Džavoļavaroša

Vikipēdijas lapa
Džavoļavaroša
IUCN III kategorija (dabas piemineklis)
Džavoļavaroša (Serbija)
Džavoļavaroša
Džavoļavaroša
Džavoļavaroša (Eiropa)
Džavoļavaroša
Džavoļavaroša
Atrašanās vieta Kuršumlijas kopiena, Toplicas apgabals, Serbija
Tuvākā pilsēta Niša
Koordinātas 42°59′33″N 21°24′26″E / 42.9925°N 21.407222°E / 42.9925; 21.407222Koordinātas: 42°59′33″N 21°24′26″E / 42.9925°N 21.407222°E / 42.9925; 21.407222
Platība 0.67
Mājaslapa www.djavoljavaros.com
Karte
Peizli katedrāle

Džavoļavaroša (serbu: Ђавоља варош, kas nozīmē "Velna pilsēta"), ir savdabīgs klinšu veidojums no erozijas stabiem, kurš atrodas Serbijas dienvidos Radana kalna dienvidu nogāzē, Džakes ciema[1] teritorijā, Kuršumlijas kopienā 27 km uz DA no Kuršumlijas pilsētciemata Toplicas apgabalā ap 700 m virs jūras līmeņa.[2][3]

Ģeoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džavoļavaroša sastāv no 202 erozijas stabiem — stāvām zemes piramīdām vai "torņiem", kā tos sauc vietējie iedzīvotāji. Tie ir no 2 līdz 15 m augsti un 0,5 līdz 3 m plati.[2] Šīs piramīdas radīja spēcīga augsnes erozija reģionā, kurā pirms vairākiem miljoniem gadu bija intensīva vulkāniskā aktivitāte.[4] Vairumam torņu ir līdz 100 kg smagas "cepures" no andezīta, kas aizsargā tos no tālākas erozijas, taču neaizsargā augsni ap tiem.[5] Kādreizējā vulkāniskā vēsture atstāja savas zīmes torņu daudzkrāsainībā, tomēr pati Džavoļavaroša pašreizējā formā ir salīdzinoši jauna un radusies netiešā cilvēka darbības rezultātā. Tā kā apkārtnes iedzīvotāji izcirta mežus, vēji un nokrišņi nekavēti erodēja augsni.[6] Vertikālās erozijas (lietus) rezultātā torņu forma un augstums nepārtraukti mainās.[7] Teritorija zem torņiem saucas Elles grava ("Paklena Jaruga") un apkārtne ir bijušo raktuvju šahtu vieta viduslaiku Serbijas karalistē, tuvumā saglabājušās paliekas no senā kalnraču ciemata, kura baznīciņa XXI gadsimtā tikusi restaurēta.[1]

Zem Velna pilsētas atrodas dabiski avoti ar lielu minerālvielu koncentrāciju. Ir divi avoti: Džavoļa voda (Velna ūdens), ar ļoti skābu ūdeni (pH 1,5) un īpaši augstu minerālvielu koncentrāciju (15 g/l ūdens) un Crveno vrelo (Sarkanā aka), ar mazāku skābumu (pH 3,5) un trīsreiz mazāku mineralizāciju.[8] Piejaukumu, īpaši dzelzs, dēļ sarkanīgie otrā avota ūdeņi, iespējams, devuši vārdu tuvējam Džakes ciemam, kura nosaukums albāniski nozīmē "asinis". Neparasti asos avota ūdeņus pirmo reizi 1905. gadā pārbaudīja Serbijas Ķīmijas biedrības dibinātājs Aleksandars Zega.[1]

Aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1955. gadā Tomislavs Rakičevičs zinātniski izpētīja un aprakstīja veidojumus.[1] Kopš 1959. gada Džavoļavaroša ir valsts aizsardzībā, un 1995. gada Serbijas valdības lēmums to atzina par vienu no galvenajiem valsts dabas pieminekļiem, uz kuru attiecas pirmās kategorijas aizsardzība.[8] 2002. gadā UNESCO iekļāva to savā Pasaules mantojuma objektu pagaidu sarakstā.[5] Objekts iekļauts arī "Serbijas 7 dabas brīnumu sarakstā",[9] to apmeklē 50 000 tūristu gadā.[1] Aizsargājamā teritorija pašlaik ir 67 ha, valdībā tika iesniegts projekts par 1017 ha aizsardzību.[2] Tuvumā izvietots tūrisma komplekss un pats dabas piemineklis vakaros tiek krāsaini izgaismots.

Džavoļavaroša bija kandidāts septiņu jauno dabas brīnumu izvēles kampaņā, kurā piedalījās 77 objekti no Eiropas. Tā finišēja 27. pozīcijā.[2]

Nostāsti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietējo iedzīvotāju teika vēsta, ka šī piramīdu stāvvieta radusies, velniem cīnoties citam ar citu par varu pār pasauli.[5] Pēc citas leģendas, velns sajaucis vietējiem iedzīvotājiem prātus un tie atļāvuši brālim precēt māsu. Apkaimi sargājošā nāriņa vērsusies pie dieva ar lūgumu nepieļaut incestu un tas pārvērtis visus kāziniekus par stabiem. Šo leģendu atbalsta arī vēja svilpošana starp stabiem.[2][10] Pastāv arī vairākas citas versijas.[11]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Dragan Borisavljević (8 July 2009), "Đavolja varoš na putu za svetsko čudo", Politika
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 djavoljavaros.com: Джаволя-Варош (Город Дьявола)
  3. Discover Serbia: Đavolja Varoš
  4. «Jedinstvena lepota». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2016. gada 4. martā.
  5. 5,0 5,1 5,2 Djavolja Varos nature monument, UNESCO World Heritage
  6. "Da li znate? - Koliko ima kamenih stubova u Đavoljoj varoši?", Politika, 14 November 2016
  7. «Turistička Oorganizacija Kuršumlija: Đavolja Varoš». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 12. aprīlī.
  8. 8,0 8,1 About Devil's Town, Official website
  9. Proglašenje 7 srpskih cuda prirode i 7 srpskih cuda graditeljstva 21. oktobar 2008
  10. «Sonic Wonders: Djavolja Varos, Serbia». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 12. aprīlī.
  11. Radio Srbija: Đavolja Varoš

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]