (Repr. 2007), ISBN 3-89586-563-X .
  • Pavet de Courteille, Abel, turku-austrumu valodas vārdnīca: Destinée principalement à faciliter la Béber, d'Aboul-Gázi, de Mir Ali-Chir Nevâï, le de la des des ouvrages de la d'éres, en d'autres ouvrages en langues touraniennes (Austrumu turku vārdnīca: Paredzēts galvenokārt) lai atvieglotu Baburas, Abu'l Ghazi, Mir ʿAli Shir Navaʾi darbu un citu darbu lasīšanu turāna valodās) . Parīze, 1870. gads. Izdrukāts izdevums, Amsterdama: Philo Press, 1972, ISBN 90-6022-113-3 . Pieejams arī tiešsaistē (Google grāmatas)
  • Erkinovs, Aftandils. “Persiešu-Čagātai divvalodība Vidusāzijas intelektuālajās aprindās 15. – 18. Gadsimtā (poētisko antoloģiju gadījums, bayāz)”. Starptautiskais Vidusāzijas pētījumu žurnāls . CHWoo (red.). vol.12, 2008, lpp.   57 – 82 [2] .
  • Cakan, Varis (2011) "Čagatai turki un tā ietekme uz Vidusāzijas kultūru", 大阪 大学 大学 言語 研究 セ ン タ ー 論 集. 6 P.143-P.158, Osakas universitātes zināšanu arhīvs.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Džagatajs&oldid=3277088"