Džakomo Kazanova

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Džakomo Kazanova
Giacomo Casanova
Džakomo Kazanova
Personīgā informācija
Dzimis 1725. gada 2. aprīlī
Venēcija, Venēcijas republika (tagad Karogs: Itālija Itālija)
Miris 1798. gada 4. jūnijā (73 gadi)
Duhcova, Bohēmijas karaliste, Svētā Romas impērija (tagad Karogs: Čehija Čehija)
Nodarbošanās Avantūrists, autors

Džakomo Džirolāmo Kazanova de Seingalts (itāļu: Giacomo Girolamo Casanova de Seingalt; dzimis 1725. gada 2. aprīlī, miris 1798. gada 4. jūnijā) bija itāļu avantūrists un literāts no Venēcijas Republikas.

Dzimis Venēcijā aktrises Zanetas Farussi un aktiera un dejotāja Gaetano Kazanovas ģimenē. Astoņu gadu vecumā Džakomo zaudē tēvu, bet māte ar teātri dodas ilgstošās Eiropas turnejās. Zēns tiek nodots audzināšanās pie vecāsmātes. Pamatizglītību ieguvis priestera Goci ģimenē, kur Džakomo apguvis akadēmiskās pamatzinības, kā arī vijoles spēli. Divpadsmit gadu vecumā uzsācis tiesību zinātņu studijas Padujas universitātē. Studiju laikā apguvis arī morāles filozofiju, ķīmiju, matemātiku un jo īpaši bijis ieinteresēts medicīnā. 1742. gadā, septiņpadsmit gadu vecumā ieguvis tiesību zinātņu grādu un atgriezies Venēcijā uzsāka baznīcas jurista karjeru. Pēc pirmo pasūtījumu saņemšanas izšķīries par studiju turpināšanu un atgriezās Padujā. Jau kā mērķtiecīga un nobriedusi personība Kazanova ienāk augstākajās aprindās. Iegūstot 76 gadus vecā Venēcijas senatora Alvizes Gasparo Malipjero labvēlību, kas kļūst par jaunekļa patronu (kas ir viens no Kazanovas finansiālās eksistences stūrakmeņiem visa mūža garumā), Kazanova apgūst augstākās sabiedrības manieres un dzīvesveidu. 21 gadu vecumā Kazanova kļūst par profesionālu kāršu spēlmani, kas līdztekus bagātu patronu atbalstam ir otrs nozīmīgākais Kazanovas ienākumu avots. 1744. gadā Kazanova stājas Romas kardināla Akvavivas sekretāra dienestā, bet pēc intīma rakstura skandāla atkal atgriežas Venēcijā.

1750. gadā devies augstāko aprindu jauniešiem pieņemtajā lielajā ceļojumā, kura laikā universitāšu studiju beidzēji ieguva dzīves pieredzi un iepazina Eiropas kultūras. Visa sava turpmākā mūža laikā Kazanova turpina ceļot, nododas literatūrai un intīma rakstura dēkām daudzviet Eiropā.

Dzīves laikā rakstījis lugas, dzeju, pamfletus, viņa pazīstamākais darbs ir autobiogrāfija "Manas dzīves vēsture" (franču: Histoire de ma vie), kurā ir aprakstīta dzīve līdz 1774. gadam. 1755. gadā inkvizīcija arestēja Kazanovu, apsūdzot burvestībās. Tika konfiscēti visi viņa manuskripti. Kazanovam izdevās izbēgt no cietuma — viņš devās uz Parīzi, kur ieguva milzu bagātību loterijā. Turpmāk baudīja dzīvi Eiropā. Kazanova ir arī uzturējies Jelgavā un Rīgā (1764). Pēdējos trīspadsmit savas dzīves gadus pavadīja Duhcovas pilī (patlaban Čehijā). Kazanova mira 1798. gadā 73 gadu vecumā. Apglabāts Duhcovā, bet precīzas ziņas par kapa vietu nav saglabājušās.

Vēlāk Kazanovas uzvārds kļuva par kaislīga mīlnieka zīmolu. Kazanovam veltīto filmu vidū ir "Kazanova" (1918), "Kazanovas lielā nakts" (1954), "Kazanova 70" (1965, galvenajā lomā Marčello Mastrojāni), Federiko Fellīni režisētais "Kazanova" (1976, galvenajā lomā Donalds Sazerlends), Le Retour de Casanova (1992, galvenajā lomā Alēns Delons), Kazanova (2005, galvenajā lomā Hīts Ledžers).

Džakomo Kazanovas autobiogrāfiskie prozas darbi tulkoti arī latviešu valodā. 1927. gadā apgādā “Laikmets” izdots krājums “Kazanovas mīlas dēkas”, bet 1997. gadā apgādā “Jumava” klajā nāk “Memuāri, jeb, Nepārspējamā mīlnieka Kazanovas piedzīvojumi Eiropas galmos un skaistuļu buduāros, viņa paša pierakstīti”, režisores un publicistes Ilonas Brūveres tulkojumā no vācu valodas.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]