Džeimss Votsons

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Džeimss Votsons
James D. Watson
Džeimss Votsons
Personīgā informācija
Dzimis 1928. gada 6. aprīlī (88 gadi)
Čikāga, ASV
Pilsonība ASV
Zinātniskā darbība
Zinātne molekulārā bioloģija
Darba vietas Hārvarda universitāte,
Kembridžas universitāte,
Koldspringshārboras laboratorija,
Cilvēka genoma projekts
Alma mater Čikāgas universitāte,
Indiānas universitāte
Pasniedzēji Salvadors Luria
Sasniegumi, atklājumi DNS struktūra
Apbalvojumi 1962. gada Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā

Džeimss Djūijs Votsons (angļu: James Dewey Watson, dzimis 1928. gada 6. aprīlī) — amerikāņu molekulārbiologs, kurš kopā ar Frānsisu Kriku un Morisu Vilkinsu atklāja DNS struktūru, par ko 1962. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.

Dzimis Čikāgā uzņēmēja ģimenē. 15 gadu vecumā iestājās Čikāgas Universitātē, lai studētu zooloģiju, un 1947. gadā ieguva bakalura grādu. 1950. gadā ieguva doktora grādu Indianas Universitātē. Šajā laikā Votsons iekļāvās t. s. "fāgu grupā", kurā darbojās daudzi tā laika vadošie amerikāņu biologi.

1950. gadā Votsons devās uz Kopenhāgenu, bet 1951. gada oktobrī — uz Kembridžas Universitātes Kavendiša laboratoriju, kur gada beigās, izmantojot Rozalindas Franklinas iegūtos rezultātus (par ko vēlāk raisījās diskusijas), kopā ar Frānsisu Kriku, kā arī Morisu Vilkinsu atklāja DNS struktūru. 1953. gada 25. aprīlī Votsons un Kriks publicēja pētījumu rezultātus žurnālā Nature, bet 1962. gadā par šo atklājumu viņi, kā arī Vilkinss saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā. Diemžēl Rozalinda Franklina tobrīd jau bija mirusi.

1968. gadā Votsons kļuva par Koldspringshārboras laboratorijas vadītāju. Tajā pašā gadā viņš publicēja autobiogrāfisku grāmatu The Double Helix, kurā aprakstīja DNS struktūras atklāšanas vēsturi. Grāmata izsauca neviennozīmīgu reakciju, jo tajā negatīvā gaismā bija attēloti Votsona kolēģi, arī mirusī Rozalinda Franklina, tāpēc pēc Krika un Vilkinsa protestiem grāmatu atteicās izdot Hārvarda Universitātes izdevniecība.

1989. gadā Votsons kļuva par ASV Nacionālā veselības institūta (NIH) Cilvēka genoma projekta vadītāju, tomēr 1992. gadā aizgāja no projekta, jo iebilda pret genoma daļu patentēšanas ideju.

Vienmēr izcēlies ar diezgan sarežģītu un konfliktējošu raksturu, Votsons pēdējos gados nācis klajā ar paziņojumiem, kuri izsaukuši protestus, piemēram, par prāta spēju atkarību no cilvēka rases.

Priekštecis:
Gerģs Bēkēši
Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā
1962
kopā ar Frānsisu Kriku
Morisu Vilkinsu
Pēctecis:
Džons Eklss
Alans Hodžkins
Endrū Hakslijs