Džeimss I Stjuarts

Džeimss VI un I; James VI and I
	Skotijas karalis
	Amatā; 1567. gada 24. jūlijā — 1625. gada 27. martā (kronēts 1567. gada 29. jūlijā)
Priekštecis	Marija I
Pēctecis	Čārlzs I
	Anglijas karalis
	Amatā; 1603. gada 24. martā — 1625. gada 27. martā (kronēts 1603. gada 25. jūlijā)
Priekštecis	Elizabete I
Pēctecis	Čārlzs I
Dzimšanas dati	1566. gada 19. jūnijā; Edinburgas pils, Edinburga, Skotija; ( Apvienotā Karaliste)
Miršanas dati	1625. gada 27. martā (58 gadu vecumā); Teobaldas pils, Hārtfordšīra, Anglija; ( Apvienotā Karaliste)
Apglabāts	Vestminsteras abatija, Londona, Apvienotā Karaliste
Dinastija	Stjuartu dinastija
Tēvs	Henrijs Stjuarts
Māte	Marija I Stjuarte
Dzīvesbiedrs(-e)	Dānijas Anna
Bērni	7 bērni, to skaitā Velsas princis Henrijs Frederiks, Bohēmijas Elizabete, Čārlzs I Stjuarts
Reliģija	katolisms
Paraksts

Džeimss I Stjuarts (James I, dzimis 1566. gada 19. jūnijā, miris 1625. gada 27. martā) bija Skotijas, Anglijas un Īrijas karalis. Skotijā viņš kļuva par karali 1567. gada 24. jūlijā kā Džeimss VI. Viņam tobrīd bija tikai viens gadiņš, un viņš tronī nomainīja savu māti Mariju I. Vairāki reģenti valdīja viņa nepilngadības laikā, kura oficiāli noslēdzās 1578. gadā. Tomēr viņš pilnu kontroli par valdību ieguva tikai 1581. gadā.^[1] 1603. gada 24. martā viņš kā Džeimss I kļuva par Anglijas un Īrijas karali, nomainot pēdējo Tjudoru dinastijas monarhu Elizabeti I, kurai nebija pēcnācēju.^[2] Viņš pēc tam Anglijā, Skotijā un Īrijā valdīja 22 gadus, bieži lietojot nosaukumu Lielbritānijas karalis.^[3]

Džeimsa I valdīšanas laikā 1605. gadā Anglijā notika t.s. Pulvermucas sazvērestība (Gunpowder Plot). Tika izvērsta Amerikas un Īrijas kolonizācija. Turpinājās literatūras uzplaukums, kurā darbojās Viljams Šekspīrs, Džons Donns, Bens Džonsons un Frānsiss Bēkons. Tika izdota Karaļa Džeimsa bībele — standarta bībeles teksts angļu valodā.

Dažos avotos Džeimss I tiek pieminēts arī kā Jakobs I vai Džeikobs I (Iacobus I Stuart).

Tituli

Džeimsa tituli:

Princis (Prince James, 19.06.1566. — 24.07.1567.)
Rotezijas hercogs, Karikas grāfs, Renfrevas lords (Duke of Rothesay, Earl of Carrick, Lord Renfrew, 19.06.1566. — 24.07.1567.)
Albanijas hercogs, Rosas grāfs, Ardmannočas lords (Duke of Albany, Earl of Ross, Lord Ardmannoch, 10.02.1567. — 24.07.1567.)
Viņa Žēlastība Skotijas karalis Džeimss VI (His Grace King James VI of Scots, 24.07.1567. — 27.03.1625.)
Viņa Majestāte Anglijas karalis Džeimss I (His Majesty King James I of England, 24.03.1603. — 27.03.1625.)

Reģenti līdz karaļa pilngadībai

Džeimss, Murejas grāfs (1567.-1570.)
Matejs, Lenoksas grāfs (1570.-1571.)
Džons, Maras grāfs (1571.-1572.)
Džeimss, Mortonas grāfs (1572.-1581.)

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džeimss I Stjuarts.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Proclamation styling James I King of Great Britain on October 20, 1604
James I, illustrated biography

Literatūra

Akrigg, G. P. V. Jacobean Pageant: The Court of King James I. New York: Atheneum. 1978. ISBN 0-689-70003-2.
Chambers, Robert. "James VI", Biographical Dictionary of Eminent Scotsmen. London: Blackie and Son. 1856
Croft, Pauline (2003). King James. Basingstoke and New York: Palgrave Macmillan. ISBN 0-333-61395-3.
Fraser, Antonia. King James VI of Scotland, I of England. London: Weidenfeld and Nicolson. 1974. ISBN 0-297-76775-5.
Lee, Maurice. Great Britain's Solomon: James VI and I in his Three Kingdoms. Urbana: University of Illinois Press. 1990. ISBN 0-252-01686-6.
Lynch, Michael. Scotland: A New History. Ebury Press. 1991. ISBN 0-7126-3413-4.
Peck, Linda Levy. Northampton: Patronage and Policy at the Court of James I. Harper Collins. 1982. ISBN 0-04-942177-8.
Stewart, Alan (2003). The Cradle King: A Life of James VI & I. London: Chatto and Windus. ISBN 0-7011-6984-2.
Williamson, David. The National Portrait Gallery History of the Kings and Queens of England. London: National Portrait Gallery. 1998. ISBN 1-85514-228-7.
Willson, David Harris ([1956] 1963 ed). King James VI & I. London: Jonathan Cape Ltd. ISBN 0-224-60572-0.

Atsauces un piezīmes

↑ Stewart, p 47; Croft, p 16; Willson, pp 29—31.
↑ Džeimss bija Henrija VII mazmazmazdēls un tādēļ viņš izvirzīja savas pretenzijas uz troni. Stewart, pp 159—161; Willson, pp 138—141.
↑ Džeimss bija pirmais, kurš sāka izmantot titulu Lielbritānijas karalis, bet šo titulu noraidīja Anglijas parlaments. Arī Skotijas parlaments tam izrādīja pretestību. Croft, p 67; Willson, pp 249—52

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Stjuartu dinastijas valdnieks
Priekštecis: Marija I	Skotijas karalis Džeimss VI 1567.—1625.	Pēctecis: Čārlzs I
Priekštecis: Elizabete I	Anglijas karalis Džeimss I 1603.-1625.	Pēctecis: Čārlzs I

[1] Stewart, p 47; Croft, p 16; Willson, pp 29—31.

[2] Džeimss bija Henrija VII mazmazmazdēls un tādēļ viņš izvirzīja savas pretenzijas uz troni. Stewart, pp 159—161; Willson, pp 138—141.

[3] Džeimss bija pirmais, kurš sāka izmantot titulu Lielbritānijas karalis, bet šo titulu noraidīja Anglijas parlaments. Arī Skotijas parlaments tam izrādīja pretestību. Croft, p 67; Willson, pp 249—52

[1]

[2]

[3]